Mūsdienu piesātinātais autotirgus tradicionālajām vidējās klases mašīnām izvirza arvien jaunus izaicinājumus, lai tās spētu noturēt pircēju uzmanību un tie nevērstu savus skatus moderno krosoveru virzienā. Turklāt šiem ģimenes/biznesa automobiļiem ir jābūt tik prestižiem un iekārojamiem, lai pie sevis pārvilinātu arī līdzšinējos premium segmenta klientus. Ja neizdosies, tad vidējai klasei nāksies vien izmirt kā dinozauriem…

Ģimenes vāģi biznesa uzvalkos

Kad „Opel Insignia” debitēja 2008. gada maijā, pirmo reizi uzlūkojot jauno auto, daudziem pat aizrāvās elpa un šis modelis vienprātīgi tika nodēvēts par skaistāko jaunlaiku opeli. „Skulpturālais mākslinieciskums satiekas ar vācu precizitāti,” — tā „Insignia” pamatideju raksturoja autori. Būtībā ar to pateikts, ka auto ir gana stilīgs un kvalitatīvs, lai mainītu „Opel” vietu automobiļu hierarhijā un nostātos līdzās klasiskajiem vācu biznesa automobiļiem. Riselsheimas ražotāja centieni attaisnojās — pircēji pamanīja un atzinīgi novērtēja „Opel” vidējās klases modeļa pārvērtības. „Insignia” Eiropas tirgū ir kļuvis par otru populārāko modeli savā klasē, pagaidām piekāpjoties vienīgi „VW Passat”, bet Lielbritānijā „Vauxhall Insignia” ir nemainīgs pārdošanas līderis kopš 2008. gada. Jau iepriekšējās „AutoInfo” degustācijas apliecināja, ka „Insignia” argumentu ir vairāk nekā pietiekami, lai šim konkrētajam modelim un „Opel” zīmolam kopumā pievērstu arvien vairāk cienītāju, arī tos ļautiņus, kuri iepriekš lūkojušies premium segmenta virzienā. „Insignia” pēc visiem ārējiem izmēriem (garums 4830 mm, riteņu bāze 2737 mm, platums 1856 mm, augstums 1498 mm) līdzinās „Ford Mondeo”, taču „Insignia” izskatās lielāks un smagāks un tam ir negaidīts pozitīvs efekts — cilvēki no malas to neviļus salīdzina ar klasi augstākiem un dārgākiem auto, tādiem kā „Audi A6”. Nupat ražotājs veicis „Insignia” modelim kosmētisko operāciju jeb pusmūža feisliftu. „Opel” mārketologi gan publiski mēģina pārliecināt, ka šis ir pilnīgi jauns modelis, jo tam salīdzinājumā ar priekšteci esot aptuveni 2 500 atšķirību, ne tikai kosmētiskie uzlabojumi ārpusē, bet arī pilnīgi jauni dzinēji un pavisam jauns priekšējais panelis.

Uzlūkojot atjaunotā auto ārieni, nekādu revolūciju gan neieraugām, jo auto vizuāli ir saglabājis savu pazīstamo izskatu, atsvaidzinot to ar modernākām lampām, bamperiem un jaunas formas radiatora resti. It kā tas pats auto un tomēr citāds. Lukturi ar jaunākās tehnoloģijas LED dienasgaitas svītrām liek izskatīties krietni prestižākam un dārgākam. Aizmuguri rotā „Cascada” kabrioletam līdzīga optika. Jaunas lampas un alumīnija moldings glīto aizmuguri padarījuši vēl prestižāku. Hromēta līnija uz bagāžnieka un horizontāli izstiepti lukturi ļauj izskatīties pat tā kā nedaudz jaguāriski. Apvienotajā Karalistē „Vauxhall Insignia” ir pieprasītāks nekā „Opel Insignia” kontinentālajā Eiropā. Varbūt tāpēc ieviests jauns tumši zilizaļš krāsas tonis (mainās atkarībā no apgaismojuma, fotogrāfijās to nevar redzēt), lai līdzinātos jaguāra „British Racing Green”. „Insignia” joprojām ir viens no elegantākajiem vidējās klases automobiļiem, un tajā joprojām ir saskatāms kaut kas no dizaina avangarda. Mūsu degustētajam auto tikusi piecu durvju hečbeka virsbūve. Tā ir nedaudz slaidāka par sedanu, arī bagāžnieks ir vieglāk pieejams un plašāk izmantojams. Nolaižot atzveltnes, var pārvadāt kaut velosipēdu neizjauktā veidā. Un hečbeks nepavisam nav skaļāks par sedanu, turklāt izskatās tikpat prestiži un eleganti.

