Palangas 1000 km izturības sacensības.

Pievienots: 12. augustā 2014 10:04 | Autors: Ro Lī, laikraksts "AutoInfo" | Komentāri: (0)

Reizi gadā Palangā notiek Lietuvas autosporta Lielais Notikums - gadskārtējās autošosejas izturības sacensības „Palanga 1000 km”. Šis pasākums sapulcē lielu skaitu dalībnieku no dažādām valstīm un priecē skatītājus ar ātruma šovu un citur neredzētu sacīkšu tehniku. Šogad, no 16. līdz 19. jūlijam atkal notika kārtējie ātruma svētki sporta entuziastiem - un milzīgi satiksmes ierobežojumi atpūtniekiem, kurus interesē viss pārējais, bet ne autošosejas sacensības.Sacīkstes kļuvušas par centrālo vasaras notikumu Lietuvas kūrortpilsētā Palangā un tradicionāli pulcē autosporta fanus jau otro gadu desmitu. Sacensības, kuras lietuvieši sauc par „Palanga 1000 km Lenktynes” notiek... jūs neticēsiet – uz parasta koplietošanas ceļa posma starp Palangu un Klaipēdu. Protams, tas ir slēgts pārējais auto satiksmei, taču fakts, ka ierodoties Palangā, nav jāmeklē - kur atrodas sacīkšu trase, bet vēl neiebraucot Palangas mazpilsētā, jūs jau nokļūstat sacīkšu trasē - izklausās pietiekami oriģināli. 

Varam vien iztēloties kā šī ideja izklausījās pašos pirmsākumos, deviņdesmito gadu beigās, kad pirmo sacensību organizatori uz šo vietu aicināja pirmos skatītājus un sportistus. Tas būtu it kā, ja mēs Latvijā, ceļa posmā starp Rīgu un Baltezeru piemeklētu kādu ceļa posmu, apliekam žogu apkārt un tirgojam biļetes. Tāda trase, pa šoseju līdz viaduktam, augšā, lejā, tad taisnais gabals, apgriežamies un atpakaļ, un tā visu dienu 1000 km garumā. Skatītāji aiz celtniecības žoga, mežmalā.



     Protams, ka tā var veidot pasākumu, kas vienmēr saukties ”es gribu būt kā Lemāna”*, taču, piemērām, lai ģimenes galva uzzinātu vai viņa saimei vispār ir kaut kāda interese par autosportu – šāds paņēmiens ir pats labākais. Un pieejamākais. Gadījumā, ja pašam patīk, bērni staro un sieva neiebilst – var krāmēt koferus tālākam ceļojumam uz pasaules līmeņa sacensībām ārzemēs. Izturības sacensības jau tāpēc ir izturības sacensības, ka prasa ļoti lielu rūdījumu, lai izturētu gan sportisti, gan skatītāji. Tā viena pilna diena līdz vakaram tur būs jāpavada. Nav kā motokrosā, kur desmitos vakarā viss sen beidzies. Te sākas 12 pa dienu un vakarā tikai redzams kas ir kas.

Tas, ka trase nav noteicošais faktors, lai rīkotu sacensības, ir tikai viens no Lietuvas pārsteigumiem. Dalībnieku saraksts un sacīkšu auto unikālā dažādība ir fantastiska. Nez vai citur vienā trasē blakus cīnīsies labi „saskrūvēts” vidējās klases auto ar unikālu sporta bolīdu. Demokrātiski un arī skatītājiem tas patīk.

Turklāt, pasākums ir tik vērienīgs, ka ilgst vairākas dienas un tā laikā notiek arī dragreisa, vēsturisko auto, „youngtimeru” sacensības un parāde un tml. Vēl arī bērnu rallijs, rallijs ar zvaigzni, sieviešu rallijs, autošosejas čempionāta posms (tulk. no lietuv. val. - „žiedinių lenktynių čempionato”, kas izrādās nekāds „ziediņu čempionāts vai puķu svētki) - mehāniķu skrējiens, Porsche automašīnu „amatieru kauss”, fotosesijas ar sportistiem un vēl, un vēl – īsti svētki visai ģimenei un dažādām gaumēm.

Nenoliedzami, pasākumā ir kaut kas no tā, ko mēs saprotam ar „jaunā viļņa” strāvojumu. Mazliet vairāk izrādīšanās, mazliet vairāk glamūra, mazliet vairāk VIP līmeņa skatītāju vietu. Tas viss ir labākā ēsma dzelteno presi pārstāvošiem „žurnālistiem-makšķerniekiem”. Ne velti, gadu no gada krīt vēl kāds rekords – šogad sacensībās bija ieradušies 120 žurnālisti, kas vēroja pasākumu klātienē, preses centrā un pit line zonā. Šogad bija par 3 akreditētiem preses pārstāvjiem vairāk, nekā gadu iepriekš. 

