Šāgada pavasarī tika nodibināta jauna asociācija, pēc kuras veiksmīga darba īpaši apmierināti var būt tie autovadītāji, kuriem nav „palaimējies” iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācijas (LAVRA) plāni ar mērķi veidot profesionālas, visām iesaistītajām pusēm saprotamas un godīgas attiecības saistīti ar ciešu sadarbību starp servisiem, apdrošināšanas kompānijām un auto īpašniekiem.

 

Jaunizveidotās asociācijas mērķis ir „apzināt un apvienot visas Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrētās un nepieciešamās atļaujas ieguvušās auto virsbūvju remontu darbnīcas, materiālu izplatītājus, kā arī iekārtu un instrumentu piegādātājus”. LAVRA valdes priekšsēdētājs Gints Gailis atzīst, ka vienīgie šobrīd Latvijā eksistējošie parametri, pēc kuriem var apzināt auto servisus, kas tiesīgi nodarboties ar virsbūvju remontu, ir komercuzņēmuma reģistrs, PVN maksātāja reģistrs un – galvenais – Vides pārvaldes izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, kuras daudziem servisiem Latvijā nav. Par LAVRA biedru var kļūt tikai tie servisi un darbnīcas, kuriem ir visi šie dokumenti.

Par savu galveno darbības virzienu asociācija noteikusi auto virsbūvju remonta jomas sakārtošanu, kā arī vienotu remontdarbnīcu darbības kritēriju izstrādāšanu, kas savukārt varētu veicināt pilnvērtīgu sadarbību ar apdrošināšanas kompānijām. „Skaidrs, ka lielākie virsbūvju remontdarbu apjomi ir saistīti ar avārijas seku likvidēšanu, kas savukārt veicina ciešu sadarbību ar apdrošināšanas kompānijām,” atzīst Gints Gailis. „Šajā sfērā diemžēl valda diezgan liels bardaks, jo nekādi reglamenti nenosaka, kurā servisā drīkst vai nedrīkst veikt konkrētas darbības un remontus. Konkrēts piemērs – Eiropas Savienībā automašīnu virsbūvju krāsošanu drīkst veikt tikai ar ūdens bāzes krāsām, bet šī prasība Latvijā tiek vulgāri ignorēta, jo nozīmīgi palielina izmaksas – vajadzīgs lielāks laika patēriņš, energoresursi – elektrība un degviela krāsošanas kamerām, iekārtām ir jābūt jaudīgākām, ar lielāku gaisa apmaiņu, un tās ir dārgākas. Rezultātā servisiem, kuri ievēro šīs likumdošanas normas, darba izmaksas ir augstākas nekā tiem, kuri šīs regulas neievēro, un pēdējiem apdrošinātāju puse dod priekšroku.”

Asociāciju interesē kvalitatīvu servisu apvienošana, šo pilno sarakstu prezentējot apdrošināšanas kompānijām kā uzticamus sadarbības partnerus, kas ievēro gan darba, gan tehnoloģiju kvalitātes prasības, atbildību un godīgu cenu, jo šodien auto īpašniekam bieži vien nav pārliecības par to, vai veiktais remonts ir izdarīts atbilstoši rūpnīcas izgatavotājas akceptētajām remonta tehnoloģijām un vai šiem darbiem ir garantija. Klienti ir neapmierināti ar darbu kvalitāti, ar servisu kvalitāti un aprīkojumu. Remonts bieži vien tiek veikts ar neatbilstošiem materiāliem un nepiemērotās telpās, un tas veido izmaksu atšķirību.

„Protams, ka apdrošinātāji vēlas samazināt savas izmaksas, bet nu jau situācija kļūst absurda. Tiek organizētas pēcavārijas remontu izsoles internetā, kas pieejamas noteiktam, sabiedrībai nezināmam servisu lokam, un šajās izsolēs uzvar piedāvājums ar zemāko cenu!” stāsta Gints Gailis. Vai ar šādu nostāju un politiku kāds var nodrošināt tehnoloģiski pareizu un kvalitatīvu remontu? Vislielākais cietējs šajā shēmā vienmēr būs galapatērētājs – auto īpašnieks. „LAVRA ir pasūtījusi Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā neatkarīgu pētījumu par minimālo normstundas izcenojumu virsbūvju remonta darbnīcās, kurā iekļauti aprēķini ar visu nodokļu nomaksu, tehnoloģiju un likumdošanas ievērošanu. Šis projekts patlaban ir pētniecības stadijā.

Nesaprotu, kā iespējams piedāvāt darbu par Ls 5 stundā – aptuveni šādi skaitļi veidojas, ievietojot izsoļu piedāvājumus transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodikā – un kā cienījamie ekspertu kungi zem šiem apstiprinājumiem var likt savus ekspertu zīmogus!? Šī sistēma vistiešākajā mērā veicina nodokļu nemaksāšanu valstī, kas savukārt skar nu jau visus sabiedrības locekļus, jo šis slogs guļas uz mūsu visu pleciem.”

Ideju par asociācijas izveidi diktējusi arī pašreizējā situācija, kad Latvijā daudz kas mainās ikvienā nozarē, īpaši tas attiecas uz uzņēmumu pastāvēšanu. Šis laiks atsijā tos, kas izveidoja autoservisa uzņēmumus, jo vienkārši bija pieejama nauda kredītiem. LAVRA biedru saraksts, kas pieejams asociācijas mājas lapā, informē par uzņēmumiem, kas joprojām ir un turpina darboties.

