20. gadsimta ietekmīgākie auto
Pievienots: 28. aprīlī 2021 22:59 | Autors: “Public ID” | Komentāri: (0)
Teju neticami, ka automašīnas kā transporta veids pastāv jau 140 gadus.
Ja senāk spēkratus radīja, lai ātrāk pārvietotos no viena punktu uz otru, tad laika gaitā tie sāka pārsteigt ar inovācijām, elitāru dizainu un jaudīgām tehnoloģijām. Daži no tiem iedibināja jaunas tradīcijas, etalonus un pat mainīja transportlīdzekļu ražošanu. Automašīnas par vērā ņemamu pārvietošanās veidu kļuva vien 20. gadsimta sākumā, uz visiem laikiem mainot pilsētu ainavu un cilvēku ieradumus. Ātrums, šiks, ikonisks dizains, neaizmirstama braukšanas pieredze – šo visu sajūtu gammu sniedza un arvien sniedz mūsu dzelzs rumaki. Tiesa, daži vēsturiskie automobiļi savu popularitāti un nozīmi nav zaudējuši arī mūsdienās.
“National Geographic”, iedvesmojoties no leģendārā raidījuma “Auto SOS” autoriem, ir apkopojis ietekmīgākos un neaizmirstamākos auto modeļus, kas ražoti 20. gadsimtā un snieguši nozīmīgu artavu arī mūsdienu transporta nozarē. Iespējams, bez tiem tagadējie spēkrati būtu gluži citādi.
Gadsimta auto, kas lika pamatus masveida ražošanai - “Ford T”
Masveida ražošanu auto pasaulē mūsdienās uzskata par pašsaprotamu, taču bez “Ford” tas nebūtu bijis iespējams. Proti, kad 1908. gadā prezentēja “Ford T”, joprojām viens no galvenajiem pārvietošanās līdzekļiem joprojām bija zirga pajūgs. “Ford T” radīja jaunu pasauli, mainīja amerikāņu dzīves, darba un ceļošanas veidu. Jau 1913. gadā bija pārdotas šā modeļa 250 000 automašīnas, iegūta gandrīz puse ASV tirgus.
Ar “Ford T” modeli Henrijs Fords īstenoja savu sapni uzbūvēt uzticamu un ekonomisku auto par saprātīgu cenu, tā atklājot jaunu ēru pasažieru transporta jomā un “uzsēdinot Ameriku uz riteņiem”.
Pirmo reizi vēsturē mašīnu ražoja, lai cilvēki pēc saviem ieskatiem un vajadzībām to vienkārši varētu pārveidot par kravas, militāru vai lauksaimniecības transportlīdzekli. “Ford T” modelim jeb “Skārda Lizijai” (“Tin Lizzie”) bija vairāki virsbūves veidi, tai skaitā kā divu sēdvietu dzelzs rumaks, piecvietīgs tūristu auto un septiņvietīgs pilsētas automobilis. Spēkratu bija vienkārši vadīt, tam nebija nepieciešama sarežģīta tehniskā apkalpošana un ar to varēja pārvietoties pa sliktiem ceļiem.
Kopā vairāk nekā 15 miljonus mašīnas eksemplāru saražoja rūpnīcas Detroitā un Hailendas parkā, kā arī Mančesterā un kontinentālajā Eiropā.
Džips “Willys” – pirmais apvidus auto
Ja savulaik pirms Otrā pasaules kara nebūtu radies vieglais militārais auto jeb pirmais džips “Willys”, tad diezin vai mēs šodien runāt par leģendāro auto zīmolu “Jeep” un vēl nevar zināt, kā izskatītos mūsu apvidus auto. Pagājušā gada 40. gados bezceļu spēkrats “Willys” varēja pārvarēt jebkuru apvidu, izturēt lodes, sprādzienus un dažādus skarbus braukšanas apstākļus.
Pēdējie “Willys” džipi tika saražoti 1946. gadā, kopā sasniedzot 600 tūkstošus eksemplārus visā pasaulē. Neskatoties uz savu militāro izcelsmi, izrādījās, ka šis džips bija itin noderīgs ar lauksaimniecībā un citos praktiskos darbos. Tāpēc laika gaitā uz šā modeļa bāzes pieprasījuma vadīti attīstījās arī citi džipu modeļi un auto zīmols “Jeep”.
“Austin Mini” un priekšējā piedziņa
Kad pagājušā gadsimta 50. gados plašāku publiku pirmo reizi iepazīstināja ar mazo, taču ņipro “Austin Mini”, tam piemita tolaik vēl neierastas īpašības – šķērsām novietots dzinējs un priekšējā piedziņa. Tolaik neviens cits automobilis nepiedāvājam šādu risinājumu, taču tagad, vairāk nekā pēc 60 gadiem, visiem priekšējās piedziņas spēkratiem ir līdzīgs plānojums kā šim mazauto.
Tā radītājs, auto dizaineris Aleksandrs Issigonis, iespējams, pat nenojauta, ka “Austin Mini” ne vien motorizēs Lielbritāniju, kļūs par popukultūras ikonu, bet arī uzvarēs prestižās sacensībās, piemēram, Montekarlo rallijā, un ietekmēs auto ražošanu visā pasaulē.
