Ja vecā salona apdare apniks

Pievienots: 6. septembrī 2009 17:30 | Autors: AutoInfo | Komentāri: (1)

Uz auto apdari pozicionētās darbnīcas nav daudz, saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem. Jo meistariem uzticētais darbs nav vienkāršs, pašrocīgi to darīt nav ieteicams.

Spēkratu salonu apdares darbnīcu klients visbiežāk nav mašīnas īpašnieks, kuram tagadējais salona apšuvums šķiet vienmuļš un tādēļ vēlas to padarīt košāku. Drīzāk agri vai vēlu cilvēkiem apnīk braukt ar palietotiem auto, kuros vieniem auduma apdares detaļas izdilušas, otriem ādas tapsējuma detaļas sasprēgājušas, bet trešajiem apšuvuma oriģinālās vīles izirušas. Šāds braucamrīks iekšpusē izskatās bēdīgs, tāpēc autobraucēji iegriežas šajās darbnīcās ar mērķi to uzlabot. Uz auto apdari pozicionētās darbnīcas nav daudz, saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem. Jo meistariem uzticētais darbs nav vienkāršs, pašrocīgi to darīt nav ieteicams.Strikti atrunāt cilvēkus no domas pāršūt pašam autosalonu nevēlos, tomēr paveiktais darbs nebūs kvalitatīvāks. Pārāk daudz zemūdens akmeņu slēpjas šajā uzdevumā, sākšu ar būtiskāko. Apdarei nepieciešamie materiāli, vienalga vai tas ir mākslīgais audums vai dabiskā āda, speciāli ražoti mašīnām un šādus materiālus tik vienkārši nenopirkt. Latvijas ģērētavas spēkratiem domātās ādas neveido, pārāk sarežģīts ir šis process. Raksta tapšanas laikā apzvanīju visas ādas tirdzniecības vietas valstī un tikai trīs no tām atsaucās. Jā, pie mums nopērkama auto domātā āda. Diemžēl šis apgalvojums tālruņa klausulē neizskanēja pārliecinoši, tāpēc visdrīzāk cilvēks tur iegādāsies mēbelēm paredzēto ādu, varbūt pat apģērbiem vai apaviem domāto ādu. Nošauts garām, ādas fabrikās mēbelēm domātās ādas veidošanas procesa gaitā gan neizlaiž nevienu soli kā mašīnām domātajai ādai, tās abas virsējās kārtas dzīvnieka ādai un abām klāts gumijots slānis elastības iegūšanai. Tomēr mēbelēm paredzētā āda spēkratos nederēs, tās noturība pret izbalēšanu un temperatūru ir sliktāka.

 Dīvāns mājā ir vairāk pasargāts no saules stariem nekā sēdeklis mašīnā, tāpēc uz autosēdekļiem uzšūtā mēbelēm domātā āda pēc pirmās vasaras mainīs krāsu, tā izbalēs. Un mājas dīvānam nav jāsastopas ar tik krasām temperatūras maiņām kā autosēdeklim, tur šādā āda sasprēgā. Īpaši pēc pirmās ziemas mašīnās ar sēdekļu apsildi, ziemā pēc naktsmiera stāvvietā sēdekļu apšuvuma temperatūra ir zem nulles, no rīta pēc apsildes iedarbināšanas tā strauji kāpj virs plusa. Vispār katram transportlīdzeklim ādas fabrikas veido savas ādas. Motorlaivu sēdekļiem domātajām ādām svarīgs ir ūdensnecaurlaidības parametrs, lidmašīnu sēdekļiem primārais ir ugunsdrošības kritērijs. Tātad mēbelēm domātā āda mašīnā nebūs pareizā izvēle, tā ilgi nekalpos. Lai gan to atšķirt no auto paredzētās ādas ir pagrūti, ne tā cietāka, ne biezāka. Ja vien nevienu mēbelēm domāto ādu neperforē jeb sapunktē, lai sildelementa radītais siltums vai ventilācijas atvēsinošais gaiss ātrāk nokļūtu uz braucēju mugurām caur sēdekļa apdari. Ja veikalā atrodat šādi ražotu ādu, tā mašīnām paredzēta.

