Mercedes ML Volkswagen Touareg

Pievienots: 4. aprīlī 2006 04:00 | Autors: Agnis Krauja | Komentāri: (0)

Laikraksta "Autoinfo" degustatori dzīvojās pa augstiem plauktiem, salīdzinot mašīnas, kuras par savām sauc šīs pasaules milži – biznesa, politiskās un kriminālās autoritātes...


 


Šoreiz Autoinfo degustatori dzīvojās pa augstiem plauktiem, salīdzinot mašīnas, kuras par savām sauc šīs pasaules milži – biznesa, politiskās un kriminālās autoritātes. Deviņdesmito gadu beigās SUV (sport utility vehicles) tirgus piedzīvoja strauju uzplaukumu, īpaši Amerikā, kur ikgadēji tika pārdots ap 3 miljoniem 4X4 klases automašīnu. Un Mercedes nevarēja palikt malā. Tiesa, kompānijas piedāvājumā jau bija 4X4 mašīna – G klases modelis, bet šis auto ir un paliek pusmilitārs bezkompromisu bezceļinieks, kas pēc būtības tuvāks vecajam labajam Defenderam, un pat ar superdārgu tūningu mainīt šā auto dabu, sasniegt pievilcīgu vizuālo tēlu un apmierinošu braukšanas komfortu uz ceļa vēl nevienam nav izdevies. Jāatzīst, ka tolaik arī lielais vairums pārējo konkurentu šajā tirgus sektorā piedāvāja vecmodīgas masīvas konstrukcijas ar atsevišķu rāmi un neapmierinošu vadāmību. Mercedes, šķiet, pirmais ievērojis paradoksālo sakarību, ka absolūtais vairākums 4X4 automašīnu tiek konstruētas bezceļiem, bet praksē izmantotas braukšanai tikai pa ceļu. M klases radītāji apzināti gāja uz kompromisu, veidojot savu jauno 4X4 zemāku un ar garāku riteņu bāzi, lai braukšanas komfortu uz ceļa tuvinātu vieglo autiņu standartiem, bet tikai pavisam nedaudz upurētu bezceļnieka īpašības. Radīts galvenokārt ASV tirgum, M klases Mercedes arī tiek ražots ASV, Alabamas štatā, un jau no savas pirmizrādes 1997. gadā kļuva par autopasaules hitu. Dizaina, funkcionalitātes, vadāmības un braukšanas komforta ziņā tas bija klasi pārāks pār saviem tābrīža konkurentiem. Vēl vairāk, M klases parādīšanās sašķobīja pat off-road skatuves līdz šim neapstrīdamā karaļa – Range Rover troni. Šodien M klase jau ir prestižo SUV klasika, kam ar zināmu nokavēšanos sekoja BMW X5, Volkswagen Touareg, Porsche Cayenne, Lexus RX300, Infiniti un citi.


 


Lai arī šīs klases automobiļiem nav racionāla pamatojuma, to popularitāte ne tikai Amerikā, bet nu jau arī vecajā Eiropā turpina neapturami augt. Arī Latvijā starp jaunajiem reģistrētajiem automobiļiem aptuveni piektā daļa ir apvidus auto. Redzot šī perspektīvā tirgus izaugsmi, arī Volkswagen iesaistījās un 2003. gadā startēja apvidus auto segmentā ar savu Touareg, turklāt uzreiz augstākajā līgā. Bet no kurienes mašīnai šāds dīvains vārds? – Tuaregi ir berberu klejotāji, kas sastopami Sahāras tuksnesī. Unikāli sava dzīvesveida dēļ, jo ir vienīgā tauta pasaulē, kuras vīrieši staigā ar… aizklātām sejām. Tā ir sena matriarhāta tradīcija – apprecoties, vīrs ienāk sieves ģimenē, un seja nabadziņam ir jāaizklāj tādēļ, lai šo ģimeni pasargātu no svešinieka galvā mītošajiem ļaunajiem gariem… Tikai pēc tam, kad Vokswagen laida klajā savu apvidus automobili, civilizētā sabiedrība uzzināja, ka šādas tradīcijas saglabājušās vēl mūsdienās.


