Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem vidējais pārdoto automašīnu garums Eiropā ir 4,1 metrs. Tas ir standarta izmērs, kas nelielai ģimenei ļauj gan ceļot, gan ērti pārvietoties pilsētas šaurībā. Vēl pagājušā gadsimta nogalē šādā izmērā ietilpināt ģimenes auto likās neiedomājami. Un tad parādījās miniveni! 1996. gadā „Renault” uz visiem laikiem izmainīja ģimenes auto tirgu Eiropā ar pirmo kompakto minivenu „Megane Scenic”. Uz kompaktklases bāzes būvēts auto ar izskatu un dinamiku gandrīz kā vieglajam, kuram salonā plašums gandrīz kā mikroautobusā. 

No ārpuses mazs, iekšā — liels

Jaunās tūkstošgades sākumā šādi daudzfunkcionāli paaugstinātas ietilpības automobiļi iekaroja arvien lielāku popularitāti, to kopējais pārdošanas apjoms Eiropā līdz 2005. gadam pieauga par 60 procentiem un sasniedza aptuveni pusotra miljona vienību gadā. Taču tad sekoja „krosoveru bums”, un pēdējā piecgadē minivenu pārdošanas apjomi arvien samazinās. Autoražotāju atbilde bija — mazās klases miniveni jeb mikroveni, kuri būvēti vairs ne uz kompaktklases, bet gan mazās klases automobiļu bāzes. Šie „fifīgie” autiņi izkatās mazi no ārpuses, toties piedāvā daudz vietas iekšpusē. Likās, nu beidzot ir radīts īsts taupīgā pilsētnieka — ģimenes cilvēka — ikdienas transportlīdzeklis! Taču autotirgus nepielūdzamā statistika pēdējā laikā rada vielu pārdrošiem inženieru un konstruktoru eksperimentiem. 2010. gadā „Opel” prezentēja modeli „Meriva”, kam aizmugurējās durvis bija pieskrūvētas ačgārni. Pēc šā auto degustācijas „AutoInfo” rakstīja: „„Meriva” atšķiras no citiem pasaulē šobrīd ražotajiem automobiļiem ar pretējos virzienos (kā vārti) veramām „FlexDoors” sānu durvīm. Tomēr šāds netradicionāls risinājums vairāk uzskatāms par mārketinga triku. Vairāk jēgas būtu, ja „Meriva” nebūtu virsbūves vidējā statņa — atver abas „vārtu” puses un tev uzreiz ir pieejams viss salona garums.” Nepagāja ne divi gadi, un „AutoInfo” ekspertu vīzijas materializējās — atjautīgie „Ford” inženieri izdomas ziņā pārspēja „Opel” kolēģus un radīja modeli „B-Max” — tādu mazo minivenu, kāda nav nevienam citam. Tajā pašā laikā „Fiat” dizaineri gājuši citu ceļu — izmantojot kulta auto „Fiat 500” stilistiku, itālieši radījuši ietilpīgu un funkcionālu ģimenes minivenu „500L”, kurš veidots ar tādu mīlestību un šiku, kādu līdz šim izstaroja vien veiksmīgākie itāliešu sporta auto paraugi.



„Fiat 500L” — ar mīlestību un šiku

„Fiat 500” jau sen ieguvis Itālijas autobūves ikonas statusu. Pagājušā gadsimta vidū bija laiki, kad grūtības sagādāja atrast kaut vienu itāliešu ģimeni, kurai nebūtu „Fiat 500”. Tieši 50 gadus pēc kulta auto statusu iemantojušā „Fiat 500” pirmizrādes Turīnā tika prezentēts tā ideoloģiskais mantinieks — mūsdienu „Fiat 500”. Atšķirībā no „Mini Cooper” un „VW Beetle” jaunais fiatiņš ir saglabājis oriģinālā modeļa proporcijas, un tas piešķir īpašu retro šarmu. „Tāpēc Fiat 500” ir stilīgākais mūsdienu pilsētas auto — labvēlīgi tukls, šķelmīgs, mazliet bezkaunīgs un bezgala švītīgs. 21. gadsimta sākumā jaunais „piecsimtais” ar panākumiem iekarojis stila un dizaina automobiļu fanu interesi. Tikai viena nelaime — lai godam pildītu ģimenes auto uzdevumu, tas ir krietni par mazu.