 Plus vēl atbildīgais šūšanas darbs, kad pēc vecās apdares detaļas noņemšanas un izgludināšanas tā no nemitīgas braucēju dīdīšanās izstaipīta līdz nepazīšanai un no tās piegriezni uz jauniegādātās ādas nebūtu prāta darbs izgriezt ar šķērēm. Pat meistariem brīžiem pirmoreiz neizdodas izveidot sēdeklim ideālu piegriezni, lai visur vīles būtu akurāti taisnas. Piegrieznes gan viņi saglabā un otrreiz tāda paša modeļa salonu viņi pāršuj ātrāk. Jo nevienam no viņiem jau nav katalogi ar sēdekļu detaļu precīziem izmēriem, visu veido no vecās apdares. Tāpat arī pēc sēdekļa apdares noņemšanas atklāsies nepatīkams skats, kāda atspere būs pārlūzusi vai porolons sabiris, kādēļ sēdekļa forma nebūs taisna. Kapsētā jāmeklē jauns atsperojums un veikalos jāatrod porolons, to visu jūsu vietā būtu paveicis meistars. Turklāt mājas apstākļos nespēsit izšafrēt ādas apakšpusi. Izgrieztās piegrieznes taču vienu pie otras nepiešuj tieši ar sānpusēm, pirms vīles izveidošanas detaļu maliņas noloka un izveidojas nesimpātiska krunka. Tāpēc ādas apakšpusi šajā vietā izgriež ar speciālu iekārtu, atstājot tikai plāno virspusi un uz sēdekļa uzstīvētās ādas detaļa tās vidienē būs vienādā biezumā ar vīli sānmalā.

Šķiet, esmu pārliecinājis iesācējus atteikties no salona pāršūšanas pašam. Populārākās darbnīcas taču gada laikā pāršuj salonus turpat simt mašīnām, tātad pieredze uzkrāta. Jo meistariem jāiegulda pamatīgs darbs, kāpēc arī darbnīcu pieprasītās summas par šādu pakalpojumu nešķiet neadekvāti lielas. Par abu sēdekļu rindu pāršūšanu prasīs sākot no astoņsimt latiem, par četru sāndurvju apdares pāršūšanu divsimt latus. Tie ir biežākie pasūtījumi, turklāt summā ietilpst izvēlētais materiāls un patērētais darbs. Ja minu cenas, turpināšu ar nestandarta apšūšanas darbiem. Par priekšējo paneli prasa vismaz piecsimt latus, par interjera grīdu trīssimt latus, par mašīnas griestiem divsimt latus, par stūres ratu piecdesmit latus, par ātrumpārslēga kulisi divdesmit latus un par stāvbremzes apdari tikpat. Barga nauda, taču atkārtošos, darbs ir ķēpīgs. Īpaši priekšējā paneļa apdarei ar ādu, jo neskaitāmu pogu vietas panelī jāizvīlē lielākas vīles paslēpšanai. Šādi nošauts otrs zaķis, paneļa plastmasas detaļas pēc šādiem apšūšanas darbiem braukšanas laikā mazāk čerkst, starp tām ir āda.

Tāpat virs drošības spilvenu vietām jāizgriež atsevišķa detaļa identiskā izmērā ar gaisa spilvena vāku. Parasti to piešuj ar salīdzinoši neizturīgajiem kokvilnas diegiem vienmēr izmantoto poliesteru diegu vietā, lai drošības spilvens trieciena brīdī spētu pārraut diegus un nostrādāt laikus. Izņemot sēdekļus, pārējo salonu detaļu apdarē vēl izmanto līmi, to arī izraudzīties nav viegli. Turklāt visas mūspusē sastopamās darbnīcas joprojām nav visuvarošas, dažas no tām atraida pavecāku kabrioletu īpašniekus. To mīkstie auduma jumti nereti ir izbalējuši vai sagraizīti, tāpēc jāmaina. Diemžēl pēc auduma noņemšanas jumta karkass bieži ir bēdīgā stāvoklī, kāds stienis saliekts, cits sarūsējis. Tāpēc lētāk jumtu pasūtīt gatavu pie attiecīgā autoražotāja oficiālā pārstāvja. Arī grīdas paklāja izveidošanu ne kurš katrs uzņemsies, arī te termiski izliektas auduma vanniņas autocentros izmaksā lētāk.