Šogad sacensības tika organizētas piecpadsmito reizi. Mēdiju atbalsts ir līdzīgā formātā, kā mēs esam pieraduši redzēt rallijam Latvijā, radio tiešraides, preses klātbūtne, informācija sponsoru interneta lapās... tikai daudz lielākā mērogā nekā pie mums Latvijā. Piemērām ar translāciju tiešraidē, ko nodrošina vadošais ziņu portāls „Delfi”. Faktiski, lai iegūtu tādu mērogu ir nepieciešams apvienot daudzas sporta disciplīnas un vairākus pasākumus. Lietuviešiem tas izdodas, jau 15 gadus – ar katru reizi aizvien labāk. 

Kā pastāstīja sacensību organizatori preses centrā, pirmsākumos pie idejas šūpuļa stāvēja viens cilvēks. Tas pats, kurš arī tagad organizē sacensības – Darius Jonušis, viņš arī kompānijas „Promo Events” direktors. Kā izrādās, attīstības scenārijs domu gājienam, rīkojot pirmās sacensības bija ļoti paredzams. Vispirms bija ideja rīkot sacensības, tas vajadzēja trasi. Pie Kauņas bija speciāla, Kačerginas trase, bet tas bija pārāk tālu no galvenās Lietuvas vasaras tūrisma un atpūtas vietas Palangas. Tāpēc tika pieņemts konceptuāls lēmums – rīkot sacensības uz liela autoceļa posma, to slēdzot satiksmei un pielāgojot trasi sportistiem un skatītājiem. Skatoties no šodienas viedokļa, tas bija stratēģiski pareizs solis, jo 15 gadu laikā pasākums ir kļuvis par Palangas lielāko vasaras notikumu ar fantastisku skatītāju pieplūdumu. Un vēl – sākotnēji bija domāts par 24 stundu sacensībām, taču, objektīvi spriežot, bija neiespējami pirms 15 gadiem šeit savākt tik spēcīgu tehniku, kas izturētu diennakti maksimālā režīmā. Tāpēc palika pagaidu variants 1000 km vai 10 stundas, un nekas, kā izrādās, nav tik patstāvīgs kā pagaidu risinājums.

Sacensību pirmajā dienā, tajā pašā, labi aprīkotajā trasē (lasi – posmā uz Lietuvas „bāņa”) notika Drag Race Lietuvas čempionāta posms.

Vai jūs bieži redzat automašīnas, kuru paātrinājums ir tāds, ka bremzēšanai jāizmanto speciāls ”parašūts”, kas izšaujas pēc tam, kad maksimālā paātrinājumā ir veikta dragreisa distance? Skatītājiem šī bija unikāla iespēja un daudzi no klātesošajiem šādu skatu redzēja pirmo reizi mūžā. Uz šādām, speciālām ātrumsacensībām tik daudz cilvēku parasti neierodas, taču, ja vairākus pasākumus saliek komplektā – ieguvēji ir visi. Šovs, kas bija vērojams Drag race sacensībās, kas arī notika šī pasākuma „Palanga 100 km” ietvaros, bija unikāla iespēja no tik tuvas distances aplūkot šīs neparastās automašīnas. Nacionālā čempionāta 3. posmā, prestižākajā PRO klasē uzvarēja Aivars Štikelis ar speciāli pārveidotu BMW Altread automašīnu. Baltijas rekordu - 210,86 km/h ātrumu 1/8 jūdzes distancē (tas ir tikai 201,168 metros!) izdevās sasniegt ar "Altered Fiat Topolino braucošajam Giedriusam Jurevičam, taču viņš palika otrajā vietā. Trešais palika Paulius Vaškelis ar BMW E30 automašīnu. Visi trīs sportisti pārstāvēja „Tija Racing” komandu un šie panākumi nodrošināja uzvaru arī komandu ieskaitē. Dalībnieku sarakstā bija atrodami arī daži latvieši - Jevgēņijs Bičkovs (Audi S2 Ljolik, Rīga), Rolands Ozolinš (Honda Jazz, Rīga), Arturs Jonaitis (Mitsubishi Eclipse,Liepāja), Edgars Dimpers (VW Scirocco, Līvani), Andrejs Golovko    (Citroen Saxo, Daugavpils). Par viņu sasniegumiem šī raksta autoram nav datu, jo vājās zināšanas lietuviešu valodā un mazliet sarežģītais sadalījums klasēs visu informāciju par šo braucēju sasniegumiem automātiski klasificē kā „neoficiālu”, kuras izplatīšana ir pretrunā ar šeit pārstāvamā medija politiku.

