Dodge Durango plašākai publikai tika parādīts 1997. gada janvārī un tika pasniegts kā kompromiss starp kompaktklases apvidniekiem un dārgākiem pilnizmēra luksus monstriem ...

Dodge Durango plašākai publikai tika parādīts 1997. gada janvārī un tika pasniegts kā kompromiss starp kompaktklases apvidniekiem un dārgākiem pilnizmēra luksus monstriem. Bāzes cena nepārsniedza dārgākos kompaktlases modeļus, bet tehniskās iespējas un aprīkojums tuvinās lielajai klasei. Durango jau pašā sākumā tika projektēts uz jau plaši pazīstamā un iecienītā kravas pikapa Dakota bāzes, kas krietni samazināja ražošanas izmaksas un bija pieejams pilnpiedziņas un aizmugures piedziņas versijās. 70% no Dakota sastāvdaļām tika izmantotas Durango projektā, tikai nācās izmainīt rāmja aizmugures daļu un nedaudz pacelt jumta aizmugures daļu, jo Durango jau no paša sākuma bija paredzēts ar 3 sēdvietu rindām. Ārējais izskats veidots nedaudz agresīvs, bet tajā pašā laikā vienkāršs un drīz vien Durango iekaro diezgan lielu tirgus daļu savā nišā.

Neskatoties uz diezgan augsto grīdu, iekāpšana nesagādā nekādas problēmas, jo sēdekļu sāni atrodas tuvu durvīm un pietiek ar vienu soli, lai tiktu salonā. Sēdekļiem izmantota diezgan parupja un bieza āda, kas nav tālaika modes tendence, bet gan praktiska nepieciešamība. Priekšējo sēdekļu forma un novietojums ir pietiekoši veiksmīgs, lai pie stūres ērti justos jebkura auguma un komplekcijas vadītājs. Pārējie apdares materiāli arī nav no dārgajiem, kas liecina, ka salona apdarē vairāk domāts par praktisko pusi nekā par luksus lietām. Laikam cīņa pret smēķēšanu Amerikā ir sasniegusi apogeju, jo pelnutrauka novietojums ir ļoti neērts, taču šis trūkums ātri novēršams ar apgraizītas kolas bundžiņas palīdzību, kuru ievieto oriģinālajā dzērienu turētājā.



Piedziņas veidu pārslēgšanas svira pilnpiedziņas versijām arī novietota neērtā vietā, bet tā kā pārslēgt režīmus drīkst tikai stāvošam automobilim un tikai parkinga stāvoklī, tad arī tā nav liela nelaime. Vidējā sēdekļu rindā pietiekami vietas trīs pasažieriem, bet nu diviem vispār komforts. Nedaudz mazāk vietas ir trešajā rindā, bet tomēr – trijatā var samērā normāli apsēsties un nekāds diskomforts nav izjūtams. Tiesa gan šīs vietas parasti, ar lielāko prieku ieņem bērni, tā kā pieaugušajiem jau nu nav par ko uztraukties.

Lai tiktu skaidrībā par to, kas tad Durango īsti ir – parketnieks vai tomēr bezceļnieks, tika veikti vairāki izmēģinājumi pa mežiem, smiltīm, dubļiem... protams, ka visam ir savas robežas, bet Durango sevi parādīja kā cienīgs konkurents daudziem daudz nopietnākiem un, protams, krietni dārgākiem 4x4 klases pārstāvjiem. Vienkāršs kā „bobiks”, nedaudz ekstru, teicama dinamika, informatīva stūre un labas bremzes. Apetīte gan... Benzīns viņam garšo un šosejas režīmā ir gandrīz neiespējami palīst zem 10 litru atzīmes. Pilsētā patēriņš jūtami pieaug un, atkarībā no braukšanas stila sasniedz 15-25 litru robežas. Cik būs bezceļa apstākļos? Labāk neminēt. Toties labi pacieš gāzes iekārtas.

Izteikti defekti Durango nav novēroti, ja vienīgi par vājāko vietu var uzskatīt stūres mehānismu, bet tas arī ļoti atkarīgs no tā, kā auto ticis lietots pirms nonācis Latvijā. Daži Durango īpašnieki tehniskajā apskatē saskārušies ar amortizatoru problēmu – ir versijas, kurām tiek uzstādīti pastiprinātie amortizatori bez putekļu aizsargiem un tehniskajās apskatēs par to var dabūt  novērtējumu 2. Diemžēl nekādi iebildumi nepalīdz – nākas izlīdzēties ar piemeklēta izmēra aizsargiem. Citu, tikai Durango raksturīgu defektu nav. Sadales kārbas režīmu maiņa jāveic saskaņā ar instrukciju, citādi remonts sanāks pietiekami dārgs. Salauzt var visu – arī šķietami nesalaužamo...

1.06 (109)