Londonā notiekošajā globālajā auto industrijas samitā eksperti atzīmē, ka Ķīnas autoražotāju ekspansija Eiropā varētu sākties tuvāko piecu gadu laikā. Viens no vadošajiem ekspertiem, Meiriks Kokss, skaidro, ka patlaban Ķīnas autobūve ir nodarbināta ar to, lai piepildītu iekšējo tirgu, kas ir lielākais pasaulē, taču mūžīgi tā nebūs, un, tos, kuri domā, ka ķīnieši sāks iespiesties Eiropā tikai pēc gadiem 15-20, gaida nepatīkams pārsteigums, turklāt tad, kad tas notiks, ķīniešu automobiļi jau būs izgatavoti pēc Eiropas standartiem un būs paredzēti masu lietošanai.
Domāt, ka Ķīna jau tagad aktīvi iekaro pasauli, ir kļūda – viņi to vēl pat nav sākuši. Ķīna tagad atrodas tikai ceļa sākumā, ko jau nogājusi Japāna un Koreja. Tieši japāņi un korejieši patlaban veiksmīgi iekaro pasaules tirgus, jo pašmāju reģioni jau sen ir piepildīti un šajos reģionos produkcijai vairs nav noieta.
Attiecībā uz Krieviju, Kokss paredz, ka Krievijas kompānijas sekos Ķīnas piemēram. Desmitiem gadu Ķīnas auto industrija pilnveidoja savas tehnoloģijas, ļāva veidot kopuzņēmumus ar ārzemju partneriem, veicināja rietumu tehnoloģiju ienākšanu savā valstī. Parādījās un mira kompānijas, zīmoli un pat veselas alianses, notika milzums darījumu un pārpirkšanu. Viss noveda pie tā, ka viena no Ķīnas privātkompānijām – Geely, par 1,5 miljardiem dolāru nopirka pazīstamo zviedru kompāniju Volvo. Krievija, pēc Koksa domām, atrodas tur, kur Ķīna bija pirms desmit gadiem. Neskatoties uz tikko dibinātajiem kopuzņēmumiem (Renault un AvtoVAZ alianse), visas krievu autorūpnīcas (tādas kā GAZ) joprojām atrodas ļoti spēcīgā Kremļa ietekmē, kas pieprasa piespiedu auto industrijas modernizāciju. „Viņi var algot konsultantus, kas palīdzēs attīstīt autobūvi, pilnveidot pašu izstrādātās tehnoloģijas vai pirkt gatavus risinājumus – jautājums paliek atklāts, taču es domāju, ka vairāk ticams ir tāds attīstības variants, ka kamēr Krievijai ir nauda, viņi pacentīsies iegādāties kādu no ārzemju kompānijām,” turpina eksperts.

Pēdējā laikā šādi mēģinājumi jau izdarīti – atcerēsimies Krievijas valsts un privāto biznesa struktūru aktivitātes attiecībā uz salīdzinoši nelielo zviedru kompāniju saab un Eiropas mēroga gigantu Opel. Gadījumā ar pēdējo, krieviem gandrīz izdevās, jo šajā darījumā tika iesaistītas augstas Krievijas valdības amatpersonas, kas izdarīja spiedienu uz vācu pusi. Tomēr jāatzīst, ka visu to kompāniju, kas vēlas attīstīties kopīgā nelaime ir tāda, ka pasaulē vairs nav atlicis daudz tādu uzņēmumu, ko vēl varētu pārpirkt. Šo faktu netieši apstiprina Geely kompānijas vadītājs Li Šu Fu, kurš augustā izteicās, ka bijis ļoti grūti atrast labu zīmolu (tādu kā Volvo) ko nopirkt un pajokojis, ka tehnoloģiju dēļ ķīnieši labprāt nopirktu arī Mercedes, ja vien Daimler AG to izliktu pārdošanā.
Kokss uzsver, ka auto industrijas pārstrukturizēšanās notiek aptuveni reizi desmitgadē un tieši šim procesam mēs visi bijām liecinieki pēdējo divu gadu garumā.