Kā novērst defektus stūres iekārtā

Pievienots: 6. septembrī 2009 16:43 | Autors: | Komentāri: (2)

Stūres iekārtu uzbūve četrriteņu spēkratiem ir gana vienkārša, lai stūre tomēr klausītu iecerētajam braukšanas virzienam ar vairums bojājumiem šajā mehānismā. Tomēr mūsu valsts bedraino ceļu dēļ krietnai daļai te ripojošajiem braucamrīkiem ir defekti stūres iekārtā, tos spēj novērst ne kurš katrs serviss.

Kāds ir iemesls netipiski mazajam servisu skaitam, kuru spēkos ir novērst defektus stūres iekārtās? “Darbnīcu loks nav šaurs, ja piekrītat sabojāto detaļu nomainīt pret veikalā pirktu vai kapsētā sameklētu. Tomēr šādas detaļas maksā neadekvāti dārgi uz automobiļa vērtības fona, lai tomēr nelaimē nonākušais meklētu servisu, kas remontē nokalpojošo detaļu. Ar šādiem, par restaurācijas darbiem uzskatāmiem pakalpojumiem nodarbojas pāris darbnīcas, kas tomēr iegādājušās virpu, ar kādu nevar lepoties neviens standarta autoserviss, un algo metālapstrādes meistarus, kuri mūsdienās kļuvuši par deficītu darba tirgū. Šo iemeslu dēļ stūres mehānismu remonts ir darba lauks specializētām darbnīcām, kur ieteicams iegriezties katram, kurš nesamierinās ar trokšņiem stūres iekārtā.

 Visbiežāk grab stūres iekārtas zobstienis vai gaudo stūres pastiprinātāja sūknis, turklāt šīs detaļas parasti iziet no ierindas ziemā. Tā šobrīd klāt,” nosaka servisa Autoritms direktors Aleksandrs Sereda.

Galvenā detaļa stūres mehānismā ir zobstienis, tā remonts arī ir visbiežāk pieprasīts. Īss stāsts par tā konstrukciju. Zobstienis automobiļiem iebūvēts motortelpas apakšpusē šķērsām pa vidu abiem stūrējamiem riteņiem. Zobstieņa uzbūve atgādina prastāko amortizatoru, metāla cilindrā tam atrodas pulēts metāla stienis, kuram šofera sēdvietas pusē iefrēzēti zobrata zobus atgādinoši vai skrūves vītnei līdzīgi izciļņi. Tieši pa šo sazobi arī griežas no stūres kolonnas nākošs zobrats, saukts par stūres kardānu. Grozot stūres ratu, griežas kardāns un bīdās zobstienis...

 Pulētais stienis šādā veidā vienā pusē iestumjas cilindra korpusā, otrā pusē izbīdās. Zobstienis laideni pavelk savos galos pieskrūvētās stūres sviras, tās groza pie tiem pieskrūvētās riteņu rumbas, tās griež uz tām pieskrūvētos priekšējos riteņus. Mehānisms bezgala vienkāršs un tādēļ uzticams no satiksmes drošības viedokļa, jo pat ar nopietniem defektiem joprojām pildīs savu funkciju un ļaus stūrēt auto.

 Te arī ir āķis, jo mehānisms darbojas pat nožēlojamā stāvoklī, kuru nevīžīgākie autovadītāji ignorē un sadzīvo ar zobstieņa defektiem, līdz par nopietnu bojājumu stūres iekārtā viņiem atgādina tehniskās apskates inspektori, nepiešķirot automobilim tehniskās apskates uzlīmi. Tālākais ceļš ved uz servisu, kur zobstieni salabo. Variantu te četri – autoražotāja oficiālās pārstāvniecības centrā iegādāties jaunu zobstieni par aptuveni 800 latiem, mašīnu rezerves detaļu veikalos nolūkot restaurētu zobstieni par aptuveni 200 latiem, automobiļu kapsētu plašajos krājumos atrast lietotu zobstieni par aptuveni 60 latiem vai specializētajos stūres iekārtu servisos remontēt bojāto zobstieni par aptuveni 80 latiem. Izvēle katra ziņā. Kā noprotat, cilvēki paļaujas uz pēdējo variantu. Jauna detaļa dārga, lietotas pirkšana riskanta, tāpēc vecās remontēšana ir vidusceļš. Kas gan apskates inspektoram šķitis nepieņemams?

