KAWASAKI GTR1400

Pievienots: 9. septembrī 2011 10:25 | Autors: Ronalds Cimoška, laikraksts "AutoInfo" | Komentāri: (0)

Ticiet vai ne, AUTOINFO moto sadaļā ir pienācis ļo-o-oti interesants brīdis. Mēs acīm redzami varam „lepoties” ar to, ka dzīvojam unikālā valstī, jo kaut kas tāds, mūsuprāt, nav iedomājams nekur citur, izņemot Latviju. Mēģināšu paskaidrot.

Ņemot vērā, ka AUTOINFO moto sadaļai nav pārāk ilgs radošais mūžs, tā jau ir paguvusi iemantot popularitāti mūsu laikraksta un interneta vietnes lasītāju vidū, un, kā rāda statistika, saņemtās e-pasta vēstules un telefona zvani, kļūst arvien pieprasītāka. Mūsu lasītāji aizvien biežāk uzdod vienus un tos pašus jautājumus — kādēļ praktiski nerakstām par tādu populāru ražotāju kā „Suzuki”, „Kawasaki”, „Yamaha”, „Harley Davidson” un citu motociklu marku jaunākajiem modeļiem? Mēs, protams, iespēju robežās cenšamies izskaidrot, ka, lai gan šo firmu motociklus Latvijā tirgo, mums kā žurnālistiem faktiski ir liegta iespēja veikt šo motociklu jaunāko modeļu testus un veidot par tiem aprakstus. Šāda „opcija” (izņemot dažus izplatītājus) atšķirībā no citām valstīm Latvijā diemžēl nav pieejama. Vai nu pērc motociklu un tikai pēc tam uzzini, ko īsti esi nopircis, vai arī nepērc. Kad par šo situāciju Latvijas motociklu tirgū izstāstījām mūsu ārzemju kolēģiem, lai kā arī pūlējāmies paskaidrot, viņi tik un tā nespēja saprast (patiesībā mēs arī), kā tas ir iespējams, ka dīlerus vispār neinteresē pārdodamo produktu popularizēšana.

Uzzinot par šīs problēmas patiesajiem iemesliem un lai kaut kā labotu situāciju, tieši mūsu lasītāji sāka piedāvāt testiem savus personīgos motociklus un pat segt no saviem līdzekļiem degvielas izmaksas! Lai nu kā, bet, tieši pateicoties jums, mūsu uzticamie lasītāji, motociklu testu apraksti turpināsies!

Šā mēneša galvenā zvaigzne AUTOINFO motosadaļā ir Latvijā reti sastopams „zvēriņš” KAWASAKI GTR1400 jeb

P I E J A U C Ē T A I S  N E Z V Ē R S

Kad koncerns KAWASAKI palaida „tautās” savu megabaiku ZX14 jeb ZZR-1400, pasaule noelsās pirmo reizi. Kā nu ne, gandrīz 1,4 litru 193 ZS dzinējs, kas nodrošināja neaptveramu paātrinājumu, tajā pašā laikā saglabājot pieņemamu komforta līmeni vadītājam, tiešām bija kaut kas.

Otro reizi pasaule noelsās jau uzstājīgāk: sak’, dzinējs jau ir ļoti labs, bet ko darīt tiem, kuriem patīk komforts un ceļošana, bet no asinīm vēl nav izgarojušas pēdējās benzīna paliekas?

KAWASAKI reaģēja momentāli, izlaižot tirgū savam laikam unikālu motociklu, kas tika radīts uz megabaika ZX14 bāzes, GTR1400 tāds „Gran Turismo” stila hiperbaiks vien ir. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka, par spīti KAWASAKI mārketinga speciālistu pūlēm identificēt GTR ar ZX14, faktiski tie ir divi pilnīgi atšķirīgi motocikli pēc sava rakstura un nozīmes. Kā jau var noprast no motocikla nosaukuma, „Grandam” pievienoja klāt krietnu devu „Turismo”. Dzinējs zaudēja baru „aulekšotāju” (–38 ZS), toties ieguva lineāru mierīga rakstura līkni, lai vadītājam būtu ērtāk strādāt ar gāzi, ceļojumos neatsveramo kardānu (ceļojumos ir nepieciešams ceļot, nevis tērēt savu laiku un nervus, vingrojot ap ķēdi), pilnībā savādāku „purnu” un veselu virkni citu uzlabojumu un jauninājumu. Apskatot motociklu, radās doma, ka vienīgais, kas atlicis no lielā brāļa, ir dzinēja darba tilpums. Bet vai motocikls tāpēc kļuva sliktāks? Nepavisam ne. Bezgalīga, pilnībā kontrolējamu ņūtonmetru jūra, kas, tiklīdz vēlēsieties, teleportēs jūs aiz horizonta līnijas, un relaksēta sēdpozīcija padara šo motociklu par ļoti iekārojamu objektu daudzu ceļotāju acīs.

