Motocikli Saules pilsētā

Pievienots: 7. maijā 2010 01:29 | Autors: Artis Eglītis, AutoInfo | Komentāri: (0)

Starptautiskais Minhenes motosalons "Intermot 2004" bija lielākais motociklu Notikums Eiropā noteikti un, visticamākais, arī visā pasaulē. Pēc izstādes tika izplatīts paziņojums, kurā apgalvots, ka piecās dienās jauno un ultramoderno Minhenes izstāžu kompleksu ICM apmeklējuši vismaz 156 000 cilvēku!


Kā pozitīvs vērtējams fakts, ka aizvien pieaug gan apmeklētāju, gan dalībnieku skaits, it īpaši no ārzemēm (salīdzinot ar iepriekšējo Minhenes motoizstādi, kas notika 2002.gadā, ārzemnieki veido jau vienu trešdaļu). Turklāt, kā liecina rīkotāju veiktā aptauja, vēl vairāk palielinājusies gan apmeklētāju, gan izstādes dalībnieku apmierinātība ar pasākumu: 92 procenti skatītāju un 95 procenti dalībnieku Intermot 2004 bija vai nu gandarīti vai ļoti gandarīti ar motosalona laikā redzēto un izdarīto. Šo procentu skaitā bija arī Autoinfo pārstāvis...


Saules pilsētas arhitektūra

Jaunais Minhenes Meses komplekss ICM, kas patiesībā vēl joprojām nemaz nav gatavs un būs tik liels kā vidusmēra pilsēta pie mums, pārsteidz ar savu pārdomātību un ērtumu. Lidosta pie sāniem, kempings blakus, visas halles (no lielā skaita motociklisti aizņem “tikai” vienpadsmit) veidotas kā viena milzīga. Izstāde, kas notiek jau ceturto reizi, aizvien plešas plašumā, taču kompleksā vietas vēl daudz. Tagad iespējams atvēlēt atsevišķus paviljonus kaskadieru paraugdemonstrējumiem un āra trases improvizētām motošosejas sacensībām, kā arī lielus tramplīnus motofrīstaila lēcienu meistariem. Tieši šīs action daļas (īpaši trakie un pārgalvīgie lēcieni, kā arī kaskadieru, sevišķi nopelniem bagātā Kristiāna Feifera, smaidīgā ripināšana uz priekšējā riteņa) kļuvušas ļoti populāras. Lai tur nokļūtu, jāpārvar pūļa pretestība, tieši tāpat kā laukumos, kur iespējams pašam izmēģināt gaitā vairākus jaunos motociklu un skuteru modeļus. Tad gan nākas stāvēt rindā. Grūstīšanās action laukumos pat lielāka nekā pie jaunajiem Yamaha vai BMW pašā izstādes daļā.


Vēl joprojām, pat trešo reizi ieejot Minhenes izstāžu kompleksā, prātā nāk fantastikas filmas un grāmatas par nākotnes dzīvi, it īpaši Nikolaja Nosova Nezinītis Saules pilsētā: perfekti simetriski stikloti paviljoni ar mājīgiem zaļiem dārziņiem starp tiem, spirdzinošas strūklakas, automātiski funkcionējoša ventilācijas sistēma, kas pati atver un aizver logus, slīdošie celiņi un kāpnes, lai nav kājas jāpūlē, teicami organizēta apmeklētāju plūsma un ērtākais preses centrs, kāds vien pasaulē redzēts, kas vedina uz darbu pat visslinkāko žurnālistu. Šajā pilsētā var dzīvot visu dienu: gan uzēst dažādas kategorijas ēstūžos, gan nopirkt fotofilmas, ja līdzi paņēmies par maz. Lielisks vācu pamatīguma un ordnunga piemērs bez hipertrofējumiem. Tiesa, ja paredzēts visus ielaist telpās tieši deviņos, tad nav ko cerēt tur iekļūt kaut minūti ātrāk – kompleksu apsargā ne sliktāk kā Dahavas koncentrācijas nometni. Un, kas ārkārtīgi svarīgi, sargi nav apveltīti ar inteliģences neizkropļotu seju, tērpti bruņuvestēs un ekipēti ar granātām, revolveriem un baisiem sitamajiem (kā pie mums), bet gan izskatās kā solīdi, nekaitīgi un netraucējoši kungi un dāmas baltos kreklos (nu, jā, dāmu ir pat vairāk).

