Tautas paruna māca, ka mazs cinītis ir spējīgs gāzt lielu vezumu. Vai tas atbilst patiesībai — to mūsu šāmēneša testā rādīs mazais „GS” sērijas brālis „BMW F800GS”.
„F800GS” ievērojami, lai neteiktu vairāk, atšķiras no sava vecākā brāļa „GS1200”. Pēc būtības tas ir pavisam cits motocikls.Tam atšķirībā no „lielā brāļa” ir uzstādīts 798 cm3, četrtaktu 85 ZS divcilindru rindas dzinējs ar sauso karteri. Arī pēc savas uzbūves tas vairāk līdzinās neapgūto zemju iekarotājam, nevis ofisam uz diviem riteņiem. Riteņu izmērs ir piemeklēts pēc labākajām enduro tradīcijām: priekšā 90/90-21, aizmugurē — 150/70-17. Motocikls ir aprīkots ar spieķotiem diskiem, kas jau paši par sevi nodrošina labu izturību pret triecieniem. Papildus šādu konstrukciju var aprīkot ar kamerām, kas ļaus jums atgriezties mājās arī ar kvadrātainiem diskiem atšķirībā no vieglmetālu sakausējuma analogiem.

Motocikls ir diezgan augsts — sēdeklis atrodas 880 mm virs zemes, kas zemāka auguma cilvēkiem var sagādāt ne mazums problēmu. Kā opcija gan ir pieejams arī 850 mm sēdeklis, bet, pirms iegādājaties šādu motociklu, visādā ziņā sākumā pārliecinieties, ka tas atbilst jūsu augumam, lai nevajadzētu vadāt līdzi nelielu ķeblīti. Tas gan attiecas tikai uz apstāšanās gadījumiem, jo gaitā motocikls ir ļoti ērts un paklausīgs. Par vadītāja vietas ergonomiku bavārieši ir pelnījuši visai augstu atzīmi. Ir pārdomāts viss līdz pat sīkumiem: gan vadītāja kāpšļu izvietojums — ar „F800GS” ir ļoti ērti braukt, stāvot kājās —, gan vadīšanas ērtums. Nekādu pretenziju, tikai augstākā atzīme. 

„Adventure” modelis standartā nāk diezgan labi „nopakots”. Tam ir dzinēja aizsargstieņi, aizmugurējo koferu stiprinājumu rāmis arī diezgan labi pasargā korpusu kritiena gadījumā. Gods kam gods, bavārieši nav centušies īpaši ekonomēt uz drošības rēķina, arī bremžu sistēma „F800GS Adventure” ir aprīkota pēc augstākās klases standartiem — divi 300 mm peldošie diski ar divu virzuļu mehānismiem priekšā, viens 265 mm disks ar viena virzuļa mehānismu aizmugurē — un vajadzības gadījumā droši apstādinās pat nelielu tanku.

Šim motociklam ir vēl kāda ļoti noderīga opcija ilgiem ceļojumiem — zem sēdekļa novietota 24 litru degvielas tvertne. Ievērojot šā braucamrīka mēreno apetīti — vidēji 4,7l/100 km —, degvielas uzpildes vietās jūs nebūsiet biežs viesis. Motocikla „kreisera” ātrums uz šosejas ir aptuveni 130—140 km/h. Ja brauksiet ātrāk, jūs sāks nepatīkami nomākt paralēlā divnieka vibrācijas. No vienas puses, inženieri ir izdarījuši maksimumu, lai norobežotu vadītāju no vibrācijām, tomēr pilnībā izārstēt dzinēju no „kratīkļa” tiem neizdevās. Pārslēdzoties uz augstākiem pārnesumiem, labāk negaidīt, kad apgriezieni pietuvosies ierobežotājam un motors „nodzisīs”, bet pārslēgties tad, kad vēl ir jūtama „gaļa”. Tādā veidā gan izbēgsiet no „kratīkļa”, gan dabūsiet sulīgāku paātrinājumu. Jau minēto apstākļu dēļ maksimālo ātrumu šim motociklam pārbaudīt nebija nekādas vēlēšanās, lai jau tiek citiem motocikliem. 

Piekare kopvērtējumā uzrādīja diezgan apmierinošus rezultātus — ne pārāk smags „ofrouds” daudz neatšķīrās no braukšanas pa asfaltu. Testa laikā daudzās vietās bija ceļa remonts un automašīnu rindu apbraukšana pa pļavu kļuva par pierastu lietu. Priekšējā — apgrieztā tipa — dakša ar 230 mm gājienu un aizmugurējais monoamortizators ar 215 mm gājienu nodrošināja pieņemamu komforta līmeni jebkādos apstākļos.

Vienīgi visā šajā „ofroudismā” nedaudz savādi izskatījās tradicionālā ESA piekares regulēšanas sistēma. Komfortabli — nav šaubu, bet par to, kas ar šo sistēmu notiks nopietnā „ofroudā”, mani māc zināmas šaubas. Manuprāt, mārketologiem vajadzētu piedāvāt arī versiju ar parastajām, mehāniski regulējamām piekarēm, par kuru uzticamību „kaujas” apstākļos nevienam šaubas neradīsies. Turklāt jāatzīstas, ka es diezgan sen jau ar zināmu skepsi raugos uz vēl vienu jaunievedumu, kura nosaukums ir... „gāze pa vadiem”. Tas nozīmē, ka gāzes rokturim nav tiešās saiknes ar droseli, kā tas bija kādreiz — ar trosītes palīdzību. Tagad gāze ir elektroniska. Ar šādiem motocikliem parasti cilvēkiem patīk iebraukt visai tālu no civilizācijas. Kas notiks, ja kaut kur Mongolijas stepēs pēc neliela kritiena uz labā sāna no ierindas izies elektronika? Ir, par ko padomāt, vai ne?

Kopumā motocikls atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Diena, ko nācās pavadīt ar šo motociklu, pagāja, pilnīgi nemanot, un bija piesātināta ar pamatīga „draiva” un pozitīvisma devu. Motocikls bija ļoti viegli vadāms, neuzņēmīgs pret ceļa segumu un sniedza diezgan augstu komforta līmeni. Kas gan vēl šajā dzīvē ir nepieciešams?