Kā jau Amerikā pieņemts, katram ražotājam ir savs lielās klases pārstāvis un, lai arī 90-to gadu beigās bija jau jūtama tendence uz mazāka izmēra automašīnām, tomēr Ford vadība neatteicās no gadiem pārbaudītām vērtībām un laida tirgū jaunākās paaudzes augstākās klases sedanu Town Car ...

Kā jau Amerikā pieņemts, katram ražotājam ir savs lielās klases pārstāvis un, lai arī 90-to gadu beigās bija jau jūtama tendence uz mazāka izmēra automašīnām, tomēr Ford vadība neatteicās no gadiem pārbaudītām vērtībām un laida tirgū jaunākās paaudzes augstākās klases sedanu Town Car. Atšķirībā no iepriekšējo gadu diezgan kantainajiem modeļiem, jaunais Town Car izcēlās ar krietni aerodinamiskāku formu un skaistām, apaļīgām līnijām. Ņemot vērā iepriekšējo modeļu labo reputāciju, konstruktori netaisījās no jauna izgudrot velosipēdu un palika uzticīgi rāmja konstrukcijai un astoņcilindrīgam motoram. Nedaudz nostaļģiskāk šis auto izskatās no aizmugures, kuras forma atgādina stilizētu pagājušā gadsimta 50-to gadu auto formas un dažam labam mūsu latvju bāleliņam pat atgādina vecās „Volgas” formas. 5,5 metrus garais sedans tika ražots divās komplektācijās – Signature Touring Sedan un Cartier, kuras atsķīrās ar aprīkojumu un motora jaudu 208 Zs vai 220 Zs. Abām versijām tika uzstādīti labi pārbaudītie 4,6 litru 8 cilindru  motori.

Salons.

Milzīgs trīsvietīgs dīvāns priekšējā rindā un ne mazāks aizmugurējā. Ātrumpārslēga svira tradicionāli pie stūres, hromēti rokturi un slēdži, ovāls apzeltīts pulkstenis konsoles vidū, maigu pasteļtoņu dabīgās ādas apšuvumi... Protams, ka daudz kas izskatās arhaiski un, ja ļoti iedziļinās sīkumos, tad daudz kas liekas nepraktiski un nepierasti – it sevišķi eiropiešim, bet kad ieslīgsti „ūdenskrēslā”, kuru sauc par vadītāja sēdekli, tad esi gatavs samierināties ar jebko uz šīs pasaules un saprast, ka dzīve ir skaista.

Spidometra panelis ir saglabājis savu kvadrātveida formu, bet ļoti informatīvs. Vienīgais trūkums no eiropieša viedokļa ir izcili mazie cipariņi metriskajā kilometru skalā, bet pie tā pierod. Kreisajai kājai nav atbalstapie grīdas – tas gan nav ērti. Bremžu pedālis paslēpies dziļi zem paneļa, bet to neizjūt kā neērtību – viegls pieskāriens tam liek divtonnīgajam auto momentāli apstāties un arī ABS darbība nav tik uzkrītoša kā daudziem citiem. Stūre regulējas tikai vertikālā virzienā un bez servopiedziņas. Klimatkontrole neparedz atsevišķu regulāciju vadītājam un pasažierim, bet to pilnībā kompensē automātiskais režīms – viens pogas spiediens un viss notiek. Neaizmirsīsim, ka tāda auto īpašnieks pats reti kad sēdīsies pie stūres – drīzāk ieslīgs aizmugurējā dīvānā un ieslēgs augstvērtīgu JBL stereosistēmu.



Aizverot durvis rodas sajūta, ka jums ausīs sabāzti vates tamponi. Uzkrītoši nospiedošs klusums, caur kuru vāji sadzirdama riepu švīkstēšana un pavisam nedaudz dzinēja dūkšana un tā pati tikai pie kārtīga uzrāviena. Dzinēja dinamika ir pārsteidzoša un liekas, ka visi „zirdziņi” ir pārbaroti, bet šis auto nav paredzēts sacīkstēm. Tas tomēr pieder smagsvaru kategorijai. Visi manevri tiek izpildīti nedaudz paslinku, ar tādu kā laika aizturi. Tomēr pilsētā Town Car ir ļoti manevrētspējīgs un, neskatoties uz pieklājīgo izmēru, spējīgs apgriezties arī diezgan šaurā vietā.

Ritošā daļa.

Lincoln lielākais trumpis ir pneimatiskā piekare. Pilnīgi nekādas reakcijas uz nelīdzenumiem, šuvēm un bedrēm. Arī pagriezienos sānsveres nav, jo automātiskā stabilitātes sistēma notur šo auto taisnā līmenī. Par cik Town Car izmantota rāmja konstrukcija, diezgan arhaiska, gadiem pārbaudīta piekares sistēma, tad Lincoln lietotājiem nav īpašu problēmu ar kaut kādiem nopietniem defektiem šajos mezglos. Vienīgās novērotās kaites ir nolietoti pneimospilveni, kuri gan vairāk gadījumos tiek sabojāti cita mezgla dēļ. Tas ir tā saucamais augstuma regulators, kurš regulē gaisa spiedienu spilvenos. Tā ir otra vājākā vieta visā sistēmā, bet sastopama eksemplāriem ar pieklājīgu nobraukumu. Citu raksturīgu un būtisku defektu nav, ja neskaita stabilizatoru atsaites, bet tās jau arī citām automašīnām nav stiprākās vietas. Par motoru un automātisko kārbu var teikt tikai to labāko. Šie mezgli ir izturējuši laika pārbaudi un ir izcili ilgdzīvotāji. Degvielas patēriņs ir atkarīgs no braukšanas stila un tas ir vidēji 12-13 litru robežās. Uz šosejas var pat elementāri braukt ar 9 litru patēriņu.



Motora konstrukcija ļauj izmantot arī lētākās gāzes iekārtas. Bagāžniekā nemaz nemanīs pat 100 litru tilpuma balonu. Ne pa velti Amerikā kā taksometrus izmanto Mercury Sable un Ford Crown Victoria modeļus, uz kuru bāzes veidots arī Town Car. Vienkāršās konstrukcija un elegantās virsbūves formas dēļ, Town Car ir vispopulārākais auto arī limuzīnu būvētāju vidū, kuri šo auto mēdz pagarināt līdz pat 10m garumam un aprīko ar visdažadākajām salona komplektācijām. Šos tehnikas brīnumus var sastapt arī Rīgā.

12.05 (108)