Kad 2004. gadā franču kompānija „Renault” ķērās pie pirmā Eiropai paredzētā budžeta automobiļa izlaides, par visas pasaules ekonomisko krīzi neviens vēl skaļi nerunāja. Taču izrādījās, ka Rumānijā montētie lētie ģimenes automobiļi „Dacia Logan” kļuva par pieprasītu preci jau „treknajos” gados. Ne velti kādā prestižā vācu autožurnālā par „Dacia Sandero” rakstīts — „tieši šis ir īstais tautas vāģis jeb „folksvāgens””.

Ģimeniskā latvieša sapnis

To, ka „Renault” ar „Dacia” kā ražošanā lētiem, konstruktīvi vienkāršiem, pret sliktiem ceļiem noturīgiem automobiļiem izvilcis laimīgo lozi, apliecina arī konkurentu „Volkswagen” un „Peugeot” pievēršanās lētu auto modeļu ražošanai. Tikmēr „Dacia” ar saviem ražojumiem ir ne tikai pārplūdinājuši Balkānu valstis un Austrumeiropu, bet nu jau mēģina iekarot milzīgo Krievijas tirgu, kā arī nostiprināties Ziemeļāfrikā un pat Indijā.

Latvijā arī ir pietiekami liels pulks braukt gribētāju, kurus neinteresē prestiži zīmoli, komforta aprīkojums un zirgspēki. Taču viņi vēlas iegādāties pilnīgi jaunu mašīnu. Jaunu un ietilpīgu, bet iespējami lētu gan pirkuma brīdī, gan turpmākajā ekspluatācijā. Tieši par šādiem ļaudīm domāja franču „Renault”, kad radīja pirmo īsto mūslaiku tautas automobili „Dacia Logan”. Pa Latvijas ceļiem jau kādus piecus gadus ripo desmitiem „Dacia Logan” modeļu, kā arī viens otrs „Sandero”. Šķiet, ka „treknajos” gados Latvijā „dačele” daļēji nospēlēja to pašu lomu, ko sešdesmito gadu hipijiem spēlēja „folksvāgena vabolīte” — svarīgāka par transporta funkciju kļuva vēstījuma nodošana — es nepiedalos! Nepiedalos valsts nozagšanā, nepiedalos netīrajās politiķu spēlēs un nebarojos no viņu siles…

Taču — kurš gan pirms pieciem gadiem varēja iedomāties, ka drīz ar „Dacia” zīmolu tiks ražota vesela modeļu sērija. Tagad ar diviem jauniem modeļiem „Dacia” laužas iekšā arī ģimenes minivenu un komerctransporta tirgū. 

2012. gada martā notikušajā Ženēvas autošovā tika prezentēts „Dacia” pirmais minivens „Lodgy” vienlaikus ar vieglo komercauto „Dokker”, un Renault stendā tie abi bija paaugstinātas intereses objekti. Abus ražo jaunuzceltajā „Renault” rūpnīcā Tanžerā, Marokā. „Lodgy” un „Dokker” iezīmē „Dacia” jauno domāšanu. Un, šķiet, ka pirmām kārtām tā atspoguļojas jaunajā interjera dizainā, kas līdz šim allaž bijusi „Dacia” mašīnu vājākā vieta. 

No ārpuses „Lodgy” ir vienkārši liels auto ar askētisku dizainu, tāpēc profilā nedaudz atgādina no ūdens izceltas zemūdenes un iestiklotas lodžijas hibrīdu. Šo iespaidu rada plakani sāni, augsta plecu līnija, trīs dažādu lielumu sānu logi un visai stāvs vējstikls, kā arī optiski mazi riteņi. Kopumā virsbūve veidota, atbilstoši vienapjoma automobiļu labākajām tradīcijām — ar mazām pārkarēm un stūros izvietotiem riteņiem, iegūstot maksimālu telpu salona ietilpībai. „Lodgy” aizmugurei oriģinalitāti piešķir vertikāli daudzstūru lukturi, savukārt priekšgala dizainu veido mandeļveda galvenie starmeši, masīvs bampers un neuzkrītoša radiatora reste. Kopskatam nav ne vainas, ja vien blakus nenostājas melnā frakā tērpies „Renault Grand Scenic” minivens „Privilege” aprīkojumā ar gaišu ādas salonu un hromā mirdzošu radiatora resti, kurš ņirdz baltus LED zobus un tumsā dižojas ar elegantiem aizmugurējiem lukturiem pēc „Bentley” modes. Lai gan blakus šim elegantajam radiniekam „Lodgy” izskatās nedaudz lauciniecisks, praktiskumā tas gatavs paspēkoties un ierādīt švītīgajam pilsētniekam tā īsto vietu. „Renault Grand Scenic” ir nedaudz garāks par „Lodgy”, taču ne ietilpīgāks. „Dacia Lodgy” ārējie izmēri (garums/platums/augstums) — 4498/1751/1680 mm, riteņu bāze — 2810 mm, klīrenss — 120 mm.



