Kad mūsu platuma grādos iestājas vēls rudens — tas latviski drūmais gadalaiks, kad katru dienu dažādā secībā viens otru nomaina rudens lietavas un ziemas slapjdraņķis, Latvijas ceļa ikdienišķajos apstākļos parketa džipu eksistence atkal ir attaisnota — asfaltā izsistās grūti pamanāmās bedres, kurās parasts kompaktnieks ne vien riepu pārsistu, bet arī riteni nolauztu, džipiņam nav nekāds šķērslis, tādēļ šādos apstākļos braukt bez raizēm ir viegli un patīkami, apzinoties visu laiku klātesošu drošības sajūtu. Decembra degustācijā piedāvājam uzreiz četrus SUV(„Sport Utility Vehicle”), parketniekus, jeb krosoverus — „Ford Kuga”, „Renault Koleos”, „Škoda Yeti” un „Peugeot 3008”. 



„Ford Kuga”

2006. gada Parīzes motoršovā „Ford” stendā varēja aplūkot „Ford Iosis” krosovera konceptu, kas turpmākās attīstības rezultātā kļuva par sērijveida modeli „Kuga”. 

„Kuga” ir pirmais īstais Eiropas „Ford” krosovera modelis, jo no „Mazda Tribute” klonētais „Maverick” neskaitās — tas bija morāli novecojis jau iznākšanas brīdī. Zinot „Ford” kompānijas lielo pieredzi apvidnieku ražošanā Amerikā, jābrīnās ka „Ford Of Europe” ar krosovera ieviešanu kavējās tik ilgi, atstājot uz popularitātes devītā viļņa esošo autotirgus nišu konkurentiem. Taču „Ford Kuga” pilnībā apgāž pieņēmumu par pirmajiem kucēniem. Vēl vairāk — jaunais krosovers pierāda, ka, zinot pretinieku trumpjus, spert atbildes gājienu ir vieglāk. Laiks ir bijis „Kuga” sabiedrotais, jo „Ford” dizaineri šā auto veidolā samiksējuši citu autoražotāju produkcijas labākās iezīmes, bet izdarījuši to tik prasmīgi, ka „Kuga” nepārprotami ir spilgts „Ford” kinētiskā dizaina pārstāvis. Auto ir dinamisks, patiesi glīts un atšķirībā no parketnieku vairākuma  — neizskatās sievišķīgs. Auto profils atgādina moderno parketnieku stilu, kas aizsākās ar „Lexus RX” un turpinās gandrīz visos jaunākās paaudzes spēkratos, kompakto „VW Tiguan” ieskaitot, bet līdz pilnībai novests „Mazda CX-7” veidolā. „Kuga” ir nedaudz prāvāks par „Tiguan,” taču mazāks par sportisko „Mazda CX-7”, kurai pēc sava dinamiskā dizaina un būtības šķiet tuvāks. „Kuga” ražošanā, tāpat kā „Ford Focus”, „Ford C Max”, „Mazda3”, „Volvo S40” un „Volvo C30”, tiek izmantota „Ford” koncerna kompaktklases tehnoloģiskā platforma. Taču krosovers „Kuga” nevienā dimensijā nelīdzinās fokusam, pat riteņu garenbāze kugai ir par veseliem 50 mm garāka. „Kuga” ārējie izmēri — garums 4442 mm, platums 1842 mm, augstums 1676 mm, riteņu garenbāze 2690 mm. Pēc visiem ārējiem parametriem „Kuga” nedaudz pārspēj konkurentu „VW Tiguan”, atpaliekot — par 7 mm — tikai virsbūves augstumā.



Iekāpjot salonā, rodas sajūta, ka šis automobilis drīzāk ir paaugstināts „Focus”, nevis apvidnieks. Bet tas nepavisam nav nekāds trūkums. „Kuga” salonā apdares materiāli ir kvalitatīvi, sēdekļi izveidoti eiropiešu gaumē — sportiski stingri, ar izteiktu sānu atbalstu. Braukšanu patīkamu padara perfektā ergonomika. Tiesa, ir kāda dīvainība: reti kurš uzreiz uzminēs, kā šo auto iedarbināt! Aizdedzes atslēgas vietā ir tikai breloks, bet nedz panelī abās pusēs stūres kolonnai, nedz uz tās nekā līdzīga starta pogai (kurai taču būtu jābūt tādai pašai kā jaunajā „Mondeo”) neatrodas. Pārlūkojam arī uz paneļa slīpā leņķī pēc minivenu modes tieši pa tvērienam novietotā ātrumpārslēga apkaimi — atkal nekā. Un tikai tad pamanām paneļa augšmalā, tieši pa vidu, vadītājam un pasažierim vienādā attālumā novietotu nelielu četrkantīgu avārijas gaismu ieslēgšanas podziņu un virs tās otru tikpat necilu podziņu ar uzrakstu „Ford Power”. Ja vienlaikus ar starta pogu esi nospiedis arī sajūga pedāli un kabatā tev ir atslēgas breloks, tad „Ford” motors beidzot tiešām ierūksies! Atliek tikai cerēt, ka braukšanas laikā nekad šīs vienādās podziņas netiks sajauktas... „Kuga” salonu var iekārtot ar vērienu — līdz pat krāsu navigācijai „touchscreen” ekrānam un ar atpakaļskata kameru. Bez tās atpakaļskats ir visai ierobežots masīvo aizmugures statņu dēļ. Protams, palīdz prāvie spoguļi, taču pirmajās reizēs ar tiem var arī nepietikt. Šā auto vadītājam par komforta trūkumu nav jāsūdzas, bet aizmugures sēdekļos sēdošo ceļi atdursies pret priekšējo atzveltnēm. Tiesa, otrajā rindā divi cilvēki var izvietoties diezgan komfortabli. Žēl, ka aizmugures sēdekļus nevar pārbīdīt garumā, kā arī to atzveltnes nav regulējamas slīpumā. Turklāt bagāžas nodalījums varētu būt ietilpīgāks, jo tā 360 litru tilpums ir mazāks nekā „Focus”. Taču aizmugures sēdekļi ir nolokāmi un aizmugurējais logs ir atverams atsevišķi, tā atvieglojot nelielu iepirkumu iekraušanu.



