Jaunais „Peugeot 301" kompaktais sedans nav pirmais šāda nosaukuma automobilis zīmola vēsturē. Pirmais šo nosaukumu 1932. gadā ieguva vidējās klases auto ar četru durvju virsbūvi, 4 cilindru 1500 cm³ dzinēju ar 35 zirgspēkiem un neatkarīgu priekšējo piekari, kas nodrošināja tiem laikiem teicamu saķeri ar ceļu, tādēļ auto maksimālais ātrums varēja sasniegt tolaik iespaidīgos 100 km/h.

Lauva tuvāk tautai

Kad saņēmu uzaicinājumu degustēt jauno „Peugeot 301” modeli, ar nostalģiju atcerējos „Peugeot” lieliskās „sestās sērijas” modeļus — revolucionāro „206.” (pirmais mazauto, ar kuru tā īpašnieks varēja patiesi lepoties), kompakto „306.” hečbeku (dāvāja vairāk braukšanas prieka kā tābrīža aktuālais „VW Golf”) un neuzkrītoši eleganto „406.” sedanu (dizains bija pat dinamiskāks par trešās sērijas „BMW” sedanu), kuri savulaik gan vizuāli, gan tehniski bija starp savu klašu absolūtajiem līderiem. Man patiesi bija žēl, kad laika gaitā šie „Peugeot” modeļi cits pēc cita nomainīti ar it kā progresīvākiem, taču vairs ne tik simpātiskiem un — kā izrādījās — arī ne tik iecienītiem pēcnācējiem. Katrs jaunais auto modelis kļūst arvien lielāks, glītāks, ātrāks, jaudīgāks, drošāks, ekonomiskāks, ekoloģiskāks un… arī dārgāks. Jo galu galā par šīm tehnoloģiju dzīrēm taču kādam jāmaksā rēķins. Un šis maksātājs, kā allaž, ir pircējs…

Varbūt pārtikušajā Rietumeiropā pircējs ir gatavs maksāt bez kurnēšanas, bet mums, kas dzīvojam trešās pasaules valstī, kurai dižķibeles laikā cieši savilktā taupības josta vēl aizvien nav atlaista vaļīgāk, šie jaunie auto gluži vienkārši nebija pa kabatai. Un tad parādījās pirmais īstenais mūsdienu tautas auto — „Dacia Logan”, kas aizsāka jaunu ēru pasaules autobūves vēsturē… Arī jaunais „Peugeot 301” ir paredzēts jaunattīstības valstu tirgiem — Austrumeiropai, Krievijai un Tuvajiem Austrumiem, tātad šis modelis uzskatāms par konkurentu „Renault” pārziņā esošajai „Dacia”, kura šajos tirgos ir kļuvusi par lielāko veiksmes stāstu. Nav brīnums, ka arī „Peugeot” vēlas nokost daļu pīrāga. Tādēļ Spānijas ostas pilsētā Vigo sākta samērā lētu vidēja izmēra sedanu „Peugeot 301” ražošana. Tieši komapakts sedans ar lielu bagāžnieku, kas parasti ir autoražotāju mēģinājums lētam auto piešķirt zināmu solīdumu, ir pieprasītākais auto formāts jaunattīstības valstīs, pie kurām pieskaitāma arī Latvija. Komapaktie sedani nekad nav izcēlušies ar pievilcīgu dizainu, par skaistuļiem tos saukt nevar pat lielākais optimists, jo aizmugurē piekabinātais bagāžnieks liek iedomāties hečbeku ar aizmugurē klāt piemetinātu kasti. Taču pat uz šā fona „Dacia Logan” sedans izceļas īpaši. Negribētos teikt, ka mātesuzņēmuma „Renault” dizaineri to veidojuši apzināti neglītu, taču laikam jau viņi apzinājušies šā auto lomu vēsturē, tādēļ zīmējuši to uzkrītoši atšķirīgu no jebkura cita tirgū nopērkamā auto.