Pirmais luksusa apvidus auto “Jeep Wagoneer”
Šis spēkrats sevi pieteica pavisam vienkārši - 1963. gadā tas kļuva par pirmo īsto apvidus auto, kuram pēc tam bija būtiska ietekme uz pasaules rūpniecību. Pirmās paaudzes modeli izstrādāja rūpnieciskā dizaina mākslinieks Bruks Stīvens (Brooks Steevan), un tam bija 3,8 litru “Tornado” sešu cilindru dzinējs ar 140 zirgspēku jaudu.
Agrīnie “Wagoneer” modeļi bija ar divām vai četrām durvīm. No 1971. gada tam pievienoja dažādas funkcijas, kas tolaik bija retums - augstas kvalitātes audio, kruīza kontrole, regulējams stūres rats, regulējami sēdekļi un pat tonēti logi. Interjerā salonā figurēja koka elementi un izteiktas dizaina līnijas. Eksemplāri, kurus saražoja līdz 1991. gadam, kļuva par pirmajiem labi aprīkotajiem apvidus auto un ieņēma īpašu vietu džipu mīļotāju sirdīs.
“Porsche 911” un tā ikoniskais dizains
“Porsche 911” ir viens no interesantākajiem modeļiem automašīnu vēsturē, kā arī ražotāja veiksmes stāsts vairāk nekā 50 gadu garumā. Sākotnēji “911” izstrādāja, attīstot “Porsche 356” modeli. Lai arī spēkrata veidotāji 1964. gadā neiedomājās, ka viņu vienkāršais, bet estētiski pievilcīgais dizains kļūs par pamatu visiem pārējiem modeļiem vēl vismaz pusgadsimtu, “Porsche” jau sākotnēji “izgrieza pogas” citām automašīnām un kļuva par veiktspējas un stila elementu etalonu.
Dizaina iezīmes, kas atšķīra “Porsche 911”, bija aizmugurējā jumta līnija, kas sniedzās līdz pat bagāžnieka vākam, un noapaļotā mašīnas priekša ar diviem izteiksmīgiem lukturiem, kas kļuva par atpazīstamības simbolu arī turpmāk. Automašīnu īpaši izcēla arī priekšējie gabarītlukturi un aizmugurējie lukturi, kas papildināja spēkrata korpusu. Modeļa slavenais siluets ar apaļajiem lukturiem joprojām ir “911” raksturojošais elements.
Zīmīgi, ka arī jau 20. gadsimta 60. gados “Porsche” sacīkšu trases izmantoja dažādiem testa braucieniem, lai pārbaudītu auto tehnisko stāvokli un veiktu uzlabojumus. Centība vairojās ar panākumiem, jo divas trešdaļas no viņu 30 000 sacensību uzvarām bijušas tieši ar “911” modeli. Šodien, 50 gadus vēlāk, “Porsche 911”, ar vairāk nekā viens miljons pārdotiem eksemplāriem, ir viens no labākajiem sporta auto, kāds jebkad pasaulē radīts.
“Superauto” jeb “Lamborghini Miura”
Nodēvēts spāņu cīņas buļļu sugas “Miura” vārdā, šo auto inženieri esot radījuši strādājot brīvajā laikā un naktīs. Vienlaikus šis bija auto, kas padarīja “Labmorghini” par to, kas autoražotājs ir mūsdienās – spožs, ekstravagants un ar pasaulslavenu auto veiktspēju.
Kad 1965. gadā Turīnas auto izstādē debitēja vien “Lamborhini Miura” šasija, ar to pietika, lai kādreizējo traktoru ražotāju padarītu slavenu augstas veiktspējas sporta auto pasaulē, turklāt ienesot tajā jaunas vēsmas. “Miura” pirmais modelis dienasgaismu ieraudzīja 1966. gadā – tolaik tas bija pirmais divvietīgais superauto ar aizmugurēja daļā šķērsām novietotu motoru, ko tolaik pārsvarā varēja redzēt vien profesionālajos sporta auto.
Auto ar V12 jeb 3,9 litru motoru, 350 zirgspēkiem un 7000 apgriezieniem minūtē gozējās 1969. gada filmā “Italian Job”, ar to brauca slavenības Frenks Sinatra un Mails Deiviss. “Miura” bija sapņu auto, kas 1967. gadā mudināja par tā dizainu atbildīgo vadītāju Džuzepi Bertolini (Giuseppe Bertolini) spert stratēģisku soli un kopā ar dizaineri Marčello Gandīni (Marcello Gandini) radīt konceptauto "Lamborghini Bertone Miura Roadster".Unikālais spēkrats ar gaiši zilu virsbūvi, baltu ādas apdari, sarkaniem paklājiņiem un melnu priekšējo paneli bija gaumīgs un elegants. Stūre bija īsts mākslas darbs, ko itāļi izmantoja arī 1967. gada konceptautomobilī "Lamborghini Marzal". Zīmīgi, ka pat mūsdienās tas tiek uzskatīts par vienu no izskatīgākajiem ielas sporta auto, kāds jebkad radīts.
Komentāri:
Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
