Krīze Latvijas auto biznesam bija vajadzīga

Pievienots: 8. augustā 2009 08:00 | Autors: Kaspars Bergmanis | Komentāri: (0)

Ziņas par to, ka ar katru mēnesi jaunu automobiļu pārdošanas apjomi krītas, vairs nevienu neizbrīna. Autodīleru centri krīzi mēģinās izdzīvot ar servisa un rezerves daļu tirdzniecības pakalpojumiem, bet vai viņiem tas izdosies?Automobiļu tirdzniecības nozare grimst, zinoši speciālisti papildina bezdarbnieku rindas. Ko darīt autodīleriem? Presē izskan autocentru vadītāju paziņojumi, ka dīleru centri krīzi mēģinās pārdzīvot ar servisa un rezerves daļu tirdzniecības pakalpojumiem, bet vai viņiem tas izdosies?

Pirms gada privātā sarunā liela autocentra direktors žēlojās, ka autoserviss ir tas posms viņa biznesā, kurš nestrādā ar peļņu. Galvenie autocentra ienākumi ir tieši no automobiļu pārdošanas. Lai noturētu servisu dīlerim atbilstošā līmenī, ir jābūt apmācītam personālam, speciāliem instrumentiem, iekārtām un programmu nodrošinājumam, bez kuriem nav iespējams veikt diagnostiku nevienam mūsdienu automobilim. Tieši personāla apmācība, atalgojums un servisam nepieciešamais inventārs maksā lielu naudu. Nedrīkst aizmirst arī par to, ka dīlerim ir jāuztur rezerves daļu noliktava, kuras sortimentā ir jābūt gandrīz visam, lai klients, kurš veic iegādātā auto apkopes, negaidītu uz savam spēkratam vajadzīgo detaļu nedēļām ilgi. Arī kvalitatīvas noliktavas uzturēšanai ir vajadzīgi milzu līdzekļi.

Ap Rīgas centru pēdējo piecu gadu laikā ir uzcelti aptuveni divdesmit autosaloni. Dažos pat nav kafejnīcu, kurās apmeklētāji var īsināt laiku, kamēr viņu spēkratu labo autocentra serviss. Paradoksāli, bet ir uzbūvēti autocentri, līdz kuriem var nokļūt tikai ar auto. Tuvumā nav ne sabiedriskā transporta pieturas un pat ne kājāmgājējam paredzētās ietves.

Vēl „treknajos” gados, kad automobiļus Latvijā tirgoja kā karstus pīrādziņus, es uzdevu vienu, pēc manām domām, būtisku jautājumu — vai autodīlerim nešķiet, ka viņa tirdzniecības politika ir ļoti šauri orientēta un milzīgā salona telpas un darbinieki netiek pilnībā izmatoti, lai apmierinātu klientu vēlmes. Milzu ienākumi no automobiļu tirdzniecības tika tērēti ekskluzīvu spēkratu iegādei, sporta komandām, ceļojumiem, ekskluzīviem nekustamiem īpašumiem, kuteriem un spekulācijām ar nekustamo īpašumu. Par biznesa iespēju paplašināšanu un darba došanu jauniem darbiniekiem nebija domāts. Labi bija jau tāpat, līdz pienāca pērnā gada oktobris.

Esmu samērā bieži bijis Berlīnē un ievērojis, ka autodīleri galvaspilsētā savus elegantos salonus izmato ne tikai automobiļu tirdzniecībai, tie kalpo arī kā satikšanās, iepirkšanās vai informācijas ieguves vieta. „Mercedes”, „Peugeot” un pat „Opel” saloni ir orientēti uz potenciālo pircēju, kā piesaisti izmantojot atpūtu. „Opel” salona apmeklētāji izmato kafejnīcas un tehniku muzeja dēļ. Divos salona stāvos ir izvietoti gan reti, gan šodien nopērkami mūsdienu „Opel” spēkrati. Citu ceļu ir izvēlējies „Peugeot”, kurš atrodas pārsimt metru no slavenajiem Brandenburgas vārtiem. Šajā salonā uzsvars likts uz konceptiem un vienu TOP modeli. Toties tūristi šajā salonā var nopirkt kādu franču stila suvenīru no „Peugeot”.

