Bez amerikāņiem laikam nebūtu „Lexus” automobiļu. Vecajā pasaulē aristokrāti un snobi nespēj noticēt luksusa automobiļu zīmolam, kas 20 gados panācis to pašu, ko „Mercedes” simt gados.

Ir labi būt karalim!

Bet ASV ar tās salīdzinoši īso vēsturi galvenais ir Produkts, nevis tā vēsture un ciltsraksti. Tāpēc japāņu autofirmai „Toyota” piederošais luksusa zīmols „Lexus” lielākos panākumus gūst Amerikā, kur veiksmīgi konkurē ar „Mercedes-Benz” un „BMW” spēkratiem. Eiropā biznesa klases segmentā joprojām dominē vācu autoražotāji, taču japāņi ar to nevēlas samierināties. „Lexus GS” saimei Eiropā tiešie konkurenti ir lieliskais vācu trijnieks — „Mercedes-Benz” E klase, „BMW” 5. sērija un „Audi” A6. Eiropas tirgū ielauzties tiešām nav viegli. Kopš 1947. gada „Mercedes” ir veiksmīgākais biznesa sedans pasaulē. Iespējams, tāpēc, ka pirmais kļuva par sedanu. Līdz parādījās „Mercedes W126” jeb tā sauktais pontons, augstākais „establišments” pārvietojās ar tādas formas automašīnām, kāda vecās spiegu filmās bija Štirlicam. 

„Lexus GS” sedans pirmajā paaudzē nonāca tirgū 1997. gadā, saņēma pārmetumus par oriģinalitātes trūkumu dizainā (pārāk izteikti bija „Mercedes” citāti) un tika ražots līdz pat 2005. gadam, iemantojot reputāciju — ērts luksusa sedans, kam tomēr pietrūkst savas dvēseles. 2005. gadā debitēja „Lexus GS” sedana otrā paaudze, kas jau izcēlās ar savu individuālu personību un savulaik varēja lepoties ar vērtējumu — klusākais auto biznesa klasē. Bet pašreizējā trešā „GS” sedana paaudze debitēja 2011. gadā, uzreiz kļūstot par vieniem no sportiskākajiem un izskatīgākajiem automobiļiem savā klasē.

„Lexus” ir sava ceļa gājējs. Vācieši biznesa klasē uzsvaru liek uz dīzeļdzinējiem, padarot tos arvien klusākus, jaudīgākus un ekonomiskākus. „Lexus” dīzeļu nav vispār, japāņu trumpis ir hibrīdtehnoloģijas. „Toyota” savulaik bija pionieris hibrīdmašīnu ražošanā, bet „Lexus” 2005. gadā hibrīdtehnoloģijas pirmā ienesa „Premium” segmentā ar krosoveru „RX 400h”. Kopš pirmā „Lexus” hibrīda debijas nu jau pagājuši 9 gadi. Tagad visu pārdošanā esošo „Lexus” modeļu saimēs ir pa hibrīdam: kompaktais „CT” ir tikai hibrīds — „200h”, sportiskajā „IS” saimē īpaši zaļais auto ir „300h”, prestižajā „GS” saimē pieejami divi hibrīdmodeļi „300h” un „450h”, karaliskajā „LS” ģimenē — standarta „600h” un pagarinātais „600h L”. Protams, arī jaunais krosovers „RX” ir pieejams ar hibrīddzinēju kā „RX 450h”. Drīzumā pārdošanā nonāks arī „Lexus” kupeja „RX” un kompaktais krosovers „NX”, kam arī būs pieejams iekšdedzes dzinēja un elektromotora duets.

„Lexus GS 300h” sedans ir viens no jaunākajiem hibrīdmodeļiem „Toyota” koncerna „Premium” klases piedāvājumā. „GS 300h” spēka agregātu kombināciju veido 2,5 litru četru cilindru Atkinsona cikla benzīna dzinējs ar 181 zirgspēku un elektromotors ar 143 ZS maksimālo jaudu. Aizmugurējā ass caur elektroniski vadāmo „E-CVT” bezpakāpju variatora transmisiju kopumā saņem 223 zirgspēkus. „Hybrid Synergy Drive” trešais būtiskais elements ir kompakta niķeļa metāla hidrīda bateriju pakete, kas atrodas virs auto aizmugurējās ass — tūlīt aiz aizmugurējā sēdekļa atzveltnes. 