Skats no ārpuses


Prestižu džipu ārējais izskats vienmēr bijusi gaumes lieta. Vēl nesen daudzi estēti, viņu vidū arī kāds pazīstams autožurnālists, apgalvoja, ka ikviens džips izskatās pēc galošas ar lukturiem. Vērojot Rīgas ielās melni krāsoti prestižu džipu nesamērīgi lielo koncentrāciju, tā vien gribējās viņiem piekrist. Tomēr, pēdējos gados, pateicoties galvenokārt japāņu drosmei lauzt iesakņojušos stereotipus, arī SUV dizainā sākušas parādīties pozitīvas tendences – labāk vēlu nekā nekad. Un Eiropas autobūvētājiem nekas cits neatlika, kā saspringt un piestrādāt pie savu prestižo apvidnieku jaunā dizaina veidošanas. Jāatceras, ka tieši Mercedes M klase reiz sāka vācu luksusklases džipu ēru. Gadi skrien kā stirnas, no tā nav pasargāti pat milži. Nesen M klases Mercedes nosvinēja astoņu gadu jubileju. Jāatzīst, ka vecais M klases automobilis pa šiem gadiem nav zaudējis nenieka no sava prestiža, tomēr līdzās jaunajiem konkurentiem tas izskatās... vismaz smagnējs, lai neteiktu vairāk.


 Jaunā Mercedes Benz ML modeļa izstrāde vēlreiz pierāda to, ka konkurence rada attīstību, un Mercedes dizaineriem un inženieriem joprojām ir jauni trumpji ko likt galdā konkurentiem.


 Mercedes jaunās dizaina līnijas, par spīti tam, ka M klases dimensijas palielinātas garumā vien par 15 cm, dod tādu vizuālu viegluma iespaidu, cik nu tāds lielam džipam vispār var būt. Tiesa, vienlaikus šīs M klases ekstrēmās pārvērtības izraisījušas kritiku, jo taču atrodas arī tādi “autoeksperti”, kas dizaina līnijās saskata Lexus vai Infiniti... Tomēr, stāvvietā novietojot savu mersi blakus japāņu konkurentam, mēs paši uzskatāmi pārliecinājāmies, ka Āzijas ražotāji pagaidām var tikai sapņot par tādu detalizāciju, kāda vērojama M klases izsmalcinātajās dizaina detaļās. Acīs krītošas M klases dizaina iezīmes ir sportiski lēzenais priekšgals, slīpais vējstikls, muskuļotās riteņu arkas un platais aizmugurējais jumta balsts.


 VW Touareg dizainā atpazīstams klasiski folksvāgeniskais stils. Pirmoreiz ieraugot apvidnieku, šķiet, ka mūsu priekšā atrodas tūningots VW Passat Variant uz lielākiem riteņiem. Tie paši sejas vaibsti ar raksturīgo radiatora resti, segmentētiem lukturiem un izliektiem spārniem. Vienīgie virsbūves dekori ir hromēts rāmītis gar sānu logu perimetru, spīdīga sliekšņu uzlika un atpakaļskata spoguļu korpusā iebūvētie pagriezienu rādītāji. Savā lietišķajā atturībā Touareg pat izskatās solīdāks par pižonīgo radinieku Cayenne, bet uz pārējo prestižo apvidus automobiļu fona tas liekas ļoti miermīlīgs. Laikam tāpēc nepieciešama rezerverves riteņa kabata pie aizmugurējām durvīm, kas tomēr šo auto padara nedaudz skarbāku.


 Kopumā jāteic, ka abi mūsu degustējamie jaunie apvidus automobiļi nekādas galošas vairs neatgādina, bet par to, kurš dizainiski pievilcīgāks, degustatoru domas dalās. Kā jau iepriekš minēju – prestižu džipu ārējais izskats vienmēr bijusi gaumes lieta. Jāpiebilst, ka tieši šo divu auto ārējā dizainā vērojamas vislielākās sav-starpējās atšķirības, bet, kā noskaidrojām tālākajā degustācijas gaitā, visā pārējā netiek pieļautas nekādas atkāpes no augstajiem klases standartiem. Vēl vairāk, šie standarti tiek pacelti jaunā pakāpē!