„Fiat 500” veiksmes iedvesmots, itāliešu autoražotājs 2013. gada Parīzes automobiļu izstādē nāca klajā ar pilnīgi jaunu šīs saimes pārstāvi — minivenu „Fiat 500L”. Šis piecsimtais no sākotnējiem 355 centimetriem kļuvis 415 centimetru garš, arī platumā paaudzies par 15 centimetriem. No praktiskā viedokļa tas noteikti ir ieguvums, jo palielinājusies vieta gan auto salonā, gan bagāžas nodalījumā. Patiesībā jau „500L” nav vis pagarināts „Fiat 500” mazulis — tas tapis uz modernizētas „Fiat Punto” bāzes, kam dizaineri pievienojuši visus nepieciešamos stila elementus, lai piešķirtu raksturīgos 500. sejas vaibstus. „500L” ir 4270 mm garš, 1780 mm plats un 1679 mm augsts, tā riteņu bāze ir 2612 mm. Tas joprojām nav pārāk liels, lai apgrūtinātu lavierēšanu Romas sastrēgumos. Salīdzinot ar tiešajiem konkurentiem, „Fiat” mikrovens garumā par 18 mm piekāpjas „Opel Meriva”, bet par 211 mm pārspēj „Ford B-Max”.

„Fiat” patiešām lepojas, ka pašu radītā „ikona” pārvērtusies par praktisku un daudzfunkcionālu ģimenes auto. Tagad tā funkcionālās iespējas paplašina visceļu modifikācija „500L Trekking”, kas tika iedota mums degustācijai. Ražotājs apgalvo, ka „Trekking” ir paredzēts gan tipisku lielpilsētas iedzīvotāju, gan to ļautiņu, kuriem patīk piedzīvojumi un izbraucieni dabā nedēļas nogalēs, vajadzību apmierināšanai. Pilsētnieka pārveidei visceļu braucējā, itāliešu ražotājs izmantojis tradicionālus paņēmienus — par 14 mm paaugstināts klīrenss, par 8 mm paplatinātas riteņu arkas, piestiprinātas sliekšņu aizsarguzlikas, uzlikti atšķirīgas konfigurācijas bamperi un robusta dizaina 17 collu vieglmetāla diski. Bez tam degustētais automobilis izceļas ar kontrastējošu jumta krāsojumu, bet sānus rotā krāsainas uzlīmes ar priecīgiem kalnu slēpotājiem. Braucot ar šādu auto tieši Latvijas vēsturē veiksmīgāko olimpisko spēļu laikā, nemaz nevari nejusties piederīgs mūsu olimpiešu panākumiem. Un tas jau nekas, ka šie panākumi tika gūti Soču ātrajā ledus renē un hokeja laukumos, nevis slēpošanas trasēs…

