1.maijs Latvijā iezīmēsies ne tikai ar Darba svētkiem un atmiņām par Starptautisko strādnieku solidaritātes dienu, bet var izvērsties par iedīgli Vislatvijas autobraucēju solidaritātes dienai pret augstām degvielas cenām. No demokrātijas viedokļa gaidāmā akcija ir apsveicama, jo tā jau pašlaik liek sarosīties degvielas mazumtirgotājiem un pamatot cenu pieauguma iemeslus. Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) autoklubi visā pasaulē aizstāv autovadītāju tiesības, un Latvijas Automoto biedrība (LAMB) kā FIA biedrs seko degvielas cenu dinamikai un kvalitātei, kā arī darīs to turpmāk.Profesionāļi savos skaidrojumos min degvielas cenu kāpumu pasaulē, lielo nodokļu nastu un relatīvi nelielo, aptuveni astoņu procentu uzcenojumu, kurā lielāko daļu veido tirgotāju izdevumi, bet peļņa esot kādi 1-2% no kopējās degvielas cenas. Rodas jautājums, kādēļ kā arguments netiek minēta naftas cenas visai straujā krišanās pasaules tirgos. Piemēram, naftas barela cena aprīļa beigās nepārsniedz 85 dolārus, salīdzinoši 2008. gada jūlijā tā bija tuvu 150 dolāru robežai. Tātad dažu gadu laikā naftas cena ir kritusies gandrīz divas reizes. Vai esam novērojuši līdzīgus procesus iegādājoties degvielu?

Ekonomika pazīst terminu - piedāvājuma cenu elastība. Degviela skaitās neelastīga prece, kas nozīmē, ka pieaugot tās cenai pieprasījums samazinās stipri ierobežoti. Tātad arī turpmāk pieaugot cenai tās patēriņš degvielas uzpildes stacijās būs visai stabils un degvielas tirgotājiem nav jāuztraucas, ka autovadītāji plaši un strauji samazinās degvielas iegādi. Peļņa ir un būs neatkarīgi no cenu dinamikas.

Jāatceras, ka degvielu nepatērē tikai individuālie autobraucēji. Tā atrodama gandrīz katra uzņēmēja izdevumos, kas kopumā spiež uzņēmēju palielināt preces vai pakalpojuma cenu, kā rezultātā var atgriezties augošā inflācija. Te jau ir runa par valsts makroekonomikas attīstības perspektīvām. 

Tātad no individuālo autobraucēju un kopējās valsts ekonomiskās perspektīvas viedokļa gan degvielas tirgotājiem, gan atbildīgo valsts institūciju pārstāvjiem būtu kopīgi jāstrādā, lai ierobežotu degvielas cenu celšanos. Tā kaitē gan katram autovadītājam, gan var kaitēt valstij kopumā.

Cerams, ka Konkurences padome, kura, kā informē plašsaziņas līdzekļi,  izskata degvielas cenu kāpuma jautājumu, viesīs skaidrību par degvielas uzcenojuma pamatotību. Kā zināms Konkurences padome uzrauga vai nav notikusi slepena tirgus dalībnieku vienošanās par noteiktu preces vai pakalpojuma cenu, kas nav pamatota no brīvās konkurences viedokļa.

Negribētos piekrist Degvielas tirgotāju asociācijas vadības viedoklim, ka gaidāmā akcija ir bezjēdzīga. Jau pašlaik tā ir sasniegusi savu mērķi, rosinot aktīvu diskusiju, kas būtu jāturpina.