Sēžot pie „Lodgy” stūres, jāapbrīno kolosālais plašums, kas pilnībā atbilst minivena nosaukumam un sūtībai. Salīdzinot ar visiem iepriekšējiem „Dacia” modeļiem, radikāli uzlabota paneļa arhitektūra. Tagad tai ir mūsdienīgas, pat simpātiskas formas, divkrāsu apdare izskatās jauki, par spīti snobus tracinošās lētās plastmasas klātbūtnei. Paneļa augšdaļā atrodas liela, ļoti praktiska mantu glabātava, bet tās masīvais plastmasas vāks nepieguļ panelim, kā nākas, un šī ir vienīgā detaļa, kas ļauj nojaust piederību pie budžeta klases. Tomēr jauki, ka paneļa augšpusē paredzēta vieta, kur normāli novietot dokumentu mapīti, pierakstu kladi, telefonu, „iPad” un citas personīgās lietas, lai tās slēptu no svešām acīm. Lielākais pārsteigums — „Dacia” tagad ir moderns audio/navigācijas centrs — „Media Nav” sistēma ar septiņu collu skārienjutīgu ekrānu un „Navteq” karšu navigāciju. Darboties ar skārienjutīgo ekrānu ir ārkārtīgi viegli un patīkami, tam blakus ir tikai divas pogas (ieslēgt un skaļāk/klusāk), bet audiosistēma nevar spēlēt vecos labos CD, tikai radio vai „mp3” failus no zibatmiņas. Elektrisko logu regulēšanas pogas tagad ir novietotas durvīs, un šoferis ar savu kreiso roku var pārvaldīt tās visas. Pedāļi un vadības sviras atrodas tieši tur, kur vajag, un darbojas ar patīkamu smagumu, tāpat kā stūre. Nav kruīzkontroles, bet ir ātrumkontrole ar brīdinājumu par iestatītā ātruma pārsniegšanu, kas darbojas gandrīz kā kruīze — auto notur vienmērīgu ātrumu, ja gāzes pedālis netiek atlaists.

Man četru dienu degustācijā nepietrūka tādu sīkumu kā āra temperatūras rādītājs un saulsardziņa spogulīša vāciņš blakussēdētājam, man nedaudz pietrūka tikai normālas kruīzkontroles. Varbūt varētu vēlēties plašākas vadītāja sēdekļa regulēšanas iespējas, bet pats „Lodgy” sēdeklis ir liels un gana ērts jebkuriem auguma parametriem, turklāt stūre regulējama augstumā un dziļumā, bet komfortablo sēdekli var atbīdīt pēc sirds patikas, nedzirdot aizrādījumus no aizmugurē sēdošajiem par saspiestiem ceļgaliem. Pārsēžoties aizmugurē, jāatzīst, ka šīs mašīnas radītāji pratuši lietderīgi izmantot katru salona centimetru.