Atverot „Insignia” durvis, atklājas biznesa klases salons. Labsajūta, kas rodas, iekāpjot šajā auto, ir apliecinājums tam, ka „Insignia” ir tikusi ļoti tuvu klases etalona — „Audi” — salona izpildījumam un pilnīgi noteikti ir gaumīgāka par „Ford Mondeo”. Būtībā šajā modernizācijā lielākās pārmaiņas ir skārušas tieši auto salonu. Jauna viduskonsole, jauna stūre un instrumentu panelis. Galvenais, ar ko atšķiras jaunais „Insignia” salons, ir priekšējā paneļa iekārtojums. No „Insignia” vidus konsoles pazudusi liela daļa pogu. To vietu ieņēmis 8 collu skārienjutīgais ekrāns un klimata vadība ar sensoru tipa pogām — sarkanu un zilu bultiņu. Ja aukstā auto no rīta neesi novilcis cimdus, skārienjutīgās klimata pogas uz tavu skārienu tā īsti negrib reaģēt. Jaunā infotainmenta sistēma priecē ar lielu, krāsainu ekrānu, kurā pēc izvēles var būt attēlots pilnīgi viss un ikonas ir skārienjutīgas, taču visu šo sistēmu var regulēt arī ar kursorvirsmu, kas atrodas uzreiz aiz pārnesumkārbas sviras. Vecās „Insignia” sarkanais monohromais mērinstrumentu bloks ir nolemts aizmirstībai. Tā vietā paneļa centrā — starp tahometra un termometra/degvielas līmeņa rādītāja „pusmēnešiem” — novietots digitālais instrumentu panelis — krāsains displejs ar 7 collu diagonāli. Pēc vadītāja izvēles, tajā var novietot jebkādu bildi — klasisko spidometra skalu vai digitālo ātruma rādītāju, navigācijas norādes, telefona vai mūzikas atskaņotāja informāciju —,tādējādi iespējams iegūt milzum daudz papildu informācijas, gandrīz visu to pašu, kas parādās lielajā ekrānā viduskonsolē, tikai mazākā izmērā... Turklāt navigācija ir salīdzinoši vienkārša, tāpat kā auto mērinstrumentu paneļa individualizācija. „Opel” mašīnās speciāla vērība tiek veltīta pareizai sēdekļu konfigurācijai un ergonomikai. „Insignia” ir vienīgais auto šajā klasē ar tik iespaidīgu aprīkojumu, kurā ietilpst pat ventilējami sēdekļi. Salonā valdošā trīszvaigžņu noskaņa spēj „Insignia” pasažieros radīt omulību.



Tagad „Insignia” ir pieejama modernu dzinēju plejāde. 1,6 litru benzīna turbo ar 170 ZS ir neticami kluss, ekonomisks un spēcīgs. SIDI motoru sērijas 2,0 litru 250 ZS dzinējs padara „Insignia” par īstu kreisās joslas biedu. Divu litru dīzelis CDTI jaunā paaudzē 120 un 140 ZS versijās izceļas ar klusāku darbību un fantastisku ekonomiju (oficiāli 3,7 l/100 km). Var izvēlēties „Insignia” ar manuālo kārbu vai sešpakāpju „automātu”, kas pieejams visiem dzinējiem, izņemot lētāko 1,4 litru turbo (sākot no 20 800 EUR). Mūsu degustētais „1.6 SIDI” (170 ZS) benzīnmotors darbībā ir tik jaudīgs, ka šķiet kā divlitru turbo! Tas ir pašpārliecināti mierīgs un kluss. Par dzinēja atsaucību rūpējas „Spark Ignition Direct Injection” (SIDI) sistēma. Pateicoties šai degvielas tiešās iesmidzināšanas sistēmai un turbīnai, tas spēj nodrošināt solīdu gabarītu automobilim vairāk nekā apmierinošu dinamiku un ļauj vienlīdz komfortabli justies gan nevienmērīgā pilsētas satiksmes straumē, gan braucot pa autostrādi. Korektas darbības sešpakāpju manuālā pārnesumkārba ir labi salāgota ar enerģisko spēka agregātu. Vidējais patēriņš 5,9 l/100 km.