Mūsu pirmā degustētā „Kuga” aprīkota ar divlitru turbodīzeli (136 ZS) un sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Dīzelis ar divu litru tilpumu, 320 Nm griezi no 2000 apgriezieniem salonā par sevi gandrīz neatgādina, tātad skaņas izolācija ir atzīstamā līmenī. Dinamikas tehniskie rādītāji arī izskatās cienījami — 10,7 s no vietas līdz 100 km/h. Tiesa, paātrinājums nešķiet pārlieku aizrautīgs, toties arī degvielas patēriņš kombinētajā ciklā ir tikai 6,4 litri uz 100 km. Izstrādājot šo auto, atrasts lielisks līdzsvars starp komfortu un vadāmību, Motors nodrošina pārliecinošu ieskrējienu, un mašīna ripo prognozējami: tā zibenīgi reaģē uz stūres kustībām, sānsveres ir minimālas, bet galvenais — stūre ir precīza un piekare stingra. Uz asfalta „Kuga” jūtas kā zivs ūdenī, bet arī ārpus asfalta tā demonstrē labu noturību un amortizāciju. Braucot uzmundrina ne vien „Focus” līdzīgais kustīgums un atsaucīgais 136 ZS dīzelis, bet arī perfektā ergonomika. Salonā dīzeļa dziesma gandrīz nemaz nav dzirdama, sešu pārnesumu manuālajai kārbai ātrumi mainās precīzi un slēgšanās notiek īsiem un precīziem gājieniem. Uz „Focus” platformas būvējot džipu, arī nekāds pārliecinošs dubļu traktors nevar iznākt — uz nopietnu cīkstēšanos bezceļu zonā „Kuga” nepretendē. Kad izlemsit nobraukt no asfalta, atcerieties, ka šis ir tikai krosovers, lai gan ar pieklājīgu klīrensu — 188 mm. Līdz lauku mājai pāri pļavai nokļūsit, taču pārvērtēt auto bezceļu spējas tomēr nevajadzētu. „Kuga” ir neparasti vienkārša 4x4 sistēma. Tai nav pārslēdzamu transmisijas režīmu. Jauda pārsvarā tiek pievadīta priekšējiem riteņiem, taču vajadzības gadījumā automātika ar „Haldex” sistēmas palīdzību ātri pieslēdz aizmugures asi, bet elektronika sāk piebremzēt buksējošo riteni. Turklāt „Kuga” sērijveidā tiek aprīkots ar ESP, ABS ar integrētu bremžu spēka elektroniskās sadalīšanas sistēmu, kā arī pretapgāšanās sistēmu „Anti Rollover Mitigation”. „Ford” nav parūpējies par kalnā braukšanas funkciju („Hill Descent”), kas kļūst arvien izplatītāka krosoveros. Vēl kas — pat pavasara šķīdonī „Kuga” kaut kā pamanās pārāk nenotašķīties, vismaz aizmugures stikls saglabājas neticami tīrs.

Pilsētas džipu cienītājiem sajūga pedāļa spaidīšana strauji iziet no modes, un „automāta” trūkums var sabojāt pat vispievilcīgāko tēlu. Jaunā krosovera tirdzniecības pirmajā pusgadā automātiskās pārnesumkārbas trūkums bija viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem, jo 2.0 litru turbodīzelis un 2.5 litru benzīnmotors draudzējās tikai ar sešpakāpju mehāniskajām pārnesumkārbām. Tagad „Ford Kuga 2.5 Duratec Turbo” benzīnnieks pieejams arī ar „Durashift” piecpakāpju automātisko transmisiju. Transmisijas vadība izgatavota speciāli „Ford” vajadzībām japāņu „Aisin AW” kompānijā, kura pazīstama kā uzticamu automātisko transmisiju piegādātāja. Degustējot pārliecinājāmies, ka „Ford Kuga 2.5 Turbo Durashift” ir temperamentīgs auto, uz katru pieskārienu gāzes pedālim atsaucas ar spēju rāvienu, taču māk braukt arī vienmērīgi un komfortabli. Uz pārējo parketnieku fona tas šķiet kā raķete, taču vidēji tērē tikai 10,4 litrus degvielas uz nobrauktajiem 100 km! Jāpiebilst, ka šis dzinējs ir bāzēts uz pārbaudīto „Ford” 2.5 litru „Duratec Turbo”, kurš jau pazīstams sportiskajā „Focus ST”. Kugai dzinēja jauda ir deforsēta līdz 200 ZS, lai pielāgotu pilnpiedziņas krosovera vajadzībām. Tomēr kugas dinamiskās kvalitātes ir izcilas tikai parketnieku segmenta kontekstā, jo kompaktā „Focus” dinamisko komfortu par ceturtdaļmetru augstākai un ceturtdaļtonnu smagākai kugai nekad nesasniegt...

