„BMW RnineT Scrambler” 2016

Pievienots: 26. oktobrī 2016 13:22 | Autors: Ronalds Cimoška | Komentāri: (0)

Mode ir mode. Šī spēcīgā straume ietekmē lielu daļu mūsdienu cilvēces. Motociklu būve nav izņēmums. Lai gan lielajām rūpnīcām ir pagrūti operatīvi reaģēt uz mainīgajām modes aktivitātēm tirgū, laiku pa laikam arī tās „šauj” pa pircējiem diezgan trāpīgi.Tāpat kā tā priekšgājējs „RnineT”, kurš ne tik senā pagātnē lika lielai motobraucēju daļai satraukti meklēt savā budžetā brīvus līdzekļus tā iegādei, arī „BMW” kompānijas jaunums „RnineT Scrambler” neapšaubāmi ir gājis to pašu ceļu. Jaunais modelis ir radīts, sekojot jaunajai modes tendencei uz tā sauktajiem „Scrambler” tipa motocikliem. Kā sacīt jāsaka — „cafe racer” motociklu tālākā evolūcija — motocikls ne tikai stilam un pilsētai, bet arī glancīgam vecmāmiņas apciemojumam ne pārāk tālajā kartupeļu laukā, ja kas.

Pirmā tikšanās ar jauno modeli notiek „BMW” salonā, un, lai gan nav nolikts zāles vidū, bet kautrīgi mēģina paslēpies no skatītāju acīm, tas uzreiz ir pamanāms un piesaista arī to apmeklētāju uzmanību, kuriem ar motocikliem ir tikpat daudz kopēja, cik dirižablim ar kombainu. Stilīga rotaļlieta — sacīšu jums, dārgie lasītāji. 

Piemērojoties „Scrambler” stilam, motocikls ir uztaisīts pēc iespējas „plikāks”, cik nu to ļāvusi izmantojamā platforma, lai nekas netraucētu baudīt „skaistumu no iekšām”. Lai gan tas veidots uz „RnineT” platformas, tie ir diezgan atšķirīgi motocikli. „Scrambler” priekšā ir uzstādīts 19, nevis 17 collu ritenis, kas kopējā stila labad ieauts vidēji smagam bezceļam paredzētajā riepā. Priekšējā dakša ir tradicionālā tipa, pretēji apgrieztajai uz „RnineT”. Turklāt dakšu rotā gofrētas gumijas putekļu sargi, kas perfekti iederas motocikla stilā. Manuprāt, „Scrambler” daudz labāk izskatītos ar spieķotajiem diskiem (tiek piedāvāti kā opcija) un arī asfaltam vairāk piemērotām riepām (galu galā tas tomēr vairāk ir pilsētas, nevis lauku apvidu motocikls), bet tas nu ir gaumes jautājums.

Apaļais lukturis ne tikai ļoti labi izskatās, bet reizē arī ir jaudīgas gaismas avots, kas neapšaubāmi uzlabos braucēja drošību uz ceļa. No papildu aprīkojumu klāsta lukturim ir pieejams stilīgs režģis, kas ne tikai uzlabos motocikla kopējo tēlu, bet arī „aizsargās luktura stiklu no bojājumiem cīņā ar zariem bezceļa apstākļos”. Tāpat kopējā minimālisma stilā ir ieturēts arī mērinstrumentu panelis, kas ataino tikai pašu nepieciešamāko informāciju. Lai gan opcionāli ir iespējams uzstādīt arī paplašinātu funkciju paneli, manuprāt, tas jau būtu lieki. Arī vadības pultis nav pārbāztas ar pogām — tikai pats nepieciešamākais un rokturu apsilde. 

Dzinējs ir labi zināmais vecais labais 1170 cm3 gaisa/eļļas dzeses agregāts ar jaudu 110 ZS pie 7500 apgr./min un 6. pakāpju ātrumkārbu.

Starp citu, degvielas bāka „Scrambler” ir izveidota no metāla, nevis no plastmasas, kas kopējā stila krājkasītē iemet vēl vienu atzinības naudiņu. Motocikls jau rūpnīcā ir aprīkots ar „Akrapovic” izplūdes sistēmu, kas harmoniski papildina motocikla kopējo tēlu. Nu un kā odziņa uz dzimšanas dienas tortes — saprātīgā minimālisma stilā ar brūnu ādu apvilkts sēdeklis, kas, par spīti saviem izmēriem, izrādījās pietiekami ērts vadītājam, bet ne tik ērts pasažierim.