„Lexus” ar saviem automobiļiem cenšas uzrunāt nopietnu biznesa publiku, kas vēlas alternatīvu jau minētajam vācu zīmolu trio. Ja uz „GS” palūkojas kā uz vienu veselu, tā dizains ir samērā atturīgs, bet tajā pašā laikā arī solīds un pārliecinošs. Nekādu ekspresīvu, avangardisku formu, tikai funkcionalitāte un elegance. Viens no retajiem mūsdienu autobūves eksemplāriem, kurš patīkami pārsteidz ne tikai ar saturu, bet arī ar formu. „GS” aerodinamiskās īpašības izsaka pretestības koeficients, kas lielā sedana gadījumā ir 0,26 un tikai par 0,01 punktu pārsniedz „Toyota Prius” rādītāju. Degustācijas brauciens pierādīja, ka šis „Lexus” patiešām spēj piesaistīt apkārtējo uzmanību, lai kur tas arī parādītos.

„GS 300h” interjers izceļas ar zīmolam raksturīgo precizitāti un uzmanību detaļās, tas pilnībā atbilst biznesa klases nerakstītajiem kanoniem — ādas apdare, koka un alumīnija ielaidumi un pilns komforta, drošības un izklaides aprīkojums. Visapkārt viss ir tik elegants un smalks, ka pat sāku justies neērti, ka esmu tērpies šortos un T-kreklā, nevis uzvalkā ar kaklasaiti. Priekšējā paneļa vidū ir skaidri nolasāms 12,3 collu ekrāns, ko pēc vajadzības var sadalīt dažāda rakstura informācijas atainošanai, daļa instrumentu paneļa ir digitāla un transformējas automātiski (ja izvēlēts „ECO” režīms, kreisās puses ciparnīca rāda enerģijas patēriņa režīmu; ja sporta režīms — tur parādās klasiskais tahometrs) vai arī manuāli, sniedzot iespēju pēc vēlēšanās paneļa vidū uzburt enerģijas plūsmas indikatoru, āra temperatūru, audio sistēmas bloku, digitālu spidometru u. c. bildes. Ergonomika ir pārdomāta, slēdži vienkārši un ar skaidriem apzīmējumiem, kas tumsā izgaismojas eleganti baltā gaismā. „Remote Touch” multimediju sistēmas vadības bloks izceļas ar intuitīvu interfeisu, izmantojot starp sēdekļiem uz viduskonsoles novietoto „peli”, taču tās jutība reizēm izspēlē jokus — mašīnai sadrebinoties uz asfalta ielāpiem, reizēm sanāk noklikšķināt kursoru uz pavisam citas ikonas, nekā gribētos, tādēļ salīdzinoši daudz laika ar acīm jāpavada lielajā ekrānā un uzmanīgi jāseko kursora kustībai.

Ja ir tādi sēdekļi kā izmēģinātajam auto, tad neviens ceļojums neliksies par tālu un neviena vasara par karstu! Tie ir 18 virzienos elektriski regulējami, apsildāmi un arī ventilējami, faktiski jebkuram ķermenim anatomiski pielāgojami. Aizmugurē sēdekļu regulēšanas iespējas ir mazākas, taču komforts pietiekams, lai relaksēti baudītu braucienu. Piedevām elkoņa balsts satur atsevišķu audio sistēmas un aizmugurējās klimata kontroles vadības bloku. Iekāp un jūties kā mājās. „Mark Levinson” audio sistēma ir baudījums ausīm, jo skaņas kvalitāte saglabājas visā skaļuma amplitūdā. Kopumā mūsu „GS” aprīkojuma saraksts ir garāks par Amerikas Neatkarības deklarāciju, un tas demonstrē automašīnas iespējas, kuras ir milzīgas pat uz modernās autobūves fona. Svarīgo personu, kura sēž pie „Lexus” stūres, pieskata kolosāls gudru ierīču un sistēmu kopums. Automātiskā kruīzkontrole šādas klases auto nav nekāds retums, taču „Lexus” tā automātiski spēj pilnībā nobremzēt automobili, lai izvairītos no sadursmes. Šeit ir arī „Attention Assist” sistēma, kas visu laiku skenē šofera acu zīlītes, lai konstatētu brīdi, kad braucējs ir noguris un gatavs padoties miegam (mums gan neizdevās pietiekami ticami šādu stāvokli imitēt, lai gudrā sistēma nostrādātu). Bateriju dēļ nedaudz mazāks kļuvis „GS” bagāžas nodalījums, taču tas aizvien ir pietiekami ietilpīgs: ar pārdurtas riepas remonta komplektu — 468 litri, bet ar īslaicīgi lietojamo rezerves riteni — 451 litrs.

