Karostas tilts atkal atvērts jeb 1:0 tiltu būvētāju labā
Pievienots: 22. septembrī 2009 02:35 | Autors: Anrijs Balčus | Komentāri: (1)
Ir dzirdēts sens strīds starp tiltu un ceļu būvniekiem par to – kas svarīgāks – ceļš vai tilts. Kas nevar iztikt viens bez otra – ceļš bez tilta vai tilts bez ceļa?
28. augustā Liepājā tiltu būvētāji guva pārliecinošu virsroku - pēc jaunā tilta pār Karostas kanālu rezultāts ir 1:0 tiltu būvētāju labā, jo kam gan būs vajadzīgs ceļš, kas veda apkārt ostas rūpnīcas kanālam, ja tagad divas Liepājas daļas ir savienotas „pa taisno”. Ieguvēji ir arī tie, kas dzīvo Liepājas pierobežā, jo tagad nokļūšanai pilsētas centrā vairs nevajadzēs izmantot Brīvības ielu, kas virzienā no Grobiņas ir ļoti noslogota un sastrēgumstundā trenē liepājniekus lielpilsētas sastrēgumiem.
Bet ir viens „bet”. Nav noslēpums, ka tilts ir izgriežams (tieši tā, nevis paceļams, kā Amsterdamā vai Pēterburgā, bet gan uz sāniem, pretējos virzienos no katra krasta) – un ja jau tā, tad jārēķinās, ka būs arī tādas dienas vai stundas, kad autobraucēji atkal rindiņā vien visi izmantos veco labo apvedceļu – vai stāvēs pie tilta kā tūristi un vēros kā koka dēļu klājs 4 minūšu laikā attālinās no krasta un nofiksējās paralēli kanāla garenasij, lai dotu ceļu kuģiem, kas ienāk ostas teritorijā.
Gadījumā, ja tiešām tilts būs izgriezts, un pretējais krasts palicis neaizsniedzams - jums būs ko redzēt, jo tilts tika atjaunots savā sākotnējā izskatā, tieši tāds, kādu to redzēja mūsu senči pirms 100 gadiem. Metāla kalumi, kniedētā konstrukcija, dēļu segums un unikālais izgriešanas mehānisms – ir vērts to aplūkot, jo šis inženierbūves brīnums skaistā „Liepājas zaļā” krāsā ir pārdzīvojis ne vienu vien karu un valdības. Šajā vietā īpaši pateicības vārdi jāvelta remontdarbu veicējiem SIA „Rīgas tilti”, Liepājas SEZ pārvaldei un Eiropas Savienības Kohēzijas fondam. Ja nebūtu viens no šiem trim, Karostas kanālam varētu tikt pāri tikai ziemas spelgonī, kaut gan arī tad - jūras sāļais ūdens neļauj virsmai tā sasalt, lai droši pārvietotos. Un nopietni liepājnieki to pasākumu nepiekopj – nav mums tādi ziemas sali kā jau somiem vai zviedriem.
Atgādināsim, ka plānoto tilta remontu, kas „vectētiņam” pienācās par 100 gadīgu kalpošanu izjauca jūras lielvalsts Gruzijas kuģis, kas pilnībā iznīcināja tilta vienu no daļām 2006. gada vasarā. Jāatgādina, ka tilts tajā brīdī bija izgriezts.... Vienvārdsakot – zaudējums sanāca vairāk kā 4 miljoni, šmuce pa visu... Valsti – un tiesvedība, kas vēl šobrīd nav beigusies. Bet ne par to ir šis stāsts. Turklāt, par patiesiem šīs avārijas iemesliem šajās svētku dienās nepieklājas runāt, taču mēļo, ka tagad uz gruzīnu tankkuģiem vairs nepasniedz tādu vīnu, kas reibumu dod pat stūres mehānismam.
Izrādās, ka „tilta atklāšana” un „tilta atvēršana” ir divi dažādi jēdzieni. Lai arī formāli abi krasti savienojās, raksta autoram ar automašīnu tā arī neizdevās tikt pāri, ne vēlu vakarā, ne otrā dienā. Varbūt, ka šobrīd, kamēr top šīs rindas kāds šķērso kanālu, bet mana vēlēšanās, kas jāiedomājas pirmo reizi braucot pa jaunu tiltu vēl tiek taupīta tam pirmajam īstajam pārbraucienam.
Neizpratni radīja tas, ka tilta izgriešanas grafiks nebija izlikts apskatei. Plānot maršrutu pa šo pilsētas daļu joprojām ir „krievu rulete”. Varbūt izdosies, bet varbūt arī nē.
Cilvēki, kas gaidīja šo brīdi pilsētas Karostas daļā noteikti raudzījās uz šo notikuma praktisko pusi (ietaupījums uz apvedceļu)– kamēr „centra” pusē tas bija tikai liels šovs – ar lielām masām, orķestri un patētiskām runām vairākos skaļruņos.
Tūristiem, kas ierodas skatīties uz tiltu – ir vienalga – vai tilts ir šķērsojams vai-izgriezts, jo tas ir vienādi interesants abās pozīcijās, varbūt pat labāk, trāpīt tajā brīdī, kad ir iespējams redzēt varenos mehānismus darbībā, tāpēc šo vietu noteikti ir vērts iekļaut pilsētas apskates vietu maršrutā.
Ar kravas automašīnām pār tiltu nedrīkst braukt, bet vieglajām mašīnām ir jāievēro, ka jāietur distance no priekšā braucošā - 50 m, ātrums nedrīkst būt lielāks par 20 km/h! Pirms uzbraukšanas uz dēļu klāja ir ātrumvalnis, kas prasa no braucēja īpašu piesardzību. Jāpievērš uzmanība luksofora signāla gaismai, un jāuzmanās no automātiskās barjeras. Jāatceras, ka slapjā laikā un ziemā dēļi var būt slideni. Tās jums nav nekādas modernās tehnoloģijas, bet īsts ceļojums pagātnes satiksmes organizācijā…
Ja saskaitītu tos cilvēku tūkstošus, kuri no malu malām bija sanākuši skatīties posta darbus, tajā tālajā 2006.gada vasarā, kad tilts tika iznīcināts – šis skaitlis noteikti būtu mazāks par tiem, kas atnāca noraudzīties uz atklāšanu, kad tilts, izpušķots kā lauku meitene priekš pilsētas brūtgāna – atkal savienoja abus krastus.
P.S
Liepājnieki tagad varēs pārvietoties nevis pa „zelta” bet gan „briljanta un platīna” tiltu. Salīdzinot Dienvidu un Karostas tiltu būvizmaksas, iznāk, ka Rīgas „zelta tilta” kvadrātmetra būvniecība izmaksāja 1184 latu, bet Karostas – 2904 latus. Tas nozīmē, ka Karostas tilta kvadrātmetrs ir par 1720 latiem dārgāks nekā Dienvidu tilta analoģiska platība. Būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA „Rīgas tilti” tehniskais direktors Guntis Briedis teic, ka izmaksas tik dārgas ir tāpēc, ka tilta metāla konstrukcijas ir gan sarežģītas, gan dārgas.
Komentāri:
JnwBP9 <a href="http://leocjfqtuyzl.com/">leocjfqtuyzl</a>, [url=http://ewkkdyraecff.com/]ewkkdyraecff[/url], [link=http://ilrshmzazyxq.com/]ilrshmzazyxq[/link], http://mrabekcpedmx.com/