Tomēr, lai cik skaisti un harmoniski motocikls arī izskatos, ne mazāk svarīgi ir — kā tas uzvedas uz ceļa un kādas emocijas spēj sagādāt braucējam. Lasītāji jau zina, ka es īpaši nemēģinu piepušķot situāciju un cildināt tās īpašības, kuras braucamrīkiem nemaz nepiemīt, bet cenšos atspoguļot lietas to patiesajā gaismā. Ko es varu teikt par „Scrambler”? Tikai vienu — „aizķer” šis braucamais pamatīgi! Tas ir tāpat kā ar čoperiem — jā, tie ir ne pārāk labi vadāmi, vēl sliktāk bremzē, bet emociju līmenī lieliski.

Ne tehniskajā (šeit viss ir labi), bet emociju līmeni ar „Scrambler” ir ļoti līdzīgi. Augsta sēdpozīcija, plata stūre, viegli pulsējošs, jaudīgs dzinējs — tas viss rada ļoti interesantu un pozitīvu emociju miksli. Braucot pa pilsētu, sāku sevi pieķert pie domas, ka nepārtraukti nodarbojos ar kādu čoperistiem ļoti labi zināmu, emociju ķeršanas — nosauksim to tā — nodarbi. Dzinējs šim motociklam ir pietiekami jaudīgs (ar drošām apdzīšanas iespējām, kas nav mazsvarīgi, braucot jebkurā ātrumā, problēmu nebūs nekādu; dinamika „Scrambler” ir ļoti laba, bet pašlaik ne par to) un ar ļoti labu griezes momenta atdevi pie zemiem apgriezieniem. Braucot ar kādiem 55—60 km/h, ieslēdziet augstāko pārnesumu un brīdī, kad dzinējs, gandrīz pamiris vienmērīgi darbojas ar apgriezieniem, kas ir tuvu tukšgaitai, neizdodot gandrīz nekādas skaņas, uz īsu mirkli strauji atveriet pilnu gāzi. Oho-ho-ho! Kas par skaņu šādos brīžos nāk no „Akrapovic” izplūdes sistēmas! Dzinējs pulsēdams lēnām uzņem apgriezienus, piedārdinot apkārtni ar lielkalibra ložmetēja kārtām. Šo skaņu varētu salīdzināt tikai ar enduro lielkalibra vienstobrenēm. Vienreizēji. Noteikti kādreiz pamēģiniet, un tas kļūs par vienu no jūsu iemīļotākajām nodarbēm. 

Tomēr īstu šoku man izraisīja motocikla vadība. Es pat sākumā īsti nesapratu, kas notiek ar motociklu. Esmu diezgan agresīva vadīšanas stila piekopējs — agresīvas trajektorijas maiņas, strauji pagriezieni, asi manevri utt. —, tādēļ pieradis ļoti aktīvi strādāt ar stūri. Turklāt mans ikdienā izmantojamais motocikls nemaz nepieļauj, lai fiziski aktīvi nepiedalītos tā vadīšanas procesā, citādi es brauktu tikai taisni. Braucot ar „Scrambler”, pirmajā laikā piedzīvoju diezgan dīvainas izjūtas. Mazākais pieskāriens stūrei, izpildot pagriezienu, un motocikls burtiski krita pagriezienā, kas manī izraisīja nelielu stresa devu. Tiklīdz aizmugurē apsēdās pasažieris, motocikls sāka uzvesties kā paklausīgs, izdresēts sunītis. 

Tā tas turpinājās kādu laiku, līdz izmēģināju braukšanas stilu, no kura jau biju paspējis atradināties. Tajā pašā mirklī viss izmainījās un motocikls atklāja patieso konstruktoru domu gājienu. Es sāku perfekti izbraukt pagriezienus, praktiski vispār neiejaucoties motocikla uzvedībā. Tieši tā, gandrīz neko nedarīju — vienkārši nedaudz pārnesu savu svaru pagrieziena virzienā — un motocikls acumirklī izpildīja manu prasību. Ņemot vērā, ka lielākā daļa motobraucēju nav profesionāļi, tad paredzu, ka šādas „opcijas” dēļ, kad motocikls izcili vadāms bez mazākās vadītāja piepūles, „Scrambler” nebūs no tiem, kas veikalu skatlogos uz sevis krāj putekļu kilogramus. Sarunā ar salona darbiniekiem noskaidrojās, ka par šo modeli ļoti lielu interesi izrādījušas arī daiļā dzimuma pārstāves, kuras, kā ierasts, nav apveltītas ar lielu fizisku spēku un vēlmēm nepārtraukti cīnīties ar savu dzelzs zirgu. Bet varu kliedēt bažas un piebilst, ka šis motocikls ir ierindojams pie vieniem no visvieglāk vadāmajiem motocikliem. 

Secinājumi? Skaisti, stilīgi, tehniski labi. Kas gan vēl vajadzīgs laimei?

 

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis maija AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
Lukoil1.2531.2651.1140.565
Neste1.2371.2771.137-
Statoil1.2541.2771.1540.565