Šo Drag Race pasākumu personīgi atbalstīja Valsts policijas amatpersonas, un kā uzrunā sportistiem izteicās Palangas rajona policijas priekšnieks – Alvids Katkausks: „Pierādiet savu auto un trases iespējas, bet ikdienas satiksmes plūsmā, esiet piemērs citiem vadītājiem!".  Domāju, ka ne viens vien pie šiem „zelta vārdiem” domās piecēlās un aplaudēja policijas komisāram.

Pa vidu šiem notikumiem bija vēl arī piektās Palangas Vēsturisko automašīnu sacensības, kurās uzvarēja sportists no Lielbritānijas Endrjū Holands, ar „Ford Winston Cup Car“ automašīnu, kas ražota 1986. gadā un aprīkota ar 4,6 litru motoru. Otrajā vietā finišēja Artūrs Podbareckis, kurš brauca ar speciālu „BMW-WinArt“ automašīnu, bet trešais palika Ģedas Drukteinis, kas brauca divu litru Opel Ascona. Šo sacensību formātu var raksturot ar frāzi ”mašīnai jābūt vecākai par braucēju”. Tas, protams, joks. Nopietni runājot šīm automašīnām ir ļoti labas tehniskās iespējas, piesaistīti ļoti nopietni sponsori un tās vada pieredzējuši braucēji. To vienīgā atšķirība ir tā, ka tās, „pēc papīriem” ir ļoti vecas. Sābi un Fordi no žiguļu laikiem satiekas visi vienā trasē, bet kas par intrigu! Kā bija teikts oficiālajā preses paziņojumā – šīs īpašās sacensības „izstaro azartu”. Viedi vārdi.

Neņemos spriest, kas ir patiesais iemesls, kāpēc latvieši uz šo pasākumu gandrīz nedēļu ilgo pasākumu Palangā nebrauc un arī nepiedalās. Ne jau ģeogrāfiskais izvietojums (jo tuvāk vairs nevar būt, tikai 70 km no robežas), ne jau talantu trūkums (Nitišu zināt?), ne jau tehniskās iespējas ( piemērām, mūsu OSCAR), ne jau izturības vai radošuma trūkums (skat. Dakārā vai jautāt pēc Dambja). Piemērām lietuviešiem šogad Palangā brauca daudzkārtējais rallija čempions Vitauts Švedas (starta Nr. 15). 



Palangas trasē redzējām tādas markas kā „Volkswagen“ un „Honda“, pa diviem „Porsche“ un „Ford“, pa vienam  „Audi“, Alfa Romeo“, „Lexus“, „Lada“, „Mitsubishi“, „Nissan“, Renault“ un„Seat“,  kā arī dažādas modifikācijas, īpaši spēcīgus un ātrus auto  - tādus kā „Aquila CR1“, „Radical SR8“, Radical SR5“, „Spire GTR“, „Lotus Replika“ un citus ,kurus nepamanījām vai nepazinām. Atgriežoties pagātnē, statistika rāda, ka vienā gadā ir vinnējis „Ferrari”, bet citreiz pat daudz vienkāršāka mašīna Honda Civic.

 Tāpēc ar lepnumu un patiesā cieņā gribas atzīmēt, ka ir tomēr mūsu zemē brašuļi, kas nebaidās izaicināt šos superkārus. Latviju pārstāvēja Viptuning komanda ar sacīkšu braucējiem Artjoms Kočlamazašvili, Agris Petrovski, Elvis Turānu. Aizsteidzoties notikumiem priekšā jāsaka, ka mūsējie sacensības pabeidza 26 vietā, iegūstot savā klasē 10. vietu. To visu papildināja adrenalīns, sabojātas nervu šūnas, tehniski defekti un neatsverama pieredze. Domāju, ka mūsējie arī šo kokteili var saukt „Interesantas brīvdienas”, tapāt kā to paziņoja vairums sportistu.