Kaut arī priekšējā dakša nav pilnībā regulējama, aizmugurējā ir īsts tehniskās izvirtības šedevrs — ne jau nu katru dienu ieraudzīsi daudzsviru piekari uz tāda tipa motocikliem. Motocikls brīnišķīgi notur uzdoto trajektoriju un, pateicoties zemajam smaguma centram, ar savu 304 kg dzīvsvaru stūrējams tik viegli un nepiespiesti kā motorollers. Augstā stūre nodrošina gandrīz taisnu sēdpozīciju un pilnībā likvidē tādu nevēlamu motobraucēju „draugu” kā roku nogurums. Lai atvieglotu manevrēšanu nelielos ātrumos (viss, kas ir zem 100 km/h), šim motociklam ir izmainīta 1. pārnesuma attiecība (tāpat kā lielajam brālim) — tādu dzinēja darbību 1. ātrumā man nebija nācies sastapt nevienam motociklam. Parasti visi cenšas pēc iespējas ātrāk pārslēgties uz 2. pārnesumu, lai novērstu pārāk asu dzinēja reakciju uz gāzes roktura darbību. Šim motociklam 1. pārnesums ir uztaisīts ļoti maigs un pilnībā kontrolējams visā darbības diapazonā. Jūs varat droši un bez jebkāda stresa, ka pēkšņs jaudas uzplaiksnījums aiznesīs jūs tuvākā traumpunkta virzienā, braukt ļoti lēni, manevrējot pārpildītā stāvlaukumā, vai mēģināt nesteidzīgi izspraukties automašīnu ”korķos”, dzinējs paklausīgi izpildīs visas jūsu komandas. Testa laikā radās doma, ka tieši šis modelis varētu būt ļoti labs eskorta vai patruļdienesta motocikls, ar to ir ļoti ērti braukt gliemeža ātrumā. GTR1400 ir paklausīgs kā labi dresēts suns, un rīkošanās ar gāzi neizraisīs stresu arī nepieredzējušiem braucējiem praktiski visā tā darbības diapazonā.

Starp citu, runājot par spraukšanos korķos. Nevajag aizmirst, ka tas tomēr ir „GRAND Turismo” un pilsētu korķi nav GTR1400 ikdienas vide. Ļoti ērtie un funkcionālie spoguļi (nav nepieciešams pat papildus pagriezt galvu, lai pārliecinātos, vai kāds neatrodas „mirušajā” zonā) padara mūsu varoni par 1 metru platu „fūri” un noliek motociklu vienā joslā ar automašīnām. Ja motocikls aprīkots ar sānu bagāžas koferiem, spoguļu salikšana situāciju daudz neuzlabos, tie ir tikai nedaudz šaurāki par spoguļiem. Toties no tā ir arī kāds praktisks labums, ja spoguļi var izspraukties, tad izlīdīs arī viss motocikls!

Kā jau kārtīgs tūrists, motocikls ir aprīkots ar dažnedažādiem ērtiem sīkumiem. Uz degvielas tvertnes atrodas neliels „sīkumu” nodalījums jeb tā sauktais bardačoks, kurā ietilpst vidēja izmēra maks, divi vidēja izmēra mobilie telefoni un atslēgas. (Redakcijas piezīme: šokolādes konfektes labāk tajā nelikt, jo dzinējs tur uztur vienmērīgi „siltu” atmosfēru.) Starp citu, tas, kas atrodas jums priekšā, ir tikai daļa no degvielas rezervuāra, šis tas atrodas arī zem sēdekļa. Šī konstruktīvā risinājuma dēļ ir jāpatur prātā savdabīgā degvielas līmeņa rādītāja darbība. Tas atrodas tvertnes zemākajā vietā — zem sēdekļa — un tādēļ sākumā ļoti ilgi rāda, ka tvertne ir pilna, tad, kad sūknis sāk pumpēt degvielu no zemākā rezervuāra, rādījumi strauji sāk kristies. Nevajag uztraukties, ar elektroniku viss ir kārtībā, vienkārši pie šīs situācijas ir jāpierod.

GTR1400 ir aprīkots ar mehāniskajiem lukturu korektoriem, ar kuru palīdzību var ātri un vienkārši pieregulēt labās un kreisās lampas stara augstumus.

