Krievu Hot Road- ZIL
Pievienots: 19. septembrī 2009 16:58 | Autors: no krievu preses tulkoja Andris Vilks | Komentāri: (0)
Viens no pirmajiem krievu Hot Road radās 2003. gadā, kad apņēmīgi puiši no Urāliem nolēma piepildīt savu sapni un izgatavot, līdz šim tikai Rietumos redzēto monstru, no savā zemē pieejamiem materiāliem.
Amerikāņu mīlestībai uz Hot Road ir sava vēsture, ko īsumā varētu raksturot šādi: „Savulaik tos radīja jauni, bet ne pārāk bagāti puiši, kuriem neparasts un jaudīgs automobilis bija vajadzīgs tādēļ, lai ar to izvizinātu un atstātu iespaidu uz tikpat jaunām un tikpat daiļām amerikāņu meitenēm un par balvu saņemtu viņu sirdis un ne tikai…”
Tolaik visas izgāztuves bija pilnas ar savu laiku nodzīvojušiem pirmskara Fordiem. Un tā arī sākās – pieliekot nedaudz fantāzijas un vēlēšanos, iegūsti lielisku rezultātu – astoņcilindru monstru ar vecu divdurvju virsbūvi, kas strauji uzsākot, „aizdedzina” asfaltu – vārdu sakot Hot Road.
Bet ko gan darīt tiem, kuri bezgalīgajos bijušās Savienības plašumos ir uzauguši? Fordi izgāztuvēs nemētājas, bet V8 ir tikai kraviniekiem…
Pie tā tad arī paliekam – kompānija ZerDo Design tā arī uzskata, ka Krievijā īstu Hot Road var izgatavot no armijas vilcēja – visurgājēja ZIL – 157!!! Un patiešām - noapaļotā kabīne pilnībā atbilst Hot Road garam un stilam, turklāt mašīnas izteikti vīrišķīgais raksturs (savulaik pārvadāja par ballistiskās raķetes) ar pilnām tiesībām, ļaus tās īpašniekam ar to lepoties. Un, ja ņemam vērā to, ka uz platā kopējā sēdekļa vietas pietiks pat veselām divām, no sajūsmas spiedzošām Hot Girls, tad viss ir skaidrs – izvēle ir pareizā!Atrast donoru šādiem eksperimentiem nebūt nav grūti – kara un civilās autobāzes tos norakstīja simtiem, tādēļ iespējams, kādā klusākā stūrītī savu stundu gaida arī tava sapņu mašīna.
Sākumā uzmetam plānu: ZIL standarta kabīnes pārbūve sastāv no neliela bagāžnieka „implantēšanas” un obligātas augstuma pazemināšanas, ko paveic vienkārši – saīsinot jumta balstus. Degungals un motora pārsegs paliek bez izmaiņām, priekšējie un aizmugurējie riteņi būs atklāti, bet ar piekari var paeksperimentēt. Neskatoties uz brutālo izskatu, kabīnei jābūt priekšzīmīgi izdarinātai ar ādu un koku, jāievieto kondicionieris un jaudīga stereosistēma. Hromētajiem riteņu diskiem jāpasvītro (jāpastiprina) kontrasts starp auto funkcionalitāti un ekskluzivitāti. Cits Hot Road pielietojums – automašīna atpūtai un adrenalīna papildināšanai - tāda, kura nav jāsaudzē, ar kuru var traukties pa bezceļiem, bez bailēm lecot pāri pauguriem un veicot efektīgas virāžas. Tas būs auto ekstrēmas vadīšanas piekritējam, kas pratīs ar to tikt galā.
Tā projekts Mad Cabin ieguva ceļazīmi dzīvei.