Jau iepriekšējās degustācijās secinājām, ka „Insignia” vidējās klases ietvaros ir „driver’s car”, ko īpaši papildināja jaudīgāko pilnpiedziņas modifikāciju sniegtās sajūtas. Tagad atjaunotā priekšpiedziņas „Insignia” ir tikpat savākta piekare, ar kādu agrāk varēja lepoties tikai pilnpiedziņas versijas. Automobilis izceļas ar vieglu un precīzu vadāmību. Tas stingri turas uz ceļa un nevairās no enerģiskiem manevriem, ļaujot izbaudīt ceļa līkumus bez mazākā sasprindzinājuma. Protams, ieteicams šādus vingrinājumus veikt, pārslēdzot gudro „Flex Ride” piekari „Sport” režīmā. Savukārt „Tour” ir komforta režīms, kas piemērotāks relaksētam kruīzam. Mašīnas gaita ir pārsteidzoši gluda, un komforta sajūta saglabājas pat uz tipiska Latvijas ceļa seguma.

Mēs degustējām ar augstajām tehnoloģijām līdz zobiem apbruņotu „Insignia”. Ar tādu ilgstoši braucot, vadītājam brīžiem var pazust sajūta, ka viņš ir daļa no braukšanas procesa… Ja kopā ar kruīzkontroli ieslēgta arī adaptīvā ātruma kontroles sistēma, tā automātiski pielāgo automašīnas ātrumu, lai saglabātu drošu distanci līdz priekšā braucošajai automašīnai, savukārt aktivizētā brīdinājuma funkcija ar skaņas signālu dod ziņu autovadītājam par iespējamo sadursmi. Pēc tam pieslēdzas ārkārtas bremzēšanas funkcija, kas automātiski samazina automobiļa ātrumu, tiklīdz ir konstatēta sadursmes iespējamība.



„Peugeot 508” — lauvēns ar diskrētu šarmu

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados franču vieglie automobiļi ar lauvu emblēmā vienmēr bija braukšanas baudas etalons savā klasē. Tādi bija: 106. modelis supermini klasē, 205. — mazajā klasē, 306. — kompaktklasē un faktiski arī 406. modelis vidējā klasē, ja nerunājam par krietni dārgākajiem premium kategorijas spēkratiem. 406. joprojām ir klasiski skaists un proporcionāls sedans, kādu varētu ražot vēl tagad, jo nešaubos, ka atrastos ne mazums gribētāju tādu iegūt par pieņemamu cenu. Pēctecis — 407. modelis — krasi atšķīrās no 406. atturības. Tas izcēlās ar savu dizaina avangardismu, ferārīgo purnu un kupejas siluetu, kas satiksmes plūsmā bija viegli atpazīstams un iegaumējams. „Peugeot” cerēja — šis auto būs pietiekami iedvesmojošs, lai iepatiktos jaunākiem, ambiciozākiem pircējiem. Dizaina pārāk drosmīgās elegances dēļ vienaldzīgo nebija — šis auto vai nu ļoti patika, vai arī nepatika nemaz.

Jaunais „Peugeot 508” debiju piedzīvoja 2010. gada Parīzes autošovā un oficiāli pārdošanas salonos visā Eiropā nonāca nākamajā gadā. Tas ir auto, kas aizvieto uzreiz divus iepriekšējos „Peugeot” modeļus — ģimenei paredzēto 407. un biznesa klases 607. modeli. Iespraucoties pa vidu starp abiem priekšgājējiem, ir izdevies radīt lielu ģimenes un biznesa auto ar plašām pielietojuma iespējām. Automašīnas daudzpusību akcentē fakts, ka tas ir pieejams ne tikai ar sešiem dažādiem dzinējiem, bet gan kā sedans un universālis. „Peugeot” cerēja, ka ar savu stila, kvalitātes un degvielas ekonomijas apvienojumu „piecsimt astotais” spēs radīt konkurenci tādiem šā segmenta līderiem kā „Ford Mondeo” un „VW Passat”, kā arī ieintriģēt atsevišķus vācu kompakto biznesa sedanu tīkotājus.

