Ievērojot dabā noteikto kārtību, jāsecina, ka diennakts gaišais laiks neizbēgami piekāpjas vakara mijkrēšļiem un rītausmas pustumsai.

Dzīvojot šajos platuma grādos, ir jārēķinās ar to, ka vasaras atvaļinājuma mēneši pasteidzas divreiz ātrāk, nekā gribētos, un atkal jāsamierinās, ka tuvojas tas laiks, kad uz darbu dodamies tumsā un atgriežoties mūs jau apgaismo laternu gaismas.

Nevietā būtu aģitēt palikt mājās un nebraukt ar mašīnu tumsā. Konstruktīvi auto ir piemērots braukšanai tumsā, tikai jāprot visas apgaismes ierīces pareizi noregulēt un lietot. Regulēšanu var uzticēt autoservisu speciālistiem, taču tuvo un tālo gaismu lukturu lietošana katram pašam ir jāiemācās. Jā, tieši -tā – pašmācības ceļā, jo autoskolas nerīko apmācības naktīs un prasmi pārvarēt garus ceļa gabalus tumsā jaunajam autovadītājam ir jāapgūst, pakāpeniski trenējoties. Tikai tad, kad autovadītāja stāžs tuvojas 5 gadiem un sen ir aizmirsies par “80” uzlīmi logā, jūs varat iesaistīties diskusijās par to, vai labāka ir braukšana tumsā vai dienas gaismā. Nakts braukšanai patiešām ir daudz piekritēju, un viņiem ir savi argumenti – šosejas ir tukšākas, policisti retāk sastopami un pretimbraucošās mašīnas var redzēt jau pa gabalu, taču nedrīkst nepieminēt “zemūdens akmeņus”, kurus paredzēt ļauj vienīgi pieredze un zināšanas.

Lai braukšana naktī jums neliktos bieds un vienmēr beigtos ar laimīgu nokļūšanu izvēlētajā galamērķī, der ielāgot dažas svarīgas likumsakarības.

Visai sarežģīti ir izvēlēties vispareizāko secību, taču, šķiet, ka pirms došanās tumsā ir jāpārbauda vai deg visi lukturi. Piekrītu, ka tas šķiet visai banāls ieteikums, taču reiz praksē nācās sastapties ar šoferi, kurš bija aizkavējies svinībās un tumšajā mājupceļā devās ar auto, kurš tikko bija paņemts no meistara pēc “bleķu taisnošanas”. Visas lampas vēl nebija pievienotas...

Tikpat svarīgi ir apgūt gaismu

ieslēgšanu un tuvās – tālās gaismas pārslēgšanas slēdzi. Savam auto jau katrs zina visas pogas un slēdžus, taču, ja braukšanu no radinieka kāzām uzticēsit sievai, labāk būs, ka viņai jau pirms tam paskaidrosiet visus “kloķīšu noslēpumus”. Pieredzējuši šoferi noteikti apstiprinās, ka katrai automašīnai

tuvo – tālo gaismu pārslēgšana notiek mazliet atšķirīgi, ievērojot konstruktīvās īpatnības un mehānisma nolietojuma faktoru.

Populārākās atšķirības ir tālo gaismu ieslēgšanā.

Pierastākajā, “žiguļu” variantā tālo gaismu lukturus ieslēdz, pārslēdzot tālākajā pozīcijā “no sevis” pagrieziena rādītāja rokturi. “Vācu variantā” tālās gaismas ieslēdz, pieraujot šo pašu sviru sev tuvāk līdz noteiktam fiksējošam klikšķim.

Daudzas nepareizību vērojamas samainīšanās procesā ar pretimbraucošajām automašīnām. Vislielākā kļūda ir nokavēta tālo gaismu pārslēgšana uz tuvajām. Par vēlu skaitās jau tad, kad pretim braucošais auto vadītājs mirkšķina gaismas, lai dotu jums zīmi, ka viņam traucē jūsu lukturu spožums. Otra aplamība ir nokavēta pārslēgšanās uz tālajām gaismām pēc samainīšanās. Faktiski “tālos” drīkst ieslēgt jau tad, kad ar pretim braucošo jūs atrodaties blakus, sāns pie sāna. Jūsu lukturi viņam jau vairs netraucē. Šādi lieki sasprindzinājumi, kurus vadītājs rada citiem braucējiem un pats sev, tikai veicina nogurumu pie stūres.

Runājot par instinktiem – tas ir visgrūtākais – neskatīties uz pretim braucošās automašīnas lukturiem, bet gan tiem blakus – tumsā, vietā, kur ir jūsu braukšanas trajektorija. Daži šoferi ir pat lielījušies, ka īpaši koncentrējoties uz “neskatīšanos” ari neapzinīgu šoferu nepārslēgtas tālās gaismas vairs netraucē.