 Sēdekļu remontdarbu gadījumā darbnīcas ir pretimnākošākas, neviena gan ar izsmēķi izdedzināto caurumu vai ar asu priekšmetu pārrautu vīli dekoratīvi neaizšūs vai neaizlīmēs. Sabojāto detaļu izņems un vietā ieliks jaunu. Piemeklēt ādu attiecīgajā krāsā un faktūrā būs jāpapūlas. Tomēr tas iespējams pat ilgi izmantotiem sēdekļiem, kuriem pārējās ādas detaļas jau saulē pabalējušas vai, taisni otrādi, kļuvušas netīrākas, lai jaunā detaļa no tām atšķirtos. Te jau pieskaramies ādas kopšanas jautājumam, kurā bieži autoīpašnieki grēko. Ādas mūžu paildzināt taču nav grūti. Divreiz gadā āda jāieziež ar tai domātajiem autokosmētikas līdzekļiem, teorētiski tas nozīmē ādas impregnēšanu ar augu tauku eļļu nu gluži kā ādas apavus. Tomēr to bieži cilvēki aizmirst un izkaltusi āda uz sēdekļiem ātrāk balē un smērējas. Speciāli logus tonēt ar tumšām līmplēvēm gan neviena darbnīca neaicina, tas neko būtiski neuzlabos. Tomēr cilvēki pret ādas kopšanu attiecas gausi. Attieksme jāmaina, jo neviens darbnīcu klients otrreiz tam pašam auto ādas salonu nav pasūtījis pāršūt. Pielabot defektu gan meistariem nācies, ja ādas apdarē nez no kurienes parādās caurums.

Redziet, automobiļiem domāto ādu ģērē tikai no govīm. Jā, redzētas krokodilādas vai čūskādas detaļas automobiļos, tomēr tās patiesībā ir govju ādas imitācijas ar šādu presē izspiestu faktūru. Speciāli neviens govīm neveido ganības bez žogiem, tas ir mīts. Tāpēc dzīvnieki savā mūžā noteikti iegūst brūci, tā redzama arī uz automobilim domātās ādas tās sākotnējā apstrādē. Ādas fabrikas gan tās mēģina, brutāli sakot, aizšpaktelēt, tomēr ādu bez kaut vienas rētas darbnīcas saņem reti. Tādēļ gadās, ka meistars neievēro šo speciāli slēpto brūces vietu un izgriež salonam paredzēto detaļu tieši šajā vietā. Pēc dažu mēnešu ilgas braukāšanas rētas vieta sāk plīst, brāķa detaļu arī darbnīcas maina no pāri palikušajiem atgriezumiem. Tie noteikti būs atrodami, jo abu sēdekļu rindu apdarei taču izmanto divarpus govju ādas, pietiekami daudz. Zināšanai, brāķus darbnīcas novērš divu gadu laikā, tik ilgi tās savam darbam dod garantiju.
Ja godīgi, vairākums sērijveidā ražotajām mašīnām nav ādas apdare visur, vieniem sēdekļu aizmugurējā daļa darināta no mākslīgā dermatīna, otriem no šāda materiāla veido pat sēdekļu sānu daļas. Dermatīnu var nokrāsot identiskā krāsā un izveidot vienādā faktūrā ar ādu, tāpēc to nezinātājs neatšķirs. Diemžēl to vieglāk saskrāpēt ar pārvadājamiem čemodāniem, vienkāršāk izdedzināt caurumu ar cigareti vai ātrāk sasmērēt ar slapju netīru apģērbu. Tāpēc esiet droši, šajās darbnīcās meistari salonu iztapsēs tikai no ādas. Dermatīns ir tur nopērkams, tomēr tas nav būtiski lētāks par ādu un neviens speciāli ietaupīt nav vēlējies. Vispār gluži vai vienīgais materiāls, ko bez dabiskās ādas izmanto šajās darbnīcās, ir divi savulaik auto salonu apšūšanai radītie audumi alkantara un dinamika. Šie materiāli ir izturīgāki par ādu nodiluma kritērijā, tāpat tie saulē mazāk uzkarst, tomēr laika gaitā tie uzkrās sevī vairāk putekļus kā āda, tāpat tos būs grūtāk iztīrīt no nejauši izlietas limonādes.

