Par prieku skatītājiem un, par bēdām, braucējiem – pirmās avārijas sākās jau kvalifikācijā, un kad sacensību dienā uznāca lietus – bija ko redzēt. Faktiski, lietus maina scenāriju un spēku sadalījumu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē visās autosporta disciplīnās. Aplūkojot fotogaleriju, var pamanīt, ka tika iznīcinātas nevis lēnās un uzmanīgās, bet skaistās un ātrās automašīnas.

Laiks – 15.18. jūlijs, 2015. g.

Pilsēta – Palanga (LT)

Veids- Autošosejas sacensības

Vieta – koplietošanas šoseja Klaipēda-Palanga, slēgts posms

Regularitāte – jau 16 reizi, tieši vasaras vidū, radot centrālos Palangas pilsētas svētkus, kas savā atmosfērā ievelk veselas nedēļas garumā

Pavadošie pasākumi - dragreisa sacensības, Lietuvas autošosejas čempionāta posms, veiklības braukšana dažādās disciplīnās, mehāniķu skriešanas sacensības, konkurss „Miss Auto” u.c.

Ekspektācijas uz spektakulāru performanci*.

Lai man piedod Normunds, tas, kurš arī žurnālists, bet man Palangas karstajā saulē cepoties, šis vārdu savirknējums virsrakstā tik spilgti atausa atmiņā no tām televīzijas reportāžām, kuras vēlajos vakaros pusmiega transā vēroju, ka šodien citu virsrakstu es vairs nevaru izdomāt. Sākumā tas bija kā sapnis un man šķita, ka tas tā arī paliks manā galvā, bet avīzes uz interneta formāts man neļauj uzrunāt virsū bildēm, kā to var darīt televīzijā. „Cerības uz iespaidīgi pasniegtu sniegumu izrādi”* – redziet, es centos pateikt virsrakstu ar citiem vārdiem, bet sanāca kaut kā savādi. Normund, kopš „interkūlers” vairs nav „starpdzesētājs”, un kopš es kopā ar visiem Latvijas „garāžu puikām, kas nekad nekļūst pieauguši” ceļoju ar Tevi pa auto izstādēm, televīzijas formātā, virtuāli protams, arī man tik ļoti ir pielipuši „internešnal” vārdu savienojumi, ka šķiet - tieši tā ir jārunā šādā formātā un noteiktās aprindās. Eh, sen tas bija, kad mērījāmies, kuram pareizāks tulkojums no angļu valodas, „tūnings” vai „tjūnings”. Paturpinot plašāk, pat komandu mehāniķiem jau arī ir sava valoda, un boksos es to varēju novērot. Kad viņu starptautiskā, daudznacionālā, komanda savā starpā sarunājas, es klausījos un visu sapratu, lai gan tika runāts man nepatīstāmā valodā. Tā vien šķiet, ka valodas tīrības sargi un kopēji vairāk pievērsušies ar datoriem, programmām un aplikācijām saistīto terminu latviskošanai, un auto sportistus un mehāniķus kaut kā liek mierā. Domāju, ka tas saistīts ar epitetiem bagāto žargonu sarunvalodas žanru, kura sulīgākās rindas latviešu pareizrakstības karoga nesējiem varētu veltītu veltīt auto pulciņam piederīgie.



Atgriežoties pie tēmas. Īsumā pateikšu tā, es šovasar, jūlija vidū apmeklēju auto šosejas sacensības Palangā. Kāds ir mans viedoklis par to? Jums tas NEinteresē! Jums, lasītājiem ir svarīgi – kas tur notika? Pēc tam būs skaidrs vai mans viedoklis ir vispār vajadzīgs. Svarīgāka ir informācija jums (!) lai katrs pats varētu analizēt to un paust savu viedokli. Piemērām, vai tas ir normāli, ka daļa no četru joslu ceļa reizi gadā tiek slēgta un nodota sportistu rīcībā? Vai tas ir pareizi braukt pa šādu koplietošanas ceļu ar ātrumu, kas vairākas reizes pārsniedz projektētāja pieļautos drošības barjeru aizsardzības parametrus un vai tas ir bīstami, ja autoceļa barjera negadījuma brīdī pādodas kā lente pirms maratona skrējēja, kad tas finišē?

Teikšu tā - es arī ar savām personīgajām, dziļi subjektīvajām pārdomām neuzbāzīšos. Te ir sacensību mājas lapa http://racing.lt/en/

Vai var ierakstīt Googlē „Palanga 1000 km 2015”, vai spiest laikus feisbukā, meklējot Palangas „ENEOS 1000 km lenktynes”. Tur var apskatīties kas palaists garām un varbūt nākamgad savu vasaru plānot savādāk. Maz jau bija skatītāju no Latvijas. Tik maz, ka daži pusdienu tirgotāji mūs noturēja par viesiem no Polijas. Latviešu valodu varēja dzirdēt reti. Tikai, kad Latvijas žurnālisti sarunājās savā starpā.