Taču „Peugeot 301” ārējais izskats patīkami pārsteidz, no dizaina viedokļa tas ir visnotaļ harmonisks auto, virsbūve izskatās proporcionāla, jumta līnija virzienā uz bagāžnieku krīt plūdeni un dabiski, bez samocītiem lauzumiem. Jaunais sedans veidots atbilstīgi „Peugeot” dizaina valodas jaunākajiem akcentiem un ir visai glīts. No priekšpuses „301.” pat ļoti līdzinās firmas dārgākajam modelim „Peugeot 508”, īpaši — ja tas ir melnā krāsā. Tā neapšaubāmi ir labā ziņa, kas noteikti ies pie sirds mašīnas potenciālajiem pircējiem — budžeta klases auto var sajaukt ar biznesa klases spēkratu! „Peugeot 301” ir pievilcīga priekšdaļa, veiksmīgi izveidota aizmugure, taču sānskatā tas ir ne pārāk izteiksmīgs. Taču kopumā „Peugeot 301” izskatās dārgāks, nekā ir. Vēl tikai nedaudz piestrādājot pie aizmugures durvju stikla formas, ražotājs varēja izveidot tiešām iekārojamu automašīnu. Jaunais lauvēns stabili iederas kompaktklasē. Starp auto priekšējā un aizmugurējā bampera malām attālums ir 4,44 metri, bet riteņu bāze tam ir 2,65 metri, pat nedaudz lielāka (par 13 milimetriem) kā „VW Golf”, taču franču sedanam vietas salonā ir krietni vien vairāk. Taču „Peugeot 301” nav parasts kompaktklases auto, tas radīts skarbākiem ekspluatācijas apstākļiem — par ko liecina gan nopietnais klīrenss, gan ārējo detaļu izturīgās stiprinājumu sistēmas, gan arī dubultās blīvgumijas, kas pasargā transportlīdzekļa iekšieni no putekļiem.



Aizmugurējais sēdeklis vēl aizvien ir daudzu kompaktklases modeļu Ahilleja papēdis — garākiem pasažieriem galva atduras griestos, kājas nav kur likt un atzveltne šķiet par stāvu. Taču „Peugeot 301” viss ir gluži pretēji — griesti ir augsti, starp pasažiera ceļgaliem un priekšējā sēdekļa atzveltni paliek sprīdis brīvas vietas un atzveltne ir pietiekami ērta, lai pat garš brauciens nebūtu apgrūtinošs. „Peugeot 301” salons ir viens no plašākajiem savā klasē. Ērti var justies ne tikai priekšējos sēdekļos, bet arī aizmugurē. Vadītāja sēdeklis ir gana komfortabls, sēdpozīciju var izvēlēties pēc sirds patikas, stūri gan var regulēt tikai augstumā, tādēļ pozīciju nāksies saglabāt diezgan stāvu. Pie sportiskas kupejas kokpita pieradis vadītājs varētu vēlēties plašākas stūres regulēšanas iespējas, lai pārsēžoties justos ērti jau pirmajā braukšanas reizē. Taču pie visa var pierast, arī pie tā, ka stūri nevar pavilkt mazliet tuvāk. Taču pats stūres rats ir nevis vienkārši ērts, „Peugeot” tam piešķīris odziņu — plakanu apakšējo daļu. Nu gluži kā ekskluzīvajai „Citroen DS” sērijai! Franči centušies padarīt arī paneli pēc iespējas gaumīgu, dizainā izvēloties interesantas un robustas trapecveida formas.

Salona apdares materiāli ir vienkārši, bet nerada lētuma sajūtu. Šo vienkāršību „Peugeot” kliedē ar sudraba toņa dekoratīvajiem apdares elementiem. Vizuālu eleganci piešķir divkrāsu salona apdare un koši baltie auduma sēdekļi — no praktiskās puses stipri apšaubāma izvēle. Spānijā bāzētās rūpnīcas montāžas kvalitāte ir laba. Instrumentu panelis ir vienkāršs un lakonisks, uz tā atrodas tikai dažas pogas, un te nav automātiskās klimata kontroles — labsajūtu salonā pašrocīgi regulēs šoferis. Durvīs nav nevienas pogas — priekšējo logu un spoguļu elektriskās vadības slēdži atrodas centrālajā konsolē pie ātrumpārslēga sviras, savukārt aizmugurē — vecie, labie manuālie logu pacēlāji. Taču nedomāju to pieskaitīt pie mašīnas trūkumiem, jo — cik bieži gan būs vajadzība atvērt aizmugures logus? Garākos braucienos jums varbūt vairāk pietrūks neesošās kruīzkontroles, bet tumsā ievērosiet, ka radiostaciju ātrās izvēles podziņas ir pārāk mazas un nav izgaismotas, savukārt instrumentu paneļa apgaismojums nav regulējams, bet salona aizmugurē nav apgaismojuma lampiņas. Bagāžas nodalījumam ir ērta piekļuve un tā kopējais tilpums ir iespaidīgs — 506 litri. Lai ievietotu garākus priekšmetus, iespējams nolaist aizmugurējo sēdekļu atzveltnes. Šim sedanam trūkst tik pierastās bagāžnieka vāka atvēršanas pogas — bagāžnieku iespējams atvērt vai nu ar taustiņu tālvadības pultī, vai ar pogu priekšējā panelī. Taupības nolūkos bagāžnieka vākam iekšpusē nav apšuvuma, tas ir tīra metāla un aizkrīt ar snobus tracinošu metālisku skaņu.

