Apsveicot „Opel” ar dzīvespriecīgā mazauto „Adam” izlaišanu, secinājām, ka sacensties par pircēju ievērību tam nāksies galvenokārt ar itāliešu superzvaigzni „Fiat 500”, jo pārējie „mazuļi” tomēr atraktivitātē šim duetam līdzi netiks, bet angļu „Mini” ir novietots pavisam citā cenu plauktā. Bet tā nemaz nav slikta ziņa, jo pat Latvijā „Fiat 500” pērk vairākus desmitus eksemplāru gadā.

Jo mazāks, jo stilīgāks!

Par spīti tam, 2012. gada statistika rāda, ka Latvijā mazauto (A un B segments) tirgus daļa ir tikai 7,6 procenti no kopējā pārdoto jaunu vieglo automobiļu skaita. Degustējamie spēkrati „Fiat 500” un „Opel Adam” turklāt ir A segmenta auto, bet tādu starp Latvijā pārdotajiem pērn bija vien 1,4 procenti. Par spīti degvielas cenu augšanai, permanentajai ekonomikas krīzei un pat nelielai nodokļu politikas koriģēšanai, turīgās Rietumeiropas sen atzītos un pieņemtos mazauto latvietis parastais joprojām neatzīst un nesaprot. Toties Eiropā kopš 2000. gada A segmenta modeļu pārdošana pieaugusi par 30 procentiem. Īpaši tādās valstīs kā Itālija, Vācija, Lielbritānija, Francija un Nīderlande. Latvijas apstākļos autobraucēji priekšroku dod lielākiem spēkratiem, vēlams — vācu izcelsmes. Taču tas tikai palielina iespēju kādam (vai kādai) ar spilgtu supermini izcelties uz vispārējā pelēcīgās masas fona.

„Opel Adam”

„Adam” ir pirmais tā sauktās dzīvesstila („Life Style”) nišas modelis „Opel” saimē un ne velti izpelnījies godu nest „Opel” kompānijas dibinātāja vārdu. Tas ir stilīgs un atraktīvs lielpilsētas braucamais ar labu aprīkojumu un plašām individualizācijas iespējām. Šādam automobilim vajadzētu iepatikties Eiropas lielpilsētu iedzīvotājiem, kuri augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas. Automobilis ir 3,70 metrus garš un 1,72 metrus plats, kas mazo trīsdurvju hečbeku padara īpaši piemērotu urbanizētai videi. Mazie izmēri potenciālo pircēju acīs ir nevis pieticības apliecinājums, bet gan ērtības pilsētas burzmā. Tipiskākie šā tirgus segmenta pārstāvji ir „Fiat 500” un „Mini”, kas, tāpat kā izmēros nedaudz lielākais „VW Beetle”, veidoti ar nostalģisku atskatu uz vēsturiskajiem šāda nosaukuma automobiļiem. „Adam” gan šādu radurakstu nav, tas radīts pilnīgi no jauna. „Adam” galvenajās dizaina līnijās ir iznācis nedaudz līdzīgs tiešajam konkurentam „Fiat 500” — tāds mīlīgs, simpātisks bumbulis, pretēji „VW Up!” uzsvērtajai vēsajai funkcionalitātei. Ādamiņam ir savi svaigi un oriģināli vaibsti, kas to atšķir no citu jaunāko „Opel” modeļu saimes. Priekšpusē uzmanību uzreiz piesaista viena liela dzinēja ventilācijas atvere, kas ir līdzīga kā elpu aizraujošajam „Opel GT” rodsteram, kurš jau noņemts no ražošanas, arī ūdens lāses atgādinoši priekšējie galvenie starmeši bez jebkādiem straujiem lauzumiem nav citu šobrīd aktuālo „Opel” modeļu stils. Kičīga aizmugure ar asstūrainu optiku un lecīgi uzrautu spoilerīti jumta malā. Riselheimas mārketologi „Adam” sauc par individualizācijas čempionu. Un tiešām izvēles iespējas jumta un virsbūves krāsu toņiem, riteņu diskiem, salona krāsām un arī apdarei nudien ir plašas. „Opel” apgalvo, ka iespējamo kombināciju skaits mērāms desmitos tūkstošu. Personalizācijas pamatpaketes ir trīs – „Jam”, „Slam” un „Glam”. Pēdējais visdrīzāk ir cēlies no angļu vārda ‘glamour’, nevis no pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados radītā un jaunajā tūkstošgadē renesansi piedzīvojušā rokmūzikas novirziena glemroka. Bet mēs degustācijas laikā pārliecinājāmies, ka vecā, labā „T.Rex”, „Slade” un „Sweet” mūzika mūsu „Adam Glam” salonā iederējās patiesi lieliski, tāpat kā jauno glemrokeru „The Poodles”, „Bai Bang” un „De La Cruz” enerģiskās kompozīcijas.

