Kāpēc gan Anglijā nevarētu darīt labus vīnus? Klimats viņiem tur maigāks nekā pie mums izslavētās Golfa straumes dēļ, uz tradīcijām orientētu izsmalcinātu ļaužu arī netrūkst. Teiksim, „Aston Martin” automašīnas spēkratu cienītājiem ir apmēram tas pats, kas izcili vīni to pazinējiem. Arī valodas paralēles ir acīmredzamas: angliski vārds “vintage” apzīmē gan augstas kvalitātes vna ražu, gan antīku automobili, bet līdzīgs vārds “vantage”, kas nozīmē pārākumu, papildina vislabāko un spēcīgāko „Aston Martin” modeļu nosaukumu. Turklāt nav tiesa, ka tikai nepāra gadu vīnu ražas ir tās smalkākās: „Aston Martin” interesantākās un veiksmīgākās mašīnas vienlīdz tapušas arī pāra gados. Tātad jūsu uzmanībai ekskluzīvāko vīnu (pardon, automašīnu...) kolekcija no „Aston Martin” rūpnīcas.

1926. Šā gada vīnu parastos restorānos neatrast. Veiksmīgākais pirmskara „Aston Martin” ir modelis 11,9 HP, pazīstams arī kā International ar visdažādākajām sporta un sacīkšu versijām. Lai arī visiem „Aston Martin” modeļiem tolaik ir standartizēts četrcilindru 1,5 litru motors ar vienu augšējo sadales vārpstu, grūti atrast divas vienādas automašīnas pēc virsbūves tipa un dizaina. Kāds kuriozs: 1932. gadā sāk ražot otro šā modeļa sēriju bez īpaša nosaukuma, bet nākamā, pavisam atščirīgā versija, kas debitē 1935. gadā, saucas „Mk II” (t.i., otrā modifikācija).

 

1947. Pirmo pēckara modeli sāk saukt par DB1, jo firmu „Aston Martin” savā īpašumā iegūst traktoru un lauksaimniecības tehnikas korporācija David Brown. Pirmskara konstrukcijas sešcilindru  divlitru OHC motora vietā nāk jauns, ar divām sadales vārpstām, ko pēc „Lagonda” firmas pasūtījuma radījuši „Bentley” inženieri, bet tagad arī „Lagonda” pieder Deivida Brauna traktoru kompānijai. Kopš šā brīža abas kādreiz neatkarīgās markas (Aston Martin un Lagonda) veido vienu firmu. „Aston Martin” DB1 izceļas ar tam laikam netradicionālo visu riteņu neatkarīgo piekari.

 1950. „Aston Martin” DB2 modelis pirmo reizi iegūst Vantage modifikāciju, kas atščiras tikai ar uzlabotu dzinēju. Sešcilindru 2,6 litru motora jauda palielināta no 77 kW uz 88 kW. Tajos laikos ar motora forsēšanu vien pietiek, papildu uzlabojumu laiks Vantage sērijā nāks vēlāk.

 

1957. Pirmo reizi pasaulē sērijveida vieglais auto apgādāts ar disku bremzēm. Tas ir „Aston Martin” DB2/4 Mk III (2,9 litru motors ar 137 kW jaudu). Viselegantāk šis modelis izskatās ar kabrioleta virsbūvi, ko tradicionāli sauc par Volante.

1958. Uz populārā DB2 modeļa bāzes radīts sacīkšu automobilis DBR 2 un DBR 3, ar ko „Aston Martin” komanda veiksmīgi piedalās gan Lemānas 24 stundu braucienā, gan sporta automašīnu pasaules komandu čempionātā.  

Stīrlings Moss un Kerols Šelbijs padara Aston Martin  par 1959. gada pasaules čempioniem, uzveicot pašu "Ferrari" komandu.

Sešcilindru motors palielināts līdz 4,2 litriem ar jaudu 235 kW, bet maksimālais ātrums sacīkšu versijai sasniedz 300 km/h.

 

1959. Radīts visskaistākais „Aston Martin” modelis – DB4 GTZ ar itāliešu dizaina firmas Zagato alumīnija virsbūvi. (Standarta DB4 mašīnām ir cita itāliešu ateljē – Touring – virsbūve Superleggera.) Speciālā Zagato sporta versija ir unikāla, jo izgatavota tikai 19 eksemplāros (mazliet lielāka sērija – 50 mašīnas – bija sporta modifikācijai GT ar īso riteņu bāzi un 240 km/h ātrumu). Tās sešcilindru 3,7 litru motora jauda ir 222 kW, kas ļauj pārsniegt 250 km/h ātruma robežu. Arī turpmākajos gados tieši sadarbībā ar „Zagato” top visīstākie ”Aston Martin”, turklāt Itālijas dizaineri necenšas iznīcināt britu sporta auto auru.