Pirms atbildes jāatzīmē, ir mašīnas ar un bez stūres pastiprinātājiem. Pēdējās jau autobūves noriets, mūsdienās tikai pārdesmit automodeļus rūpnīcā neaprīko ar stūres pastiprinātājiem. Tomēr tieši šādiem spēkratiem ir lielākas izredzes iziet tehnisko apskati bez vērā ņemama zobstieņa defekta. Zobstieni tā cilindriskajā korpusā iezieš ar smērvielu, kura visa auto mūžā nav jāmaina. “Braucamrīkiem ar stūres pastiprinātājiem sveikā netikt, tiem zobstieni apeļļo stūres pastiprinātāja eļļa, par kuras nomaiņas intervāliem bieži piemirsts. Mašīnai bez stūres pastiprinātāja nekaitē sasprēgājuši blīvslēgi vai cauri putekļsargi zobstieņa galos, smērviela vienmēr noklās zobstieni. Spēkratam ar stūres pastiprinātāju minētie defekti jau ietekmē zobstieni, iztecējušās eļļas dēļ tas pastiprināti deldējas. Tāpat hermētiski nenoslēgtā korpusa dēļ uz zobstieņa virsmas nokļūst ceļa putekļi, liekot zobstienim dilt. Tāpat tam piekļūst ziemā ceļu apsaimniekotāju kaisītais sāls maisījums, liekot zobstienim rūsēt,” stāsta darbnīcas Helms 1 direktors Igors Bublejs.

Zobstienis jāatjauno, jo šādā stāvoklī palielinās stūres rata brīvgaita un atskan neciešama metāliska klaboņa. Te jau bez specifiskām iekārtām neiztikt, galvenais zobstieņa nevienmērīgais nodilums un uzaugusī korozija jānovirpo līdz agrākajai spoguļvirsmai. Tā kā šis nav zinātnisks raksts, tālāko darbu pārstāsts ir lieks, pārāk daudz klupšanas akmeņu ir šajos remontdarbos. Ir grūtības sameklēt jaunus blīvslēgus, kurus uzmaukt diametrā šaurāk novirpotajam zobstienim. Ir neziņa atrast pareizo spēku, ar kādu pievilkt putekļsargu savilcējus ap restaurēto zobstieni. Šo sarakstu varam turpināt, tāpēc jāsaka viens: visus šos jautājumus ir atrisinājušas stūres iekārtu darbnīcas. Jo, uzsveru, remontkomplektus stūres iekārtai autoveikalos nepiedāvā, kā tas ierasts, dzinēja remonta gadījumos meklējot jaunus virzuļu gredzenus. Satiksmes drošības vārdā stūres mehānismā iejaukties aizliegts, tāda ir automobiļu ražotāju rūpnīcu un rezerves daļu piegādātāju nostāja visā pasaulē.

 Gribat, pērciet rūpnīcā atjaunotus zobstieņus. Tādus piedāvā vairāki rezerves daļu importētāji. Būtiski, atnesot veco zobstieni uz veikalu, cena par rūpnieciski atjauno zobstieni nav vis jau minētie aptuvenie 200 lati, bet 100 lati. Jā, bet tad jāalgo meistars, kas bojāto zobstieni noskrūvēs un jauno uzmontēs, vidēji tas maksā 25 latus. Dažām automarkām zobstieņu korpusi ir īpatnējāki, jo ļauta vaļa inženieru domu lidojumam. Vieniem zobstieņa korpusam pievienots radiators, kura uzdevums ir pazemināt stūres pastiprinātāja eļļas temperatūru, kas darba režīmā sakarst līdz motora darba režīmam ierastajiem 90 grādiem. Otriem virs zobstieņa korpusa iebūvēts amortizators, kura pienākums ir slāpēt triecienus pēc iebraukšanas bedrēs, šādi neļaujot šoferim izsist no rokām stūres ratu īpaši līdz galam izgrieztas stūres brīžos. Abiem uzlabojumiem defekti ir reti, ko nevar teikt par pašu zobstieni. Lai palīdzētu cilvēkiem izvairīties no mašīnām autotirgū, kas bojāto zobstieņu dēļ vēlāk prasīs nopietnus izdevumus, minam tā uzskatāmāko pārbaudes metodi.