Vērtējums

„Ford Kuga” ir glīts pierādījums tam, ka vienlīdz labu automobiļu visiem dzīves gadījumiem nav. Lieliskās braukšanas īpašības uz asfalta likušas upurēt šo to no gaitas komforta šķēršļotā apvidū. Auto būvēts apstākļiem, kādos krosoverus izmanto 90% to pircēji — šosejām un pilsētu ielām. Veidojot jauno modeli, „Ford” rūpīgi apkopojis labākās līdzšinējo kompakto SUV iezīmes. Rezultāts ir glītākais no kompaktajiem parketniekiem. Dizaina ziņā šodien kugai nestāv līdzās pat ievērojami dārgākie „Premium” klases konkurenti X3, Q5 un GLK, vienīgais vērā ņemamais sāncensis paliek „Mazda CX-7”. Skopais motoru piedāvājums ir „Kuga” trūkums, taču to pilnībā atsver šasijas tehniskā pilnība un apskaužamā vadāmība. Perfekti brauc pa ceļu un perfekti izskatās — vai gan veiksmīgam parketniekam ir nepieciešamas vēl citas kvalitātes?

Plusi: „Kuga” ir perfekta āriene, lielisks līdzsvars starp komfortu un vadāmību, jaudīgs un ekonomisks dīzeļdzinējs.

Mīnusi: īpaši praktisks un ietilpīgs šis auto nav, ideālā kombinācija — dīzelis + automāts piedāvājumā būs tikai no 2010. gada marta.

„Renault Koleos”

Nevarētu teikt, ka „Renault” pirmo reizi laiž pārdošanā pilnpiedziņas automobili, jo vispirms bija armijas džips „Rodeo4”, bija arī pseido apvidus minivens „Scenic RX4”, redzēti komercnieki „Kangoo 4x4”. Taču pilnpiedziņas krosovers „Renault” modeļu rangā nudien ir kas jauns. 2000. gada Ženēvas izstādē tika parādīts koncepts „Renault Koleos”, kas dizaina ziņā līdzinājās kupejai „Avantime”. Tehniskā ziņā šis koncepts bija īsts avangards, jo ietvēra elektromotora un benzīna turbodzinēja hibrīdsistēmu, turklāt vēl ar elektroniski vadāmu hidropneimatisko piekari. Reālajā dzīvē „Koleos” ir materializējies pavisam citādāks. „Renault Koleos” var saukt par tipisku mūsdienu globalizācijas produktu. „Renault-Nissan” alianses ietvaros pie automobiļa izskata strādājuši franču dizaineri, arī dzinēji ņemti no „Renault”, savukārt pilnpiedziņas sistēma aizgūta no „Nissan X-Trail”, bet pats auto tiek ražots Dienvidkorejā, „Samsung” rūpnīcā. Galvenā dizainera Patrika Lekemē veidotais Koleos apvidnieks izceļas ar miermīlīgu dizainu, kurā atpazīstamas „Renault” kopējā stila iezīmes. „Koleos” viscaur ir „Renault” — ne ārienē, ne interjerā nav nevienas atsauces uz japāņu donoru. „Koleos” ārējais dizains ir eleganti robusts. Pilnpiedziņas „Scenic” atgādinošas dekoratīvās radiatora restes un galveno lukturu bloki noapaļotajā priekšgalā, bet tieši skatā no aizmugures visvairāk jaušama franču elegance, šādā rakursā „Koleos” nesajauksiet ne ar vienu citu. „Renault Koleos” ārējie izmēri — garums 4520 mm, platums 1855 mm, augstums 1710 mm, riteņu garenbāze 2690 mm, klīrenss 188 mm. Pēc visiem šiem parametriem „Koleos” ir nedaudz prāvāks par „Ford Kuga”, tikai garenbāze abiem auto ir vienāda.



Iekāpjot salonā, noteikti jāpaslavē „Koleos” interjers — vienkāršs un gaumīgs. Taču nez vai „Koleos” salonā jebkurš franču auto cienītājs jutīsies kā mājās — pierastās elegances tomēr nedaudz pietrūkst. Sēdekļi tādi pacieti, taču regulējami plašā diapazonā, sēdpozīcija — augsta. Manuālās sešpakāpju kārbas pārslēdzēja svira atrodas īstajā vietā. Ērts un patīkams stūresrats, glīti un viegli uztverami mērinstrumentu sekcijas rādītāji, priekšējā paneļa dizains atšķirīgs no vairākuma līdzīgu auto, ērta sēdekļu transformācija, lieliska skaņas izolācija, vesels lērums sīklietu slēptuvīšu un praktisks divdaļīgi atveramu piekto durvju risinājums — tās visas ir lietas, kas noskaņo pozitīvi. Ar viduskonsolē novietotām podziņām var izvēlēties 2WD, 4WD vai pazemināto pārnesumu režīmu, turpat blakus trešā podziņa paredzēta kruīzkontroles ieslēgšanai. Kad tā ieslēgta, pārējās operācijas ļoti ērti veicamas ar četrām podziņām uz stūresrata, kurš nav pārblīvēts ar citām mazāk svarīgām, piemēram, radiovadības, pogām. Elektroniski iedarbināma un, sākot kustību, automātiski atslēdzama stāvbremze tagad ir arī „Koleos” standarts, bet infosistēmas vadības bloks ar džojstika puļķīti vidū novietots starp sēdekļiem kā „Laguna”. Aizmugurē ietilpība ļoti līdzīga citiem šādu izmēru krosoveriem; ar vietu otrās rindas pasažieru kājām „Koleos” braucējus nelutina. Taču viņi var izmantot gan atvāžamus galdiņus, kas piestiprināti pie priekšējo sēdekļu atzveltnēm, gan glāžu turētājus otrā dīvāna roku balstā, gan sīklietu konteinerus, kas izveidoti grīdā. „Koleos” ir pietiekami ietilpīgs auto — tā bagāžas nodalījuma apjoms ir 450 litru, bet, noliecot aizmugurējā sēdekļa dalīto atzveltni, bagāžnieka ietilpība palielinās līdz 1380 litriem. Horizontāli dalītās divdaļīgās bagāžnieka durvis ir ļoti praktiskas, to apakšējo, uz leju nolokāmo bortu var izmantot gan kā platformu līdz 200 kg smagu kravu iekraušanai, gan kā sēdekli, lai pirms braukšanas pārvilktu dubļainos zābakus.