„Fiat 500L Trekking” salons ir plašs un, pateicoties lielajam stiklojuma laukumam, ļoti gaišs. Bet, ja gribas vēl vairāk saules, par papildu samaksu aprīkojumā ir pieejama 1,5 kvadrātmetru panorāmas jumta lūka. Divkrāsu salona noformējums ir gana elegants, taču tam nepiemīt tik izteikts retro šarms kā mazajam brālītim. Lielākajā fiatiņā ir miniveniski augsti sēdekļi. Vadītāja krēslam gan ierīkota augstuma regulācija — tā piedāvā sēdekli piepacelt, bet zemāk nolaist neļauj. Stūre arī stāv augstu, bet, nolaižot to zemākajā stāvoklī, kas man šķiet pierasts un ērts braukšanai, stūresrats gandrīz pilnībā aizsedz mērinstrumentu paneli. Jāpieļauj, ka itāliešu izpratne par ērtu stūres novietojuma pozīciju nedaudz atšķiras no manējās, jo atļautā ātruma režīma ievērošanai it kā vajadzētu zināt, ko rāda spidometrs. Taču pēc trim degustācijas dienām esmu pieradis un gatavs pieņemt „itāliešu pozu”. Nevar nepieminēt mūsu auto aprīkojumā esošo lielisko „Premium” klases skaņas sistēmu, kas izstrādāta sadarbībā ar „Beats Audio”. Otrajā sēdekļu rindā var sasēsties arī trīs pieauguši pasažieri — salīdzinoši daudz vietas ir gan kāju, gan galvas—plecu rajonā. „500L” lepojas ar atjautīgu „Cargo Magic Space System” — apjomīgu un daudzveidīgi transformējamu kravas telpu. Bagāžnieka 455 litru apjoma organizēšanai paredzēts trijos līmeņos novietojams sadalošais plaukts. Bet gadījumam, ja nepieciešams transportēt gabarītos lielāku mantu, otro sēdekļu rindu iespējams pabīdīt uz priekšu vai salocīt. Ja vēl piedevām nolaidīsiet priekšējā pasažiera sēdekļa atzveltni, salonā varēsiet noguldīt ne tikai slēpes vai sniegadēli, bet arī jebkuru citu priekšmetu līdz pat 2,4 m garumam.

Degustācijā bija iespēja darbībā novērtēt „500L” komplektāciju ar 1,3 litru „MultiJet II” turbodīzeli un manuālo pārnesumkārbu. Nav īpaši sportisks motors, ko arī nevarēja gaidīt. Pie zemiem apgriezieniem dzinēja 85 zirgi velk bez izteikta entuziasma, toties, ieminot grīdā un tuvojoties divu tūkstošu apgriezienu robežai, dzinējs burtiski atmostas enerģiskā vilkmē. Vadītājam atliek tikai laikus pārslēgt pārnesumus, lai darbinātu dīzelīti optimālo apgriezienu robežās. Šādi braucot, pilsētā „500L” izrādās pārsteidzoši veikls un pat mazliet sportisks auto, un motoriņa 1,3 litri un 85 zirgi ziemā šķiet pilnīgi pietiekami. Pie spidometra pat ierīkots indikators, kas atgādina par nepieciešamo pārnesumu maiņu, lai palīdzētu degvielas ekonomēšanā. Tiesa, ar visu to mums tā arī neizdevās pietuvoties ražotāja norādītajai 4,2 litru vidējā patēriņa robežai. Braucot nevienmērīgā režīmā, pilsētas apstākļos displejs rādīja aptuveni 5 l/100 km, taču arī to mēs uzskatām kā šādas komplekcijas automobilim visnotaļ pieņemamu rādītāju. Modelim „500L” pieejams arī modernais 0,9 litru „TwinAir” 105 ZS dzinējs, kā arī 1,4 litru 95 ZS benzīnnieks un 1,6 litru 105 ZS dīzelis.