Sēžamies iekšā


Abu prestižo apvidnieku interjera pedantiskais iekārtojums un kvalitatīvā apdare vairāk atgādina premium klases sedanu vai limuzīnu, nekā džipu. Vadītāja vieta ir ērta, sēdeklis dziļš un noturīgs, ar stingru sānu atbalstu, stabilitātes sajūtu vēl pastiprina pamatīgie elkoņu balsti. Nav šaubu, ka plašās sēdekļa elektoregulācijas iespējas ļaus atrast optimālo sēdpozīciju visdažādākās miesasbūves un auguma braucējam. Stūre regulējama gan augstumā, gan tālumā. Vietas salonā ir gana daudz. 


Otrajā rindā var brīvi sasēsties trijatā – pietiek telpas galvas un plecu apvidū, arī aizmugurējā sēdeklī vietas diezgan, turklāt iespējams pat mazliet izstiept kājas. Par vadītāja un blakussēdētāja labsajūtu gādā jaudīga divu zonu klimata kontrole, Sekojot tradīcijām, mašīnās ir spēcīgs audioaprīkojums. Nu ko, pienācis laiks septiņdesmito gadu hārdroka monstru BTO klasiskajam grāvējam “Four Wheel Driving”!


Iepriekšējās M klases salons jau pirms dažiem gadiem izskatījās morāli novecojis, salīdzinot ar konkurentiem. Tāpēc jaunā modeļa interjerā no vecā salona vairs nav nekā. Pilnīgi citāda pulksteņu kombinācija ar atsevišķi nodalītām akām, divdaļīgs labi pārskatāms infodisplejs un viduskonsole, kur daudzie kloķīši un podziņas sakārtoti pēc prioritātēm. Mercedes nav atteicies no pārslogotās sviras pie stūres kreisajā pusē, un tā joprojām regulē gan lukturus, gan pagriezienu signālus, gan stikla tīrītājus.


Starp sēdekļiem šeit vairs nav neviena kloķa, tikai centrālais tunelis ar plauktiņu, kam abās pusēs tādi kā rokturi, apvilkti ar ādu, tādēļ sīklietas no plauktiņa sabirst zem sēdekļa. Stāvbremze pa jeņķu modei ir darbināma ar pedāli, kas atrodas apakšējā stūrī pie vadītāja kreisās pēdas (nedod die’s to nejauši nospiest, meklējot kājai atbalstu!). Automātiskās pārnesumkārbas svira pārceļojusi uz stūres kolonnu, un par šo amerikānisko risinājumu mūsu degustatoru domas dalās. Vieni saka, ka šāda pārnesumkārbas svira ir ļoti ērta un viegli lietojama – uz leju D, uz augšu R, bet, uzspiežot no gala, – P. Oponenti iebilst, ka ar to ir lielāks “čakars", un auto no vietas vienmēr izkustas vēlāk, jo vispirms jāsatausta tā sasodītā svira...


 Touareg priekšējie sēdekļi ir apjomīgi un ērti, starp tiem izvietots pamatīgs plats Hummera tipa tunelis, tā ka priekšā sēdošie atrodas tik tālu viens no otra, ka īpašos gadījumos viņiem var pat pietrūkt savstarpējā kontakta iespēju.


Uz paneļa sīki graduētas mērierīces, neskaitāmi slēdži, vesela taustiņu virtene, bet bortdatora izvēlne, kruīza kontroles iestatījumi, un audioregulācijas dublējošās pogas atrodas uz stūres. Plašajā instrumentu panelī simetriski izkārtotas sešas apaļas skalas, pašā centrā arī informatīvais displejs. Tomēr viss ir priekšzīmīgi sakārtots, viss pa rokai, un orientēšanās šajā saimniecībā nesagādā problēmas. Automātiskās transmisijas pārslēdzēja “lāpstas kāts” atrodas tieši pa ķērienam, abi pedāļi atrodami bez taustīšanās, viss darbojas viegli un saprotami, arī kreisajai kājai ir stabils atbalsts.