Francijas autoražotāja „Peugeot” centieni iekarot pircēju sirdis ar jaunu un pievilcīgu auto Eiropas tirgos ir vainagojušies ar panākumiem, ko gan nevar teikt par panākumiem Latvijā. Taču jāņem vērā, ka tieši uz šā modeļa pirmizrādes laiku sakarā ar igauņu autobiznesa struktūru turbulencēm pie mums Latvijā tā īsti vairs nebija palicis tirgotāja, kas par šīs markas izplatību būtu tieši atbildīgs.

Kopš 2010. gada pazīstamais „Peugeot 508” atkal tuvojas klasiskām sedana proporcijām, viss elegants un glīts, taču tam nav atmiņā paliekoša tēla… Šobrīd „Peugeot” dizaineri turas ceļa drošajā pusē un vairs neriskē ar avangardu. Atturīgs dizaina stils. Slaidas līnijas, tīri laukumi. Tagad „Peugeot 508” ir tuvāk vācu konkurentiem kā jebkad agrāk. Tomēr, iegūstot konservatīvāku ārieni, tas zaudējis daļu sava franču šarma, kāds raksturoja dažus līdzšinējos modeļus. „Peugeot 508” pēc visiem ārējiem izmēriem (garums 4792 mm, platums 1853 mm, augstums 1456 mm, riteņu bāze 2817 mm) ir pavisam nedaudz mazāks par „Insignia” — garumā par 38 mm, platumā par 3 mm, augstumā par 42 mm —, bet tam ir par 80 mm lielāka riteņu garenbāze. Nenoliedzami, „Peugeot 508” ir mūsdienīgs un dinamisks auto, taču tā izskatā nav nekā neredzēta vai atšķirīga, arī interjerā gribētos redzēt personiskāku attieksmi. Tīri subjektīvi man no visiem „Peugeot” saloniem vislabāk patika 3008. krosovera kupejas stilā veidotais kokpits.

„Peugeot 508” trumpji ir plūstošas, spēcīgas virsbūves līnijas, komfortabls, plašs salons un lieliska virsbūves aerodinamika. Salona arhitektūra ir nedaudz konservatīva, taču montāžas un materiālu kvalitāte ir tuvu tam līmenim, ko piedāvā vācu konkurenti. „Peugeot” interjera apdarē izmanto augstvērtīgus, taustei un acīm patīkamus materiālus. Salons ietilpīgs, bet šaurāks par „Insignia”, šeit plecu apvidū nav tādu plašumu. Instrumentu panelis glīts, bet diezgan bezpersonisks, tikpat labi varētu piederēt arī kādam Korejā būvētam biznesa klases auto. Pārsteigums — centrālajā vietā paneļa vidū atrodas divi izbīdāmi milzīgi glāžu turētāji. Komfortablie sēdekļi piedāvā sedanam relatīvi augstu sēdpozīciju, augstumā/dziļumā regulējamā multistūre un viduskonsolē taustiņu novietojums ir loģisks un ērts, mērinstrumentu bloks atrodas tiešā vadītāja skata leņķī. 208. modeļa mazā sportiskā stūrīte un augšpusē novietotais pulksteņu bloks acīmredzot vēl nav biznesa klasi sasnieguši. Pēc automātiskās pārnesumkārbas sviras ieslēgšanas M pozīcijā, ātrumus var pārslēgt ar +/- lāpstiņām aiz stūres. Mašīnai ir bezkontaktu atslēga, bet starta poga jāmeklē kreisajā pusē paneļa stūrī.