Auto tiek izlaists ar diviem motoriem — „Renault” 2,0 l (150 ZS un 175 ZS versijās) turbodīzeli un no „X-Trail” arsenāla paņemtu 2,5 l (170 ZS) benzīna dzinēju. Abi pieejami komplektā ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu, bet benzīna motoram paredzēts arī CVT variators. Degustētā auto divlitru 175 ZS dīzelis azartiski raujas uz priekšu gandrīz jebkurā apgriezienu diapazonā. Braucot priekšpiedziņas režīmā, riteņi pagriezienos tiecas paraut līdzi stūri. Motors nav pats ekonomiskākais, taču jauktajā ciklā divās dienās apmēram 7 litri uz 100 km nav slikts rezultāts. „Koleos” brauc droši gan pa asfaltu, gan grantsceļu, piekare labi panes pat sliktu bruģi, taču Latvijas ceļa nejaukākās asfalta bedres ar asām kantēm atsaucas ar būkšķiem aizmugurējā piekarē. Šī aizmugurējā daudzsviru piekare ņemta no „X-Trail”, taču pieregulēta tā, lai būtu kompromisa auglis — piemērota šosejai, bet nekristu kaunā arī apvidus apstākļos. Uz asfalta sānsveres ir jūtamas, bet tās nav biedējošas, taču vadāmības precizitātē „Kuga” noteikti ir pārāks. „Koleos” mazliet „peldošā” sajūta uz šosejas atmaksājas ar ļoti pārliecinošu uzvedību uz sliktiem ceļiem. Amortizācija ir labi dzirdama asfalta bedrēs, taču droša pret caursišanu. Toties lauku apvidū „Koleos” patīkamu gaitas komfortu saglabā arī parketnieku vairumu biedējošos neceļos. „Koleos” ir būvēts uz tās pašas platformas, kas izmantota „klasesbiedru” „Nissan X-Trail” un „Qashqai” ražošanā. „Nissan All-Mode” pilnpiedziņa ir pārbaudīta, atzīta un paver plašākas bezceļu iespējas, nekā ir vairākumam parketnieku. Ar viduskonsolē novietotu vadības slēdžu palīdzību pilnpiedziņai var pārslēgt trīs darbības režīmus: priekšpiedziņas, automātisko pilnpiedziņu un bloķējošo, kurā griezes moments starp abiem tiltiem tiek sadalīts uz pusēm. Turklāt pieejama arī kalnā braukšanas sistēma un elektroniskā stāvbremze, kas palīdz sākt gaitu slīpumā un droši braukt lejā pa stāvu nogāzi. Apvidus braukšanas iespējas raksturo 206 mm klīrenss un spēja bez bamperu laušanas pārvarēt 27 grādu slīpumu kāpumā un 31 grādu slīpumu nobraucienā. Ja bezceļu opcijas nav nepieciešamas, arī „Koleos” par mazāku naudu var dabūt tikai ar priekšpiedziņu.

Vērtējums

„Koleos” nav mašīna, ar ko zīmēties, uzmanību piesaista tikai interesantais aizmugurējās daļas dizains, taču no priekšpuses tā, šķiet, saglabājusi pilnpiedziņas „Scenic” vaibstus. Taču no praktiskās puses šo auto var apskaust daudzi konkurenti. „Koleos” dizaina ziņā ne „VW Tiguan”, ne „Ford Kuga” nepārspēs, toties franču arsenālā ir 150 ZS dīzelis kombinācijā ar modernu automātisko kārbu. Pēc braukšanas izjūtām „Koleos” ir uz komfortu orientēts, labi piemērots nelīdzenumu un grambu pārvarēšanai, ko nodrošina energoietilpīgā piekare. Būtībā šis auto atbilst mūsu nacionālās kvalitātes ceļiem, turklāt ar to var arī aizbraukt neceļos tālāk, nekā iespēj konkurenti.

Plusi: stabila gaita, vienmērīgs dīzeļdzinējs, labas spējas bezceļu apstākļos, salonā virkne praktisku risinājumu.

Mīnusi: Neizceļas ar dizainu, vadāmība ir neatsaucīga, aizmugures sēdeklī pamaz vietas.