Saules pilsētas izklaides

Pēdējā laikā valdošā tendence auto un motosalonus pārvērst par lietišķu informācijas apmaiņu skārusi arī Minheni. Šeit diemžēl tikpat kā neatrast košus teatralizētus vai baletiskus šovus jaunu modeļu prezentācijās, toties var gūt labu priekšstatu par motociklu pasauli un jo īpaši par Vācijas tirgu kā otro lielāko pasaulē aiz ASV. Motociklu pasniegšanas veidā dominē vācu akadēmiskums un sausums bez sevišķi krāšņām dekorācijām, atraktīviem priekšnesumiem (šeit var izcelt, šķiet, tikai Peugeot, kam nebija nekādu būtisku jaunumu, toties bija koši zilas dejojošas lauvu meitenes, un Derbi, kas atjaunoja vai visu modeļu gammu, to papildinot ar pāris konceptiem un spāniskiem deju soļiem vācu gurdeno meiteņu sniegumā)un bez žilbinošām stenda draiskulēm. Tādēļ ātri atrodam kopīgu valodu ar menedžeri no Generic skuteru firmas, kas ik gadu braucot no Vācijas uz mūsu Jūrmalu atpūsties un jūsmo par Latvijas meičām. Pietrūkst Milānas motoizstādes rotaļīguma un pievilcīgo Itālijas vai Krievijas daiļavu, kas Vācijā laikam ir sociāls retums. Grūti spriest, uz kā balstās Vācijas demogrāfija, ja šīs Grietiņas ir viņu glītākās modeles...


Tāpēc nav jābrīnās par pūļa pieplūdumu kādā korejiešu ķiveru firmas stendā, kur aerogrāfijas meistars apglezno divas tikpat kā kailas jaunkundzes. Taču mūsu Birutas Mageles skolas audzēkņi to sauktu par krāsotāja darbu: pulverizators un trafareti mākslinieka improvizācijas un otas vietā! Tomēr publikas stereotipizētā uztvere dara savu: pie Honda vienmēr būs pūlis, lai arī patiešām būtisku jaunumu maz. Savukārt tie paši korejieši un taivānieši savām daudzajām novitātēm var piesaistīt lielas skatītāju masas tikai ar kādām papildu izklaidēm, kaut vai tām pašām go-go dejām. Stop, piemirsās! Leo Vince tūninga izpūtēju stendā pie divvietīgā Ducati sacīkšu superbaika, ar kuru var izjust Nila Hodžsona braukšanas manieri īstā trasē tāpat kā ar divvietīgo F-1 bolīdu, ik pa laikam notika striptīzs. Par meitenes klasi droši vien liecināja fakts, ka viņai blakus allaž bija pašai savs security.

Vēl viens negatīvs un viens pozitīvs fakts par motosalonu apmeklēšanas īpatnībām Bavārijas galvaspilsētā. Izstādē diemžēl atļauts smēķēt, līdz ar to daudzi baikeri gurdi valkājas starp močiem, kūpēdami kā skursteņi un pūzdami smirdīgus dūmus visapkārt. Tajā pat laikā izstādi drīkst apmeklēt arī suņi, ņemot līdzi savus saimniekus. Amizanti vērot, kā, piemēram, zelta retrīvers lietpratīgi apbrīno sev absolūti nepiemēroto jauno Suzuki superbaiku.