Salonā formāli ir četras vietas, taču aizmugurē ir visai pašauri un arī bagāžnieciņš ir paredzēts apmēram trim lielajiem iepirkumu maisiņiem. Neko vairāk no šādu izmēru mašīnas arī nevar vēlēties. „Adam” nepārprotami ir automobilis diviem — jeb diviem lieliem un ne vairāk kā diviem pusaugu bērniem. Priekšā pat 185—190 cm gariem braucējiem būs gana ērti un komfortabli. Sēdekļi gan nav tik ergonomiski pielāgojami, kā „Insignia”, „Astra” un „Mokka” dārgākajās versijās, taču visnotaļ cienījami sēžamie ar 220 mm regulēšanu attālumā un 57 mm augstumā. Salona apdari var veidot pēc īpašnieka gaumes — pieejams plašs spektrs krāsu un dekoru, kā arī stilīgas griestu apdares un gaismas efekti. „Adam” var nodrošināt „Premium” līmeņa tehnoloģijas, tostarp jauno „IntelliLink” borta informācijas un izklaides sistēmu, kas auto pamatcenai pievieno vien 300 eiro un ļauj savienot savu viedtālruni („Android” vai „Apple iOS”) ar automašīnu. To noteikti novērtēs moderno tehnoloģiju fani, no kuru vidus arī tiek cerēts piesaistīt „Adam” pircējus, no kuriem vairāk nekā pusei vajadzētu būt jauniem klientiem. Taču bez viedtālruņa pat karšu navigācija „BringGO” šeit nestrādā. Mūsdienīgo tehnoloģiju uzskaiti var turpināt ar jaunākās paaudzes automašīnas stāvvietā novietošanas palīgsistēmu un aklās zonas brīdinājuma sistēmu. 