Bet tagad pie darba! Katra Hot Road pazīme ir „nosēdināta” kabīne, tādēļ arī mūsu skaistulītis vienā momentā šķiras no 9 centimetriem. Nedaudz atkāpjamies un novērtējam proporcijas. Tagad laiks riteņiem. Tiem jābūt pietiekoši lieliem un pilnīgiem, taču bez pārspīlējuma. Sākumā domājām likt sapārotus riteņus aizmugurē, taču jau pirmā pielaikošana pierādīja, ka šādi mašīna (vizuāli) izskatās pārāk smagnēji, tādēļ tika izlemts visur likt vienādus 275/60 R15.Pēc tam, kad jumta balsti un kabīnes aizmugurējā siena bija nolikta „vietā,” ķērāmies pie durvju ailēm. Lielākais balstu slīpums noteica arī turpmāko durvju loga konfigurāciju. No aizmugures astes pagaidām atsakāmies, tomēr ceram izveidot tur nelielu kravas platformiņu, uz kuras varētu novietot krosa motociklu vai nelielu skūteri un obligāti – nopietnu sakabes ierīci, kas noderētu kvadraciklu vai pat jahtas pārvietošanai. Šai mašīnai mēs izmantosim tikai Krievijas ražojuma mezglus un detaļas - Hot Road būs vietējais no sākuma līdz beigām! Priekšējais tilts no ГАЗ-3102 ar ventilējamām disku bremzēm. No Volgas arī riteņu diski R15 ar paplatinājumu, lai derētu 275/60 izmēra riepām. Par Trakās Kabīnes sirdi kļūs 5,5 litru ЗМЗ-41 dzinējs ar astoņiem 100 mm virzuļiem. Pārnesumkārba - ГАЗ-24Laiks rit, un patīkami apzināties, ka detaļu kaudze gluži vai nemanot pārvērtusies iznākumā, ko nu jau var saukt par mašīnu. Visas pamatdetaļas un mezgli jau ieņēmuši savas vietas,mums atlicis uzstādīt papildu aprīkojumu un pievienot cauruļvadus un elektroinstalāciju. Tālāk testa braucieni un krāsošana…
Daudzi lasītāji lūdz, lai pastāsta sīkāk, kā tika veidota Mad Cabin konstrukcija…
Laicīgi sagatavoto kabīni ar pazeminātajiem logu rāmjiem nostiprina uz jauna rāmja ar trīs gumijas atbalsta bukšu palīdzību. Konstruktīvi rāmis ir veidots no Volgas standarta apakšrāmjiem, kuri daļēji ievietoti apgrieztā UAZ rāmja priekšējā daļā. Tādejādi var izmantot Volgas standarta stiprinājumus priekšējam tiltam un stūres iekārtas elementiem. Astoņcilindru dzinējs, kas sajūgts ar Volgas kārbu, brīnišķīgi ievietojas aiz priekšējā tilta, tieši padziļinājumā starp rāmja pamatlonžeroniem, praktiski nenoslogojot priekšējo asi. Asu izsvarojums izdevās lielisks un kā rezultāts – viegla stūre, kas ir neparasti tik lielai mašīnai. Kabīnes grīda atrodas diezgan augstu virs rāmja, tādēļ šo vietu aizņem plakana degvielas tvertne ar tuneli, kas veidots tādēļ, lai pa apakšu izlaistu kardānu. Pati kardāna caurule nedaudz saīsināta. Klasiskās atsperu piekares vietu tagad ieņem sviru – atsperu balstiekārta ar šķērsstabilizatoru, kuras pamatā divi gareniskie un divi diagonālie reaktīvie stiepņi. Lai to realizētu, Volgas tiltam piemetināja papildu stiprinājumus stiepņiem un atbalstus atsperēm. Aizmugurējam tiltam vajadzēja nodrošināt pietiekami vietas kustībai, tādēļ UAZ rāmi attiecīgi izlieca, pievienoja papildu segmentus un spēka elementus. Paredzēta vieta arī noņemamai sakabes ierīcei. Lai gan bijām iecerējuši saglabāt 157 – tā stilistiku nemainīgu un izmantot tikai oriģinālās detaļas, arī te nācās šo to modernizēt – motora pārsegs tika pagarināts, spārnu platums izmainīts, lukturu aizsargrežģi samazināti. Spārnu stiprinājumiem izmantoja pārtaisītus oriģinālos kronšteinus, ierasto vietu ieņēma oriģinālais radiators ar visu „bruņoto žalūziju” kompleksu. Kabīnes priekšējais panelis tika maksimāli nobīdīts uz priekšu, tādejādi atbrīvojot vietu vadītāja un pasažieru kājām, bet dīvāna vietu ieņēma izstrādājums no vieglā automobiļa ZIM. Lai gan regulēt sēdekli nav paredzēts, ergonomika izdevās lieliska. Pārskatāmība pietiekoši laba, lai gan paiet laiks, kamēr pierod pie augstās sēdpozīcijas un neparasti garā „deguna.” Neskatoties uz ārējo smagnējību, patiesībā auto ir diezgan viegls ar zemu novietotu smaguma centru.
