Pelēcības svētki

Pievienots: 12. maijā 2015 14:40 | Autors: Artis Eglītis | Komentāri: (0)

Ja mums sola lielus, krāšņus svētkus, kas žilbinās un pārsteigs, mēs pavisam neapzināti arī tos gaidām un ceram ieraudzīt ko neparastu, košu, neikdienišķu. Tāpēc jau tie ir svētki. Starptautiskā autoindustrijas izstāde „Auto 2015”, kas aprīlī norisinājās Ķīpsalā, centās pretendēt uz svētku statusu, bet svētku sajūta neradās. Šķiet, nesasniegtas palika arī pretenzijas uz starptautiskumu.

Gaidot Godo

Es uz izstādi gāju ar vienu domu — apskatīt Lī Noubla konstruēto britu superkāru „Ultima GTR”, kas vēl joprojām ir zīmīgs auto, lai gan „Ultima” šobrīd būvē jau citus modeļus. „Ultima GTR” līdz šim klātienē nebija redzēta un tā arī palika neskatīta! Vilšanās bija liela, jo apsolītā pirmā lieluma zvaigzne, ko varētu pielīdzināt reiz Ķīpsalā eksponētajiem „Koenigsegg”, Latvijā tā arī nenonāca un izstādes organizētāji nokļuva muļķīgā situācijā, mēģinot izskaidrot, kāpēc tā gadījies.

Grāmatā par krietnā kareivja Šveika dēkām pasaules karā ir lieliska epizode, kur kārtējo reizi izgāzusies loģistika un karavīri frontē palikuši nepabaroti. Lai kaut kā glābtu situāciju, intendantūras komandieri izlēma katram kareivim viņam paredzētā Ementāles siera vietā izsniegt divas skatu kartītes. Labs mierinājums tukšu vēderu censties piemānīt ar politiski pareizām bildītēm! Mūsu gadījumā pastkaršu vietā kalpoja „Aston Martin DB9 Volante”, necili nolikts slikti noformētā stendā. Varat salīdzināt paši, cik eksemplāros tika izgatavotas „Ultima GTR” un cik visā pasaulē ir „DB9 Volante”, un sapratīsiet, kas notika ar to Ementāles sieru.

Gaidības ar to nebeidzās, jo pirms izstādes tika solīts, ka varēšot skatīt „Alfa Romeo”, „Maserati”, „Dodge” un ko tikai vēl...

Preses relīzēs parādījās vēsts, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma ar ievērojamu ekspozīciju apmeklētājus atkal sveiks „Škoda”. Nesveica gan, jo mūsu autotirgotāji joprojām neredz ticamu iemeslu, kāpēc vajadzētu tērēties un Ķīpsalas pasākumā piedalīties.

Plastmasas eksotika

Izstādes lielākais pārsteigums bija britu kitkārs „Healy Enigma”, ko, izrādās, tagad būvē Latvijā, Jelgavas rajonā. Tas ir ievērības cienīgs fakts, jo kopš neveiksmīgā „Baltijas Džipa” mēģinājuma Alūksnes pusē montēt sporta mašīnu „Laura” Latvijas skopajā autoindustrijā nav bijis precedenta pārdošanai ražot divvietīgu sporta tipa auto, ko var reģistrēt legālai satiksmei. „Super Seven” stila projekts „Lota” arī aizgāja nebūtībā kopā ar visu kafejnīcu Čaka ielā.

„Enigma” stāsts ir pelnījis mazliet lielāku uzmanību, citādi izstādes apmeklētājiem nāca prātā gan visādas mīklas, gan hrestomātiskā vācu šifrēšanas mašīna, gan tizlais ļaundaris Edvards Nigma no sāgas par Betmenu. „Healy Enigma” konstrukciju izstrādāja Martins Viljamsons, Miks Snells un Džo Lamberti no darbnīcas „Healydesigns” vēl 2006. gadā, cenšoties iedomāties, kā varētu izskatīties klasiskais britu sportinieks „Austin Healey”, ja to turpinātu ražot 21. gadsimtā. Vārda „Healy” rakstība atšķiras speciāli, lai nebūtu tiesu darbu riska.