Saules pilsētas tendences

Sākumā šķita, ka nopietnu 2005. modeļu gada jaunumu un nākotnes konceptbaiku šoreiz Minhenē mazāk nekā iepriekš, taču saskaitot iznāca vismaz 130 jauni motociklu un skuteru modeļi, kas debitē vai nu Eiropas, vai visas pasaules mērogā. Tas varbūt tāpēc, ka maz tiešām būtisku novitāšu bija no īstajiem grandiem – Japānas četrinieka, “lielajiem itāliešiem”, BMW, Harley Davidson. Varbūt arī tāpēc, ka daudzi jaunie modeļi iegūti pēc mazbudžeta principa, vai nu mazliet modernizējot priekšteci, vai arī padarot to pieejamāku ar mazāka tilpuma (tātad lētāku) dzinēju un citiem vienkāršākiem komponentiem. Jā, Eiropas motodzīvē joprojām valda krīze, ko radīja eiro ieviešana un Briseles birokrātu radītās problēmas ar mazo kubatūru braucamo statusu Eiropas Savienības valstīs. Pat it kā turīgie vācieši negrib atvēlēt naudu tādam komforta un izklaides rīkam kā motocikls, plus vēl pieaugošie ierobežojumi mazo klašu pārstāvjiem. Tāpēc skaidrs, ka visi tikai kāri met skatus uz jauno Suzuki GSX-R 1000, bet pēc tam nopirks tur pat līdzās esošo atjaunoto Suzuki Bandit 650 ar to pašu veco labo gaisa un eļļas dzeses motoru.


Visa Intermot salona vadmotīvs bija kaifs (fun); lielu īpatsvaru veidoja dažādi huligāniski motociklu tipi: strītfaiteri, fanbaiki, skrembleri, cafe racers,supermoto. Tie tendēti ne tik ļoti uz milzu jaudu vai maksimālo ātrumu, bet gan uz filigrānu vadīšanu, vieglu konstrukciju un samērīgu motoru. Tā kā asfaltētajā Vācijā ar īstu enduro vairs nav, kur braukt, supermotard stils tagad aktuāls visās kubatūrās – no 50 līdz 1000 cm3. Sportam un atpūtai domātajiem močiem aizvien uzkrītošāks ir četrtaktu dzinēju uzbrukums: lielajiem krosiniekiem seko 110 cm3 klases t.s. dacha racers, turklāt četrtaktnieki tagad atgriežas arī triāla trasēs ar Scorpa, Sherco un Honda alias Montesa. Savukārt starp jaunajiem divtaktniekiem aizvien vairāk kļūst bērnu motokrosam domāto 65 cm3 mocīšu.

Līdz ar saidkāru (motocikli ar blakusvāģiem) popularitātes samazināšanos aizvien lielāku izplatību gūst ATV jeb četrriteņu motocikli. Liela daļa no tiem vairs nav domāti tikai dubļu maisīšanai, jo paredzēti reģistrēšanai un legālai lietošanai uz ceļiem. Tāpēc nav jābrīnās, ka tiem parādās arī izteiktas asfalta riepas un riteņi. Skuteru sektorā Eiropā valda totāla stagnācija, toties aizvien izteiktāks kļūst Korejas un Taivānas marku pārākums. Šos ražojumus ar savu marku vairs nekautrējas tirgot arī lielās eiropiešu firmas. Taču no tendencēm svarīgi tikai divi jaunumi. Pirmkārt, izteikti agresīvas dabas sporta skuteri ar pamatīgu rāmi (Peugeot atklājumam šogad seko Derbi un PGO). Otrkārt, tādi motocikla un skutera krustojumi (krossoveri), kādi bija modē Itālijā 50. gadu vidū un kādus tagad konstruē Malaguti un SYM. Dizaina mode gan skuteriem, gan močiem joprojām meklējama asu līniju un ģeometrisku šķautņu netradicionālā savienojumā, vērotājā radot smagas, mokošas emocijas. Jaunie divcilindru KTM LC8 sērijas modeļi izskata ziņā liek vilties, jo zaudējuši firmai raksturīgo “garkājaino, slaido” tēlu un pārvērtušies par mis Pigiju ar akmenī cirstiem vaibstiem.