Galvenais ieguvums — šis auto pavisam objektīvi un bez jebkādiem fokusiem ir septiņvietīgs. „Lodgy” kulbveidīgajā rumpī ir vieta trīs rindu izvietošanai, un, lai izmantotu trešo rindu, otrās rindas dīvāns nav jāpārbīda tālu uz priekšu, atsakoties no „biznesklases” plašumiem kājām. Un šie sēdekļi trešajā rindā padara smieklīgas visas iepriekš zināmās „flat/flex/stow” utt. grīdā ielokāmo beņķīšu konstrukcijas, jo tādus atzveltņus kā „Lodgy” citu minivenu bagāžniekā neatradīsiet. Trešajā rindā var iekļūt, ar divām kustībām salokot vidējās rindas labo malējo sēdekli. Atšķirība no otrā dīvāna ir tikai tā, ka te ir drusciņ mazāk vietas kājām, jo augstāka grīda. Taču „Lodgy” lepojas ar šajā segmentā vislielāko telpu trešās sēdekļu rindas pasažieriem, kājām nodrošinot 144 mm brīvas vietas, bet no grīdas līdz griestiem — 866 mm telpas. Tas nozīmē, ka, pat braucot ceļojumā, pieaugušam pasažierim trešajā rindā nebūs jāsaraujas čokurā, bet vienkārši jāsēž. „Lodgy” sniegtās ērtības spēja novērtēt BJSS „Pārdaugava” basketbolistes, kuras vienprātīgi apgalvoja, ka ar šādu auto labprāt dotos uz ikvienu spēli. „Lodgy” trešo sēdekļu rindu, kurai ir arī „Isofix” fiksatori bērnu sēdeklīšiem, var nolocīt vai arī pilnībā izņemt. Krēslus gan nevar ielocīt grīdā, taču bagāžnieka paplašināšana uz sēdekļu rēķina ir absolūti elementāra — ar divām rokas kustībām. Lielākais ieguvums būs šā auto bagāžnieka tilpums, jo pat variantā ar septiņām sēdvietām var ievietot 207 litru apjoma kravu, piecvietīgā versijā bagāžnieka tilpums ir 827 litri, bet, atbrīvojoties no vidējās sēdekļu rindas, iegūst dinozaura cienīgu 2617 litru ietilpību, ko apskaustu ikviens mēbeļu vai būvmateriālu veikala apmeklētājs.



Auto pieejams ar kādu no diviem benzīna dzinējiem — 1,6 litru atmosfērisko motoru (105 ZS) vai 1,2 litru turbopūtes agregātu (115 ZS) — vai arī ar 1,5 litru dīzeļdzinēju, kas atkarībā no versijas attīsta 90 vai 110 ZS. Šobrīd gan 1,5 litru dīzeļdzinējs ir gandrīz vienīgā „Lodgy” izvēle, jo 1,6 benzīnnieks nav ekonomisks, bet jaunā 1,2 litru turbomotora vēl nav. Mūsu degustētā bija dārgākā un jaudīgkā dīzeļversija, kas arī šajā reizē pārsteidza ar 107 ZS jaudu (pie 4000 apgriez./min) un apskaužamu griezes momentu — 240 Nm pie 1750 apgriez./min, kā arī reālu 4,7 litru vidējo patēriņu, kas tikai nedaudz pārsniedza ražotāja uzrādīto 4,4 l/100 km. Arī dinamika, braucot ar 1,2 tonnas smago auto, pat šķita labāka par tehniskajos datos norādīto (0—100km/h — 11,6 sekundes) un noteikti apmierinās ikvienu, ja vien nav vēlmes braukt daudz ātrāk par likumā atļauto un izpildīt riskantus apdzīšanas manevrus. Rīgā krustojumu spurtos „Lodgy” pārsteidzoši var iekabināt gandrīz jebkuram. Pateicoties kapitālai riteņu bāzei 2,8 metru garumā, „Lodgy” ir līganāks par jebkuru no saviem radiniekiem. Pa veco, neremontēto Latvijas ceļa asfaltu tas daudz nekratās, pierādot, ka tiešām konstruēts sliktiem ceļiem. Nebaidās pat no Salu tilta un Kalnciema ielas pārvada ekstrēmi skarbajiem izmēģinājumu poligona apstākļiem. Gaita ir pietiekami mīksta, lai absorbētu tipiskus Latvijas ceļu negludumus, jāuzteic arī skaņas izolācija, kas „Lodgy” ir labākā no visiem līdz šim sastaptajiem „Dacia” modeļiem. Jāņem vērā, ka minivenus nepērk, lai apmierinātu azartiskas braukšanas tieksmes, krietni svarīgāks ir gaitas komforts. „Lodgy” imunitāte pret Latvijas ceļu atspēlējas ar ne pārāk precīzu vadāmību un ievērojamām sānsverēm līkumos. Stabila gaita. Energoietilpīga piekare, pietiekami augsts klīrenss. Pārliecinošs jebkuros ceļa apstākļos. Iepriekšējo „Dacia” modeļu „Logan” un „Sandero” degustācijās secinājām, ka pret šā zīmola auto citi satiksmes dalībnieki pārāk bieži pielieto agresīvu braukšanas stilu, veicot manevrus, kādus Rīgas ielās 90. gadu sākumā ieviesa krievu valodā runājošas vieglas uzvedības sievietes pie aptumšotu BMW stūres, t. i., bez brīdinājuma strauji pārkārtojas uz blakus joslu un neskatoties stūrē taisni virsū... To, ka katrs „pacans” ar vecu BMW uzskata par pienākumu aizlīst „dačelei” priekšā, vēl var saprast — pārākuma sajūta uz sešcilindru motora bāzes, nevaldāmais slāvu temperaments, trakojošie hormoni un konkurences cīņa par „tjolkām”... Taču „dačeli” dažreiz mēģināja piesmiet pat absolūts letiņu „duksis” pusmūžā ar tusnīgu pagājušā gadsimta vojadžeru! Tagad gan visiem šiem agresīvajiem tipiņiem nāksies pierauties, jo „lodžijs” nav nekāds „logans”, tas jau ir pavisam citāds auto. No ārpuses vienkārši liels un masīvs. Tam vairs priekšā nelien ne veci „bembji” ne jauni „audiki”.