Sākotnējā doma bija izmantot „Rover” agregātus, prototipam ielika „Ford V6” dzinēju, taču toreiz nekas neizdevās organizatoriskā ziņā. Tagad rodsters „Enigma” ir atpakaļ un bāzējas uz „Mazda MX-5” agregātiem, lai gan telpiskais nesošais rāmis ir pašu konstruēts. „Mini” priekšējie lukturi rada nelielas asociācijas ar „Morgan”, taču „Enigma” nav tik izsmalcināta, jo ir krietni lētāka. Tiesa, salona apdare, krāsojums un jumta konstrukcija ir atkarīga no klienta vēlmēm un maciņa.

Lielbritānijā „Enigma” nopērkama detaļu komplekta veidā, lai īpašnieks pats varētu izbaudīt tās salikšanas prieku garāžā un tiktu atsvabināts no dažiem nodokļiem. Tad komplekts maksā tikai 6250 sterliņu mārciņas. Ja pērk jau gatavu auto, tad tas maksā no 15 000 līdz vismaz 21 000 sterliņu mārciņu — atkarībā no aprīkojuma un izvēlētā „Mazda” motora. Latvijā jau uzbūvēti vairāki „Healy Enigma” rodsteri eksportam, kas atbilst arī ASV satiksmes drošības prasībām (amerikāņiem nepatīk mašīnu salikt pašiem). Tāpat pēc amerikāņu vēlmēm patlaban tiek strādāts pie projekta pārveidošanas, lai tam varētu izmantot jau „Lexus” agregātus.

Vēl viens ievērības cienīgs debitants bija franču firmas „Aixam Mega” plastmasas mašīnītes. „Aixam” reiz bija slavena ar panākumiem „Andros Trophy” ledus sacīkstēs un ar superkāriem „Mega Track” un „Mega Monte Carlo”. Taču uzņēmuma galvenais bizness ir divvietīgas pilsētas mazmašīnas ar koša dizaina virsbūvi un tik ļoti deforsētu motoru, ka nav vajadzīga B kategorijas vadītāja apliecība. Tagad katalogu papildina arī elektromobiļi. Patīkami, ka izstādes skatītāju simpātiju balvu saņēma nevis „BMW X6” (kā es to gaidīju), bet gan lecīgi sarkanais „Aixam Coupe GT”, kas var sniegt īres kartinga cienīgas emocijas. Tātad vai nu apmeklētāji arī centās šo izstādi uztvert kā svētkus, vai arī lielākā daļa balsotāju bija pusaudži, kas saprata, ko izdīkt no turīgajiem vecākiem jauna planšetdatora vietā.

Krosoveru izstāde

Mode ir nepielūdzama — gluži vai visas galvenās plaša patēriņa jaunu automobiļu pirmizrādes Rīgā pārstāvēja tieši grūti formulējamo krosoveru žanru. Dažādas žūrijas var piešķirt gada auto titulu „Ford Mondeo” (kā Latvijā), „Volkswagen Passat” (kā Eiropā) vai „Mercedes C-Klasse” (kā pasaulē), taču galvenā cīņa par pircēju notiek tieši grupiņā „Gribu tēlot apvidus auto, kas uzstāda apļa rekordu Nirburgringā un patīk gan mātei, gan meitai”.