Vismazākais „Opel” būvēts uz GM globālās „Gamma II” platformas, tādas pašas, kāda piemīt arī mazajam krosoveram „Opel Mokka”, uz kādas taps arī jaunā „Corsa”. Balstiekārtas — priekšā ierastais „makfērsons”, bet aizmugurē daļēji atkarīga vērpes sija. Stūres mehānisms ar elektrisku pastiprinātāju, kā jau pieklājas īstam pilsētas auto, ar speciālu „City” režīmu, kas, lēni ripinot, atvieglo stūres pagriešanu. Zem motora pārsega atrodas kāds no diviem četrcilindru benzīna dzinējiem. Lielākā tilpuma 1,4 litru agregātam ir divas jaudas — 87 vai 100 ZS, taču griezes momenti abiem identiski 130 Nm. Kā bāzīte kalpo 1,2 litru 70 ZS dzinējs. Visiem trim arī viena un tā pati piecpakāpju manuālā pārnesumkārba, vien mazajam dzinējam citādas pārnesumu attiecības. Drīz „Adam” tikšot arī pie jaunas sešpakāpju pārnesumkārbas un pilnīgi jauna trīscilindru 1,0 litra tilpuma benzīna turbomotoriņa. Taču neliela tilpuma dīzeļversija, kāda ir galvenajam konkurentam, pagaidām solīta netiek. Ražotājs nesola arī automātisko transmisiju, kas uzreiz spētu piesaistīt ādamam daudzas sieviešu kārtas autobraucējas. Braucam! Stūres sajūta nav peļama. Standarta režīmā patīkami stingra nulles punktā un ar diezgan sakarīgu reaktīvo pretspēku manevros, bet „City” režīmu arī pilsētā nelietoju, taču šis režīms ļaus viegli manipulēt stūresratu ar smalki manikirētām dāmu rociņām. Ātrumkārbas kulise varēja būt nedaudz kompaktāka, taču kopumā 1,4 litru 100 ZS mašīna pilsētā likās pietiekami sprigana un izveicīga. Arī jau krietnos šosejas ātrumos mazais „Opel” ietur stabilu kursu un nebaidās pretimbraucošu kravas „fūru” radītu vēja virpuļu. Uz ātrgaitas šosejas ļoti prasās pēc sestā pārnesuma. Pēc trim degustācijas dienām iznāca, ka tērējām ne mazāk kā 6 litrus benzīna uz 100 kilometriem. Braucot ar 90 km/h, ap pusotru litru gan jau nomestu, taču tik un tā spriganais mazulis likās ļoti ēdelīgs. Bāka tukšojas ātrāk, nekā gaidīts, bet pie vainas ir nevis auto apetīte, bet gan bākas tilpums — tikai nedaudz virs 30 litriem.

Kopumā „Opel Adam” ir gandrīz ideāls lielpilsētas mazauto, tas radīts Eiropas lielo metropoļu publikai, kas braukšanu ar prasīgākiem auto uztver kā personīgās brīvības ierobežošanu. Ādama paredzamo triumfu aptumšo tikai viens apstāklis — jau pirms četriem gadiem visas Eiropas metropoles ir iekarojis „Fiat 500” — viens no stilīgākajiem jaunāko laiku automobiļiem, kas liek jukt pasaulei prātā vairāk nekā „Ferrari Enzo” un „Lamborghini Murcielago”, kaut arī ir tikai itāliešu zaporožeca mazdēls. 

 „Fiat 500” 

„Fiat 500” nav tikai automašīna. „Fiat 500” ir parādība, kas atstājusi pēdas vēsturē, turklāt ne tikai ietekmējusi automobiļu turpmāko attīstību, bet arī modi, reklāmu, popmūziku un pat… kulināriju. Tieši 50 gadus pēc kulta auto statusu iemantojušā „Fiat 500” prezentācijas Turīnā turpat tika prezentēts tā ideoloģiskais mantinieks — mūsdienu „Fiat 500”. Jauno „Fiat 500” no 1957. gada oriģināla šķir pusgadsimts, un tas vairs nav motorollers „Piaggio” uz četriem riteņiem. Mūsdienu „Fiat 500” ir pirmais supermini, kas saņēmis piecas zvaigznes „crash” testos. Tas ir otrais supermini, kam izdevies kļūt par Eiropas Gada auto (2008. gadā). Tam no visiem mazauto ir viskvalitatīvāk nostrādātais salons, kā arī neaptverams papildaprīkojuma apvārsnis ar 549 396 variantiem. Un tam ir nopietna „Abarth” sporta versija ar 150 zirgspēkiem.

Atšķirībā no „Mini Cooper” un „VW Beetle”, fiatiņš, šķiet, saglabājis oriģinālā modeļa proporcijas, un tas piešķir īpašu retro šarmu. „Fiat 500” ar saviem koķetajiem apaļumiem gandrīz ikvienam šķiet ja nu ne skaists, tad mīlīgs jau nu noteikti. Efektīga priekšpuse, sānskats ar milzīgu durvju plakni un neticami maza, slīpa aizmugures daļa. No skata gandrīz apaļš — cik garš, tik plats. Taču tas ir mānīgs vizuālais iespaids, jo fiatiņu tomēr nevar noparkot kā smārtu — vienalga, gareniski vai šķērsām. Atšķirībā no oriģinālā piecsimtā, šeit motors novietots priekšā, bagāžnieks ir aizmugurē un atverams kopā ar stiklu kā hečbekā. Patiesam retro iederētos durvis, kas veras uz otru pusi, un motors aizmugurē… 

