Ar dramatiskām cīņām un negaidītiem sižeta pavērsieniem Brenguļu autotrasē pie Valmieras noslēdzies Latvijas autokrosa čempionāts. Par 2009. gada Latvijas čempioniem kļuvuši Ainārs Kenigsbergs (Saldus) „2000 Super” klasē, Edgars Galvanovskis (Lielvārde) „1600” klasē, Raimonds Jerāns (Salacgrīva) „Open” klasē un Ģirts Mūrnieks (Valmiera) „B600” klasē.

Intriga

Lai cik spraigas cīņas Latvijas autokrosa čempionāta vieglo automašīnu klasēs nebūtu bijušas iepriekšējos gados, šī ir pirmā sezona kopš neatminamiem laikiem, kad visu Latvijas čempionu noskaidrošana palikusi uz pēdējo posmu. Uz četriem Latvijas čempiontituliem kopumā joprojām teorētiski pretendēja uzreiz 14 sportisti, taču pēc reāli iespējamā scenārija bija paredzams, ka katra titula liktenis izšķirsies divu galveno pretendentu duelī! Latvijas autokrosa čempionāta priekšpēdējais, piektais posms, kas septembrī notika sporta kompleksā Mūsa, ievērojami saasināja situāciju visās klasēs.

"2000 Super" klasē Mūsā savu pirmo uzvaru Latvijas čempionāta posmā kopš 1999. gada sasniedza vecmeistars Gints Bujāns, bet līdzšinējam sezonas kopvērtējuma līderim Jānim Spīķim (Rīga, Autosun) šī sacīkste izvērtās katastrofāla: motora defektu dēļ viņš palika bez punktiem. Līdz ar to par jauno kopvērtējuma līderi ar desmit punktu pārsvaru kļuva Ainārs Kenigsbergs (Saldus, Būvfirma RRP), Mūsā finišējot trešais. Viņa atrašanās prestižākās klases galvgalī ir balva par prasmi regulāri sasniegt finišu un saglabāt aukstasinību situācijās, kad ātrākie konkurenti nežēlīgās savstarpējās cīņās piedzīvo avārijas. Pat, ja Brenguļu sacīkstē uzvarēs šāgada Baltijas čempions un galvenais favorīts Jānis Spīķis, Kenigsbergam pietiks ar sesto vietu, lai kļūtu par Latvijas čempionu.

"1600 klasē" pēc uzvaras Mūsā cerības uz savu pirmo čempiona titulu palielināja Edgars Galvanovskis (Lielvārde). Kopvērtējuma līderis Andris Priedītis (Rīga, "Baltic Auto Parts") guva otro vietu, taču viņa pārsvars saruka līdz septiņiem punktiem. Ja pēdējā posmā atkal uzvarēs Galvanovskis, Priedītim būs nepieciešama trešā vieta, lai kļūtu par čempionu. Jāatzīmē, ka jebkurā gadījumā jaunajam čempionam šis būs pirmais tituls karjerā.

Arī "Open" klasē cīņa par čempiona titulu ieguva negaidītu pavērsienu "Mūsā" – uzvaru guva kopvērtējuma līdera Raimonda Jerāna (Salacgrīva) galvenais konkurents Jānis Kozlovskis (Ogre, Aleks Plus), otrajā vietā finišēja vēl viens titula pretendents Normunds Skribis (Engure), bet Jerāns  pēc finālbraucienā pieļautās kļūdas atkrita uz piekto vietu finišā. Joprojām reālākais čempiontitula pretendents palika Raimonds Jerāns, bet, lai par čempionu kļūtu Kozlovskis, viņam būs nepieciešama uzvara pēdējā posmā, ja Jerāns nefinišē augstāk par 6. vietu.

"B600" klasē, kurai šogad pirmo reizi tiek aizvadīta cīņa par Latvijas čempiona titulu, sezona slaikā noskaidrojās divi galvenie titula pretendenti – pieredzējušais veterāns Ģirts Mūrnieks (Valmiera) un jaunais talants Ģirts Zīle (Sigulda). Viņi abi dominējuši pēdējās sacīkstēs un nav ļāvuši uzvarēt pat Eiropas autokrosa čempionāta dalībniekam Jānim Bokam, kurš piedalījies B600 cīņās divos iepriekšējos posmos. Mūrniekam pirms pēdējā posma bija piecu punktu pārsvars, tātad, ja Zīle uzvarēs Brenguļos, Mūrniekam, lai pirmo reizi kopš 1996. gada kļūtu par Latvijas čempionu, būs jābūt ne zemāk par otro vietu!