 

Tā prasa iebraukšanu servisā, jo vajadzīga vai nu remontbedre, vai pacēlājs. Viens cilvēks šajā brīdī sēž mašīnā un groza stūri, kamēr otrs no apakšas aplūko divas lietas. “Pirmā, uz zobstieņa korpusa galos uzmauktajiem putekļsargiem jāmeklē stūres pastiprinātāja eļļas pēdas. Var pat putekļgumijas paspaidīt ar roku, iespējams garām putekļsargiem žļarkstot izspiedīsies eļļa. Otrā, pavēro paša pulētā zobstieņa darbību. Iespējams tas no zobstieņa korpusa bīdīsies ārā līks, pierādot, ka mašīna reiz palielā braukšana ātrumā uztriekusies kaut vai uz trotuāra apmales, šādi saliecot zobstieni. Liekts zobstienis arī bojā blīvslēgus zobstieņa korpusa galos, šādi zūd eļļa. Eļļas noplūde ir raksturīgs bojājums stūres iekārtai, tas būs pamatots iemesls kaulēties par auto cenu,” skaidro sporta kluba Quattro direktors Andris Puriņš. Pārējās detaļas stūres iekārtā neprasa plašu izklāstu, jo to remonts būtībā nozīmē tikai bojāto detaļu nomaiņu. Tiesa, arī stūres pastiprinātāja sūkni ražotāji neļauj izjaukt, lai gan jebkura sūkņa korpuss ir atskrūvējams.Tādēļ pēc Rietumvalstu prakses sūkņa bojājuma gadījumā jāizšķiras starp jaunu sūkni dīleru piedāvājumā par aptuveni 150 latiem vai restaurētu veikalu plauktos arī par tiem pašiem 150 latiem. Cena rūpnieciski atjaunotam sūknim kritīsies par aptuveni 50 latiem, ja nodosit turpat uz letes veco, bojāto. Par lietotu sūkni no kapsētu ārēm prasīs nieka aptuvenos 40 latus. Tomēr ir lielāka ticība, ka rūpnieciski restaurētais sūknis strādās bez iebildumiem. Un tomēr arī te pastāv ceturtā versija, latviešu prātam saprotamāka. Proti, atrādīt bojāto sūkni stūres iekārtu servisiem, kur tam nomainīs bojātās lietas, par šo darbu prasot aptuvenos 50 latus. Arī te mēdz saplaisāt gumijas blīvslēgi, meklējami sūkņa korpusā, vai gumijas caurules, vedošas no sūkņa līdz zobstienim. Tamdēļ stūres pastiprinātāja eļļa nevēlami iztek. Bez eļļas sīc sūkņa gultņi, aizlūst rotora lāpstiņas, izdilst rotora cilindrs.Ar šādiem defektiem stūri spēj grozīt vien cīkstonis. Mašīnām ar stūres pastiprinātāju, ja tas atteicies strādāt, stūres rats griežas krietni smagāk nekā mašīnām bez stūres pastiprinātāja. Tātad visas minētās sūkņa bojātās detaļas var demontēt un apmainīt pret jaunām, veikalos sūkņa sastāvdaļas gan nopirkt nevar, tās būs restaurētas. Arī sūkņu sfērā sastopami dīvaini izstrādājumi – te vienai automarkai sūkņa korpusa otrā pusē iebūvē bremžu pastiprinātāja sūkni, te otrai automarkai izdomājuši vienā korpusā apvienot pneimatiskās balstiekārtas sūkni. Tomēr tik komplicēti sūkņi tādēļ biežāk nemēdz saplīst. To nevar teikt par elektriskajiem sūkņiem, kādi aizvien biežāk sastopami pašreiz ražotos spēkratos. Redziet, hidrauliskajiem sūkņiem stūres pastiprinātāja eļļu dzenājošo rotoru griež motora kloķvārpsta, kas savienota ar sūkni ar dzensiksnas palīdzību. Tātad motoram pievienots vēl viens patērētājs, kas atņem dzinējam jaudu un palielina degvielas patēriņu līdzīgi kā kondicioniera sūknis.“Tāpēc populāri kļūst elektriskie sūkņi. Tiem dzensiksnu nav, rotoru to iekšienē griež turpat sūkņa korpusā iemontēts elektromotors, kas dzinēja atdevi ietekmē mazāk. Diemžēl šādi sūkņi nav galvastiesu izturīgāki, mēdz sadegt elektrosūkņa mikroshēmas vai pārdegt elektromotoru tinumi. Tikai daži stūres iekārtu meistari uzņemsies labot šādu sūkni. Daudzreiz bezspēcībā noplātām rokas, jo nekādas elektriskās shēmas taču ražotājs publiski neizplata, aizbildinoties ar satiksmes drošību,” brīdina Aleksandrs Sereda. Tādēļ pēc elektriskā sūkņa defekta biežākā izvēle ir pirkt jaunu par aptuveni 300 latiem vai lietotu par aptuveni 150 latiem, restaurēto nav. Par piedziņas siksnām runājot. Dažiem auto sūkni piedzen kopējā dzensiksna, savienota ķēdē kaut vai ar ierasto ģeneratoru, citiem auto sūkni piedzen atsevišķa dzensiksna. Ar nozīmīgiem defektiem nesasirgst neviens no šiem risinājumiem.