Šodien visi mazauto tiek veidoti kastes formā ar vertikālu aizmuguri kā „VW Up!”, taču fiats drīzāk atgādina piramīdu, riteņi ļoti tālu izvirzīti virsbūves stūros. Hromēti dekoratīvie bamperi, durvju rokturi un sānskata spoguļi mazulim piešķir nepieciešamo elegances devu. Izmēros „Fiat 500” ir īsts supermini automobilis, jo tā garums ir pieticīgi 3,55 metri, platumā auto nepārsniedz 1,65 metrus un augstumā — 1,49 metrus. Taču 2,3 metrus garās riteņu bāzes ietvaros atrodas pasažieru telpa ar sēdvietām četriem cilvēkiem. 

 

No aizmugures šķiet, ka fiatiņā varētu būt ievietots ērts klubkrēsls vienam braucējam un stūre pa vidu. Bet patiesībā piecsimtais iekšā ir lielāks, nekā no ārpuses izskatās. Vadītāja sēdpozīcija veidota pēc vidējā itālieša izmēriem. Stūres kolonna nav izvelkama, tādēļ braucējam ar garākām kājām nāksies stūrēt ar izstieptām rokām. Sākumā to uztveru kā trūkumu, taču baltais salona noformējums fascinē! Visas vadības sviras un pedāļi darbojas ar pārsteidzošu vieglumu. Sēdpozīcija diezgan augsta, pilsētas satiksmes plūsmā noteikti nejūtos kā mazākais dzīvnieciņš džungļos. Plašuma sajūtu vēl pastiprina stiklotais jumts. Vēl dažas lietas, pie kā jāpierod, ir salīdzinoši biezais stūres rats, kā arī retro stilā ieturētais instrumentu panelis — izskatās interesanti un labi iederas kopējā ainā, tomēr pirmajā brīdī ir grūti orientēties spidometra un tahometra rādījumos. Ar laiku gan nākas atzīt, ka šāda kombinācija ir drīzāk veiksmīga nekā neparocīga, jo visa vadītājam svarīgā informācija atrodas vienuviet un ir labi salasāma, arī oranžajos toņos ieturētie displeji ir vienkārši, stilīgi un funkcionāli, tāpat kā pats auto. Ātrumpārslēga svira ar liela diametra bumbu galā atrodas uz pacēluma centrālajā konsolē un ir tieši pa rokai, turpretim rokas bremzes svira atrodas dziļi starp sēdekļiem un vismaz vienu reizi var tikt sajaukta ar sēdekļa augstuma regulatoru. Priekšā sēdošajiem ērti iekārtoties nebūs problēmu, bet aizmugurē pasažieriem gan vajadzēs saspiesties, tomēr — ja nav plānots tāls ceļojums, sāpoša mugura nedraud. Aizmugures sēdekļu pagalvji gandrīz atduras aizmugurējo durvju stiklā, tomēr bagāžniekā vietas diviem palieliem ceļojumu koferiem pietiks — ar 185 litru tilpumu tas nav īpaši liels, tomēr par 15 litriem pārspēj „Adam” tilpumu, turklāt pastāv arī iespēja nolocīt 50:50 attiecībā dalīto aizmugurējā sēdekļa atzveltni, ja nepieciešams pārvadāt ko lielāku. Turklāt bagāžnieku pielādēt ir visnotaļ ērti — tā maliņa ir salīdzinoši zema, savukārt vāks paceļas augstu virs galvas. 