Gara auguma pieaugušajiem un bagāžai salonā vietas netrūks. Lai gan aizmugurē sēdošo kājām „Mondeo” būs vairāk vietas, diez vai kāds sūdzēsies, sēžot „Peugeot 508” aizmugures sēdeklī. Gandrīz līdzenā grīda sniedz ērtības arī tam, kuram būs jāsēž aizmugures sēdeklī pa vidu. Bagāžnieka tilpums ir pietiekams — 515 litri. Tas ir daudz, bet ne tik daudz, cik „Mondeo”. Bagāžnieka vāks atverams no ārpuses, nospiežot 508 nullītes viduci, vai ar pogu no salona, vai ar atslēgas pulti. Mūsu auto ieprogrammēts tā, ka nevienā gadījumā to nevar atvērt, kamēr dzinējs darbojas. Praktiski ļaudis novērtēs to, ka aizmugurējā sēdekļa atzveltne ir divdaļīga un nolaižama, ļaujot pārvadāt garus priekšmetus. Ja uz kalnu brauc trīs cilvēki, var ērti vest līdzi viņu sniegadēļus.

„Peugeot 508” pieejams ar četriem dīzeļdzinējiem — 112 ZS 1,6 litru HDi agregāts ir pieņemams, taču 163 ZS 2,0 litru HDi motors ir stiprāks. Ir arī flagmanis GT ar 2,2 litru HDi 204 ZS dīzeļdzinēju. Benzīna dzinēju klāstā 1,6 litru VTi agregāts ar 120 ZS vai 1,6 litru THP turbomotors ar 156 ZS. Degustēto sniegbalto lauvēnu uz priekšu dzen 2,0 litru dīzelis ar 163 ZS jaudu un automātisko pārnesumkārbu ar manuālas pārslēgšanās lāpstiņām uz stūres. Spējāk nospiežot gāzes pedāli, slaidais baltais lādiņš klusi un eleganti paātrinās. Dīzeļdzinējs demonstrē labu jaudas un degvielas patēriņa attiecību, ko papildina vienmērīga sešpakāpju automātiskās pārnesumkārbas darbība. Taču, manuprāt, šī kārba nav tik atsaucīga, kā varētu vēlēties — pārslēdzoties tā „domā” nedaudz par ilgu, veidojot tādu kā pussekundes aizturi, kas liek vēlēties manuālo transmisiju. Vidējais degvielas patēriņš — 5,7 litri uz 100 km. Momentānais patēriņš atkarīgs no braukšanas stila, bet ar manuālo kārbu tas noteikti būtu zemāks. Mūsu mašīnā „Refuel” lampiņa iedegas jau tad, kad, pēc borta datora rādījumiem, degvielas vēl pietiks 95 km nobraukumam.

„Peugeot 508” uz ceļa turas pārliecinoši jebkurā ātrumā, nezaudējot stabilitāti arī asākos līkumos. Pateicoties atsaucīgajai stūrei, kursa maiņa notiek viegli un nepiespiesti. Dažs varbūt par teiktu, ka šim auto piemīt pārāk ātra apgriežamība. Manuprāt, „lauvēns” ļoti precīzi klausa stūrei, tāpēc ar to ir patīkami braukt. Taču izbaudīt īsti sportiskas braukšanas izjūtas neļauj automātiskā kārba, kura ar nelielu aizturi atsaucas uz gāzes pedāļa nospiešanu. „Peugeot 508” ir laba stūres reakcija un piekare labi apvalda virsbūves svārstības, tomēr jārēķinās, ka gaita būs pacieta.

Vadāmība, kā jau lielam ģimenes auto ar kopējo garumu 4,81 m un platumu 1,85 m, ir stabila, taču pilnam komfortam piekare prasījās nedaudz mīkstāka. Skaņas izolācija ir labi nostrādāta, dīzeļa dziesmu un liekos trokšņus praktiski nedzird, ko vēl vairāk kompensē laba audio sistēma. Taču, riteņiem tiekot uz nejaukiem asfalta ielāpiem un izvirzītajiem kanalizācijas aku vākiem, dažbrīd nemierīgu gaisotni salonā rada piekares atsperu klabēšana aizmugurē. Jāsecina, ka tipiskās Latvijas ceļa riebeklības „Insignia” tomēr pacieš labāk.