Dzinēja iedarbināšana notiek, kā jau pieņemts augstākajās aprindās, ar podziņu „Start”. To nospiežot, ne tikai iedarbojas dzinējs un pakāpeniski izgaismojas mērinstrumentu panelis, bet arī nolokās un tuvāk piebrauc stūre. Pārslēdzu ātrumkārbu D pozīcijā, un auto viegli, maigi, klusi, bet pārliecinoši spēcīgi uzsāk savu vienmērīgo gaitu. Jau ar pirmajiem metriem kļūst skaidrs, ka braukt ar šo auto ir bauda. „Lexus” limuzīna gaita ir līgana un diezgan mīksta. Tas nešūpojas kā „amerikāņi”, bet nav arī ciets kā „vācieši”. Ikdienas režīmos „GS 300h” ir ļoti kluss, patīkams un komfortabls biznesa klases limuzīns. Braucot var relaksēties un priecāties par to, cik labi izolēts ir dzinējs, cik viegla ir stūre, cik labi pilsētā noder stūres mehānisma mainīgais pārnesumskaitlis, cik ērts ir sēdeklis. Ekonomiskajā režīmā akseleratora pedāļa reakcija kļūst maigāka, pārnesumi šķiet vēl garāki. 223 zirgspēki nav maz, tomēr „sportisti” droši vien apgalvotu, ka dinamiskai braukšanai šim 1,8 tonnas smagajam auto prasītos vairāk. Taču viņi vēl nav iepazinuši šā auto otru dabu! Japāņiem kaut kā pārsteidzošā veidā ir izdevies vienā mašīnā iemiesot divu personību iezīmes — „GS 300h” ir gluži kā Džekils un Haids! Atliek vien pagriezt viduskonsolē esošo braukšanas režīma izvēles ripu uz „Sport” vai „Sport+” režīmu, un auto momentā mainās raksturs. Atbilde uz gāzes pedāļa nospiešanu seko gandrīz momentāni, balstiekārta kļūst jūtami cietāka, stūre — smagāka un precīzāka. Apziņa par jaudas rezervi ir pietiekama, lai rastos tā patīkamā komforta un drošības izjūta, kādai būtu jābūt jebkurā sportiskā auto. Ātrumā — īpaši tad, ja izvēlēts „Sport+” režīms — ceļa nelīdzenumus jūt ļoti labi, taču pārliecībai par ideālu stabilitāti un vadāmību tas netraucē. Ātrums sagādā milzu prieku uz Kolkas—Ventspils šosejas jaunā, gludā asfalta, taču posmā Kolka—Jūrmala „Lexus” adaptīvā balstiekārta, noregulēta sportiskā režīmā, nespēj dzēst tipiskam Latvijas ceļam raksturīgos nelīdzenumus, šo uzdevumu neatvieglo arī 19 collu riteņiem uzautās zemprofila riepas. Degustācijas brauciena laikā mēs nemācējām sasniegt šā auto solīto degvielas patēriņu 4,8 litri uz 100 kilometriem. Mazākais, ko iespējām, bija 5,8 litri. Taču tajā pašā laikā jāteic, ka reālais iznākums pārsteidza — vidējais patēriņš nepārsniedza 8 litrus uz 100 kilometriem. Un ar visu kaifošanu sportiskajos režīmos, kad par patēriņa cipariem labāk nejautāt vispār. Turklāt jāpiebilst, ka normālā un „ECO” režīmā pilsētā un uz šosejas automobilis vidēji tērē degvielu gandrīz vienādi, jo, lēni braucot, tas daļu ceļa veic, benzīnu netērējot vispār. Atgriežoties no Kurzemes piekrastes, nenovērtējām auto lielisko ēstgribu sportiskajā režīmā, tāpēc neiegriezāmies Engures benzīntankā, lai gan degvielas lampiņa jau signalizēja. Tā nu pieripojām pie Bigauņciema benzīntanka klusi un pilnībā elektriski, kad jau šķiet kādus vairāk nekā 20 ilometrus degvielas tvertnes precīzais mēraparāts rādīja displejā apaļu nullīti.

 

Degustācijas secinājumi

„Ir labi būt karalim, kaut vai tikai uz brīdi!” — reiz bija tāda populāra dziesma, ko dziedāja Toms Petijs. Pēc „GS 300h” degustācijas es ar apmierinātības pilnu smaidu šo meldiņu dungoju. Ir labi braukt ar „Lexus GS”, kaut vai tikai pāris dienas. Ir labi baudīt saulaino vasaru, jūru un šo auto — visus trīs vienlaikus.

„Lexus GS 300h” argumenti ir spēcīgs hibrīdmotors, bagātīgs standartaprīkojums un „Toyota” kvalitāte. Salona iekārtojums un materiālu izvēle pilnībā atbilst „Premium” klases standartiem. Aprīkojuma līmenis pilnībā atbilst automobiļa statusam. Jauda un veiktspēja pilnībā atbilst cenai. Cena gan šīsdienas ekonomiskajā situācijā daudziem var likties izaicinoša — 70 400 eiro.

Vācu autobūves cienītājiem gan šis auto nebūs pa prātam. Ne jau tāpēc, ka tas būtu sliktāks, bet gan tāpēc, ka nav ražots Vācijā!