Mērinstrumentu panelis ir bez dažādām neprātīgām dizaina izpausmēm — vienkāršs un tajā pašā laikā funkcionāls, tas atspoguļo visu braukšanai nepieciešamo informāciju. Divi analogie spidometra un tahometra „pulksteņi” ir papildināti ar elektronisko ekrānu, no kura nolasāma pārējā nepieciešamā informācija — A un B noskrējiens, kopējais nobraukto kilometru skaits, izvēlētais pārnesums, laiks, dzinēja temperatūra un degvielas daudzuma, spiediena riepās, vidējais un konkrētā brīža degvielas patēriņš, kā arī nobraucamais kilometru skaits ar atlikušo degvielas daudzumu. Vienīgais šā skaistuma trūkums ir tāds, ka režīmu pārslēgšana notiek mehāniskā veidā — nospiežot podziņu zem displeja, nevis ar pogu uz stūres. Vēl der atcerēties, ka par visu šajā dzīvē tomēr ir jāmaksā un it īpaši jau par papildu ērtībām, par ko motosalonos bieži vien „aizmirst” pastāstīt, — vidējais riepu spiediena sensoru darbības mūžs ir aptuveni trīs gadi. Tad dabiskā ceļā izbeidzas iebūvētie barošanas elementi, bet to atjaunošana maksā paprāvu summu.

Ļoti interesanti ir izveidota aizdedzes atslēga — izskatās, ka motocikls tiek aktivizēts ar milzīga slēdža palīdzību — kā tāds atomreaktors. Turklāt, lai to pagrieztu kādā no nepieciešamajām pozīcijām, tā sākumā ir jānospiež, lai dzinējs sazinātos ar elektronisko čipu saimnieka kabatā un saprastu, ka tūlīt brauks īstais saimnieks.

Un tagad nedaudz par tūrismu. Degvielas ekonomijai dzinējam ir paredzēts 6. pārnesums, un kaut arī šis motocikls, lai cik neticami arī sākumā liktos, izrāda ne pārāk lielu interesi pret „uguns ūdeni” — vidējais degvielas patēriņš testa režīmā uzrādījās 6,7 l/100 km; ja prātīgi rīkojas ar gāzi un izvēlas pareizo pārnesumu, ir iespējams iegūt pavisam fantastiskus rezultātus. Ņemot vērā, ka dzinējam ir milzīgs jaudas potenciāls, tam ir gandrīz vienalga, ar kādu pārnesumu jūs pārvietojaties. Ar jebkuru pārnesumu no minimālajiem apgriezieniem motocikls „vilks ārā”. Var visu dienu bez jebkādām problēmām nobraukt ar 2. pārnesumu. (Redakcijas piezīme: tikai tādā gadījumā pirms krustojumiem atstājiet ātrumkārbu 2. pārnesumā, ja ieliksiet „neitrālajā”, kustības uzsākšanai kārba neļaus ieslēgt nevienu citu pārnesumu kā tikai 1.). Kā īsti ekonomēt degvielu? Ļoti vienkārši, jau pie 40 km/h ieslēdzam 6. pārnesumu (Over Drive) un lieki neraustām gāzes rokturi. Braucot ar nemainīgu ātrumu — 50 km/h —, dators uzrādīja 3,5 litru patēriņu uz 100 km !!!!! Braucot ar 75 km/h, degvielas patēriņš pieauga tikai par litru!!!!! Un tas viss 1,4 litru 155 ZS motociklam ar sauso masu 300 kilogrami! Šādus rādītājus mans prāts atteicās pieņemt, taču vēlāk motocikla īpašnieks mani nomierināja, paskaidrojot, ka viss esot kārtībā un šādi rādījumi tiešām atbilstot īstenībai. Savukārt tad, ja dzinēju iegriež tā pamatīgāk, tajā iestūķētājam kumeļu baram apetīte atgriežas nekavējoties.

Kā jau minēju, ergonomika šim hipertūristam ir ļoti labi izstrādāta, un vadītājs braucot itin nemaz nenogurst — vai tā būtu autobāņa taisnā bulta vai līkumotie Alpu ceļi. Tomēr arī šeit nav iztikuši bez karotītes darvas. Neskatoties uz to, ka sēdeklis ir izvietots diezgan augstu (es ar saviem 1,80 m tā vien varēju nolikt pilnu pēdu uz zemes), sportiskā stilā izvietot kājas uz kāpšļiem sanāks tikai braucējam, kuram tās nepārsniegs 42. izmēru, jo pretējā gadījumā papēži atduras pret pasažiera kāpšļu kronšteiniem. Arī vējstikls, kura augstums, starp citu, ir regulējams ar pogu uz stūres, pat visaugstākajā pozīcijā braucot pa šoseju, novirzīja vēja plūsmu tieši ķiverē. Un tas liek domāt, ka motocikls paredzēts braucējiem, kuru augums nepārsniedz 1,70 m vai... vienkārši ir pārdomāts gājiens, lai lieku reizi atgādinātu, ka tas tomēr ir GT klases, nevis sporta motocikls un nevajag censties no tā izspiest to, kam GTR1400 nav paredzēts. Ja nāksiet pie šā motocikla tieši ar šādu pieeju, tad GTR1400 jums noteikti neliks par sevi vilties, galu galā priekšējā dakša šādiem motocikliem nav paredzēta, lai pie krustojumiem taisītu „stoppie”, bet gan — lai nodrošinātu braukšanas komfortu arī pa mūsu ceļiem. Nedaudz neinformatīva ABS darbība? Toties droši varēsiet apstāties arī lietus laikā.