 

Pārējās sastāvdaļas stūres mehānismā nav tik kritiski mezgli, tomēr vērts pieminēt arī to defektu izpausmes. Ja stūres rats pēc krasāka pagrieziena veikšanas vairs pats neatgriežas sākotnējā stāvoklī, meistars nopētīs divas lietas: vai nu izdilis kāds no kardānu krustiņiem, kādi raksturīgi savieno stieņu galus stūres kolonnā, vai bojāts kāds no stūres šarnīriem, kuru uzdevums ir savienot stūres sviras blakus riteņiem. To dzirdēsit – krustiņi klaudzēs, šarnīri būkšķēs. Tieši stūres šarnīri brīžiem bīstami pat izmaucas ārā no tiem paredzētajām vītņotajām ligzdām, kad spēkratam uzmontētas krietni platākas riepas, kuru izmēru ražotājs nav paredzējis konkrētajam modelim. Tāpēc atgādināšu šādiem automodes cienītājiem. Ja balstiekārtā pirmie pēc šādu nestandarta riepu uzmontēšanas uzteic riteņu gultņi, tad stūres iekārtā pastiprināti dilst šie šarnīri. Šāda auditorija noteikti vēlas uzzināt atbildi uz vēl vienu jautājumu tēmā par stūres iekārtu.

 