„Škoda Yeti”

„Škoda Yeti” ir viens no 2009. gada interesantākajiem jaunpienācējiem ne tikai parketnieku klasē, bet arī auto tirgū kopumā. Pirms degustācijas brauciena jau bijām lasījuši slavinošas atsauksmes Eiropas autopresē. Angļu žurnālisti, lai gan vīpsnā par jaunā modeļa nosaukumu, izsaka pieņēmumu, ka šī esot visu laiku labākā „Škoda”! Latvijā čehu automašīnas ir tikpat iecienītas kā britu salās, bet atšķirībā no britiem letiņiem nepiemīt aizspriedumi pret Himalajos mītošo sniega cilvēku, tādēļ nosaukums „Yeti” šķiet īsti piemērots mazam, žiperīgam džipiņam. Automašīnas ar pilnpiedziņu škodai nav svešas — „Octavia Scout” arī mums ir pazīstama, taču kompakta SUV čehiem līdz šim piedāvājumā nebija. Moderno parketnieku švītīgā pievilcība „Yeti” nepiemīt, automašīna izveidota saviem izmēriem neparasti nopietna — robustie, taisnie sāni atgādina kaut ko no bezceļu muižnieka „Land Rover” (laikam tādēļ „Yeti” dizains tik ļoti iepaticies britiem), bet pilnīgi vertikālā aizmugure ir līdzīga „Fiat Panda”. „Yeti” sejas izteiksme būtu gandrīz tāda pati kā „Roomster”, taču šim „sniega cilvēkam” ir četras acis — pie škodas tradicionālajiem starmešiem apakšā stūros atrodas vēl divi lieli apaļi papildlukturi, kas auto sejai piešķir īpatnējus akcentus. „Yeti” var lepoties ar 18 cm klīrensu un tikpat lieliem riteņiem kā „Octavia Scout”, taču atšķirībā no „skauta” „jetijam” ir īsāka priekšējā un aizmugurējā pārkare, augstāks jumts un augstāka sēdpozīcija — kā īstā džipā, nodrošinot labu pārredzamību visos virzienos. Sēdekli un stūri var regulēt pēc sirds patikas, jo slēdžu un pogu izkārtojums panelī ir parocīgs un saprotams.



Autobraucējus ar spēcīgāku miesas būvi neiepriecinās salona platums elkoņu augstumā. Skaidri jūtama „Yeti” radniecība ar „Roomster” — priekšējo durvju forma ar noapaļoto loga apakšējo stūri abiem škodas modeļiem ir identiska. Taču „Yeti” salons vairāk līdzinās „Škoda Octavia” pēc paneļa dizaina un vispārējā iekārtojuma, interjers priecē ar „Octavia” aksesuāriem. Arī papildaprīkojuma lapa ir tikpat gara kā „Octavia” — „Yeti” var pasūtīt duālo klimata sistēmu, ksenona lukturus un pat ādas salonu. „Yeti” ārējie izmēri — garums 4222 mm, platums 1793 mm, augstums 1689 mm, riteņu garenbāze 2578 mm, klīrenss 180 mm. Pēc šiem parametriem „Yeti” atrodas pa vidu starp „VW Tiguan” un „Nissan Qashqai”, par 13 mm pārspējot japāni platumā un par 79 mm augstumā. Nav jau „Yeti” nemaz tik mazs. Taisnie sāni ļauj pēc iespējas labāk izmantot iekšējo telpu, augstā virsbūve nozīmē, ka gaismas, gaisa un plašuma salonā netrūkst. Aizmugurē sēdošajiem nevajadzēs sūdzēties par vietu kājām. Vietas ir gana daudz, aizmugurējie sēdekļi ir bīdāmi kā minivenā, tikai bagāžnieks salīdzinoši mazs — 416 litri, taču augsts un apgādāts ar dažādām palīgierīcēm. Bagāžas nodalījumu var palielināt, sēdekļus pabīdot vai nolokot, bet, izņemot tos pavisam, iegūstam kolosālus 1760 litrus bagāžai. Lai veiktu šo procedūru, būs nepieciešams īsts vīra spēks — aizmugures sēdekļi ir diezgan smagi.