„Renault” atveda uzreiz divus karstus jaunumus, ko pie mums varēs nopirkt tikai vasarā. „Renault Kadjar” uzdevums būs stāties novecojušā „Koleos” vietā un iekārdināt ar krietni pievilcīgāku dizainu. No ārpuses auto tiešām ir izdevies, taču tā neko neizsakošais nosaukums izraisa lielus jautājumus. Transkripciju vēl vairāk apgrūtina fakts, ka „Renault Kadjar” gara un miesas radinieks ir jaunās paaudzes „Nissan Qashqai” — neesmu pārliecināts, ka spēju visus nosaukumus izrunāt un uzrakstīt pareizi…

„Renault Espace” nav nekā kopīga ar iepriekš pazīstamo šāda paša nosaukuma minivenu. Tagad tas izskatās pavisam citādi un rada sajūtu, ka klasiskais franču minivens un kādreizējā dizaina ikona spēcīgi ieskatījies kādā amerikānietē un nu vēlas tai iepatikties. Rezultāts ir interesants, lai gan vēsture glabā vairākus piemērus, kad „Renault” spītīgi ignorēja klases stereotipus, radīja dizaina šedevrus (teiksim, „Vel Satis” vai „Avatime”) un pēc tam nespēja tos pārdot pietiekamā skaitā.

Interesanti būs pavērot, kam Latvijas tirgū klāsies labāk — vizuāli brutālajam, ar lauku šarmu apveltītajam „Jeep Renegade” vai izskata ziņā pilnīgi atšķirīgajam Itālijas pleibojam „Fiat 500X”. Katrā ziņā prieks par to, ka „Fiat” beidzot izdevies kāds labs mērogošanas piemērs sava mīluļa „Cinquecento” dizaina paņēmienus pielāgot lielākiem modeļiem — iepriekšējie „Fiat 500” atvasinājumi izskatījās kaut kā nepareizi.

Bez minētajiem krosoveriem bija arī citi, ieskaitot „Kia Sorento”, „Peugeot 508 RXH”, „Citroën C4 Cactus”, pat „Aixam” viens no tīņmobiļiem veidots pseidoapvidus stilistikā. Tomēr atkal nepameta sajūta, ka mums cenšas parādīt tikai to, ko vieglāk pārdot. Ne velti radio joprojām dzirdama reklāma par to, ka viens no šiem tirgotājiem pagarina autoizstādi vēl uz mēnesi un turpina tirgot mašīnas par izstādes „speciālajām” cenām.

Putekļi un mūzika

Visvairāk dārgu un smalku jaunumu bija patvērušies vietā, kur tos īsti negaidījām — šāgada aktuālākie „Mercedes” modeļi atkal kalpoja par platformu, lai demonstrētu kādu brīnumainu mašīnu tīrīšanas līdzekli. Lielā, ar melnu audumu norobežotā stendā brašu, drūmu miesas un gara sargu ielenkumā (apsardzes firmu darbiniekus Latvijā laikam klonē pēc viena parauga kā aģentus Smitus filmā „Matrix”) bija apskatāms ne vien harmoniskais „C klases” sedans un buržuāziski dārgā un ekstravagantā „S klases” kupeja, bet arī sezonas lielākā novitāte — kompaktklases sporta tipa vagons „CLA Shooting Brake”, kas būtībā ir tikai stila produkts bez lielas praktiskas vērtības. Toties stils atsver visu!

Vairāk par negaidītajiem „meršiem” pārsteidza kas cits. Piektdienā, kas ir izstādes pirmā diena, kad tai vislielāko vērību it kā velta masu mediji un biznesa pārstāvji, šai melnajā kubā nenotika nekas — tur vienādos uzvalkos stāvēja tikai drūmie vīri. Vēl vairāk — šajā dienā, kas parasti īstās starptautiska mēroga izstādēs ir pati galvenā, Ķīpsalā vispār nenotika nekas ievērības cienīgs. 