„Fiat 500” paredzēti trīs aprīkojuma līmeņi — „Pop”, „Lounge” un „Sport”. „Lounge” sērijas aprīkojumā ietilpst liela elektriski atverama lūka, kas paredzēta kā klasiskajam, pusgadsimtu senajam „Fiat 500” modelim uzstādītā atvāžamā auduma pārsega idejas turpinājums. Stiklots jumts „atvieglo” atmosfēru kabīnē un restaurē 60. gadu izjūtas. Taču 1200 eiro ir gandrīz desmitā daļa „Fiat 500” cenas, tad jau jādomā, ka lētais „Fiat 500 Pop” vairāk atgādina 1957. gada itāliešu tautas mašīnu. Taču baudījums no mūsdienu „Fiat 500” atkarīgs no sastāvdaļām un to kombinācijas. Iespējas nopirkt tādu „Fiat 500” kā nevienam ir varenas, un kādēļ gan ne, ja sīko variāciju (svītras uz jumta, dekori utt.) skaits pārsniedz pusmiljonu. „Fiat 500” mājas lapā griežas aksesuāru universs no svītrām Itālijas karoga krāsās līdz dažnedažādiem starta numuriem, rūtiņām, logotipiem utt. un vēl vesels Milānas audumu veikals iekšējai apdarei. 

Degustētajam sniegbaltajam „Fiat 500” ir 1242 cm3 benzīnmotors un piecpakāpju manuālā pārnesumkārba, pašmasa tikai 940 kg un stils pāri visam! Bet varbūt, ka „Fiat 500” galvenais trumpis ir tas, ka šī ir viena no retajām automašīnām, kura spēj veikt vērā ņemamu attālumu, ielejot benzīnu „par piecīti”, jo pat pilsētas režīmā degvielas patēriņš ir aptuveni 5 litri uz 100 kilometriem nobraukuma. Ja gribas braukt ar vēl mazākiem izdevumiem, tad var izvēlēties 1,3 litru dīzeli (75 ZS), kurš attiecīgi vidēji patērēs 4,2 litrus degvielas. Degvielas tvertnes tilpums atbilst automobiļa izmēriem — tikai 35 litri. No ikdienas lietošanas viedokļa fiatiņš ir ļoti patīkams — viegli stūrēt, viegli braukt un galu galā arī viegli noparkoties, turklāt vietās, kurām citi autovadītāji brauc garām. Jauda nav liela, tomēr, ņemot vērā, ka stilīgais „bumbulis” sver tikai 940 kilogramus, ar to pietiek arī sportiska braukšanas stila cienītājiem, katrā ziņā auto nešķiet tūļīgs nedz pilsētā, nedz arī uz šosejas, kad jāveic apdzīšana. Virsbūves pašos stūros novietotie riteņi nodrošina apskaužamu stabilitāti, ātrumā izbraucot virāžas, manevrēšana ir ļoti viegla un veikla, un tas prot bremzēt kā maza formula. Dzinējs atrodas tikpat kā rokas stiepiena attālumā un skaļi atgādina par savu klātbūtni pat pie vienmērīga braukšanas ātruma, taču braukšanas azartu tas tikai pastiprina. Labi saklausāms arī ceļa troksnis, taču traucējošs tas kļūst, tikai braucot pa bruģi. Sportiskā pacietā piekare paredzēta gludam asfalta segumam, taču Latvijas ceļa grambas to nespēj caursist. Mašīna pat uz izcili draņķīga asfalta turas kopā kā viens vesels. „Fiat” braši turas gan uz asfalta, gan grants seguma un ir piemērotāks tālākam braucienam, nekā varētu gaidīt. Bet pats labākais ir ideāla manevrēšana pilsētā, un jau pēc karstā vasaras dienā Rīgas centra sastrēgumos pavadītas stundas ar vecu itāliešu popmūziku fonā es fiatiņā sajūtu „la dolce vita” auru, un jo ilgāku laiku pavadām kopā, jo vairāk iepatīkas… pēc divām dienām vairs pavisam nevēlos no mazā fiatiņa šķirties.

Degustācijas secinājumi

„Opel Adam” plusi: elegants interjers, labs aprīkojums un ļoti plašas individualizācijas iespējas; mīnusi: lai arī skaitās četrvietīgs, reāli vieta ir tikai diviem braucējiem; pietrūkst vēstures auras. 