Jau ar pirmajiem brauciena metriem mēs ar „sniega cilvēku” kļūstam labi draugi! No jebkuras vadības sviras burtiski strāvo folksvāgeniska kvalitāte un pārliecība. Un nav jau arī nekāds brīnums — „Yeti” stūrainā virsbūve slēpj „VW Tiguan” piekari, „4MOTION” pilnpiedziņu un jaunākos VW grupas motorus. Degustētais auto apgādāts ar 1,8 litru TSI 160 ZS benzīna turbomotoru. Šis dzinējs patlaban ir klusākais un elastīgākais folksvāgena TSI dzinēju gammā, ar to lepojas pat augstdzimušais radinieks „Audi A4”. Motors ir spēcīgs, braucot arī ar zemiem apgriezieniem, kas lieti noder šādai 4x4 automašīnai. Degvielas patēriņš turas 7—8 litru robežās uz 100 km, pilsētā nepārsniedzot 10 litrus. „Yeti” piedāvājumā nav 1,4 un 2 litru turbodzinēju, taču priekšpiedziņas bāzes modelim būs jaunais 1,2 litru TSI motors no jaunā „Polo”. Paredzētas arī trīs 2,0 litru dīzeļa versijas no jaunās „common-rail” dzinēju paaudzes. Visiem motoriem piekomandēta sešpakāpju manuālā pārnesumkārba. Pilnai laimei un „lūpukrāsu pavēlnieču” siržu iekarošanai „Yeti” trūkst vien automātiskās vai DSG pārnesumkārbas, pagaidām DSG sola tikai vismazākajam motoram. Uz šosejas „Yeti” gaita ir izteikti vienmērīga un komfortabla, un tāda tā arī paliek, braucot gan lielā ātrumā, gan ļoti dinamiskos režīmos. Līkumos sasvere ir nedaudz jūtama, ņemot vērā „Yeti” augstumu, taču tā ne brīdi nespēj apdraudēt vadītāja pārliecību. Saķere ar ceļu vienkārši ir lieliska, stūre precīza un informatīva. „Yeti” nevar būt ne runas par maziem auto raksturīgo ritošās daļas caurspīdīgumu, taču nerodas arī īsta apvidnieka sajūta, un uz šosejas saglabājas liela daļa no kompakta automobiļa vadīšanas baudas. Ceļa troksnis praktiski nav dzirdams, lielākā ātrumā uz šosejas tas nekļūst daudz lielāks. Arī piekare neliek par sevi manīt. Virs 110 km/h parādās pretvēja šalkoņa, taču ar to ir par maz, lai traucētu mieru salonā. Tumšā un slapjā diennakts laikā ar tuvajām gaismām un papildlukturiem mūsu „jetijs” ne tikai spēj teicami izgaismot ceļu, bet arī padarīt nervozu kādu agresīvu X5. „Yeti” ir pārsteidzoši labs arī bezceļu vidē, pateicoties 180 mm klīrensam un gudriem elektroniskiem palīgrīkiem, kas lieti noder slidena seguma pārvarēšanā. „4MOTION” transmisija, elektronisks „OFF-ROAD” režīms un īsās pārkares ļauj pārvarēt smilšu sanesumus, gravas un citus vieglajiem auto liktenīgus šķēršļus.

Vērtējums

„Škoda Yeti” ir viens no gada interesantākajiem jaunpienācējiem auto tirgū, saasinot konkurenci kompakto apvidnieku segmentā un liekot ar sevi rēķināties pat tirgus līderiem „VW Tiguan”, „Toyota RAV-4” un „Nissan Qashqai”. Galvenokārt tieši cenas dēļ — „Yeti” maksā 4000 eiro mazāk par „Tiguan”, un tas ir galvenais čehu arguments. Taču „Yeti” ir arī otrs, ne mazāk spēcīgs arguments. Jaunā SUV paaudze tagad kļuvusi citādāka — lielāka, solīdāka, pareizāka un arī garlaicīgāka, bez pirmajiem kompaktajiem parketniekiem „CR-V” un „RAV-4” reiz piemitušās rotaļīguma piedevas. „Škoda Yeti” ir neapšaubāmi kvalitatīvs papildinājums kompakto krosoveru saimei, taču, pateicoties īpaši kompaktajiem izmēriem un precīzajai vadāmībai, „sniega cilvēciņam” piemīt šī spēja būt azartiskam un rotaļīgam, ko patiesi braukšanas entuziasti novērtēs.

Plusi: vienmērīga gaita, precīza vadāmība, komfortabls un funkcionāls sēdvietu izkārtojums, piemīt arī bezceļu spējas.

Mīnusi: mazs bagāžnieks; robusti kantainais dizains iepatiksies ne katram.

„Peugeot 3008”

Franču lepnība, ignorējot ienesīgo „sport-utility vehicle” jeb parketnieku tirgus segmentu, noveda pie tā, ka nācās savu pirmo SUV modeli pirkt no japāņiem, askētisko „Mitsubishi Outlander” pārvēršot par pompozo „Peugeot 4007”. Tagad „Peugeot” spējis radīt pats savu krosoveru. Kaut arī tam pagaidām vēl nav visu riteņu piedziņas, jaunais „lauvēns” ir neviltots krosovers. Un 4X4 piedziņa būs kopā ar hibrīddzinēju 2011. gadā. Acīmredzot franči iepazinušies ar statistikas datiem, kas liecina — 90% džipu īpašnieku tikai dažas reizes apvidnieka mūžā saņēmušies nobraukt no ceļa seguma, un arī tad tikai retais ir aizbraucis neceļos dziļāk, nekā būtu iespējams ar parastu vieglo autiņu. Tātad, ne jau ekstrēmas grūtības meklē šo auto pircējs, bet džiperīgais izskats ir tikai stilīga dekorācija, ko papildina labāka pārredzamība no vadītāja vietas, sniedzot arī lielāku drošības sajūtu pilsētas džungļu satiksmes haosā. Visas šīs nepieciešamās īpašības jaunajam „lauvēnam” piemīt pilnā mērā. Hečbeks? Džips? Minivens? Nē — krosovers! „Peugeot 3008” veiksmīgi apvieno trīs automašīnu tipus vienā un cer sev piesaistīt jaunus pircējus no katra tirgus segmenta.

