Eiropas autokrosa čempionāta Latvijas posms Mūsā šogad tiks aizvadīts 25. un 26. maijā. Kā parasti, tas pulcēs lielāko daļu labāko Eiropas autokrosa braucēju no vairāk kā 15 valstīm. Sporta Komplekss Mūsa svin savu 35. pastāvēšanas gadadienu kopš tālajā 1978. gadā tika atklāta visiem zināmā Mūsas trase. Sporta kompleksā jau kopš 1986. gada tiek aizvadītas dažādas starptautiska mēroga motoru sporta sacensības, sākot no Draudzības kausa izcīņas autokrosā un beidzot ar FIA Eiropas autokrosa čempionātu. Taču par Eiropas čempionāta senāko vēsturi informācija Latvijas medijos bijusi ļoti skopa. Ar šo publikāciju „AutoInfo” vēlas šo „balto plankumu” nedaudz aizpildīt.

Pirms „Mūsas”

Autokross dzima pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Britu salās kā atsevišķu autoklubu organizētas sacensības. 1968. gadā Austrijā notika pirmās autokrosa sacensības kontinentālajā Eiropā. 1976. gadā FIA izdeva vienotus autokrosa noteikumus un nodibināja Eiropas kausa izcīņu speciālajām krosa mašīnām. Tagad šī mašīnu klase tiek dēvēta par „Super Buggy”. 1979. gadā par pirmo Eiropas kausa ieguvēju kļuva austrietis Karls Singers ar „Karmann VW 2400”. 1979. gadā tika nodibināta arī Eiropas kausa izcīņa salonautomašīnu klasē, ko ilgu laiku pazinām kā „Divīziju 1”, bet tagad to dēvē par „Touring Autocross”. 1980. gadā par pirmo Eiropas kausa ieguvēju kļuva vācietis Peters Derbers ar „Porsche 911”. 1981. gadā Eiropas kausa izcīņa tika pārveidota par oficiālu Eiropas čempionātu autokrosa braucējiem. Eiropas čempionāta pirmsākumos nepārspējams bija vācu bagiju pilots Villijs Rēzels, kurš laikposmā no 1979. līdz 1985. gadam izcīnīja septiņus čempiona titulus pēc kārtas. Villija apelsīnu krāsas bagijam faktiski nebija nekāda dizaina, tas drīzāk atgādināja nevis automašīnu, bet haotiski sametinātu oranžu cauruļu konstrukciju uz četriem riteņiem, kurā dažādos gados tika izmantoti „VW”, „Audi” vai „Porsche” dzinēji, taču konkurenti viņam neko nevarēja padarīt. Pirmajos gados  Rēzela pārākumu spēja apšaubīt tikai austrietis Karls Vobers ar savu atraktīvo, ASV karoga krāsām un „Jim Beam” reklāmām izdaiļoto mašīnu ar „Porsche” dzinēju. Vēlāk par Rēzela nopietnākajiem konkurentiem kļuva sociālistiskās Čehoslovakijas izlases līderi - Jaroslavs Hošeks, kurš 1979.gadā izcīnīja čehu komandai pirmo medaļu, un Aloizs Havels, kurš turpmākajos gados kļuva par pieckārtēju Eiropas vicečempionu. Jāpiebilst, ka jau kopš 1979.gada čehu autokrosa izlases komandā iekļuvušie sportisti saņēma dāsnu valsts finansējumu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka tieši čehs 1986. gadā gāza no troņa „autokrosa Šūmaheru” Villiju Rēzelu, kļūdams par Eiropas čempionu. Tas bija Karels Havels, kurš atšķirībā no saviem komandas biedriem neizmantoja pašmāju ražojuma „Tatra” dzinēju, bet gan „Porsche” motoru. Nākamajā gadā Čehoslovākijas valsts atbalsts autokrosam bija pilnībā attaisnojies, jo viss 1987.gada Eiropas autokrosa goda pjedestāls piederēja čehiem — par Eiropas čempionu kļuva Bohumils Krestans, izmantojot čehu dzinēju „Tatra 3500”, otrais bija Jirži Bartošs, trešais — Jaroslavs Hošeks. Šis panākums autokrosistiem ļāva savā dzimtenē popularitātē mēroties ar to gadu spilgtākajām Čehoslovakijas hokeja zvaigznēm Jirži Holečeku, Ivanu Hlinku un Marianu Ščastniju.