Par spīti pesimistiem Minhenē debitē vairākas pavisam jaunas ražotājfirmas: Generic, Duss, Macbor, Masai, CR&S, Roxon... Joprojām notiek spēku pārdale Itālijas motobūvē – tagad agonijā slīgstošo kompāniju MV Agusta ieguva malazieši no Proton, bet Ivana Bedžio izveidotā Aprilia impērija nonāca Piaggio paspārnē. Tas liecina, ka motobūve nākotnē vēl tā īsti negrasās koncentrēties dažos spēka centros, bet gan paliks izkliedēta daudzās valstīs. Tāpat būs cilvēki, kas gribēs masu produkciju, un būs tādi savādnieki, kas tīkos pēc ekskluzīvākiem ražojumiem. Šajā ziņā prieks, ka darbu atsākusi elitāro moču ražotāja Bimota un ka eksporta tirgūatgriežas Jawa, turklāt divās fāzēs: kā ielas motorūpnīca no Tiņecas nad Sazavoi pilsētas un kā sporta un sacīkšu motociklu ražotāja Jawa Divišov ar jaunu 625 cm3 krosinieku un supermotard modeli.Tikmēr ķīnieši, ko daudzi gribētu par saviem sadarbības partneriem, bez kautrēšanās kopē visu ko, sākot no Benelli Adiva skutera ar jumtu un beidzot ar kulta tūristnieku Honda Gold Wing, pa vidu iegādājoties bankrotējušā Cannondale uzņēmuma iekārtas un modeļus, bet ne ar vienu auklēties negrasās – runā kaut kādā jocīgā valodā ar dažiem angļu vārdiem pa vidu un pēc saviem motocikliem liek braukt tieši uz Ķīnu, uz pašu rūpnīcu.


Saules pilsētas novitātes

Starp svarīgākajiem jaunumiem, kuru skaits mērāms vairākos desmitos, noteikti jāizceļ pašu bavāriešu BMW K 1200S, kura četrcilindru motors pirmo reizi firmas vēsturē novietots tāpat kā japāņiem – šķērsām. Riteņu piekares regulējamas ar elektronikas palīdzību, taču tehniski ekselentā motocikla dizains izskatās tikpat garlaicīgs un skumjš kā vācu meitenes. Savus supersporta sešsimtniekus uzlabojuši uzreiz Honda, Kawasaki un Yamaha, savukārt Suzuki pārstrādājuši izcilo GSX-R 1000. Atkal konstruktīvi perfekts superbaiks ar elpu aizraujošu jaudas un masas attiecību, tomēr izpūtējus Suzuki dizaineri konsekventi atsakās paslēpt zem sēdekļa. Rezultātā masīvais GSX-R 1000 izpūtēja gals, kas brīvi karājas ap rata vidu, kļuva par visvairāk apspriesto detaļu Minhenē. Toties Bimota DB5 Mille, kas aprīkota ar Ducati dzinēju, par savu smalko dizainu varētu izpelnītos tikai sajūsmas elsienus.


No mazāk radikāliem ieliniekiem jāuzteic Yamaha MT-01 muskuļmotocikls, kas varētu it kā turpināt anarhista V-Max tradīcijas, ja vien ne... tvaika mašīnai līdzīgais V2 motors no čopera. Jā, nu labi, Triumph Rocket Three arī nav nekāda britu skaistule, toties uz tās milzīgo trīscilindru spēka agregātu publika blenza stundām ilgi. Iepriekšējais ielinieks Triumph Sprint ST testos tika atzīts gandrīz vai par ideālu, taču tā jaunais modelis, kas pie pircējiem nonāks nākamajā pavasarī, vēl izskatās tāds negatavs. No konstrukcijas bērnu slimībām baidās arī austrumvācu MZ, kas sagatavojuši sava 1000 S sportinieka izģērbtu cafe racer variantu ar indeksu SF –pārāk dārgo bāzes modeli viņi kultivēja četrus gadus, līdz žurnālistiem atļāva nomēģināt... Toties Moto Guzzi Griso kruizera sērijveida variants pārsteidza ar to, ka praktiski saglabājis savu prototipa ekspresīvo dizainu.