Esam pieraduši, ka „Peugeot” automašīnām stiprā puse allaž ir bijis dizains. „Peugeot 3008” no pirmā skata liekas elegantajiem francūžiem netipiski robusts, acīs krīt atņirgtās milzīgās radiatora restes ar agresīviem zobiem kā Bistrupa slavenajās karikatūrās... Taču, ieskatoties vērīgāk, ieraugi koķeti piemiegtās mandeļveida actiņas un tad atklājas arī harmonisks, dinamisks ķermeņa siluets. Apvidnieku klasei raksturīgās izrieztās riteņu arkas 3008. modelī kontrastē ar šauro un augsto „Peugeot 3008” pretskatu un plakanajiem sāniem. Aizmugure ir vienkāršāka, te izceļas tikai īpatnējās tauriņformas lampas, taču tieši aizmugures rakursā 3008. visvairāk izskatās pēc džipa — lielāki riteņi, lielāks klīrenss un nekrāsotas plastmasas aizsargi. Noparkojoties blakus pēdējās paaudzes „Honda CR-V” (pirmajam parketniekam, kurš atklāti atzina jau sen zināmo, ka moderna SUV gaitas īpašības uz asfalta ir svarīgākas par bezceļu spējām), jāsecina, ka „lauvēns” nemaz neizskatās mazāk džiperīgs, lai gan pēc ārējiem izmēriem ir kompaktāks. Par „Peugeot 3008” tiešāko konkurentu tiek uzskatīts „Nissan Qashqai”, un šeit nu vizuālais salīdzinājums nepārprotami nāk par labu „lauvēnam”, kurš arī visos ārējos parametros pārspēj japāņu konkurentu. „Peugeot 3008” izmēri: garums — 4369 mm, platums — 1829 mm, augstums — 1689 mm, riteņu garenbāze — 2616 mm, klīrenss — 149 mm. Pēc izmēriem „lauvēns” tikai par 58 mm atpaliek no „VW Tiguan” garumā, bet pārspēj to platumā par 20 mm un augstumā par 6 mm.



Tāda salona kā „Peugeot 3008” nav nevienam parketniekam pat „Premium” klasē — dziļš, vadītāju ieskaujošs kokpits, lieli pulksteņi ar hromētām maliņām, viduskonsole pagriezta pret vadītāju, sēdekļi kā sacīkšu auto — katrs atrodas savā kapsulā, starp abiem ir ļoti augsta konsole, uz kuras novietots ātrumpārslēgs, kas pats gandrīz ielien plaukstā, mīksti apdares materiāli, kvalitatīvs izpildījums — tas viss kopā rada gandrīz vai „coupe” sajūtu! Aizverot durvis, šķiet, ka tiek sēdēts ja ne gluži kāda lidaparāta, tad vismaz ekskluzīva jaudīga sporta auto kokpitā, no blakus sēdošā pasažiera mani atdala masīvā viduskonsole. Tā ir vienkārši milzīga, atsevišķs elkoņa balsts nemaz nav vajadzīgs, bet apakšā atrodas pasakaina izmēra mantu kaste, turklāt atvēsināma. Viduskonsolē varat nemeklēt stāvbremzes kloķi, tāpēc, ka „Peugeot 3008” tā ir elektroniska. Izcili ērti kausveida sēdekļi nudien rada kupejas sajūtu, tikai manuālās sēdekļu regulācijas kloķīšus jāmēģina sataustīt šaurajā spraugā starp virsbūves statni un sēdekli. Par SUV atgādina vien pamatīgs rokturis pasažiera pusē tieši paneļa vidū, kā arī tas, ka vadītāju ieskaujošais kokpits atrodas krietnu pusmetru tālāk no zemes nekā jebkurā kupejā. Tradicionālā „Peugeot” trīsspieķu stūre izceļas ar plašu regulācijas diapazonu, taču nav aprīkota ar multifunkciju pogām, tāpēc viss uzticēts svirām zem stūres. Tomēr jāteic, ka „cruise-control” vadība ar veco „lāpstiņu” ir ideāla. Gaišais salons nav necik praktisks, taču „Peugeot” piedāvā tādā pašā rakstā arī melnu. 3008. ir labi sēdekļi un daudz vietas aizmugurē. Aizmugures sēdekli var viegli nolocīt, atbrīvojot vietu kravai. 430 litru lielā bagāžas nodalījuma vāks aizmugurē ir divdaļīgs — attaisot augšu, atklājas paliela izmēra kaste, kurā droši varat ielikt jebko. Bagāžnieka grīdai ir trīs līmeņi, kas ļauj sagrupēt pārvadājamos priekšmetus pēc vajadzības. Tur atrodam arī kabatas lukturīti, kas nekad neizlādējas. Auto žurnāli nez kādēļ izsaka „Peugeot” pārmetumus par to, ka 3008. nav septiņvietīgs. Taču — būsim godīgi — šāda auto bagāžniekā papildvietās pat bērniem vietas būtu pamaz. Dižģimenei jābrauc ar minivenu — jauno „Peugeot 5008”.

Mūsu degustētais „Peugeot 3008” aprīkots ar 1.6 HDi dīzeļdzinēju, manuālo sešpakāpju kārbu un, protams, priekšpiedziņu. 1.6 HDi motoriņam ir lielisks cēliens. Tas izkustina mašīnu no vietas ar gluži vai pārsteidzošu degsmi. 110 zirgspēju motors ir mazākais no diviem iespējamiem dīzeļiem, taču pilnībā apmierina „Peugeot 3008” vajadzības. Dinamika uz papīra ir vairāk nekā viduvēja, taču reālajā satiksmē motors neliek vilties ne reizi. Dzinējs ir kluss un strādā ar jebkuru pārnesumu, tāpēc šoferītis var pat piemirst, ka te nav automātiskās kārbas („automāts” iespējams tikai divu litru HDI dīzelim). „Lauvēnam” ir pieejami arī divi benzīna motori ar 120 un 150 ZS jaudu.