Tur, mājas lapā, ir viss, gan kvalifikācijas rezultāti, gan sacensības, gan apbalvošana ar šampanieša lietu, kā arī iemūžināta pati vecākā komanda, ja sakaita visu tās dalībnieku gadus kopā. Varbūt kādam interesē apskatīties un nākamajā gadā pārsist šo rekordu.

Es tagad domāju, Normund, ja tie „puikas, kas nekļūst pieauguši” skatās televīzijā sižetus par mašīnām, tad tie cilvēki noteikti izņem ārā austiņas un pārtrauc mūzikas klausīšanos. Lasot manu rakstu, lasītājiem „vadi ir ausīs”. Tātad Tevi ciena vairāk.

Ja jau fonā būtu tāda mūzika kā The Cranberries-Zombie, līdzīgi kā man tieši šobrīd, kad es rakstu šīs rindas... Eh, kā mūsdienās pietrūkst labas ģitāras! Tas ir ne mazāks retums kā īsta „Akrapovič” izpūtēja skaņa uz Jūrmalas šosejas.

Noslēdzot ievada daļu, šogad Palangā viss bija pa vecam. Tikai ģenerālsponsors cits – kompānija ENEOS, smērvielu ražotājs, eļļa Nr. 1 Japānā – attīsta savu zīmolu Baltijas valstīs. Līdzīgi kā citus pasaulē, arī mūsu pusē tas savu atpazīstamību veicina ar sporta sacensību palīdzību. Manis satiktā pārstāvju komanda izskatījās kompetenta, ceru, ka viņi nākotnē iegūs kāroto tirgus daļu. Šobrīd – paldies par atbalstu, jo bez tā nekur. Bez atbalsta sportā ir briesmīgāk nekā bez benzīna. Bez degvielas savu sporta mašīnu var, piemērām, pārdot, bet bez sponsoru atbalsta gonkojot var nokļūt labākajā gadījumā policijā.

Viss bija pa vecam arī tajā ziņā, ka mūsu Konstantīna Calko pagājušā gadā uzstādītais apļa rekords palika nepārspēts. Viņa komandas „Speed Facory Racing” Radical SR8 rekords bija 1 minūte un 07,046 sekundes. Šogad kvalifikācijā „General Financing – Autopaslauga by Pitlane“ komandas Porsche 911 GT3 Cup (J. Bleekemolen) gribēja gan pārsist rekordu, taču sanāca vien 1 minūte 09,679 sekundes.

Šogad uz starta bija pieteikušās bija 44 dažādu valstu komandas no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Vācijas, Beļģijas, Holandes, Lielbritānijas, kopā ar 149 dalībniekiem, kuri bija ieradušies no 13 dažādām valstīm. Respektīvi, piemērām, komandā, kas bija pieteikta no Lietuvas, varēja būt kāds pārstāvis arī no citām valstīm.

Pilnu dalībnieku sarakstu formāts, kuru jūs šobrīd lasāt neļauj publicēt – tāpēc, ja gribās redzēt kas tā par mašīnu, kas ir bildītē, un kas vēl ar to brauc un kas lācītim vēderā – tad meklējiet šeit – pacietībastreniņš jūsupirkstiņiem http://racing.lt/en/dalyviai/dalyviu-sarasas-2/?prn=5222

Līdzīgi kā pagājušā gadā, Latviju pārstāvēja Viptuning komanda (BMW E90) ar sacīkšu braucējiem Artjomsu Kočlamazašvili, Agri Petrovski un Elvi Turānu.

Par prieku skatītājiem un, par bēdām, braucējiem – pirmās avārijas sākās jau kvalifikācijā, un kad sacensību dienā uznāca lietus – bija ko redzēt. Faktiski, lietus maina scenāriju un spēku sadalījumu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē visās autosporta disciplīnās. Aplūkojot fotogaleriju, var pamanīt, ka tika iznīcinātas nevis lēnās un uzmanīgās, bet skaistās un ātrās automašīnas, pierādot, ka šis ir sporta veids, kurā galva jālieto vairāk kā šahā. Turpinot analoģiju – šis nav šahs, te ir jādomā un lēmums pieņemšanai fiziskas slodzes apstākļos tiek dota 0,01 sekunde. Kā jau katru gadu – ātrākie bija nevis tie, kuriem ir visātrākā mašīna, bet tie, kuri atteicās zaudēt - atteicās iesaistīties lieka riska, atteicās no sprinta paātrinājuma sekundēm, no samākslotas pārgalvības un nepamatotas motora maksimuma spēju robežas izmantošanas visas dienas garumā. Visā dienas garumā skatītāju ekrānos bieži varēja redzēt superjaudīgos spēkratus, tehniskas ķibeles, avārijas un izstāšanās. Visa sacensību dramatisma galvenā loma tika izspēlēta tieši ar superkāriem un īstos uzvarētājus mēs ieraudzījām tikai dienas noslēgumā. Un apbalvošanā. Pirms tam bija monotoni apļi – viens aiz otra, visas dienas garumā, līdz finiša karogam.