Visiem sacīkšu spēkratiem stūres rata gājiens ir īss. Stūres rats no atdures līdz atdurei apgriež mazāk riņķu nekā sērijveida modelim, lai sportists ātrāk koriģētu braukšanas virzienu. Stūres iekārtas kardāns aizvietots ar savādāku. Jau minētajam no stūres kolonnas nākošajam zobratam zobu ir divreiz vairāk, tāpēc zobstieni kardāns bīda ātrāk, riteņi griežas straujāk. Tomēr par šādu kardānu izveidošanu prasa lielu samaksu, tas ir roku darbs, un netiek dota nekāda garantija, grūti paredzēt slodzi. Uz šādiem noteikumiem parakstīsies tikai sacīkšu braucēji. Ikdienas mašīnai labāku stūres atsaucību var panākt ar vienkārši mazāka diametra stūres rata uzmontēšanu. Pieminēju roku darbu, turpināšu. Jau noskaidroju, ka zobstieņu galus restaurē, virpojot tiem nost rūsas kārtu. Tomēr to vidū iefrēzētos zobveida izciļņus, aiz kuriem kardāns bīda zobstieni, neatjauno, ja tos skārusi korozija. Šo daļu daži servisi izzāģē, izveido jaunu, ielīmē atpakaļ. Šīs detaļas remonts maksās jau ap 160 latiem.

 

Stūres mehānismi daudziem auto lepojas vēl ar trīs jaunievedumiem. Šobrīd vairumam spēkratu stūres kolonnas izveidotas tā, lai sadursmes brīdī lūstu, un tiek dēvētas par traumu mazinošajām. Tāpat neskaitāmām mašīnām stūres rats kustināms augstumā un dziļumā, piemērojot to jebkura auguma šoferim. Arīdzan vairojas to modeļu pulks, kuru stūres pastiprinātāja sūkņa ražība ar īpaša ventiļa palīdzību mainās, lai parkošanās brīdī stūres ratu grieztu ar vienu pirkstu, bet ārpilsētas braukšanas apstākļos stūres rats grieztos stingrāk, neliekot stūrētājam lieki piekoriģēt virzienu. “Visas minētās lietas kalpo godam, biežāk šo uzlabojumu dēļ tur nekas nelūst. Paldies tam, jo stūres iekārtu defektu novēršana nav lēts prieks. Pie daudzu remontdarbu izcenojumiem jāpieskaita vēl kāda summa. Nomainot stūres zobstieni, stūres kardānu, stūres sviras un stūres šarnīrus, obligāti jāpārbauda un jānoregulē riteņu ģeometrija vismaz stūrējošiem riteņiem,” atzīst Igors Bublejs. Riteņu savirzes stendi sastopami daudzos stūres iekārtu servisos, vienai riteņu asij cena par šādu pakalpojumu arī svārstās ap 15 latiem.

 

Skaidrs, stūres iekārta prasa uzmanību ikdienišķajos mašīnas apkopes darbos ne mazāk kā citi mehānismi. Šādos brīžos mašīnām ar stūres pastiprinātājiem vērts pavērot arī stūres pastiprinātāja eļļas tvertni. Eļļas līmeņa kritums tur uzreiz liecinās par eļļas noplūdi kādā no stūres iekārtas detaļām. Ja pat tā nezūd, par stūres pastiprinātāja eļļas nomaiņu aizmirst visi. Ja motoreļļas nomaiņas tradicionālais intervāls ir 10 000 kilometru liels noskrējiens, tad stūres pastiprinātājam tā jāmaina pēc 40 000 nobrauktajiem kilometriem. Četrreiz retāk, tāpēc arī to piemirst. Stūres mehānismā cirkulē aptuveni litrs hidrauliskās eļļas, un par šāda tilpuma pudelīti veikalos prasa vidēji 6 latus. Niecīga summa, salīdzinot ar vēlākajām ķibelēm laikus nenomainītas eļļas gadījumā. Tomēr kurus produktus nolūkot? Stūres pastiprinātāja jauna eļļa mēdz būt sarkanā krāsā, mazāk izplatīta ir zaļā un dzeltenā krāsa. Veca eļļa izskatās arī melna metāla skaidiņu dēļ, ja no eļļas ne-pietiekamības dilst kāda stūres detaļa.