Degustācijas secinājumi

Ak, cik patīkami ir aizmirst par krosoveriskajiem kompromisiem un atgriezties pie klasikas, atvērt eleganta sedana durvis un ieslīgt zemā un sportiski profilētā vadītāja sēdeklī! Jebkurš vidējās klases auto ir lielāks, zemāks, elegantāks, stabilāks un prestižāks par jebkuru krosoveru vai minivenu. Biznesa auto ir svarīgi, kādu vizuālo iespaidu tas atstāj. Manuprāt, būdami vizuāli efektīgi, ērti un labi aprīkoti, abi degustētie spēkrati izstaro tādu pārliecību un iedvesmu, ka būtu gana prestiži dienesta auto ikvienam Latvijas ministram. Salīdzinot ar „Peugeot 508”, no ārpuses „Insignia” izskatās lielāks, arī salons šķiet plašāks, no vadītāja vietas raugoties, šeit sēdekļa un stūres regulējumu amplitūda sniedz daudzveidīgākas iespējas vadītājam izvēlēties savu individuālo sēdpozīciju. Stabilitāte uz ceļa abiem auto ir līmenī, vadāmība nedaudz atsaucīgāka ir lauvēnam, bet labāks gaitas komforts uz nelīdzena asfalta seguma — „Insignia”. No latvieša parastā skatpunkta raugoties, smagnējais, nedaudz patuklais „Insignia” atstāj krietni nopietnāku iespaidu nekā atturīgais, diskrētais „Peugeot 508”, kas vienkārši nešķiet pietiekami liels un prestižs biznesa klases statusam.



Ar „Insignia” „Opel” beidzot izdevies radīt vidējās klases sedanu, ko var uzskatīt par reālu alternatīvu „BMW”, „Audi” vai „Mercedes-Benz”. Tas varbūt nedaudz atpaliek komforta un braukšanas baudas ziņā, taču dizains, cena un lietošanas izmaksas izskatās ļoti kārdinoši. Ja kāds auto ir iegūlis atmiņā ar labām gaitas īpašībām, augstu komforta līmeni, pievilcīgu dizainu un savā ziņā arī statusa apliecinājumu, tad tā atjaunotā versija nedrīkst piedāvāt neko mazāk. Tagad „Opel” ir centušies padarīt „Insignia” vēl mūsdienīgāku un vēl tuvāku premium „plauktam”, vienlaikus tomēr paliekot līdzšinējā cenu nišā. Atturīgi kvalitatīvi uzlabojumi padarījuši „Insignia” gan pievilcīgāku, gan prestižāku. Jaunais salona panelis gan vairāk dod pievienoto estētisko vērtību, nevis funkcionālus uzlabojumus, toties jaunie dzinēji pelna augstāko atzinību. Tagad „Insignia” tikai mazas detaļas šķir no premium klases. Degustētais „Insignia” ar 1.6 SIDI dzinēju maksā 23 880 EUR. Jaunums ir virsbūves versija „Country Tourer” ar 4X4 piedziņu un automātu (pilnpiedziņa pieejama arī ārpus „Country Tourer” piedāvājuma), kas maksā gandrīz 40 000 EUR un grasās konkurēt ar „Volvo XC70” paaugstināto universāļu tirgus nišā.



„Peugeot 508” — šis lauvēns ir krietni nobriedušāks, elegantāks un arī prestižāks par savu 407. priekšteci. Tam ir kluss, plašs un komfortabls salons, kā arī piemīt daudz citu labu īpašību, kas to ierindo tuvu klases absolūtajiem līderiem. Taču tam nepiemīt īpašais franču šarms, ko uzticīgie pircēji bija tā iecienījuši šīs markas mašīnās un kura dēļ bija gatavi tām daudz ko piedot… „Peugeot 508” dizains ir itin pievilcīgs, pat sportisks, tomēr, par spīti tam, ceļu satiksmes plūsmā tas ir tikpat kā nepamanāms. Jā, nenoliedzami, „Peugeot 508” ir interesantāks un glītāks par tiešajiem konkurentiem „VW Passat” un „Toyota Avensis”, tas izskatās arī prestižāks par „Renault Laguna”, taču nav tik elegants kā „Citroen C6”, bet vizuāli nav tik dinamisks kā „Kia Optima” un neizskatās arī tik milzīgs kā „Ford Mondeo” vai „Opel Insignia”. „Peugeot 508” cenas ziņā ir pielīdzināms atbilstoši aprīkotam „Ford Mondeo” un noteikti ir lētāks par „VW Passat”. „Peugeot 508” sākumcena (ar 1.6 VTi benzīnmotoru) ir 19 564 EUR, bet degustētais auto ar 2.0 HDi FAP AT6 maksā 27 537 EUR.