Sacīkste

Sezonas nogales intrigu pastiprināja laika apstākļi - rudens lietavas Brenguļu trasi bija padarījušas īpaši sarežģītu un smagu - mālainais segums no braucējiem prasīja ne tikai ātrumu, bet arī vēsu prātu un savaldību. Jāsaka, ka vēlākie čempioni šoreiz bija izvēlējušies piesardzīgu taktiku un priekšbraucienos palika gandrīz nemanāmi. "2000 Super" klasē visos braucienos dominēja sezonas ātrākais pilots, rīdzinieks Jānis Spīķis, kuram nežēlīgu konkurenci sastādīja līdzjutēju aprindās ar savu dullumu izslavētais jēkabpilietis Aldis Kasparovičs. Ainārs Kenigsbergs visu dienu brauca uzmanīgi, lai sataupītu mašīnu un iekļūtu finālā. "1600 klasē" Andis Kļava (Lapmežciems) aizvadīja perfektu sacīksti, uzvarot visus priekšbraucienus, taču vadošajā grupā turpat netālu arī bija titula pretendenti Priedītis un Galvanovskis. "Open klasē" pirmajā braucienā ātrākais bija Jānis Kozlovskis, taču pirms otrā brauciena starta viņa "Toyota MR2" radās problēmas, un līdz finālbraucienam mehāniķiem diemžēl neizdevās novērst ātrumkārbas defektu. Līdz ar to, Jānim cerības uz titulu jāatliek uz nākamo gadu, bet sacīkstes turpmākajā gaitā salīdzinoši vieglas uzvaras guva Raimonds Jerāns.



"2000 Super" klasē aizraujošā finālā, pirmo apli noslēdzis tikai ceturtajā pozīcijā, tomēr pārgalvīgā stilā savu trešo uzvaru sezonā guva Jānis Spīķis (Rīga, Autosun). Šādā situācijā viņš varēja kļūt par čempionu, ja kopvērtējuma līderis Ainārs Kenigsbergs (Saldus, Būvfirma RRP) finišētu zemāk par sesto vietu. Kenigsbergs visu finālbraucienu droši sargāja piekto pozīciju, taču beigu beigās tomēr neiztika bez veiksmes palīdzības – pēdējā aplī viņš izstājās, tā arī nesasniedzot finiša karogu, taču smagā trase pieveica arī citus konkurentus, ka rezultātā Ainārs tika klasificēts piektajā vietā, un pirmais Latvijas čempiona tituls bija rokā! Brenguļos aiz neapturamā Spīķa finišēja Jānis Berķis (Ventspils, N&J) un Māris Ločmelis (Jumprava).

Čempionāta kopvērtējumā aiz uzvarētāja Aināra Kenigsberga (viena uzvara, viena otrā un divas trešās vietas sezonā) un sudraba medaļas ieguvēja Jāņa Spīķa (trīs uzvaras un divas trešās vietas) bronzas godalgu ieguva Mārtiņš Porietis (Aknīste, Indāres/EMU Skulte) – divas otrās vietas sezonā.

Dienas lielākā sensācija bija "1600 klases" fināls, kurā čempions noskaidrojās pēdējā apļa pēdējā līkumā. Finālbrauciens sākās ar pamatīgām sadursmēm pirmajā līkumā, pirmajos apļos vadībā izrāvās Reinis Lilienšteins un Andis Kļava, taču šķita, ka trešajā pozīcijā braucošais Andris Priedītis, par spīti samīcītajai mašīnas aizmugurei, dodas pēc Latvijas čempiontitula, jo Edgars Galvanovskis atradās vēl divas vietas tālāk. Apmēram pusdistancē izstājoties sākotnējiem brauciena līderiem, Andris Priedītis nokļuva finālbrauciena vadībā, taču viņu noķēra galvenais sāncensis Galvanovskis, un apmēram divus apļus norisinājās bezkompromisa cīņa par uzvaru sacīkstē. Pēdējā aplī tomēr likās, ka Priedītim izdosies savu līderpozīciju nosargāt, taču aptuveni simt metrus pirms finiša viņa golfiņš apstājās ar nolauztu kreiso priekšējo riteni. Galvanovskis aizspruka garām un finišēja kā čempions. Edgara uzvaras gadījumā Priedītim pietiktu pat ar trešo vietu, taču liktenīgā izstāšanās atņēma viņam tik ilgi gaidīto čempiona titul. Apbrīnojamā sacīkstē aiz Galvanovska uz pjedestāla kāpa divi sezonas debitanti – valmierietis Andis Vanters guva otro vietu, bet trešais – jaunā čempiona brālis Gunārs Galvanovskis.



