Askētiskie trīsriteņu transportlīdzekļi radās Eiropā pēc Otrā pasaules kara, kad kara novārdzinātā autoindustrija bija spiesta kaut ko izdomāt, lai apgādātu pilsoņus ar pārvietošanās līdzekļiem, kuru izgatavošana neprasītu lielus resursus un par kuriem tie spētu samaksāt.



ASV tāda problēma nepastāvēja, taču arī tur atradās sava ceļa gājēji, tiesa – pretstatā Eiropas „mazputniņiem” ar šauriem saloniem un mazjaudīgiem motoriem, kas bija iespiesti 2-3 metru garos korpusos, aizokeāna trīsritenis bija īsts gigants un pēc izmēriem līdzinājās pilnvērtīgam automobilim. Tieši tāds bija Davis Motorcar Company trīsriteņu braucamrīka projekts, kas pastāvēja divus gadus – no 1947.gada līdz 1948.gadam. Pirmais kompānijas modelis tika mīļi saukts par Baby (mazulis). Par izmēriem gan to nevarēja teikt, jo „mazulis” bija tik plats, ka uz vienīgā sēdekļa pietika vietas vadītājam un vēl trim pasažieriem. Automobiļa svars bija vairāk nekā 500 kilogramu, taču tas netraucēja sasniegt visai pieklājīgu ātrumu - 126 km/h.



Trīsriteņu transportlīdzeklim bija iebūvēts 48 ZS Hercules četrcilindru motors, kas darbojās pārī ar Borg-Warner trīspakāpju transmisiju. Konstrukciju papildināja alumīnija virsbūve ar divām durvīm, moderna piekare, bloķējošais diferenciālis aizmugures asī, virsbūves nišās paslēpjami galvenie lukturi un apjomīgs bagāžas nodalījums. Konstruktori uzsvēra, ka trīsriteņu automobilis ir stabilāks, labāk bremzē un ir vieglāk vadāms, taču patiesībā vienīgā priekšrocība salīdzinājumā ar konvencionālās konstrukcijas automobiļiem bija manevrētspēja, jo vienīgais ritenis priekšā spēja pagriezties gandrīz 90 grādu leņķī. Tika radīta arī versija ar Ford astoņcilindru motoru.

Vēlāk izgatavoja vēl divus prototipus: Delta un Divan, kā arī modeli 494 – džipam līdzīgu transportlīdzekli ar vaļēju virsbūvi un brezenta pārsegu, kas bija paredzēts militāristu vajadzībām.

Ražošanu kompānija plānoja uzsākt 1948.gadā, ik dienu izlaižot vismaz 50 automašīnu. Diemžēl tiktāl projekta autori netika – īpašnieki tika apsūdzēti krāpniecībā un algu nemaksāšanā, tika uzsākta tiesvedība un kompānijas vadītājam piesprieda astoņu mēnešu cietumsodu. Lielie plāni sabruka un divu gadu laikā izgatavotie 15-17 eksemplāri tā arī palika vienīgie šī projekta liecinieki.