Tions un Neikšāns pārsteidz Eiropu

1987. gadā divām autokrosa mašīnu klasēm pievienojās trešā — „Buggy 1600”, kurā izcīnīja Eiropas kausu. Par pirmo kausa ieguvēju kļuva vācietis Valters Bauerle. 1989.gadā uz Eiropas autokrosa skatuves pirmo reizi parādījās Latvija - Eiropas kausa posms „Buggy 1600” klasē notika Mūsas trasē. Uzvarēja Austrumvācijas sportists Pēters Mīke, sīvā cīņā pārspējot mūsu Nikolaju Tionu. Togad baušķenieks trīs reizes kāpa uz Eiropas goda pjedestāla un sezonas kopvērtējumā ierindojās 6. vietā. 1990. gadā Tions sensacionāli uzvarēja Čehijas posmā, izcīnīja divas otrās vietas un sezonas kopvērtējumā ierindojās ceturtajā pozīcijā, bet par Eiropas čempionu ar divām uzvarām un trim otrajām vietām kļuva igaunis Jānuss Ligurs. 1991. gadā igauņu pilots atkārtoja savu panākumu un kļuva par pirmo divkārtējo Eiropas čempionu „Buggy 1600” klasē.  

1991. gadā cīņa par titulu starp Rolfu Folandu un itālieti Džankarlo Steku togad risinājās gan sacīkšu trasēs, gan pie tiesnešu galdiem, izskatot neskaitāmus protestus un apelācijas. Galu galā jau pēc sezonas beigām par oficiālo čempionu tika atzīts Steka, bet Folands uzskatīja, ka tituls pienākas viņam, un čempiona trofeju itālietim tā arī neatdeva. 1992. gadā B grupas mašīnu cīņas beidzot klātienē vēroja arī Latvijas autokrosa fani — Bauskas posmā par uzvaru cīnījās divi B grupas auto — itālietis Džankarlo Steka ar „Lancia Delta S4” pret francūzi Fabrisu Morīzu ar „Peugeot 205 Turbo16”. Temperamentīgais itālietis savu monstru nespēja novaldīt Mūsas trases tālā gala līkumos, franču auto finišēja pirmais, bet vēlāk tika diskvalificēts, jo Rolfs Folands atkal iesniedza protestu — šoreiz par „Peugeot” aizmugurējā loga stikla neatbilstību... Sezonas kopvērtējumā francūzis Fabriss Morīzs ar „Peugeot 205 Turbo16” tika kronēts par Eiropas čempionu. No 1993. gada B grupas mašīnas „Touring Autocross” klasē startēt vairs nedrīkstēja, taču atjautīgie itālieši saprata, ka šis aizliegums neattiecas uz „Super Buggy” klasi. Atsevišķās sacensībās uz starta izgāja Džanbatista Rosella ar izmēros milzīgu „bagiju”, kas patiesībā bija „Lancia Delta S4” ar noņemtiem virsbūves paneļiem un dažiem citiem nebūtiskiem uzlabojumiem.

Latvieši nāk!

Gints Bujāns pirmais no latviešiem ieguva Eiropā konkurētspējīgu tehniku — A grupas „Lancia Delta Integrale”. 1992. gadā viņš izcīnīja 3. vietu Austrijā, 4. vietu Holandē un 7. vietu kopvērtējumā. 1993. gadā Gints kā pirmais latvietis vinnēja Eiropas čempionāta posmu Mūsā, bet sezonas kopvērtējumā palika 9.vietā. Likās – nu tik maisam gals ir vaļā, un avantūristiskais Haralds Šagbazjans ar lielu pompu pasludināja savu projektu „Latvietis – Eiropas čempions”, taču turpmākos 3 gadus latvieši uz Eiropas goda pjedestāla netika. Vācietis Rolfs Folands ar „Audi Quattro S2” guva divus titulus pēc kārtas 1993.—1994. gadā un ar 22 uzvarām noslēdza savu karjeru autokrosā kā trīskārtējs Eiropas čempions, pārceļoties uz rallijkrosu. 1995.gadā Mūsā latviešu autosporta līdzjutēji no saviem sportistiem gaidīja tikai uzvaru, jo līdzās pēdējo gadu līderim Gintam Bujānam ar konkurētspējīgu tehniku uz starta izgāja uzreiz četri potenciālie Eiropas iekarotāji – Aldis Zēbergs (Toyota Celica), Andris Dambis (Ford Escort), Haralds Šagbazjans (Audi Quattro) un Arnis Šķesteris (Lancia Delta Integrale). Līdz galam izturēja tikai Šķesteris, gūstot lielāko panākumu savā karjerā - 4.vietu. Toties 1996. gadā Čehijā, Novopakas trasē, latvieši sensacionāli svinēja dubultuzvaru: Andris Dambis — pirmais, Aldis Zēbergs — otrais, bet ceturtais - Šahs! Togad Latvijas posmā no latviešu faniem neviens nešaubījās, ka „nu tik mēs Mūsā tai Eiropai parādīsim”, taču Mūsā latviešu „varenais četrinieks” – Bujāns, Dambis, Zēbergs un Šahs – neattaisnoja līdzjutēju cerības. Labākais no latviešiem bija jaunais talants Jānis Kļaviņš, kurš braucot ar Neikšāna veco Moskvič-Aleko, spēcīgajā Eiropas konkurencē spēja finišēt trešais! Sezonas noslēgumā Latvija varēja līksmot — guvis punktus visos 8 posmos, Andris Dambis pirmo reizi vēsturē Latvijai izcīnīja bronzas medaļu Eiropas čempionāta kopvērtējumā! „Touring Autocross” klasē bija sākusies „baltiešu ēra”.