Toties sestdien melnajā stendā gluži vai nevarēja iespaukties — tur puiši kombinezonos rādīja, kā pucēt mašīnas. Pēc tam pasākuma kuplināšanai uzstājās komponists, taustiņinstrumentālists un ģitārists no Kijevas, Jevgēņijs Kobiļansksis, ar lielisku instrumentālās mūzikas programmu progroka stilā, kas droši liekama līdzās Rika Veikmana vai Roberta Velsa sniegumam. Koncertu papildināja kārtīgs gaismu un deju šovs. Pārsteidzošākais bija tas, ka publika, sapratusi, ka te tikai spēlēs un dejos, bet mašīnas vairāk neslaucīs, ātri vien izklīda, bet augstvērtīgo priekšnesumu izbaudīja vien daži desmiti cilvēku, daļa no kuriem bija citu tuvējo stendu pārstāvji.

Lūk, šādā veidā saņēmu atbildi uz jautājumu, kāpēc mūsu autoizstādē tik maz domāts par šova vai informatīvajiem elementiem. Mūsu ļaudīm neko tādu nevajag! Viņi nāk tikai padrūzmēties un nolūkot potenciālo pirkumu. Bet vai tāpēc jātērē nauda un jārīko autosalons? Var taču aizstaigāt uz tuvējā lielveikala vai vingrošanas kluba stāvlaukumu un apskatīt, ar ko brauc citi pilsoņi. Galu galā, mūsu lielveikali jau sāk praktizēt improvizētas izstādes savās telpās: piemēram, neilgi pēc „Motocikls 2015” izstādes savu motociklu ekspozīciju popularizēja lielveikals „Mols”, turklāt tur varēja redzēt arī dažus tādus spēkratus, kādu pirms tam Ķīpsalā nemaz nebija.

Kur te unikālais?

Absolūti pelēka un nebaudāma šogad bija ne vien āra ekspozīcija, bet arī halle, kas atsevišķi atvēlēta eksotiskajiem auto. Protams, sadalījums ir nosacīts, jo pie eksotikas tika izvietoti jau minētie sērijveida „Mercedes”, taču izstādes īstā eksotika — „Healy Enigma” un lieliski restaurēts 1948. gada kabriolets „Jaguar Mk IV” — „dzīvoja” paviljonā pie pārdošanai paredzētajām automašīnām.

No tā sauktā autotūninga šova (es tomēr ieteiktu paskatīties vārdnīcā, ko nozīmē šovs) pievilcīgā veidā izcēlās vienīgi „BMW” piekritēju apvienība „E36.lv”, jo viņiem bija gan priekšnesumi (šarmantā „pole-dance” meistare Sarmīte Podziņa-Matuze demonstrēja fantastiskus un grūti aptveramus akrobātiskus trikus ap deju stieni), gan unikāls auto. Jā, protams, unikālais auto bija piekrauts ar visādiem krāmiem, tomēr pati ideja ir pelnījusi atzinību. Māris Ruņģis ne vien izstrādājis projektu, kā E36 paaudzes „BMW 328 Touring” motortelpā ielikt četrlitrīgo V8, bet arī spējis legalizēt šo braucamo kā pilnvērtīgu satiksmes dalībnieku. Ja vēl būtu vēlme pastrādāt ar automašīnas eksterjeru un interjeru, mēs varētu runāt par to, ka Latvijā dzimst sava „Alpina”.

Tas arī viss — nekādu solīto svētku vai starptautiskā mēroga nebija! Iespējams, tāpēc, ka man neradās pārliecība, kam to īsti vajag un vai vispār šādā veidā vajag. Autoizstāžu jomā iestājusies kaut kāda stagnācija, „Auto 2015”nebija sliktāka par pagājušo, bet noteikti nebija arī labāka, dalībnieku un apmeklētāju skaits palicis iepriekšējā līmenī, bet par kvalitāti diskutēt ir grūti. Mēs esam iestrēguši kaut kādā iedomātā murkšķa dienā, kad allaž ir 2. februāris un visi svin ikdienas pelēcību. Viktors Cojs reiz kliedza par to, ka nepieciešamas pārmaiņas, taču — kam īsti?

 

 

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-