Vēl vienu latvieti varējām atrast Spānijas (!) komandā, kurā ar superkāru Radical SR8 brauca 3 sportisti – lietuvietis Mingaugs Neliubšis, Krievijas sportists Rustams Akinijazovs un mūsu Konstantīns Calko. Ar lepnumu varam skatīties tieši uz K. Calko sniegumu, jo viņa pamatoti kļuva par sensāciju. Visā 15 gadus garajā sacensību vēsturē neviens nebija tik ātri braucis pa šo trasi. 2012. gadā slavenais  Ramūnas Čapkauskas braukdams ar speciālu superkāru Aquila CR1 Racing LS7 vienu apli paveica 1:17.270 minūtēs. K. Calko rekorda rezultāts bija 1:07.046 min. Pievērsiet uzmanību, ka te nav runa par simtdaļām, labot rekordu 2,6 km garā trasē par veselām 10 sekundēm ir nopietns pieteikums ļoti ilgam rekordam.



Protams, ka tas nozīmēja trases rekordu, uzvaru kvalifikācijā un neapšaubāmu dominanci sacensību dienā.  Diemžēl jāsaka, ka sasniegumu uzskaitījums ar to arī beidzas. Tālāk sekoja divas nopietnas avārijas (tas ir jāpiemin, ka latvietis tajās nebija iesaistīts), kuras neatstāja nekādas iespējas cīnīties par godalgotām vietām vai vismaz TOP desmit. Pēc pirmās avārijas mehāniķi izdarīja brīnumu. Mašīnu, kas bija nopietni sadragāta un, kas uz boksiem tika atvesta ar evakuatoru – brīnumainā kārtā izdevās „atdzīvināt”, un tā atgriezās trasē. Atkal jāsaka diemžēl kārtējā avārija vairs nedeva nekādas cerības. Starp citu, avārija bija tik nopietna, ka sacensības tika pārtrauktas, un faktiski, apturētas. Tā kā organizatori vairs nespēja garantēt dalībnieku un skatītāju drošību (bija bojātas aizsargbarjeras) – tika pasludināts, ka sacensības ir beigušās ar tādu status quo rezultātu, kāds bija tajā brīdī. K. Calko komanda palika 28. vietā kopvērtējumā un 5. vieta savā klasē. Nav slikti pēc veselas stundas zaudēta laika boksos, kad mehāniķi-brīnumdari „uzbūra” jaunu piekari sasistai mašīnai.

Rezumējot, šī statistika mums „melo” (statistika vienmēr melo), ka puiši ar BMW E90 ir nostartējuši par divām vietām labāk, nekā K. Calko ar „Radical”, kas tomēr arī ir oficiālā statistika un mēs tai pievienojamies, mazliet brīnoties un turot katrā rokā pa vienai Excel tabulai ar rezultātiem.

Starp citu – tieši šī neprognozējamība ir galvenais trumpis, kas tik ļoti piesaista skatītājus. Piemērām nevienai komandai nav izdevies šajā trasē uzvarēt atkārtoti. Tā tomēr ir liela loterija un „cilvēciskais faktors” var iznīcināt pat vislabāk sagatavoto tehniku un saraudināt pat visrūdītākos mehāniķus. Vēl kāds interesants fakts, runājot par mehāniķiem. Sieviešu komandai „Sostena Renault GSR-Sport Team” visi mehāniķi arī bija... sievietes (starta Nr. 99.). Tiem laimīgajiem, kas varēja novērot viņas darbībā bija īsta bauda skatīties, cik skaisti un sievišķīgi pareizi, bizēm pa gaisu sitoties, tika remontēti sacīkšu auto. Krāsotas acis, sarkanas lūpas – tiešām skaistākā riepu maiņa pitstopā – bet es vēlreiz uzsvaru, ka tā bija sieviešu komanda un nevienam vīrietim-sportistam tā arī nebija iespēja izbaudīt šo servisu. Kad mašīna tiek salabota un atgriežas trasē, viņas sev par prieku skaisti un sajūsmināti aplaudē. Kādai citai sieviešu komandai bija vīrieši mehāniķi, bet toties visinteresantākais nosaukums. Tieši tā arī bija rakstīts uz viņu mašīnas „Kas tas Blue Sheep?”

Ar mehāniķu un sponsoru palīdzību sacīkšu dalībnieki izkūpināja gaisā 16942 litrus degvielas. Tuvējais benzīntanks un degvielas piegādātāji ir stāvā sajūsmā par jaudīgajām mašīnām, kas benzīnu trasē burtiski aprij. Braucot visu dienu režīmā 50 l uz 100 km ir saprotams, kur palika benzīns. Starp citu, dīzeļdegvielu braucēji notērēja visai ne ievērojamos daudzumos – 2165 litrus. Lielākā daļa bija benzīns ar 98 oktānskaitli. Dīzeļi trasē ir interesanti, bet vēl ne tik konkurētspējīgi mūsu pusē.