 

1961. Pēc pārtraukuma uz neilgu brīdi atkal parādās automašīna ar Lagonda emblēmu, atgādinot tos laikus (20. un 30. gadi), kad Lagonda ar saviem prestiža modeļiem pārstāvēja krietni augstāku klasi, nekā „Aston Martin” mazie un neērtie sporta rodsteri. Tā ir diezgan masīvā un elitārā „Lagonda Rapide” ar labi pazīstamo sešcilindru „Aston Martin” “sirdi”. Pēc diviem gadiem marka kārtējo reizi pazūd no autobūves globusa.

 

1964. Vienkāršajiem ļautiņiem vispazīstamākais Aston Martin ir DB5 modelis no Džeimsa Bonda epopejas pasaku filmas Goldfinger. Pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem apmēram tādu pat auto iegādājas Pols Makartnijs, taču Šona Konerija tēlotā Bonda mašīnas uzlabošanai meistars Krū pacenties ne pa jokam: paceļami ložu necaurlaidīgi ekrāni, rotējošs veltnis ar dažādām numura zīmēm, dūmu aizsega iekārta un eļļa, kas izlejama zem sekotāju riteņiem. To visu papildina tādi kino brīnumi kā riteņu rumbās iemontēti griežņi ļaundaru riepu sabojāšanai, kursa ložmetēji priekšējos spārnos (ar tiem nekam nevar trāpīt), radiolokators ar fantastiski milzīgu darbības rādiusu un pasažiera sēdeklis ar katapultu, lai apnikušo ceļa biedreni ar vieglu rokas kustību var atdot atmosfērai.

 1965. Tikko debitējušais „Aston Martin” DB6 vizuāli būtiski neatščiras no priekštečiem DB4 un DB5, taču tam divvietīgas coupe virsbūves vietā ir pilnvērtīgs četrvietīgs salons un disku bremzes jau visiem četriem riteņiem. Šis modelis ļauj firmai ieņemt augstākās klases autoražotāju nišu un konkurēt ar „Daimler” un „Bentley”.

 

1972. Tikai kopš šī gada Vantage sērijai bez motora uzlabojumiem pienākas arī spēcīgākas bremzes, precīzāka stūres sistēma un sportiskāka piekare. Jaunās modifikācijas auto saucas „Aston Martin” DBS Vantage un radīts uz DB6 modeļa bāzes. Vienlaikus firma aktīvi eksperimentē ar tiešās iesmidzināšanas benzīnmotoriem (Atkal kāda maz izpētīta vēstures lappuse!) un amerikāņu automātiskajām ātrumkārbām.

 

1976. Atrodoties uz bankrota sliekšņa (David Brown pirms četriem gadiem pārdeva firmu Company Development bosiem), „Aston Martin” laiž klajā vienu no ekstravagantākajiem auto savā vēsturē – Lagonda ar 60. gadu beigu konstrukcijas alumīnija V8 cilindru 287 kW motoru un "Chrysler" automātisko ātrumkārbu. Četrdurvju komfortablā sedana garums ir 5,28 metri, ātrums – 225 km/h. Klīst baumas, ka par bargu naudu tādu auto varēja iegādāties vēl 1992. gadā (jaunu, protams). Prototipa līmenī palika ne mazāk aizraujošā vagona versija Shooting Brake ar tādu pat garu un smailu, kuterim līdzīgu motora pārsegu, ko vēlāk centās kopēt vairākas Anglijas tūninga un dizaina firmas. Daži veiksminieki šo „Aston Martin” Lagonda Shooting Brake esot redzējuši Brunejas sultāna sapņu mašīnu garāžā.

 

1982. Pasaules čempionātā sporta prototipiem (tā sauktā C grupa) samērā labus rezultātus uzrāda sacīkšu mašīna ar visai tradicionālu Nimrod šasiju un tikpat kā sērijveida „Aston Martin” 5,34 litru V8 motoru (jauda aptuveni 440 kW, maksimālais ātrums 360 km/h). Tomēr angļiem nākas kapitulēt varenās vācu „Porsche” komandas priekšā.

 

1984. Top modelis, ko šobrīd uzskata par visklasiskāko „Aston Martin” pārstāvi un kas, pārcietis minimālus uzlabojumus, ir aktuāls arī 90. gados. Patiesībā auto ar vienkāršo nosaukumu „Aston Martin” Vantage nav nekas jauns un bāzējas uz pēdējās sērijas DBS, taču konstrukcija ir pietiekami noslīpēta: tas pats 287 kW 5,34 litru V8 motors ar četrām sadales vārpstām (pa divām katrā galvā), tā pati riteņu piekare (dubultās ščērssviras priekšā, De Dion garenvirziena bīdstieņi aizmugurē). Vantage izceīas ar gandrīz ideālu masu sadalījumu (51 % uz priekšējiem riteņiem) un 273 km/h maksimālo ātrumu.