Ne tik šiks kā „Fiat 500”, taču šarmants un gana praktisks. „Adam” ir normāls kompakts auto, kas beidzas uzreiz aiz vadītāja muguras — aiz tās ir tikai divas simboliskas sēdvietas un mazītiņš bagāžnieks, taču priekšā diviem sēdētājiem ir tādas ērtības, kādas ne katrreiz sastapsi pat kompaktklasē. Braukšana diezgan sportiska, tikai stūre šķita pārāk viegla. „Adam” trumpis ir ārkārtīgi plašās noformējuma un aprīkojuma opcijas. Diez vai uz ielas jebkad izdosies redzēt divus pilnīgi vienādus ādamiņus. „Adam” modeļa bāzītes cena ar 1,2 litru motoru maksā, sākot no 10 416 eiro. Tas izskatās cerīgi, bet lielākie motori, ja vēl tos papildina ar „Jam”, „Slam” un „Glam” krāšņo atribūtiku, jau „kož makā”. „Glam” un „Slam” aprīkojuma līmenī cenas sākas attiecīgi no 12 700 un 13 000 eiro, bet par 100 ZS dzinēju jāpiemaksā 900 eiro. 

„Fiat 500” plusi: neparasts retrostila izskats un interjers, elastīgi dzinēji un konkurētspējīga cena; mīnusi: ietilpība — ierobežota, auto tēlam pietrūkst nopietnības.

Rets automobilis uz ielas spēj piesaistīt tik daudz uzmanības! Jo „Fiat 500” ir un paliek pats stilīgākais pilsētas auto — labvēlīgi tukls, šķelmīgs, mazliet bezkaunīgs un bezgala švītīgs. Tas ir trīsarpus metru garš bumbulis ar lieliem logiem, lielu stūri, retro stila spidometru, mazu bagāžnieku, divām ērtām sēdvietām priekšā un ne tik ērtām aizmugurē. „Fiat 500” sākumcena ir 10 250 eiro par plikāko „Pop” versiju ar 1,2 litru benzīna motoru, bet auto ar dīzeļdzinēju „Fiat 500 1.3 Multijet Lounge/Sport” maksās jau 15 574 eiro.

Pēc ārējiem izmēriem „Adam” ir nedaudz prāvāks par piecsimto, jo tā garums ir par 152 mm lielāks, platumā vācu auto pārsniedz itālieti par 339 mm, bet augstumā 3 mm pārsvars ir piecsimtajam. Taču 2,3 metrus garās riteņu bāzes ietvaros itālietis pamanījies ievietot bagāžnieku, kas par 15 litriem lielāks nekā vācietim. Tiesa, nolaižot aizmugures sēdekļus, ādams iegūst 163 litru handikapu. Piecsimtais no ārpuses vizuāli šķiet daudz mazāks par „Adam”. Bet patiesībā piecsimtais iekšā ir lielāks, nekā no ārpuses izskatās. Otrajā rindā sēdošajiem vietas ceļgaliem šķita pat par kripatu vairāk nekā ādamā. Tiesa, plecu augstumā fiatiņš ir šaurāks. Ja vērtējam dzinēju un transmisiju izvēli, tad „Adam” pagaidām tā ir visai pieticīga, toties „Fiat 500” arsenālā ir gan dīzelis gan sešpakāpju kārba. Personalizācijas iespējas gan „Fiat 500”, gan „Adam” izskatās patiesi iespaidīgas, un pārējie konkurenti šiem abiem krāsaini dzīvespriecīgajiem var pretstatīt vien piecdurvju versijas pieejamību (kā „VW Up!” un „Škoda Citigo”) vai trīsdurvju versijas neesamību (kā „Chevrolet Spark” un „Kia Picanto”). Konkurence? Mini ir pārāk dārgs, bet „VW Up!” un pārējie — ir pārāk utilitāri, tiem pietrūkst stila.