„Fiat 500L” gaita ir tieši tāda, kāda nepieciešama ģimenes mašīnai — pietiekami mīksta, lai absorbētu ceļa negludumus, bet stabila, lai uz līkumaina ceļa nevajadzētu cīnīties ar nelabumu. „Trekking” versijā balstiekārta ir tieši tāda pati kā bāzes modelim — paredzēta braukšanai civilizētos ceļa apstākļos. Tā stingri notur augsto virsbūvi līkumos, viegli slāpē sīkas asfalta plaisas un normālu bruģi, bet ar nepatiku noskurinās pie lielākām bedrēm un nelīdzenumiem. Taču mašīna pat uz izcili draņķīga asfalta turas kopā kā viens vesels, radot tādu kā krosoverisku drošības sajūtu, ko palīdz uzturēt arī samērā augstais klīrenss. „Fiat” elektroniskā gaitas stabilitātes sistēma visceļu versijā ir ieguvusi papildinātu programmatūru un saucas „Traction Plus”. Tagad tā, imitējot diferenciāļa bloķēšanu, palīdz novērst velkošo riteņu izbuksēšanu. Elektronika liek piebremzēt ātrāk rotējošo riteni, līdz ar to vairāk griezes enerģijas tiek otram ritenim ar stingrāku saķeri. Tas nodrošina pārliecinošāku uzvedību dubļos vai sniegā, un mēs to pārbaudījām praksē — bez problēmām izbraucām pavasara šķīdonī uzburbušu zemes ceļu, kur ar parastu vieglo auto tik viegli vis cauri netiktu. Tāpat pārliecinājāmies, ka „500L Trekking” spēj aizgādāt uz kalnu trīs cilvēkus un divus snovborda dēļus. Bet pats labākais bija ideāla manevrēšana pilsētā, un ar 80. gadu itāliešu popmūziku fonā es fiatiņā patiešām sajutu īsto „la dolce vita” auru.



Ford „B-Max” — atveras vienā rāvienā

Iespējams, ka tas, kā mums visu laiku pietrūka minivenos, ir bīdāmas durvis, kuras ļauj pasažieriem izkāpt šaurajās lielveikalu stāvvietās, nebaidoties tās noskrāpēt pret blakus stāvošā auto sāniem. Varbūt, ka minivenu konstrukcijā arī vidējais statnis ir lieks? Šobrīd pasaulē ir tikai viens minivens, kas atveras vienā rāvienā un visā salona platumā — tas ir „B-Max”! „Ford B-Max” ir dzimis uz „Fiesta” platformas un garumā tik tikko pārsniedz četrus metrus, taču vizuāli izskatās pēc krietni paaugušās „Fiestas”, kas plecu platuma ziņā teju vai gatavojas panākt lielāko brāli „Focus”. Eksterjera līnijas nepārprotami liecinātu par radniecību ar „Ford” arī tad, ja būtu paslēpta labi pazīstamā zilā ovāla emblēma. Ford „B-Max” ir 4059 mm garš, 1549 mm plats, 1600 mm augsts, tā riteņu bāze ir 2489 mm. „B-Max” ir nedaudz mazāks par „Fiat 500L”, piekāpjoties par 211 mm garumā, 231 mm platumā un 79 mm augstumā. Kopš tā debijas 2012. gadā „B-Max” ir kļuvis par visnotaļ pretrunīgi vērtētu automobili. Britu autoeksperti to slavē par inovatīvajām durvīm, labāko salona ietilpību klasē un ekonomiskumu. Vācieši turpretim iebilst, ka „B-Max” ir pārlieku mazs salons, bet durvju mehānisms mazās klases automašīnai šķiet pārlieku komplicēts, turklāt nav īstas ticības tā ilgmūžībai.