 

 1986. „Aston Martin” Volante modeli kinoļaudis jau gatavo izmantošanai nākamā gada opusā „The Living Daylights” ar Timotiju Daltonu neapturamā Bonda lomā. Šeit Krū fantāzija pārspēj pati sevi un demonstrē, ko nevar uzmontēt mašīnai, lai tā normāli darbotos. Nelielajā sporta tipa automašīnā atrodas gan lāzeriekārta milicijas Lada sazāģēšanai, gan raķetes “zeme-zeme” kravas mašīnu likvidēšanai, gan reaktīvais motors un slieces lēcieniem pa gaisu. Tāpēc nav jābrīnās, ka, tā apkrauts, „Aston Martin” banāli iestieg krievu sniegā.

 

1987. Vēl nopērkami daži no pagājušā gada izcilajiem Vantage Zagato ar agresīvo un eleganto virsbūvi (angļi kopā ar itāliešiem uzbūvēja 50 eksemplārus). Motora jauda palielināta līdz 322 kW, ātrums – līdz 300 km/h, masa, izmantojot alumīniju un citus vieglmetālus, samazināta no 1815 uz 1650 kg. Degvielas patēriņš... hm... 28 litri uz 100 km. 1987. gadā izgatavoti 35 eksemplāri analoga modeļa auto, tikai ar vaļēju spaidera tipa virsbūvi (Volante), par kuru likteni zināms visai maz. Taču pat šis supermodelis nespēj uzlabot firmas stāvokli, un „Aston Martin” nonāk „Ford” kompānijas īpašumā. Sākas jaunāko laiku vēsture – komercija un mēģinājumi izcelties uz „Jaguar” fona.

1994. Sākas vispopulārākā „Aston Martin” modeļa DB7 pārdošana. Tam gan nav nekāda sakara ar Deividu Braunu, slavenie iniciāļi izvēlēti, lai simbolizētu markas renesansi. Piecu gadu laikā pārdos vismaz 3000 šo automobiļu (arī Volante kabrioletus tai skaitā) un it kā mūsu elitāro mašīnu apskatā varētu nelikties ne zinis par šādu plaša patēriņa produktu, ja vien „Aston Martin” DB7 dizainers nebūtu Aiens Kellams (bijušais Ghia studijas galvenais mākslinieks) un auto nebūtu izvirzīts konkursa par pasaules skaistākās automašīnas titulu (World’s Most Beautiful Cars) finālam. Taču daži skeptiķi rūc, ka auto iznācis pārāk līdzīgs mazāk dārgajam „Jaguar” XK8; patiesībā „Jaguar” tapis divus gadus vēlāk!

 

1999. Izgatavots pirmais „Aston Martin” ar 12 cilindru motoru. Šis 5,94 litru 309 kW spēka agregāts tapis, sadarbojoties „Ford”, „Aston Martin” un „Cosworth” inženieriem. Modeli ar jauno V12 agregātu sauc DB7 Vantage (eksistē kā 300 km/h ātra coupe un kā Volante kabriolets ar 266 km/h maksimālo ātrumu). No parastā DB7 tas atščiras ar labākām bremzēm, oriģināliem riteņiem, tūningotu piekari un izmainītu dizainu, kura gaisa kanālu atveres un lukturi atgādina 60. gadu firmas eksperimentālos sporta auto „Project Endurance Racing Car”. Tiesa, šis jaunais Vantage nebija dažu eksemplāru ekskluzīvs, jo firmas vadība cerēja, ka 95 % pircēju izvēlēsies tieši 12 cilindru modeli. Tas nozīmē, ka unikalitātes cienītājiem jāpasūta opcionālā piecpakāpju automātiskā ātrumkārba, kuras elektroniskā pārslēgšanas sistēma Touchtronic ar podziņām pie stūres rata imitē 1. formulas sacīkšu mašīnu sekvenciālā algoritma pārslēgu. 

2006.gada augustā „Ford” publiskoja informāciju par ieceri pārdod „Aston Martin” kompāniju. 2007.gadā „Aston Martin” kļūst par investīciju konsorcija īpašumu, kuriem pieder „Prodrive” ar Deividu Ričardu vadībā, kurš ir sens „Aston Matin” fans un kolekcionārs. 

No šī brīža „Aston Martin” veic jaunu lēcienu savā attīstībā, jo ar piesaistītām investīcijām slēdz līgumu par jaunas paaudzes V8 dzinēja izgatavošanu ar  „Daimler AG”.