„Mercedes” salons piesaista sev biznesa grupas klientus, kuri savas lietas var pārrunāt elegantā restorānā. Itāļu „Lancia” arī savā Berlīnes salonā netirgo tikai automobiļus. Starp „Lancia” dizaina pērlēm atrodami arī mūsdienu itāļu mākslinieku darbi.

Kad pirms diviem gadiem Rīgas autosalonu īpašniekiem vaicāju, vai viņi nedomā, ka bez automobiļiem un aksesuāriem servisa klientiem ir jāpiedāvā arī kas cits, secināju — mani laikam nesaprot, jo automobiļus šā vai tā ļoti labi pērk un nekādu papildu biznesu viņiem nevajag.

Šobrīd, kad Latvijas autosaloni sāk atgādināt kapličas, kuros ir sērīgas pārdevēju sejas, runas par krīzi un neziņa par savu likteni vēlreiz rosina padomāt, vai automobiļi ir vienīgā prece, ko var piedāvāt pircējiem. Tie, kuriem ir samērā jauns auto, iebrauktu auto dīleru salonā, uzzinātu noderīgu informāciju par jaunumiem; pārdevējs iegūtu atsauksmes no salona apmeklētāja par to, kas viņam patīk un kas nepatīk viņa esošajā automobilī. Skaidrs, ka laikā, kad brīvu līdzekļu darbības paplašināšanai nav, diez vai autodīleri savos salonos iekārtos modes, mākslas vai stila preču veikalus, bet tiem, kuriem izdosies izdzīvot, būtu vērts padomāt, ka bez reklāmas dārgos žurnālos, TV kanālos vai interneta portālos pircēji ir jāpiesaista arī nedaudz citādi. Kaut vai ņemot par piemēru Berlīnes autosalonu pieredzi.

Drusciņ pasapņosim un iedomāsimies, kā būtu, ja...

„Chrusler”, „Dodge”, „Jeep” salons Krasta ielā. Moderna stikla celtne, kuras fasādē ir izvietoti amerikāņu spēkrati. Ar ko eiropietim asociējas amerikāņu automobiļi? Brīvais stils — džinsi, ērts apģērbs, „Cattarpillar”, „Camel” zābaki un citi aksesuāri. Kāpēc šajā centrā nevarētu būt amerikāņu stila apģērbu salons? Varbūt pircējs, kuram ir vēlme pēc īstiem „Levi`s” džinsiem brauks uz šo centru un izdomās nopirkt sev arī jauno „Wrangler” džipu?

Vai, piemēram, „Jaguar” auto īpašnieks, kurš apmeklē salonu, lai veiktu savam biznesa klases limuzīnam apkopi, nenīkst salona zviļņos, bet nopērk sev elegantu uzvalku, kurpes vai mēteli salona butikā.

Kāda īsti šodien ir autosalonu izdzīvošanas politika? Nenoliedzami, finanšu kustība notiek, bet lielākoties uz reeksporta rēķina. Latvijas tirgum paredzētie automobiļi tiek pārdoti uz Vāciju, Franciju, Itāliju. Diemžēl tā ir īslaicīga politika, jo autoražotāji nav tik akli un redz, ka šāda darbība jauc labi organizētu lietu kārtību. Tas nozīmē, ka tuvākā nākotnē Latvijas dīleriem automobiļi tiks piegādāti uz tādiem pašiem noteikumiem kā vecajā Eiropā.

Solītais dīleru uzsvars uz servisa pakalpojumiem arī nesniedz vēlamo efektu. Par to liecina absurdās akcijas, kuras aicina pirkt rezerves daļas autocentrā, bet uzstādīšana ir par velti. Tad jau sanāk tā, ka tad, ja tek dzinēja blīvslēgs, kura cena, maksimums, ir Ls 25, bet darbs viņa nomaiņā ir vismaz četras stundas, tas rada autocentram milzu zaudējumus.

Skaidrs ir viens, ka agri vai vēlu šī krīze ieies vēsturē, un, iespējams, daudzi dīleri izvērtēs savas kļūdas un neizmantotās iespējas turpmākā darbā ar klientiem.



Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
Lukoil1.2531.2651.1140.565
Neste1.2371.2771.137-
Statoil1.2541.2771.1540.565