P.S. kāds ne pārāk patīkams atklājums: pārliecība, ka esam uzbūvējuši īstu Hot Road no īstiem Krievijas „dzelžiem,” sašūpojās, kad atklājām, ka mūsu ZIL, kas agrāk bija ZIS, patiesībā ir… pareizi, amerikāņu kravinieks International. Toreiz krievu vectētiņi – autobūvētāji, kārtējo reizi piekrāpa vecmāmiņu – Dzimteni. Iepriecina vien tas, ka PSRS izstrādājumam kabīne tā kā nedaudz estētiskāk izskatās, bet citādi… atrodi desmit atšķirības! Lūk, arī pienācis laiks novērtēt darbu pusotra gada garumā. Mašīna iegūst numurus un likumīgo nosaukumu MAD Cabin. Pulēts priekšējais bamperis, bagātīgs virsbūves un disku krāsojums. Tumši zaļā metālika, uzplaiksnot atspīd zeltā, bet ēnas puse iekrāsojas matēti melna… Ļoti interesanta krāsa! Vai zinājāt, ka tumši zaļā ir vēsturiskā angļu sportkāru krāsa? Lūk, arī secinājums – tas ir „padomju džentlmenis” ar dziļām amerikāņu saknēm, dārgā angļu kostīmā. Virsbūves tipu mēs raksturojām kā „vieglais vilcējs,” kas tā arī ir… Tehniskās īpašības? Iespaidīgs griezes moments un sprintera temperaments. Pirmais pārnesums ikdienas dzīvē nav nepieciešams, auto bez piepūles startē ar otro un pat trešo robu. Par maksimālo ātrumu nav nozīmes runāt – ne tā aerodinamika un transmisijas parametri, tomēr robežās 100 – 120 km/h autiņš ir pietiekoši „konkurētspējīgs.” Strauji nospiežot gāzi, reaģē ar „lēcienu.” Iespaidīgi! Pirmais izmēģinājuma brauciens beidzās ar „mūžīgā” (kā apgalvoja pārdevējs) traktora sajūga diska „nāvi.” Nācās veidot jaunu konstrukciju, kur parastajā GAZ – 53 sajūga diskā iemetinām Volgas diska rievoto daļu. Pie viena izjaucam arī ātrumkārbu (neslēdzās pirmais pārnesums)…mjā…vietējā ražojuma rezerves daļu kvalitāte izrādījās, maigi izsakoties, draņķīga… visus sinhronizatora zobratus nācās „pāriet” ar vīli. Tālāk sekoja garais pārbrauciens 3500 km attālumā. Pārbaudījums nopietns, taču teiksim uzreiz – Mad Cabin to izturēja godam. Ar milzīgu mugursomu – bagāžnieku aizmugurē, mūsu Hot Road devās pretī nezināmajam. Pēc pirmās ceļā pavadītās nakts mūsu ekipāža, viegli grīļojoties, traušas ārā no šaurās kabīnes. Pirmie iespaidi ir šādi: ļoti laba kursa noturība un… ļoti zema vējstikla augšējā mala. Ļoti labi var redzēt ceļu un tikai ceļu. Līdzīgas izjūtas rodas, kad uzvelk cepuri ar nagu. Tomēr jāteic, ka pie tā pierod ātri, un drīz vien šo neērtību jau sāc uzskatīt par normu. Sliktajos ceļa apstākļos īstas ugunskristības nācās piedzīvot piekarei – jau pēc 500 km priekšējās atsperes zaudēja savu elastību, un, pārvarot kārtējo šķēršļu joslu, mēs ar nolemtības sajūtu gaidījām nopietnākus bojājumus. Tomēr visā garajā ceļā atgadījās tikai divas nenozīmīgas kļūmes: pie Čeļabinskas pazuda elektrība un pie Ņižņijnovgorodas atskrūvējās luktura stiprinājums. Tas arī viss! Mašīnas izturība vērtējama „uz pieci.”Mad Cabin ļoti labprāt un ārkārtīgi dinamiski ieskrienas līdz „simtam,” paātrinājums turpinās līdz 120 km/h, bet tas arī viss. Gaidīt ko vairāk no zemo apgriezienu motora būtu nekorekti… Secinām, ka gan mūsu „vilcējam,” itin labi noderētu piecu pakāpju ātrumkārba, kā arī to, ka mūsu, gandrīz vieglais automobilis, saglabājis visas kraviniekam raksturīgās īpašības: specifisks troksnis, „ciets” sajūga pedālis un augsta sēdpozīcija.
Un, lūk, klāt arī galamērķis – Maskava, izstāžu zāle Krasnaja Presņja, autosalons 2003. Četrās diennaktīs veikti gandrīz 4000 kilometru, šķērsotas trīs robežas un pieturēts vairāk nekā pussimts milicijas posteņos. Vienaldzīgo nebija! Visiem patika mūsu automobilis…kāds palūdza pasēdēt pie stūres, kāds izmēģināt signāltaures skaņu, daži vaicāja par cenu…
Maskava sagaidīja ar lietu, kā saka – tas uz laimi! Paskatīsimies…
Komentāri:
Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
