Jūnija pirmajās brīvdienās Latvijā notiek dažādi svētki, salidojumi, koncerti un gadatirgi. Laikā, kad Brīvdabas muzeju „sturmēja” tūkstošiem etnogrāfijas cienītāju, uz Ikšķili devās retro lietu tīkotāju pūļi. Kad Ikšķilē notika pirmais retro lietu gadatirgus, atcerēsies retais.Pirmsākumos pilsētas parkā pulcējās antīko automobiļu entuziasti, kuri mainīja, pārdeva pirmskara auto moto lietas. Pamatā tie bija Latvijas Antīko automobiļu kluba biedri, kuri savu biedrību nodibināja 1972. gadā. Padomju laikos valsts varai šāds tirgus bija kā skabarga pirkstā, bet savu uzplaukumu Ikšķiles krāmu gadatirgus piedzīvo, Latvijai atgūstot neatkarību, un katru gadu dalībnieku skaits turpina augt. Šogad piedalījās teju četri simti tirgotāju, bet apmeklētāji mērāmi tūkstošos. Šis ir tradicionāls restauratoru, kolekcionāru un retro lietu cienītāju pasākums, ko atbalsta Ikšķiles pilsētas dome, kura rūpējas par kārtību — lai apmeklētājiem būtu, kur noparkot savus spēkratus, bet tirgotājiem — placis. Ieeja tirdziņā tīri simboliska — 1 eiro.



Teju jau četrdesmit gadus Latvijas Antīko automobiļu klubs divas reizes gadā Ikšķilē, uz kurieni brauc pircēji un pārdevēji no Baltijas valstīm, arī Skandināvijas un Vācijas, rīko gadatirgu. Tā ir iespēja satikt hobija biedrus, dalīties pieredzē par dažādu priekšmetu restaurāciju, papildināt savas kolekcijas ar jauniem eksponātiem vai arī vienkārši iegūt kādu senu sadzīves priekšmetu, gleznu vai vāzi sava mitekļa interjeram. Saietā piedalās dažādu lietu krājēji. Bez jau minētajām iespējams atrast gan rezerves daļas savam retro automobilim, motociklam vai velosipēdam, gan arī senāku laiku periodiskos izdevumus, kalendārus, grāmatas, rotaļlietas un porcelāna izstrādājumus. Lai gan gadatirgum gandrīz nebija nekādas reklāmas, par dalībnieku un apmeklētāju trūkumu sūdzēties būtu grēks. Cilvēki kolekcionē moto un velo tehniku, ieročus un uniformas, tanku riteņus un batiskafa ķiveres, žurnālus un skaņuplates. Brīžiem šķiet, ka retro lietu tirdziņš varētu apbruņot kādu nelielu armiju Otrā pasaules kara laika uniformās. Rodas iespaids, ka militāro artefaktu tirgotāji ir otra lielākā grupa gadatirgū. Ko gan visu neizrok — nacistu un boļševiku ložmetējus, tanku riteņus un kāpurķēdes, navigācijas iekārtas no zemūdenēm un prožektorus no robežsargu torņiem. 

Agris Šmits, gadatirgus organizators: „Diemžēl auto lietu ar katru gadu paliek arvien mazāk, un ar nožēlu nākas secināt, ka neizsmeļamie krājumi sāk izsīkt. Bet tik un tā visas ir interesantas un noderīgas lietas, kuras tikai te var atrast. Par klondaiku mūs iesaukuši „Dzintara aplis” braucēji, kuri savām volgām un ladām pērk daļas. Savukārt moto lietu ir daudz, visdažādākā kvalitātē un cenu grupās. Ikšķiles gadatirgu ir iecienījuši teātra un kino rekvizītu mednieki, kas meklē autentiskas uniformas, apģērbus, sadzīves priekšmetus. Nereti dabūt autentisku mantu ir lētāk, nekā radīt mulāžu. Par ieroču lietām — mums ir veiksmīga sadarbība ar Valsts policiju, kura kontrolē, lai kāds militāro atribūtu tirgotājs ar savu preci neradītu draudus apkārtējiem, jo neviens nevar zināt, vai tas priekšmets, kurš izrakts mežā, ir vai nav sprādzienbīstams.” 

Kaut arī seno auto lietu paliek arvien mazāk, Agris Šmits atzīst, ka viņam kā Antīko auto kluba biedram ir paveicies atrast labas un vērtīgas grāmatas par automobiļiem, kuras ir iznākušas Latvijas brīvvalsts laikā, kā arī tā laika auto mehāniķa instrumentus.

Ar auto lietām ir pašvaki, bet, neskatoties uz to, kāds auto restaurators no Lietuvas atrada dekoratīvo riteņa disku ar „Horsch” logo. Kāda pārdevēja kravas auto kastē ielikts īsts amerikāņu armijas džips „Willis” arī gaida savu pircēju. Īpaša interese te ir moto tehnikas faniem — pamatā gadatirgū dominēja padomju laika moto tehnika un tās daļas, bet šur tur varēja uziet arī kādu unikālu mopēdu no „pūstošā” kapitālisma zemēm. Par šo tirdziņu var priecāties „Jawa” fani, jo tīri labu motociklu ar visiem dokumentiem, kuram nedaudz jāpieliek roka, varēja nopirkt par 400 eiro. Turpat var nopirkt „Velorex” blakusvāģi no stiklšķiedras tai pašai javai vai „Ural” dzelzs kulbu. Tā ka, ja tīrāt vectēva šķūnīti, nesteidzieties visus krāmus izmest mēslainē. Varbūt kāds apsēts kolekcionārs meklē tieši šo žurnālu, zobratu vai velosipēda rāmi.



Dizainers nepārprotami varētu atrast interesantas lietas savu ideju realizēšanai. Bet varbūt jūs meklējiet krūzīti, kuras trūkst servīzē, — tā noteikti tur būs, tāpat kā lietas, kuras asociējas ar bērnību, jaunību, uzjundī patīkamas atmiņas. Daudzu bērnu pirmais trīsritenis „Spārīte” ar hromētiem riteņiem un spilgtām sarkaniem riepām, kuru ražoja rūpnīca „Sarkanā zvaigzne”, ir daudzu kolekcionāru medību objekts. Akustiskā ģitāra ar ovālu glītas meičas uzlīmi no septiņdesmitajiem. Vai padomju laika modelīši, kuri bija baigais deficīts — skaties uz rotaļlietu un atceries mātes vārdus, kad galantērijas veikalā uz plaukta ieraudzīju „GAZ 24 Volga” auto modelīti: „Dēliņ šī mašīnīte maksā piecus rubļus, man nav tādas naudiņas. Gan ja citreiz vēl būs.” Skatos un domāju — pirkt vai nepirkt... Dzenoties pēc bērnības sapņiem, rodas kolekcionāri. Kas to lai zina... Bet nākamais seno lietu gadatirgus Ikšķilē notiks 5. un 6. septembrī.