Andris Dambis – labākais no labākajiem!

No latviešu „varenā četrinieka” – Bujāns, Dambis, Zēbergs un Šahs – līdzjutēju cerības pilnā mērā gan attaisnoja tikai Dambis. Pārējie trīs ne katru gadu brauca uz visiem Eiropas posmiem, bieži vien pat likās, ka viņiem par Eiropas iekarošanu svarīgāk ir būt pirmajiem „savā ciemā” – Latvijas čempionātā, kur savstarpējas cīņas tika aizvadītas ar nepieredzētu azartu. Sezonas galvenajos startos - Eiropas posmā Mūsā - latvieši bija žilbinoši ātri kvalifikācijā, nereti uzvarēja arī savos priekšbraucienos, taču finālbraucienā līdz uzvarai vai vietai uz pjedestāla allaž kaut kā pietrūka, visbiežāk – tehnikas izturības, dažreiz - arī vēsa prāta un aprēķina. Un tā nu gadu no gada savā trasē finālbraucienos cīņā par pjedestālu nācās piekāpties ne tikai Eiropas čempioniem Rolfam Šaireram un Helmutam Vildam, bet arī dažiem citiem, neapšaubāmi lēnākiem, taču gudrākiem un viltīgākiem pilotiem, tādiem kā itālis Romanisio, čehs Brožeks un krievs Kotello.1997.gadā, kad Latvijas hokeja izlase pirmo reizi lika nodrebēt pasaules hokeja elitei, Aldis Zēbergs Mūsā beidzot finišēja trešais un kāpa uz goda pjedestāla, bet čempionāta kopvērtējumā viņš ieguva augsto piekto vietu. 1998.gada sezonai Andris Dambis un  Haralds Šagbazjans bija apvienojušies komandā „Shell autoklubs Šahs” ar mērķi beidzot īstenot projektu „Latvietis – Eiropas čempions”. Komandas pirmais pilots neapšaubāmi bija Dambis, kurš izcīnīja skaistas uzvaras Vācijas un Latvijas sacīkstēs, kā arī finišēja otrais Čehijā, Krievijā un otrajā Vācijas posmā. Pirms pēdējā posma Itālijā čempionāta intriga sasniedza kulmināciju – savu otro titulu iegūs vācietis Helmuts Vilds vai pirmoreiz vēsturē par Eiropas čempionu kļūs latvietis Andris Dambis. Haralds Šagbazjans tobrīd jau bija sapratis, ka viņa menedžera talants krietni pārsniedz viņa pilota spējas, un sezonas otrajā pusē savā Audi Quattro iesēdinājis jauniņo Uģi Traubergu, kurš uzreiz pierādija savu potenciālu un pamanījās finišēt trešajā pozīcijā divās sacīkstēs. Taču uz izšķirošo posmu Itālijā Šagbazjans otru mašīnu nesagatavoja, tā vietā organizējot… fanu autobusu. Tā bija liktenīga kļūda, kuras dēļ projekts „Latvietis – Eiropas čempions” palika nerealizēts. Madžioras trasē Dambim nācās vienatnē cīnīties gan pret Vildu un viņa tautiešiem, gan pret karstasinīgajiem itāliešu pilotiem, kuriem čempiontitula liktenis bija vienaldzīgs, bet par katru cenu vajadzēja uzvarēt konkrēto sacīksti…

Kas neizdevās latviešiem, to pēc gada paveica lietuvietis Aurēlijs Simaška, kā pirmais Baltijas valstu pārstāvis iegūstot Eiropas čempiona titulu, bet jaunie latvieši Uģis Traubergs (Ford Escort) un Jānis Kļaviņš (Audi Quattro) čempionāta kopvērtējumā abi ierindojās labāko sešiniekā - ieguva trešo un sesto vietu.  Dambis tikmēr uz VW Golf IV bāzes būvēja jaunu krosa mašīnu.