Protams, neviena kārtīga izstāde nevar iztikt bez konceptbaikiem. Lai arī Honda un Yamaha atveda veselu sēriju ar maziem, ekoloģiski tikpat kā nekaitīgiem skuterīšiem, par veiksmīgāko mums jāatzīst SYM Babieca moča un skutera simbioze ar patīkamu, oriģinālu ārieni, multimediju centru aparātu paneļa vietā un bagāžnieku tur, kur parastiem motocikliem atrodas benzīnbāka vai gaisa filtrs. Jauks bija arī Derbi skremblers, kas apliecināja spāņu firmas vēlmi piedalīties arī vidējo kubatūru tehnikas ražošanā, taču vizuāli visskaistākais bija maza Itālijas ateljē uzbūvētais CS&S Vun 2.3 ar gandrīz vai no metāla mežģīņēm iztamborētu dizainu un ikdienišķo 650 cm3 Rotax motoru. Stilistiski kolosāls spēriens pa dibenu – Sachs Mad Ass 500 – gandrīz mopēda rāmī ielikts gandrīz vai spīdveja moča dzinējs! Un viss, bez jebkādiem dekoriem! Šo pašu manieri attīstīja arī Slovēnijas mopēdu ražotāji Tomos ar savu konceptu Youngst’Racing. Starp citu, Tomos izpelnījās žurnālistu interesi ar pilnu jaunu modeļu gammu arī 80 un 125 cm3 klasē tāpat kā Spānijas firmas Derbi, Factory Bike, Motorhispania un Rieju.


Par Japānas motoražotāju primadonnām saucamas Honda FMX 650, Suzuki DR-Z 400SM, Yamaha DT 125X un XT 125X, kas ir pirmie īstie šo firmu supermotard stila sērijveida motocikli Eiropas tirgum. Beidzot japāņi sāk ņemt vērā Eiropas modi! Arī jaunais sacīkšu enduro Honda CRF 450X tagad top nevis Itālijas darbnīcā HM, bet gan oficiāli kompānijas bāzes mītnē Japānā. Vēl no apvidniekiem vērts pieminēt jaunās paaudzes krosa divtaktu Yamaha YZ 125/250 ar alumīnija rāmi, kāds 80. gadu vidū bija rūpnīcas komandas pilota Žakī Vimona mocim. Aprilia atrādīja savu 450 cm3 divcilindru krosinieka MX 4,5 prototipu, kura cauruļu fermas tipa rāmis vairāk atgādina šosejas raķeti nevis dubļu maisītāju. Beta savu jauno četrtaktu enduro saimi RR apgādā ar teicamajiem KTM motoriem, savukārt Sherco paši izveidojuši gan 450, gan 250 cm3 agregātu ar benzīna iesmidzināšanu (kā Gas Gas), kas domāts enduro un supermotard modeļiem, bet modificētā veidā – arī triālam.


Un vēl nobeigumā – par dīzeļiem. Jau gadus divdesmit nebeidzas atsevišķu donu Kihotu cīņa par Rūdolfa Dīzeļa vārdā nosauktā agregāta sapārošanu ar motociklu. Minhenē varēja novērtēt divus šī fanātiskā un maz jēdzīgā darba paraugus. Bijušais Ural dīleris Vācijā Udo Haubrihs indiešu motocikla Enfield ritošajā daļā iemontējis kādas Itālijas firmas gurdenu stacionāro dīzeli un lepni nosaucis to par Centauro. Tikmēr studenti no Esslingas universitātes nāca klajā ar konceptu Edimo, kuru uz priekšu dzen Smart auto dīzeļdzinējs. Abi divi – smagi, nepārliecinoši un gausi. Acīmredzot motociklisti un traktoristi ir atšķirīgas ļaužu kategorijas, pat Saules pilsētā. Lai tā arī paliek!

 

(Raksts publicēts laikrakstā "AutoInfo" 2004.gada novembrī.)

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
Lukoil1.2531.2651.1140.565
Neste1.2371.2771.137-
Statoil1.2541.2771.1540.565

toprezervesdalas.lv