Sacensībās piedalījās piecas dažādas Porsche modifikācijas, četras Hondas, trīs „Volkswagen” auto, divi „Renault” un pa vienam no „Alfa Romeo“, „Audi“, „Aquila SR1“, „Ford“, „Ginetta“, „Lexus“, „Kit Car“, „Lada“, „Mitsubishi“ un „Toyota“ sporta automašīnām. Īpaši jāatzīmē, ka  BMW tomēr bija pati populārākā dalībnieku mašīna, tās bija veselas 20 - sākot no dīzeļdzinēja BMW 1 sērijas līdz “BMW M3 GTR” un “BMW M4”. Varbūt pēc šīs ziņas izlasīšanas nākamgad sacensībās būs vairāk Līdzjutēju no Latvijas.

Sacensību uzvarētājs šogad bija ar „Porsche Carrera GT3 Cup” no „JUTA - KG GROUP” komandas. Pie stūres visas dienas garumā, palaikam samainoties, šim auto bija Jonas Gelžinis, viņa brālis Ignas Gelžinis un Tautvydas Barštys. 2. vietā bija sportisti Nerijus Dagilis, Nemunas Dagilis, Robertas Kupčikas (Porsche 911 GT3 Cup), bet 3. vietā palika – Stīvs Vanbelingens, Eriks Kvicks, Dirks Vanrompijs un Toms Vanrompijs (BMW M3 GTR).



Te, tabulā, ir pirmais trijnieks, kopvērtējums. Kā redzams kvalifikācijā var domāt par trases rekordu, pat uzvarētājs nevarēja panākt labāko laiku tuvāk kā par 5 sekundēm. Vai tie bija nobraukti 1000 km, rēķiniet paši. Uzvarētājs nobrauca 373 apļus un viena apļa garums ir 2, 682 km. Sacensību formāts nosaka, ka sacensības ilgst 10 stundas vai 373 apļus, skatoties, kas iestājas agrāk. Šogad finiša karogs parādījās 373 aplī. Tagad visi, kas gudrāki par piektklasnieku ieslēdz kalkulatoru un izrēķina cik kilometrus sacensību uzvarētājs nobrauca.

Atgriežoties pie virsraksta. Gaidījām, gaidījām krāšņu priekšnesumu, labāku kā citus iepriekšējos gadus, bet – viss bija tāpat. Sacensības ļoti līdzinājās tām, kas bija redzētas iepriekšējos gadus. Kā lai to labāk pasaka. Piemērām - cilvēki iet uz cirka izrādēm, bet viņi neiet uz to pašu izrādi vairākas reizes. Parasti, gribās nākamajā gadā sagaidīt kaut ko jaunu, oriģinālu. Attiecībā uz dalībnieku piesaisti nevar veltīt pārmetumus, jo tas ir saistīts ar konkrētās komandas finansiālajām iespējām. Sponsoru nauda atbrauc ar konkrēto dalībnieku un nevienam nav tiesības prasīt vairāk. Savukārt krāšņais šovs, kas pavada pasākumu varēja būt oriģinālāks, savādāks kā iepriekš. Viens piemērs, kas ilustrē manas pārdomas - tie paši tirgotāji tirgoja tās pašas uzlīmes, tikai iepriekšējo gadu sponsors sacensību logotipā bija nogriezts ar šķērēm nost. Uzlīme bija palikusi mazāka un ķēmīgāka, bet it kā jau nekas nav nepareizi. Te var uzdod mūžseno jautājumu – kas bija pirmais, varenas sacensības, un tad tās piesaistīja skatītājus un braucējos vai otrādi, vietā, kur pulcējas daudz cilvēku, sāka piedalīties aizvien vairāk sportistu un arī skatītāju.

Faktiski, sacensību organizatori ar to žestu parakstīja tādus spēles noteikumus, ka visi ārvalstu žurnālisti saņems tikai to informāciju, kuru paši pēc savas iniciatīvas intensīvi meklēs, kontaktējoties ar dalībniekiem vai komandu pārstāvjiem. Zinot, ka žurnālisti ir tas medijs, kas aiznes labo slavu un auru līdz nākamajiem sacensību apmeklētājiem, varbūt būtu vajadzīgs vairāk prieks censties? Vismaz sponsoru vārdā noteikti. Zinu, ka Latvijā mēs to protam labāk!

Foto: L. Rozenberga