Kopumā auto ir ļoti maigs un paklausīgs, braukšana tiešām patīkama. Pedāļu un stūres reakcijas ir vieglas, kas lieti noder, pārvietojoties pa pilsētu. Gaita ir komfortabla, saķere ar ceļu pietiekama, bet virsbūves svārstības labi apvaldītas, lai nevajadzētu raizēties par pasažieru labsajūtu, dinamiski braucot lielceļa režīmos. „Hill Holder” opcija ļauj nededzināt sajūgu, uzsākot gaitu stāvā uzkalnē. Lai gan 3008. ir salīdzinoši augsta virsbūve, tā nepalielina pretvēja šalkoņu. Riepas arī nerada vērā ņemamu troksni, savukārt piekare liek par sevi manīt vienīgi uz pilnīgi neprognozējama ceļu seguma. Uz gluda asfalta viegli manevrēt, mašīnas augstums nemaz netraucē. Piekare ļoti energoietilpīga, uz tipiska Latvijas ceļa asfalta ielāpiem un grants ceļu trepes tā spēj visas riebeklības absorbēt un dara to ļoti pārliecinoši. Ne brīdi nerodas bažas, ka šai mašīnai kāda bedre būs par grūtu. Tātad pilsētā un uz šosejas ar „Peugeot 3008” viss ir vislabākajā kārtībā — brauc kā kungs, skaties uz citiem no augšas un priecājies, ka nejūt bedres un nedzird apkārtnes trokšņus. Bet, cik daudz te ir no džipa, kaut arī viltota? Respektējot vienas ass piedziņu un nelielo 149 mm klīrensu, reālos neceļos šo auto netriecām, taču nejauku grantenieku un pat meža ceļu „lauvēns” pieveica, ka smiltis vien noputēja, tālu pārspējot mūsu prognozes.

Vērtējums

„Peugeot 3008” ir pirmais modelis, kas parketa džipu evolūcijā spēris vēl vienu platu soli tālāk no bezceļiem. Faktiski, tas jau vairs nav parketnieks, bet neviltots krosovers. Tā ir jauna koncepcija „hečbeks + minivens + SUV”, kas piedāvā ietilpīga ģimenes minivena praktiskumu apvienojumā ar nevainojamām hečbeka manierēm uz asfalta, „coupe” sajūtu vadītāja vietā, lieliem riteņiem un atsevišķiem džipa elementiem ārējā dizainā. Automobilis praktiskam ģimenes tēvam, kurš brīvajos brīžos šad tad vienatnē dodas izpriecu braucienos, „ķerot kaifu” pie sava auto stūres.

Plusi: komforts, ietilpība un praktiskums. Lielisks salona dizains, vadītāja vieta — labākā klasē.

Mīnusi: pagaidām „lauvēnam” nav pilnpiedziņas. Eksaltētais priekšdaļas dizains daudziem neasociējas ar franču eleganci.

Degustācijas secinājumi

Dažādu apvidus auto un tiem pielīdzināmu pseidoapvidus braucamo šodien tirgū ir milzu lērums. Katram sevi cienošam autoražotājam bez sava krosovera, jeb parketnieka piedāvājumā vairs neiztikt — šādas automarkas tirdzniecības salons jau līdzinātos krodziņam bez alus. Džips šobrīd jau ir dzīves stils un domāšanas veids, un džiperīgais apvidnieku stils pārņem visus, sākot ar milzīgiem augsta prestiža spēkratiem un beidzot ar miniveniem un tipiskām pilsētas mašīnām. Taču Eiropā dubļu kļūst arvien mazāk, tāpat samazinās arī tādu īsti godīgu dubļu maisītāju skaits. Kompakto SUV tirgū starp neskaitāmajiem pilsētniekiem — parketa džipiem — jau labu laiku pat ar uguni nevar atrast nevienu klasisku apvidus automobili, kam būtu atsevišķs rāmis, izturīga balstiekārta ar viengabala aizmugurējo tiltu un manuāli pieslēdzama pilnpiedziņa ar pazeminātajiem pārnesumiem. Parketnieku modernās elektroniskās pilnpiedziņas sistēmas savu lielāko mūža daļu pavada, gaidot priekšpiedziņas režīmā, jo normālos braukšanas apstākļos vilkme tiek pievadīta tikai priekšējiem riteņiem, elektronika pilnpiedziņu pieslēdz, tikai kādam no riteņiem izbuksējot. Loģiski, ka šāda tipa automobiļa pircējam dinamiskais komforts uz asfalta ir svarīgāks par paaugstinātu caurgājamību bezceļa apstākļos. Auto tirgus tendences skaidri liecina — jauktā tipa automobiļi jeb krosoveri arvien biežāk paliek tikai „džipi pa jokam” — kompromiss starp ambīcijām, prestižu, komfortu un cenu. Tagad zinu, kādam būtu jābūt ideālam SUV: „Ford Kuga” eksterjers, „Peugeot 3008” interjers, „Renault Koleos” bezceļa spējas un „Škoda Yeti” rotaļīgais braukšanas prieks!

Cenas, eiro

Ford Kuga 2,0 TDCi AWD Trend — 26 930

Renault Koleos 2,0 dCi 4x4 — 25 488

Škoda Yeti Ambition 1.8 TSI 4x4 — 19 990

Peugeot 3008 Premium 1.6 HDi — 20 054





12.09(152)