Mazliet par jūsu mašīnas “personīgo higiēnu”. Lukturiem ir jābūt tīriem, un logam bez eļļainiem traipiem un beigtiem kukaiņiem. Šķiet vienkārši, taču daudzi tam nepievērš uzmanību. Der atcerēties, ka parasts ūdens nenomazgās no vējstikla visas mušas, bet tikai tās izsmērēs, vēl vairāk apgrūtinot braukšanu. No iegūtā efekta viedokļa labāk ir izdot naudu par labām logu tīrītāju slotiņām un speciālo ķīmiju, nekā pirkt palielināta stipruma lampas. Tikpat svarīgi ir apstāties kādā no degvielas uzpildes stacijām un noskalot ar suku automašīnas priekšu. Lai cik stipras būtu lampas, caur nenotīrītiem lukturu stikliem tās tik un tā zaudēs pusi jaudas...

Pievērsiet uzmanību pasažieriem.

Sarunu biedru sēdiniet blakussēdētāja sēdeklī, bērnu uzmanīšanai vai apkopšanai ieplānojiet laiku, lai apstātos, vai palūdziet kādam no pasažieriem, lai pieskata jūsu mazuli. Sievietes gan sadzīvē ir pierādījušas, ka ir spējīgas darīt vairākus darbus vienlaikus, taču braukšana tumsā ir vienādi sarežģīta abu dzimumu vadītājiem.

Atcerieties, ka naktī labākais maršruts ir nevis īsākais, bet tas, kuru jūs labi pazīstat. Tad visas bīstamākās vietas ir iespējams paredzēt un laikus samazināt ātrumu. Nav taču jāpaskaidro, kādi neapzinīgi tipi var izskriet uz braucamās daļas no šķērsielas, kas ved uz nakts bāru. Tikai spēja paredzēt bīstamību var pasargāt no traģēdijas.

Izstrādājiet savu veidu, kā cīnīties ar miegu, kurš noteikti uznāks, veicot vienmuļu ceļa gabalu tumsā arī tad, ja būsiet šķietami izgulējies. Mēģiniet apmānīt savu bioloģisko pulksteni un tēlojiet, ka esat možs – ēdiet ledenes, klausieties mūziku, atveriet logu, skaļi dziediet un dzeriet daudz šķidruma. Te gan vietā būtu atzīmēt, ja nekas no minētajiem nepalīdz pārvarēt uzmācīgo miegu – labāk apstājieties un kaut 10 minūtes paguliet...

Noteikti izvēlieties visapgaismotāko vietu, lai apstātos un, ja iespējams, iebrauciet stāvlaukumā vai pēc iespējas tālāk no brauktuves. Atcerieties, ka tumsa un nakts ir arī pārējiem satiksmes dalībniekiem, viņi tāpat ir samiegojušies un neuzmanīgi. Vienīgie, kuri būs priecīgi par tumšo mašīnu neapgaismotā vietā, būs zagļi un laupītāji, tāpēc iemigšanai vispiemērotākās būs benzīntanku stāvvietas ar novērošanas kamerām. Mašīnas durvis no iekšpuses noteikti aizslēdziet un atslēgu atstājiet aizdedzē. Jūsu pašu drošības labā.

Vēl par braukšanu.

Braukšanas ātrumu tumsā tomēr nevajadzētu izvēlēties tuvu maksimālam, jo visas mainīgās situācijas nav iespējams laikus pamanīt. Kā vēsta nerakstīts likums – redzamībai ir jābūt uz pusi lielākai par nepieciešamās bremzēšanas ceļu. Pat ja neesat dabas draugs un sabrauktas peles jums neraisa asaras – no meža un krūmiem var izskriet arī liels dzīvnieks, un sadursmes brīdī tas var pamatīgi sadragāt auto priekšu. Gadījumā, ja izdosies noturēties uz ceļa, pārsists radiators neļaus turpināt ceļu.

Nevajadzētu skeptiski smīkņāt arī par aprīkojumu, kas aizņem salīdzinoši maz vietas, taču var pasargāt nakts braucējus. Varbūt bieza sega būs vajadzīga tikai vienā no 100 gadījumiem, taču, piemērām, speciālās brilles braukšanai naktī, dzēriena pudeles turētājs un citi sīkumi, palīdzēs jums justies ērti tumšajā salonā.

Nobeigumā atcerieties “zelta likumu” braukšanai naktī: “Atlieciet braukšanu uz rītu, ja tas ir iespējams,vai izbrauciet tik savlaicīgi, lai tumsa jūs nepārsteigtu. Nepārvērtējiet savas spējas un nekautrējieties pieņemt pareizo lēmumu! Tas ir ne tikai jūsu, bet visu pārējo satiksmes dalībnieku interesēs.”



Laimīgu un drošu ceļu!