Novērtējuši abu auto salonu ekskluzīvo komfortu, degustatori vienojās par secinājumu, ka M klases interjers tomēr ir tā kā nedaudz mājīgāks, bet šī jau ir tāda tīri emocionāla kategorija…


  Izbraucam ielās


Galvenais pārsteigums ir šo milzīgo mašīnu pārsteidzoši vieglās gaitas īpašības, nudien liekas, ka atrodies pie normāla premium klases vieglā autiņa stūres! Pilnīgi nepiespiesta izkustēšanās, ierasta sēdpozīcija un stūre, tikai asfalts nez kāpēc atrodas kaut kur lejā. Abām mašīnām gaita ir līgana un klusa, sešcilindru dīzeļmotori darbojas mierīgi, ir laba skaņas izolācija. Automobiļu iekšējā sakārtotība, jaudas potenciāls un pakļāvība rada fantastisku mieru, tas viss kopā slāpē ātruma izjūtu. Atsaucība stūrei, dinamika līkumos, pat niecīgais pretvēja troksnis nekādi nenodod gabarītus. Tikai bremzējot, apziņā momentā atgriežas auto pašmasas iespaidīgie apmēri, kas pārsniedz divas tonnas. Bet bremžu sistēma ir pietiekami jaudīga, ko papildina obligātais drošības komplekts – ABS ar bremzēšanas spēka kontroli.


 Nepiespiestā, līdzsvarotā gaita un motors, kuram divtonnu auto šķiet gluži kā pūciņa, 100 km/h no vietas sasniedz mazāk nekā 10 sekundēs, tomēr nenoskaņo uz ekstrēmu braukšanu.


 Abas mašīnas ir salīdzināmi lielumi. Mums degustācijai piešķirtais Mercedes modelis ir ML 280 ar jaunās paaudzes V6 CDI trīslitru tilpuma dīzeļdzinēju un septiņpakāpju automātisko pārnesumkārbu. Touareg aprīkots ar 3, 0 litru TDI V6 dīzeļmotoru un sešpakāpju automātisko kārbu. Ražotāju uzrādītie dinamiski parametri ir gandrīz identiski, bet jaudas pārsvars ir Touareg pusē.


 Šķiet, ka Mercedes pats atgādina, ka tu brauc ar Mercedes. Salīdzinot ar konkurentu, tā gaita ir līganāka, paātrinājums nosvērtāks, vienmērīgāks, asfalta bedres jūtamas mazāk. Šīs izkoptās braukšanas manieres lielā mērā pamato radikāla virsbūves koncepcijas maiņa – ML vairs nav rāmis, bet gan nesošā virsbūve. M klase tiek aprīkota tikai ar automātiskajām pārnesumkārbām – septiņpakāpju 7G tronic, kas paaātrinoties pārskaita pārnesumus tik plūdeni, ka vadītājs pat nemana. Savukārt, nospiežot pedāli grīdā, gudrais automāts spēj momentāni pārlēkt ne tikai divas un trīs, bet pat četras pakāpes zemāk. Varbūt sākumā dažreiz stūre šķiet nedaudz pasmaga, taču platie jumta balsti un momumentālais panelis pieprasa asfalta kuģa svarīguma sajūtu. Tāds nenogremdējams Titāniks, ar kuru vari droši braukt pāri sētnieku uz ielas sastumtajām kupenām, nebaidīties no apmalēm un bez bažām pārvietoties ne tikai pa gatavojoties hokeja čempionātam izpostīto Skanstes ielu, bet arī pa necilās Braslas ielas asfaltu, kurš šķiet pieredzējis vēl pasaules kara granātas un tanku kāpurķēdes.