 

Nedrīkst jaukt kopā nevienu no šīs krāsas eļļām, jo līdzīgi kā motoreļļām tās atšķiras pēc iedalījuma. Ir minerālās eļļas, tāpat pussintētiskās un sintētiskās. Ja nolemjat zem motora pārsega sameklējamā tvertnē tikai pieliet stūres pastiprinātāja eļļu, iegādājie-ties tādas krāsas eļļu, kāda redzama zem tvertnes vāciņa. Jo pilnībā iztukšot visu stūres pastiprinātāja šķidrumu pats nespēsit. To var tikai servisos, izjaucot stūres zobstieni vai pastiprinātāja sūkni. Pēc šāda remonta var ie-liet jebkādu eļļu, blīvslēgus nesaēdīs sintētiskā eļļa, ja iepriekš tur cirkulējusi minerālā. Vērts pāriet no populārās minerālās eļļas uz pakāpi augstāku eļļu – vienalga pussintētisko vai sintētisko. Jo minerālās eļļas, kā sākotnēji ir biezākas, mīnus 15 grādos sabiezē. Šāda gaisa temperatūra noteikti būs sagaidāma arī dažas dienas šajā ziemā.

 “Gaužām bieži pēc stūres grozīšanas šādā salā sabiezējusī eļļa brutāli izspiež blīvslēgus zobstieņa korpusā, izraisot eļļas tecēšanu. Tāpēc tiem, kuru īpašumā ir mašīna ar stūres pastiprinātāju, jāliek aiz auss viena lieta. Pēc motora iedarbināšanas uzreiz bezmērķīgi negroziet stūres ratu, īpaši minerālajai eļļai ļaujiet pasilt kaut dažas sekundes, jo šādi izvairīsieties no dārgā stūres iekārtas remonta. Patiesībā stūres pastiprinātāja eļļas maiņa ir neērts process parastam braucējam. Iesaku šo uzdevumu uzticēt servisiem, kas par šādu darbu prasīs aptuveni 15 latus. Redziet, eļļas nomaiņas laikā līdzīgi kā bremžu šķidruma maiņas brīžos sistēma ir jāatgaiso. Te attiecīgi jāielej jauniegādātā eļļa stūres pastiprinātāja tvertnē, pēc tam aptuveni piecreiz jāizgroza stūres rats no atdures līdz atdurei, pēc tam tvertnē jāpielej iztrūkstošā stūres pastiprinātāja eļļa, pēc tam atkal jāsēžas šofera sēdeklī ar mērķi piecreiz izgrozīt stūres ratu līdz beidzot tvertnē eļļas līmenis vairs nekrīttas un eļļas virskārta vairs nav saputojusies,” pieredzē dalās Andris Puriņš. Taču tas ir mokošs process. Eļļa jāatgaiso, kad motors nav iedarbināts, tātad netiek darbināts arī pastiprinātāja sūkis. Grozīt stūres ratu šādā situācijā pagrūti, vajadzīga liela piepūle. To var atvieglot, ja stūrējošos riteņus paceļ nost no zemes ar viena pacēlāja vai divu domkratu palīdzību. Divus domkratus jau vienkārša cilvēka garāžā grūti atrast. Kāpēc aizliegts pagriezt aizdedzes atslēgu? Stūres pastiprinātāja eļļa uzreiz nesatek sūknī, eļļa tur cirkulē zem liela spiediena. Tāpēc pēc motora ierūcināšanas sūkņa rotors griezīsies neapeļļots, un šis mirklis radīs sūknim neatgriezeniskus defektus. Šo darbu labāk atvēlēt meistariem. Pie reizes varat palūgt viņiem eļļas nomaiņas brīdī pagādāt divas devas stūres pastiprinātāja eļļas. Ar pirmās pudeles sastāvu stūres iekārtu varēs izskalot, ar otro – uzpildīt.

 

Laikraksts "AutoInfo" Nr.130

Komentāri:

Viesis: agne - 4. oktobrī 2012 07:52

sakiet lūdzu ja man ielēja stūres pastiprinātāja eļļai klāt DOT-4 ,ko man tagad darīt? cik nopietnas sekas var radīt !

Viesis: Anatolijs - 15. janvārī 2019 21:13

Tā ka mašīna jāmet ārā

Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-