Inovatīvā „Ford B-Max” sāndurvju konstrukcija atklāj pusotru metru platu pieeju salonam, jo starp durvīm nav vidējā statņa. Ar vienu rāvienu atveras parastas priekšējās durvis, bet ar otru — aizmugurējās slīddurvis. Paredzu, ka daudziem rodas jautājums par deformācijas zonām sānu trieciena gadījumā, jo, izņemot durvis un slieksni, te nav, kam deformēties. Taču konstruktori ir pasargājuši „B-Max” salona iemītniekus, sadalot tā saukto B statni uz pusēm un katru pusi noslēpjot durvīs. Aizverot durvis, sarežģītu slēdzeņu un sprūdu mehānisms savieno konstruktora detaļas tā, ka „B-Max” spēj izturēt „Euro-NCAP” testu un kvalificēties droša auto statusam. Sarežģīto slēdzeņu dēļ kā priekšējās, tā aizmugurējās durvis ir biezas un smagas. Vairāk jau aizmugurējās, kas jūtams ik reizi, kad, sēžot salonā, mēģināt tās atvērt vai aizvērt. Atverot, ir jāspēj pavilkt durvis sev cieši garām tik tālu, lai tās fiksētos un neslīdētu ciet, bet, lai aizvērtu, ir jāsniedzas sev pār plecu, neērti saliecot roku. Droši vien prakses jautājums, bet sākumā vismaz sievietēm ir grūtības ar šo durvju sekmīgu aizvēršanu un atvēršanu.

„B-Max” vadītāja sēdpozīcija ir perfekta — plašas sēdekļa regulēšanas iespējas, labs sānu atbalsts, bet stūres kolonnai var regulēt gan leņķi, gan dziļumu. Interesantā dizaina paneļa iekārtojums arī ir parocīgs, vienīgi būs vajadzīgs laiks, lai pierastu pie ekrāna izvēlnes loģikas. Salona apdares materiāli ir vienkārši, taču te pieejams aprīkojums, kāds parasti ir tikai lielākas klases spēkratos. „B-Max” pazīstams kā viens no Eiropas tehnoloģiski visattīstītākajiem mazās klases auto, kas cita starpā piedāvā uzlabotu aktīvo pilsētas bremzēšanas „asistentu”, SYNC tehnoloģiju un avārijas palīgsistēmu, kas, iekļūstot negadījumā, ļauj izsaukt palīdzību vai pat dara to automātiski vietējā valodā. Plus vēl ekskluzīva „Sony” audiosistēma ar astoņiem skaļruņiem. Salonā vietas pietiks četriem pieaugušajiem, var saspiesties arī pieci, bet bagāžas nodalījuma ietilpība ir 318 litri. Nolaižot aizmugres sēdekļus, šo tilpumu var palielināt līdz 1386 litriem. Diemžēl „Ford B-Max” nav bīdāmo aizmugures sēdekļu, kā „500L” un dažiem citiem konkurentiem. Trūkumi? Salonā nav nevienas lielākas mantu slēptuves, kur ielikt A4 formāta dokumentu mapi, neērti sniegties pāri plecam pēc drošības jostas. Tā kā vidējā statņa nav, priekšā sēdošo drošības jostas iestiprinātas sēdekļa atzveltnes izaugumā, kurš ir novietots pārāk zemu — garākam cilvēkam drošības josta neierasti spiež plecu. Mazliet mulsina arī visai dīvainās formas „spicausainie” ārējie spoguļi, kuru novietojums šķiet nedaudz par zemu.

Taču šā automobiļa patiesais skaistums atklājas, vien liekot pie darba 1,4 litru „Duratec” benzīnmotora visus 90 zirgus. Jau „Fiesta” auto apskatnieku vidū izpelnījās sajūsmu ar lieliski noregulēto šasiju un precīzo vadāmību. Bet šis auto brauc vēl labāk par „Fiesta”! „B-Max” ir gandrīz 200 kilogramus smagāks, tāpēc piekare ir stingrāka un savāktāka — varbūt tā zaudējusi kripatu no „Fiesta” asuma, taču ir precīza, saprotama un ar cieņu uztver Rīgas ielu negludumus. Sēdpozīcija ir augsta, kas nāk par labu pārredzamībai, tajā pašā laikā „B-Max” paaugstinātā virsbūve līkumos neliek automobilim kaut cik pamanāmi sasvērties. Un nevar nepieminēt salona lielisko skaņas izolāciju. Braucot ir viegli aizmirst, ka „B-Max” ir tikai uz mazauto bāzes veidots kompakts minivens, jo braukšanas ziņā tas ir vienkārši fantastisks — labi turas uz ceļa, pārlieku nekratās un teicami klausa stūrei.