 Arī Touareg vadāmība ir līmenī – stūres reakcijas nav asas, taču precīzas un prognozējamas. Touareg piedāvā pneimopiekares regulējumu trīs režīmos: Comfort, Auto un Sport. Braucot mūsu “nacionālās kvalitātes” ceļos, jāsecina, ka viskomfortablāko braukšanu tiešām nodrošina Comfort režīms, nu bet Sport lai paliek vācu autobāņu kreiseriem.


 Jaunākās paaudzes sešpakāpju automātiskā transmisija strādā nemanāmi, turklāt adaptīvā DSP stabilitātes programma ļauj transmisijas darbību piemērot dažādiem braukšanas apstākļiem. Pārnesumkārbai ir standarta, sporta un sekvenciālais slēgšanās režīms. Pirmais ir mierīgs, tomēr par spīti iespaidīgajai virsbūves masai, motors ne brīdi nepaliek gurdens. Ja rodas nepieciešamība pārvie-toties dinamiskākā režīmā, var pāriet uz Sport, un tad, ieminot kikdaunu, masīvais automobilis kļūst par īstu raķeti, atstājot miermīlīgo “mersi” tālu iepakaļ. Nu bet gardēžiem domāts sekvenciālais režīms, kurā daudz kas atkarīgs no roku veiklības, tomēr ātrumkārba pielabos pilota kļūdas un neļaus sasniegt kritiskos apgriezienus. Dinamiskā režīmā braucot ir nopietni jārēķinās ar to, ka degvielas līmenis kritīsies daudz straujāk, nekā vēlētos. Ne jau velti benzīnbākas ietilpība ir 100 litri.


 Laižam neceļos!


Iepriekšējais barokāli greznais Mercedes ML zaudēja daudz no sava cienīguma, tiklīdz aizbrauca neceļos. Tomēr īstais apvidus auto aprīkojums gan sver, gan maksā daudz, tāpēc Mercedes jaunajam modelim to piedāvā kā opciju par papildu samaksu.


Mūsu degustējamais “mersis” ir it kā parketa džips ar pastāvīgu 4ETS pilnpiedziņu, kura slīdēšana un buksēšana tiek novērsta elektroniski un ar bremžu palīdzību.


Nekādu pazemināto pārnesumu vai bloķējamu diferenciāļu nav, ML ir aprīkots ar dažādām palīgierīcēm, kas palīdz uzbraukt kalnā, palikt slīpumā vai arī gluži otrādi – nobraukt no kalna, pat ja to klāj tīrs ledus. Tomēr, gods kam gods, no bedrēm un grambām mašīna nebaidās un ar šīs ziemas sniega normu piesnigušas mežu stigas izbrauc tā, kā parasts parketa džips nav spējis nekad. Tātad šādā izpildījumā ML ir apvidus auto ne vairāk kā BMW X5 vai Lexus RX300.


 Braucēji ar īstām bezceļu vajadzībām par 1947 eiro var iegādāties OFF ROAD PRO paketi, kurā ietilpst ne tikai demultiplikators pazeminātajiem pārnesumiem, bet arī divi īsti diferenciāļu bloķētāji. Pārejot no automātiskā režīma, manuāli varēs sabloķēt vispirms starpasu diferenciāli, pēc tam arī pakaļējo. Jāpiebilst, ka bezceļu paketi var pasūtīt tikai kopā ar regulējamu AIRMATIC piekari (vēl plus 1888 eiro), kurai ir četri augstuma stāvokļi līdz pat 29 centimetru klīrensam. Un tad jau nu gan varat droši doties jebkādos neceļos un baudīt bezceļu braukšanas īstos priekus, ja vien nav žēl lakoto sānu un grezni tapsētā salona.