Protams, varēja sajust, ka, projektējot šo motociklu, visa uzmanība koncentrēta uz dzinēju, nevis veltīta kādu atsevišķu detaļu novešanai līdz perfektam stāvoklim. Un, ticiet man, šā dzinēja dēļ motociklam var piedod visas pārējās sīkās nepilnības — tas nekas, ka lielā ātrumā savu iespaidīgā „purna” gabarītu dēļ vēja iedarbībā korpuss sāk nedaudz drebēt (iespējams, ka bija vainojams uzmontētais „Top Case”, kas nav paredzēts motocikla oriģinālajā konstrukcijā) vai dažos niknākos braukšanas režīmos priekšējā dakša izrādīt „vājuma” pazīmes. Tas nekas, ka kardāna un kārbas savstarpējās attiecības līdz 4000 apgr./min ir nedaudz saraustītas (ja vēlaties izslēgt šo efektu vispār, būs jāiemācās ideāli sabalansēt gāzes un sajūga mijiedarbību) vai karstā laikā rāmis uzkarst vairāk nekā gribētos, gāze „ārstē” visu!

Sasniedzot 5000—6000 apgr./min, „plīša lācītis” pārvēršas par vairākkārt izmantojamo atspoļkuģi „Schuttle”, kas ir devies kārtējā misijā uz Zemes orbītu! Viss pārējais šajā pasaulē acumirklī kļūst nesvarīgs. Šaubas, ka jums kādā mirklī varētu pietrūkt jaudas, apdzenot citus transportlīdzekļus, izgaist kā virs naksnīgās Latvijas pēkšņi parādījies bolīds! 1. pārnesumā ir iespējams attīstīt 110 km/h, 2. — 150 km/h, 3. — 200 km/h un 4. pārnesumā — 250 km/h, spēj tik turēties līdzi. Gāzes nometiens... un jau nākamajā mirklī Visuma pavēlnieks atkal ir pārvērties par mīļu un paklausīgu plīša lācīti, kurš, klusi murrādams, ar ideāli nobalansēto dzinēju pārvieto jūs no punkta A uz punktu B, pakalpīgi un rātni izpildīdams jebkuras jūsu iegribas un sniedzot braucējam pilnīgu drošuma un kontroles izjūtu.

 Testa rezultāti? Par spīti dažādām sīkām nepilnībām, kopsummā KAWASAKI GTR1400 mums ļoti iepatikās, un testa dienas beigās pat pārņēma nelielas skumjas, šķiroties no šā neparastā motocikla, ar kuru gribējās braukt vēl un vēl.

KAWASAKI GTR1400 tehniskā specifikācija

Modeļa gads 2008.—2010.

Pašmasa 304 kg (sausais svars)

Garums 2,271 mm

Riteņu bāze 1,519 mm

Klīrenss 125 mm

Degvielas tvertnes tilpums 21,95 l

Dzinējs

Tips 4 cilindru, 4 taktu, rindas

Cilindra diametrs x virzuļa gājiens 84.0X61,0

Darba tilpums  1352 kub. Cm

Kompresijas pakāpe 10,7:1

Jauda 156 ZS/8,800 apgr./min

Maksimālais griezes moments 136,0Nm/6200 apgr./min

Gāzes sadales mehānisms DOHC, 4 vārsti uz cilindru

Barošana Elektroniskā iešprice

Dzesēšanas sistēma Šķidruma

Starteris Elektriskais

Transmisija

Sajūgs Daudzdisku, eļļā

Ātrumkārba 6 pakāpju

Galvenais pārvads Kardāns

Šasija

Rāmis Alumīnija monokoks

Priekšējā dakša  43 mm, teleskopiskā, apgrieztā tipa

Aizmugurējā piekare Tetra-lever, ar regulējamo amortizatoru

Priekšējās bremzes Divi 310 mm diski

Aizmugurējās bremzes  Viens 270 mm disks

Priekšējā riepa 120/70-17

Aizmugurējā 190/50-17



Maksimālais ātrums Aptuveni 270 km/h

Paātrinājums no 0 līdz100 km/h  —

Vidējais degvielas patēriņš 6,7 l/100km


AUTOINFO redakcija izsaka pateicību Ģirtam Auziņam par atvēlēto motociklu un veikalam MOTOLAND par testiem piešķirto ekipējumu — ķiveri „Schuberth C3”.

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-