Degustācijas secinājumi

„Dacia Lodgy” plusi: lieliska ietilpība, labas manieres uz slikta ceļa, komforts salonā pat septiņiem braucējiem un ekonomisks dīzeļdzinējs; mīnusi: pārāk askētisks dizains un salona apdare, kā arī lētāko versiju aprīkojums, vidējo sēdekļu rindu nav ērti izcelt, taču — vai tas ir būtiski? 

 

Latvijā, ko pie varas esošie politiķi tagad cenšas prezentēt kā veiksmes stāstu, ir vislielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā, secināts nesenajā ekonomistu apvienības BICEPS „Re:Baltica” pētījumā. Pētījumam veiktie aprēķini liecina — 90% Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi uz ģimeni nepārsniedz 425 latus, turpretim vienam visturīgākajam sabiedrības procentam vidējie ienākumi ir vismaz 3019 lati, jeb septiņreiz vairāk. Tieši, domājot par šiem 90% Latvijas iedzīvotāju, „Dacia Lodgy” ir viens no svarīgākajiem jaunajiem auto modeļiem Latvijas tirgū. Noteikti daudz svarīgāks par tā saukto gada auto „VW Golf VII”, kas 90% mūsdienu latviešu rocībai ir daudz par dārgu… 



Ikvienā kuplākā ģimenē, pērkot auto, būtiski faktori ir praktiskums un ietilpība. Lai kā ģimenes galvam gribētos elegantu kupeju vai karsto hečbeku, divi vai trīs bērni liek izdarīt izvēli par labu kam praktiskākam. Ja nepieciešams septiņvietīgs minivens, „Lodgy” ir lētākā alternatīva — veiksmīga jauna auto izvēle lielām ģimenēm. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka „Lodgy” ir piecu gadu garantija.

Cenas dēļ „Lodgy” nav pat tiešo konkurentu, jo — kur „Lodgy” cenu lapa beidzas, teorētisko konkurentu piedāvājumi minivenu segmentā pat nesākas. Ar visām ekstrām aprīkots „Renault Grand Scenic” ir divreiz dārgāks par visdārgāko „Dacia Lodgy”. Domāju, ka nav objektīvi „Lodgy” salīdzināt ar divas, trīs un četras reizes dārgākiem auto, tāpēc „VW Sharan” nemaz nepieminēsim. „Lodgy” starta cena ir Ls 6748. Lētākajā versijā nav nedz elektrisko logu, nedz gaisa kondicionētāja, nedz septiņu sēdvietu, par skārienjutīgu navigāciju nemaz nerunājot. Bet degustētā septiņvietīgā „Lodgy Prestige” cena ir Ls 11000. Un te nepietrūkst nekā no visa tā, kas lielai ģimenei patiešām ir vajadzīgs. Dzinējs ir ekonomisks, arī gana dinamisks ikdienā, līdzenā gaita nodrošina mierīgu atmosfēru salonā, tādēļ elegances trūkums eksterjerā un interjerā paliek ēnā. Šis auto ir īsts ģimeniskā latvieša sapnis.