Starp citu, aizvien vairāk pavisam jaunu auto saimnieki iegriežas šajās darbnīcās, vienalga vai auto būtu no prestižā plaukta vai demokrātiskā segmenta. Varētu saprast pēdējos, šāda statusa mašīnas bieži autoražotāji nekomplektē ar ādas salonu. Tomēr darbnīcas iecienījuši arī luksusa auto īpašnieki, jo tomēr tur klients var izvēlēties lielāku krāsu un faktūru spektru starp ādām, nekā to piedāvā automarku oficiālie pārstāvji. Turklāt salona apšūšana pēc individuāla pasūtījuma maksā pat par dažiem simtiem latu lētāk. Tāpēc cilvēki ilgi gremdējas ādu katalogos un bieži piekrīt interesantiem risinājumiem. Izvēle neierobežota, vieniem iepatīkas āda ar uzklātu plastikāta plēvi melnīgsnējas oglekļšķiedras imitēšanai, otriem fluorescējoša perlamutra imitēšanai, trešajiem varavīkšņainās hameleonkrāsas imitēšanai. Visus sēdekļus ar šādu ādu apšūt atļaujas tikai drosmīgākie, tomēr sēdeklī iekombinēts šāds atšķirīgas ādas fragments izskatās gaumīgi. Tāpat var izvēlēties diegu krāsu un vīles formu, pat pavēlēt sēdekli sašūt nepavisam ne pēc oriģinālajām sēdekļa vīlēm.


 Neiztrūkstošs pieprasījums ir arī pēc dažādiem uzrakstiem uz salona apdares, te ejami divi ceļi. Logotipu var izveidot ar termopresi, kad sakarsētas metāla formas izveidotas logotipa izskatā iespiež ādā, vai izšūšanas mašīnu, kas no daudzkrāsainiem diegiem var izveidot košāku logotipu par termopreses radīto. Samaksa par abiem risinājumiem vienāda, cena no piecpadsmit latiem. Tāpat pieprasīta ir arī perforētā āda vai audums ar smalki sapunktētiem caurumiem, uz kuras sēdeklī sēdoša cilvēka mugura mazāk svīdīs. Tas ir mīts, ka perforēta āda nav tik stingra par neperforēto. To var izmantot pat sēdekļa apakšmalas sānos, kas visvairāk ļodzas. Turklāt perforētā āda nemaksā dārgi, vidēji par ceturtdaļu vairāk nekā neperforētā. Ja cilvēks izvēlas perforētu ādu attiecīgajā krāsā, to aizsūta uz rūpnīcu ārpus mūsu valsts robežām, kur ar presi ādā izsit sīkus caurumiņus jebkādā formā no apaļīgiem līdz četrkantainiem. Tā kā ādu krāso vairākreiz, ādas ražotāji pat veido ādas, kur apakšējās krāsas slānis atšķiras no augšējā. Šādi punktiņi vizuāli atšķiras. Ja kādu esmu ieinteresējis, uz priekšu. Vienas mašīnas salona pāršūšanai darbnīcas atvēl piecas dienas. Pietiekami īss laiks, lai pieciestu šajā brīdī staigāt kājām un vēlāk sagaidīt savu auto krāšņu no iekšpuses.

Komentāri:

Viesis: kaspars - 27. novembrī 2012 12:50

atsutiet ludzu iekartas nosaukumu brokeris11@inbox.lv
plds

Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
Lukoil1.2531.2651.1140.565
Neste1.2371.2771.137-
Statoil1.2541.2771.1540.565