 Mūsu VW Touareg neceļu dēkām ir jau gatavs, tā arsenālā ir 4Xmotion simetriskā pilnpiedziņa ar Haldex starprasu diferenciāli. Tam ir gan automātiskās, gan piespiedu bloķēšanas iespēja. Papildus var pasūtīt arī aizmugurējā tilta diferenciāļa bloķētāju. Elektroniskā vilkmes spēka kontroles sistēma (EDS) vajadzības gadījumā griezes momentu var pārdalīt par labu vienam vai otram tiltam līdz pat 100%. Sevišķi smagiem apstākļiem paredzēts pazeminātais pārnesums. Balstiekārtas un transmisijas regulēšana organizēta vienkārši un saprotami. Tā realizējama ar divām pogām, kas novietotas uz centrālā tuneļa. Pneimobalstiekārtas augstums maināms 85 mm diapazonā. Maksimāli palielinot klīrensu līdz 300 mm, iespējams pārvarēt līdz 0,6 m dziļus ūdens šķēršļus; automobiļa īsās pārkares ļauj pārvarēt stāvus kāpumus un kritumus; tas var šķērsot nogāzi 45 grādu slīpumā.


 Tiesa, vairākums VW Touareg īpašnieku, gluži tāpat kā mēs šīs degustācijas ietvaros, tā arī nekad neuzzinās savas automašīnas reālo varēšanu, taču viņu pašapziņu noteikti paaugstina teorētisko off–road iespēju rezerve.


  Un kam visa šī bagātība?


Mercedes ML, pateicoties pasīvās drošības paketei un PRE CRASH sistēmai, kļuvis par pirmo SUV, kas amerikāņu US NCAP triecienu testos saņēmis augstāko atzīmi piecas zvaigznes. Tomēr, nepielūdzamā satiksmes negadījumu statistika apliecina, ka pilnpiedziņas apvidus auto iesaistītajās avārijās bijis vislielākais upuru īpatsvars, toties vismazāk upuru starp šo automobiļu pasažieriem. Tātad, līdz ar straujo šāda veida automobiļu skaita palielināšanos, vairāk tiek apdraudēti citi satiksmes dalībnieki.


 Bet mašīnas nenogalina, to izdara bezatbildīgi cilvēki pie šo mašīnu stūres.


 Kāda Austrālijā veikta pētījuma rezultāti apliecinājuši, ka lielas pilnpiedziņas apvidus automašīnas parasti iegādājas agresīvi vīrieši pāri pusmūža vecumam, kuri ir daudz konservatīvāki, neiecietīgāki un mazāk uz sabiedrību orientēti nekā citi autovadītāji. Ikdienas novērojumi Rīgas ielās apliecina, ka mūsu vidusmēra džipotājs nav īpaši atšķirīgs, arī viņam nospļauties uz citu satiksmes dalībnieku ērtībām un satiksmes noteikumu normām. Jo viņam liekas, ka automašīnas statuss vien jau pats par sevi ir nopietns arguments, kas garantē priekšroku jebkurā situācijā. Sanāk gandrīz kā ar tām cūkām Dž. Orvela “Dzīvnieku fermā”: visi braucēji ir vienlīdzīgi, bet džipotāji ir vienlīdzīgāki par pārējiem. Un tad nav vairs neklājas brīnīties, kad, braucot ar prestižu SUV, nākas piedzīvot nepierastas situācijas: gājēji neiet, kad, apstājos pie pārejas, citi šoferīši palaiž mani pirmo krustojumā, kur viņiem nepārprotami ir priekšroka… paldies par kūkām, man nevajag!


 Jauda, ātrums un bezceļu īpašības, kas krietni pārsniedz ikdienas vajadzības, turklāt kopā ar limuzīna salonu un komfortu... Tādā automobilī, protams, lieliski jūties, gan braucot uz teātri, gan iekarojot meža stigas, bet salonā ar gaišiem paklājiņiem un ādas sēdekļiem, tā vienkārši, atgriežoties no mēslu talkas, ar dubļainiem zābakiem taču uzreiz iekšā nerausīsies… Ko ar visu to darīt vidusmēra pilsonim mūsdienu Latvijā, nav īsti skaidrs, bet prestiža automobiļi jau kalpo ne tikai kā pārvietošanās līdzeklis, bet arī kā ierocis pašapziņas celšanai. Un šis ierocis arī pieejams par atbilstošu cenu.


 

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-