Čempionāta kopvērtējumā zelts Edgaram Galvanovskim (trīs uzvaras sezonā, viena otrā vieta), sudrabs Andrim Priedītim (viena uzvara, pa divām otrajām un trešajām vietām), bet bronzas medaļu ieguva Andis Kļava (trīs trešās vietas), ceturtā vieta Reinim Lilienšteinam (Salacgrīva, SK Salaca), kura sezonas bilancē ir viena uzvara posmā un viena otrā vieta.

"Open" klasē čempiontitula dalīšana izvērtās krietni mierīgāk – līderis Raimonds Jerāns (Salacgrīva) guva kārtējo čempionāta posma uzvaru situācijā, kad jau pirms fināla izstājās galvenais konkurents Jānis Kozlovskis (Ogre, Aleks Plus), bet finālbraucienu nebeidza otrs sīvākais sāncensis Normunds Skribis (Engure). Pēdējā posmā aiz Jerāna otro vietu guva sezonas debitants Jānis Vanags (Lielvārde), trešais – Imants Kolomenskis (Ogre).Rezultātā Raimonds Jerāns ar četrām uzvarām sezonā pārliecinoši sasniedza savu otro čempiona titulu, pievienojot to jau 2008. gadā izcīnītajam. "Open" klasē sudrabs ar divām otrajām un vienu trešo vietu – Normundam Skribim, bronza – azartiskākajam pilotam Jānim Kozlovskim ar divām uzvarām, otro un trešo vietu, kuram šosezon vairāk sasniegt neļāva divas nullītes tabulā. Starp citu, Jānis Kozlovskis ar panākumiem startē arī VII grupas lielo bagiju („krokodilu”) sacensībās, kur Baltijas kausa izcīņā pērngad uzvarēja, bet šosezon ieguva 3.vietu.



Pēdējā posmā "B600" bagiju klasē uzvaru guva Ģirts Zīle (Sigulda), taču, finišējot otrais, par čempionu kļuva Ģirts Mūrnieks (Valmiera), sasniedzot savu pirmo Latvijas čempiona titulu kopš 1996. gada (sezonā divas uzvaras un divas otrās vietas). Zīle ar trim uzvarām un otro vietu sezonā sasniedza vicečempiona statusu, bet trešais gan posmā, gan čempionātā – Renārs Vinokurovs (Liepāja) ar vienu uzvaru posmā un trim trešajām vietām sezonā.

Brenguļos notika arī jauniešu čempionāta "CK 125" kroskartiem pēdējais posms. Uzvarējis visos iepriekšējos posmos, jau priekšlaicīgi Latvijas čempiona titulu bija  ieguvis Ralfs Sirmacis (Rīga). Brenguļos, nestartējot jaunajam čempionam, uzvara posmā otro vietu kopvērtējumā atnesa Otto Vočtavam (Ventspils), bet otrā vieta posmā čempionāta bronzu sagādāja Dāvim Tobiasam (Ķeipene).

Folkreiss

Folkreisa cīnītāji Brenguļos aizvadīja jau septīto šīs sezonas sacīksti. Brenguļu autotrase sniedza vērtīgu pieredzi šī jaunā sporta veida debijas sezonā - trase standarta automašīnām bija pārāk smaga, tāpēc braucieni bija lēni, ilgi un mokoši gan sportistiem, gan tehnikai, gan skatītājiem. Brenguļu lielā intriga – folkreisā debitēja bijušais Latvijas autokrosa un rallijkrosa čempions Agris Upītis, kurš atgriežas pēc vairāku gadu pārtraukuma. Diemžēl, arī viņa "Opel Corsa" automašīnai trase izrādījās nepārvarams šķērslis... Pārliecinoša uzvara Brenguļos tika citam bijušajam „lielā autokrosa” braucējam valmierietim Andrim Melngāršam, kurš ar "Lada Samara "katrā braucienā apliecināja priekšpiedziņas pārākumu cīņā pret Rencēnu autokluba lieliski sagatavoto Jevgēnija Berga vadīto "BMW". Nudien, jābrīnās, kādēļ neviens neizmantoja folkreisa noteikumu doto iespēju – par 950 eiro nopirkt sava konkurenta sporta auto! Vēl jo vairāk tādēļ, ka visām pārējām folkreisa mašīnām Brenguļu trase izrādījās nepieveicama, un tās līdz finiša karogam nemaz netika.



Šajā situācijā absolūtais folkreisa debitants Mareks Dainis (Jūdaži), kurš zināmās aprindās pazīstams kā dīdžejs [Ex] da Bass, visos braucienos būdams ievērojami lēnāks par konkurentiem, sacīkstes kopvērtējumā sensacionāli guva trešo vietu. Vai folkreiss nākotnē sola pārvērsties par šovu „braucam ar zvaigzni”?