Atgriežoties pie galvenā notikuma Palangā, pie izturības sacensībām, jāpaskaidro, ka šoreiz sacensību finišs bija pārsteidzošs un mazliet neparasts. Neviens negaidīja, ka vakarā, sacensību, brīdī, kad jau tuvojās sacensību izskaņa izskaņā, trasē notiks tik nopietna avārija. Tajā brīdī dalībnieki bija nobraukuši tikai 303 apļus no 373 paredzētajiem. Par laimi, avārijā neviens netika ievainots, taču apjomīgie trases tīrīšanas darbi un nepieciešamā aprīkojuma atjaunošana, nolūkā radīt drošu vidi skatītājiem un sportistiem – vairs nebija iespējama. Tāpēc tika pieņemts lēmums pārtraukt sacensības, neskatoties uz sacensību jubilejas statusu un dalībnieku milzīgo vēlmi turpināt braukšanu. Drošība ir mūsu prioritāte, turklāt saskaņā ar Eiropas un starptautisko praksi - nepieciešams pārvarēt 75 procentus distances, lai sacensības ieskaitītu. Šajā gadījumā, paredzētais attālums tika nobraukts par 81.2 procentiem (303 apļi). Tātad, formāli, viss ir pilnīgi pareizi. Rezultātā uzvara tika trijām, pirmajām, sakritības dēļ, vienas markas BMW automašīnām. Pirmā nosacītā finiša līniju šķērsoja „BMW E90 Edva“ ar 8. starta numuru - no „Liqui Moly Racing Team Lithuania“ komandas ar braucējiem - brāļiem  Jonasu un  Ignasu Gelžiniem un Edvīnu Arkušausku.  Tieši tikpat apļus, bet ar dažu sekunžu desmitdaļu mazāk bija nobraukuši otrās vietas ieguvēji „Inter RAO Lietuva” komandas braucēji Roberts Kupčiks, Rītis Garbaravičus un Marijs Mazuha ar BMW M3, kuri brauca ar auto ar 12. starta numuru. Trešā vieta palika "Macrofinance" komanda, un sportisti Rimas Gerulaitis, Toms Dapšis, Andrjus Jasionausks un Vitenis Gulbins ar BMW M3 (66. numurs), zaudējot uzvarētājiem 6 apļus. Šie negaidītie rezultāti parāda, ka rekordiem un apļu skaitam sacensību pirmajā daļā nav nekādas nozīmes uz beigu rezultātiem. Svarīgākais ir stabils brauciens un veiksme.

Kādas bija sacensības? Dārgas, interesantas, vislabāk, ja var sēdēt VIP zonā. Daļa skatītāju noteikti nevarēja redzēt interesantākos momentus. Tas viss dēļ drošības apsvērumiem. Apsardze darbojās profesionāli un moderni. Skanēja ar speciālām ierīcēm visus, kas gribēja iekļūt kādā no plašām masām nepieejamām zonām. Jūlija karstums bija slodze uz mašīnām un dalībniekiem. Dalībnieki jau reālu ģīboni nedabūja, bet ātrumkārbu elektronika gan dažiem piemērām, pagājušā gada uzvarētājai, komandai Porsche palika stāvam trasē. Patīkami iedomāties, ka pa šo trasi, pēc tam katrs varēs izbraukt, un uzlīmēt uz savas mašīnas ”Palanga 1000 km”, līdzīgi kā to dara pēc brauciena labākajās trasēs Vācijā.

 

*- 24 stundu Le Mans (franču val. -24 heures du Mans) ir pasaulē vecākās sporta auto izturības sacensības, kas notiek katru gadu (kopš 1923. gada), netālu no pilsētas Lemānas, Francijā. Tās tiek uzskatītas par vienām no prestižākajām automobiļu sacīkstēm pasaulē.

 

Statistikas dati:

Trases garums: viens aplis 2, 682 km

Brauciens ilgums: 10 stundas vai 373 apļi (skatoties, kas iestājas ātrāk)

Dalībnieku skaits vienā ekipāžā: ne mazāk par 2, ne vairāk par 4

Pirmās sacensības šajā vietā: 2000. gadā

Oficiālā sacensību valoda: lietuviešu

Dalībnieku skaits: 43 komandas no divpadsmit valstīm - Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Holandes, Vācijas, Zviedrijas, Spānijas, ASV, Krievijas un Baltkrievijas. Šo komandu sastāvā sacentās 145 sportisti.

Uzvarētāja nobrauktie km trasē: 812,646 km (iemesls - sacensību patraukšana avārijas dēļ)

 

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
Lukoil1.2531.2651.1140.565
Neste1.2371.2771.137-
Statoil1.2541.2771.1540.565