Gints Gailis uzsver, ka LAVRA vēlas informēt sabiedrību un patērētājus par viņu tiesībām izvēlēties sava auto remonta vietu, īpaši tas attiecas uz OCTA gadījumiem, kas saistīti ar virsbūvju remonta nepieciešamību. „Tāpēc asociācija vēlas informēt – ir tādi un tādi servisi, kas atrodas tur un tur, dara to un to ar tādiem un tādiem materiāliem,” viņš stāsta. „Arī reģionos ir LAVRA pārstāvji – Talsos, Kuldīgā, Liepājā, Valmierā, Valkā –, kuri ir deklarējuši savu darbību un vēlas pozicionēt sevi kā uzticamu sadarbības partneri. Nevienam no mums nekāds pārsteigums nav tas, ka daudzi auto virsbūvju remontētāji ir nokļuvuši ļoti lielā apdrošināšanas kompāniju finansiālā un psiholoģiskā atkarībā. Es nemēģināšu vainot apdrošinātājus par to, ka šāda problēma radusies, jo arī viņi ir tieši tādi paši biznesmeņi kā mēs un arī viņi centīsies izmantot visas likumīgās iespējas, lai saviem uzņēmumiem radītu maksimālus peļņu.

Mēs vēlamies visu sadarbību veidot caurspīdīgu, uzticamu un saprotamu. Nākotnē plānojam izveidot vienotu servisu sarakstu, varbūt pat izdot katalogu, ko savām vajadzībām varētu izmantot arī apdrošināšanas kompānijas. Mēs centāmies dibināt attiecības arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), bet pagaidām pretimnākšanu neesam sagaidījuši. Es saprotu, ka mēs pārstāvam biznesa intereses, taču labprāt kopā ar PTAC viņu kompetenču robežās gribētu informēt sabiedrību un galapatērētāju par viņu tiesībām, kuras šinī jomā bieži vien tiek ignorētas. Ir saņemtas daudzas sūdzības par nekvalitatīvu remontu, bet nav sūdzību par to, ka apdrošinātājs neļauj izvēlēties, kur veikt remontu. Tas ir jāmaina!”

Gints Gailis norāda, ka visbiežāk problēmu sakne meklējama neinformētībā. Daudz ko nezina patērētāji, šo to noklusē apdrošinātāji, šo to – servisi. LAVRA mērķis ir piedāvāt skaidru un caurskatāmu trīspusēju sadarbības modeli, kurā ieguvēji būtu visi – gan patērētājs, kurš pēc remonta atgūtu kvalitatīvu un garantiju nezaudējušu automašīnu, servisi un apdrošināšana kompānijas, kas iegūtu godīgu sadarbību un augstu reputāciju. „Mēs asociācijā pieņemam darba standartus, un te nav runas par vienošanos, jo pakalpojumu cena, darbu kvalitāte un attieksme pret klientu būs vienīgais aspekts, kas radīs konkurenci,” saka LAVRA valdes priekšsēdētājs. „Vienošanās iespējama starp diviem trim tirgus spēlētājiem, bet, ja mēs būsim 30 un 40, tad runa var būt tikai par konkurenci, jo šobrīd visiem darba nepietiek. Es neredzu iespēju savstarpēji vienoties par cenu diktātu, jo tirgus visu saliks „pa plauktiņiem”.”

Runājot par sabiedrības informēšanu, Gints Gailis norāda uz iespējamo sadarbību ar CSDD, jo automobilis, kas ir nekvalitatīvi vai pat nepareizi saremontēts, rada lielu bīstamību uz ceļiem, par ko tik ļoti iestājas CSDD. „Kā reizēm notiek – neievērojot nekādas rūpnīcas izgatavotājas ieteikumus, no trim mašīnām „stiķē” kopā vienu. Ir rezerves daļas, ko nemaz nedrīkst remontēt, jāmaina pēc noteiktas tehnoloģijas, lai mašīna saglabātu drošības parametrus. Kas notiek pie otrreizējas avārijas nepareizi saremontētai automašīnai? Tur ir līķi!” saka Gints Gailis. „Mums tāpat kā CSDD interesē, lai pa ielām brauktu drošas, pareizi saremontētas automašīnas, kuras neapdraudētu nevienu sabiedrības locekli – vai tas būtu autovadītājs un tā pasažieri vai gājējs.”

Jaunākās tendences rāda, ka par iestāšanos LAVRA interesējas arī jauno automašīnu dīleri, kuri pēdējā laikā, pieskaņojoties ekonomikas tendencēm, nozīmīgi paplašinājuši servisu darbību.

„Ir jāievieš remonta uzņēmumu sertificēšana,” Gints Gailis ir pārliecināts. „Vācijā pastāv tīkls „Identica”, kurā apvienoti remonta uzņēmumi, kuri darbojās pēc vienotiem standartiem un ir uzticami partneri apdrošinātājiem. Kaut ko līdzīgu gribas izveidot arī Latvijā. Lai cilvēki zina, ka šis ir uzņēmums, kas drīkst nodarboties ar attiecīgiem remontiem.”

Paplašinot darbības jomu, LAVRA vēlas piesaistīt arī citas ar viņu nozari saistītas apvienības, piemēram, auto krāsu izplatītājus. „Lielākajās valstīs – Vācijā vai Austrijā – ir vērts dibināt atsevišķas krāsu izplatītāju asociācijas, mums tas nebūtu prātīgi apjomu dēļ. Tāpēc mēs viņus aicinām pie sevis, jo no mūsu darba apjomiem ir atkarīgs arī viņu bizness, turklāt informācijas aprite par jauniem materiāliem, tehnoloģijām, likumdošanu utt. būtu daudz centralizētāka un operatīvāka,” uzsver LAVRA valdes priekšsēdētājs.

http://www.lavra.lv