Valdis ir jaunākais no slavenajiem brāļiem Belmeriem, kuri dominēja septiņdesmito un astoņdesmito gadu PSRS autosporta trasēs. 1975.gadā brāļi Belmeri izcīnīja vēsturisku dubultuzvaru Volgu klasē PSRS čempionāta un Tautu spartakiādes sacensībās Kijevā - Juris Belmers bija pirmais un Valdis otrais, rezultātā Latvijai 1.vieta komandu vērtējumā. Braucēja karjeras laikā Valdis Belmers četras reizes izcīnīja PSRS čempionāta sudraba medaļas, kā arī neskaitāmas reizes kāpa uz goda pjedestāla Vissavienības sacensībās. 1972.gadā Valdim pirmā uzvara karjerā atnāca tieši „Dzintara Volgas” sacensībās Biķernieku trasē.  „Dzintara Volgā” Valdis izcīnījis uzvaras arī 1976., 1978. un 1986.gadā, bet 1974. un 1983.gadā brāļi Belmeri Biķernieku trasē svinēja dubultuzvaru.

Pērn atjaunotajās Dzintara Volgas sacensībās pirmo braucienu uzvarēja vecmeistars Aleksandrs Sorokins ar savu oriģinālo sacīkšu auto – pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados sagatavotu sacīkšu Volgu ar 82 numuru. Valda Belmera oriģinālais sacīkšu auto līdz mūsdienām nav saglabājies, taču vecie mehāniķi pēc atmiņas pratuši sagatavot Valdim tieši tādu pašu sporta Volgu. Diemžēl, sacīkšu dienā mašīna nebija savā labākajā formā, jo nedēļu iepriekš, trenējoties, Valdis Biķernieku „slimnīcas” līkumā piedzīvoja nopietnu avāriju, lielā ātrumā taranējot betona apmali, kā rezultātā mašīnai nācās nomainīt visu priekšdaļu līdz pat durvīm.  Taču svētdien, gluži kā senajos laikos, skatītājiem skaļi gavilējot, Valdis Belmers atkal rādīja savu nevīstošo meistarību un no nepateicīgās 18-tās starta pozīcijas spēja izcīnīt pirmajā braucienā piekto un otrajā - septīto vietu! Tādejādi viņš Dzintara Volgas kopvērtējumā ierindojās sestajā vietā, apsteidzot daudzus jaunus puišus un vīrus spēka gados, bet neoficiālajā veterānu ieskaitē pārspēja savus ilggadējos cīņu biedrus - Igaunijas PSR čempionu Eiki Eristi,  rīdzinieku Aleksandru Sorokinu un Aleksandru Stojanu no Maskavas. Tikpat lielas skatītāju ovācijas tika arī rallija vecmeistaram Norbertam Mančinskim, kurš vienīgais brauca ar veco volgu – „GAZ 21”, un ar šo monstrozo retromašīnu spēja uzrādīt piekto ātrāko kontrollaiku Volgu ieskaitē.

Dzintara Volgas ceļojošo kausu šogad izcīnīja Antons Dolgopolovs, kurš sīvā cīņā pārspēja pagājušā gada uzvarētāju Andreju Pauperu, trešajā vietā atstājot pieredzējušo autokrosistu Jāni Matulēnu. Andrejs Paupers šogad bija ātrākais kvalifikācijā, Biķernieku trases 3,662 km apli veicot ar vidējo ātrumu 117.245 km/h. 1988.gada Dzintara Volgas sacensībās Juris Belmers savu ātrāko apli veicis ar vidējo ātrumu 123.44 km/h, uzstādot  apļa rekordu Volgu klasē, tātad jaunajiem censoņiem Volgu klasē vēl ir uz ko tiekties! 

Žiguļu klasēs  šogad uzvaras izcīnīja Ronalds Seņavskis (VAZ 1300) un Gints Bremze (VAZ 1600). Skatītāju ovācijas izpelnījās Stefens Grosmans no Vācijas ar mazo Trabant, kurš bija ceturtais ātrākais kvalifikācijā, palaižot priekšā vien trīs žiguļus. Tieši viņš par atraktīvo priekšnesumu saņēma sacensību orgkomitejas speciālo kausu.

Savukārt, vēsturisko formulu klasēs uzvaras laurus plūca viesi: Easter klasē Heidicke Hartmuts no Vācijas un Mondial klasē Jāks Kūls no Igaunijas.

Baltic Open klasē skatītājus priecēja vislielākā mūsdienīgu sporta mašīnu dažādība – gan eksotiski sportkāri, gan dažādu marku salonauto. Abos braucienos ātrākais bija Konstantīns Calko, bet aiz viņa par otro vietu uz goda pjedestāla ar mainīgām sekmēm cīnijās Kristaps Blušs un Miks Holands no Anglijas. SB 2000 klasē Baltijas jūras kausu izcīnīja Uldis Timaks, aiz sevis atstājot Ati Veismani un Arttu Hamalainenu no Somijas.

Igaunijas BMW 325 Kausa izcīņas sacensībās ātrākais bija Keijo Kāsiks, bet Latvijas Nacionālās klases ieskaitē divu braucienu summā uzvarēja Kārlis Nikiforovs.

Nobeigumā salīdzināšanai katras klases ātrākais kvalifikācijas aplis (vidējais ātrums Biķernieku trases 3,662 km aplī):