Tas metas virāžās precīzi un viegli, bet lielākā ātrumā demonstrē nevainojamu stabilitāti. Arī stūres reakcija ir vitāla un pārliecinoša. Ar šādu lielisku balstiekārtu dažiem šerpākiem braucējiem šis 1,4 litru benzīna dzinējs gan šķitīs par gurdenu — lai gan ir itin labs mierīgai braukšanai, tas ir ekonomisks (vidēji 6 litri/100 km), bet neiepriecina ar žirgtumu. „B-Max” ļoti labi piestāvētu jaunais 1 litra 120 ZS „EcoBoost” motors. Var izvēlēties arī kādu no diviem dīzeļmotoriem (1,5 un 1,6 litri, 75 vai 95 ZS). Kā potenciāli pievilcīgai sieviešu automašīnai „B-Max” trūkst automātiskās ātrumkārbas, jo „Powershift” divsajūgs pieejams tikai dārgākajai 1,6 litru 105 ZS benzīna versijai.



Degustācijas secinājumi

„Fiat 500L” apvieno sevī leģendāro 500. stilu ar mūsdienīgu, funkcionālu dizainu. Mazais 500. ir supermini klases ideāls jauniešiem un pilsētai, bet „Fiat 500L” tā īpašniekam ļaus veiksmīgi apvienot gan izpriecas un emocijas, gan ģimenes un darba pienākumus. „Fiat 500L” lepojas ar labāko pasažieru apjoma indeksu savā segmentā — pasažieriem ir pieejama 3,17 kubikmetru liela telpa. Tas nozīmē, ka „Fiat 500L” viegli uzņems piecus pasažierus ar visu bagāžu. Būdams garāks un augstāks par „Fiesta”, no kā sākotnēji ticis būvēts, „Ford B-Max” ir gandrīz ideāls mūsdienu pilsētas auto. Neapgrūtinātā pārredzamība un paaugstinātā sēdpozīcija noder ne tikai lielpilsētas burzmā, bet arī uz šosejas. Auto ir gana ietilpīgs, to ir patīkami vadīt, un ar pareizu dzinēja izvēli „B-Max” būs ātrs un ekonomisks. Taču inovatīvais durvju mehānisms ir komplicēts, smags un dārgs — kamēr svars nāk par labu auto gaitai, tas tomēr palielina degvielas patēriņu, tāpēc šā auto paredzamās ekspluatācijas izmaksas ieviesīs šaubas taupīgā mazauto pircēja galvā, liekot tam jautāt, vai „B-Max” palielinātā ietilpība un inovatīvās durvis ir tā vērtas, lai maksātu apmēram divus tūkstošus euro vairāk nekā par līdzīgi aprīkotu „Fiesta”? Eh, vai tiešām „Ford” piedāvājumā nevarēja būt arī „B-Max” lētā versija ar pavisam parastām durvīm?

„Fiat 500L” salonā ir vairāk gaismas un arī nedaudz vairāk vietas nekā „B-Max”. Toties „Ford” sniedz vairāk prieka dinamiskas braukšanas cienītājiem. Ja esat sportiskas braukšanas entuziasts, kurš bieži vadā sev līdzi milzīgu kontrabasu vai tam līdzīgu priekšmetu, tad jūsu izvēle neapšaubāmi būs „Ford B-Max”. Ja sirdī esat dzīves baudītājs un gribat spilgti izskatīties, tad „Fiat 500L” ir jums piemērotākais automobilis, arī tad, ja esat iecienījis doties jautros ceļojumos kopā ar ģimeni vai draugiem. Savukārt „Fiat 500L Trekking” ir gatavs piešķirt jūsu izbraucieniem nedaudz vairāk virtuālas brīvības un neatkarības no laika un ceļa apstākļiem.