Automašīnai ir moderns jaudīgu dzinēju klāsts — abi benzīna dzinēji 1,2 un 1,6 litru tilpumā aprīkoti ar turbokompresoriem, ko ekonomiskās klases mašīnās daudzi uzskata par lieku greznību. Iespējams izvēlēties vai nu 1,6 litru VTi 115 ZS, vai arī ekonomisko jaunās paaudzes trīs cilindru 1,2 litru VTi 72 ZS dzinēju, kas nodrošina lielisku līdzsvaru starp automašīnas gaitas īpašībām un degvielas patēriņu. Abi benzīnnieki aprīkoti ar 5 pakāpju manuālo pārnesumkārbu vai automātisko pārnesumkārbu. Taču „Peugeot” zīmols vairāk ir slavens ar saviem „HDi” dīzeļmotoriem, un šoreiz dīzeļu cienītājiem tiek piedāvāts tikai viens 1,6 litru „HDi” ar 92 zirgspēkiem, kas savienots ar 5 pakāpju manuālo pārnesumkārbu. Arī 1,6 litru „HDi” dīzelis šādā auto daudziem izskatās pēc liekas greznības, jo labi zināms, ka „Peugeot” krājumos taču ir arī pietiekami spēcīgs 1,4 litru dīzelītis.

Degustējām „Peugeot 301” ar 1,6 litru 92 ZS (230 Nm) dīzeļdzinēju, kas sajūgts ar piecpakāpju mehānisko pārnesumkārbu. „Peugeot” „HDi” dīzeļmotori nav mūs pievīluši ne reizi, un nepieviļ arī „Peugeot 301”. Dzinēja dinamika ir vērā ņemama. Maksimālais griezes moments tiek sasniegts pie komfortabliem 1750 apgriezieniem minūtē. Pats auto sver tikai nedaudz virs vienas tonnas, tāpēc nav nepieciešama papildu jauda automašīnas iekustināšanai. Dzinējs nodrošina labu dinamiku ikdienas braukšanā un lielisku degvielas ekonomiju, tas automobilim ļauj joņot iepriecinoši ātri, uzrādot aptuveni 5 litru vidējo patēriņu. Kā jau iepriekš bildis kāds kolēģis žurnālists, „dīzeļdzinēja ekonomiskums liek domāt, ka franči ir iemācījuši motoram pārtikt no gaisa, kam nedaudz piejaukta degviela”. Braucot pa šoseju, degvielas patēriņu izdevās noturēt nedaudz virs četru litru robežas, savukārt pilsētas satiksmē varēja iekļauties līdz sešiem litriem uz 100 kilometriem. Tiesa, patēriņš pieaug, ja kādu brīdi brauc dinamiskāk. Ekonomiskākai braukšanai uz šosejas prasītos arī sestais pārnesums, taču sešpakāpju mehāniskā pārnesumkārba pieejama tikai jaudīgākajai benzīna dzinēja versijai. Piecpakāpju kārbā ātrumi sarindoti tā, ka auto nevēlas braukt ar 60 km/h piektajā pārnesumā — dīzeļdzinējs ar dobjāku rūkoņu pieprasa pārslēgties uz ceturto.

Jau pirmajā degustācijas brauciena stundā nākas atzīmēt, ka „Peugeot 301” piemīt lieliska pagriežamība un apgriežamība, ar to ir pārsteidzoši viegli manevrēt pilsētas šaurībā. Iestājoties tumsai, rodas otra atziņa — šim auto ir vislabākās un spēcīgākās gaismas no visiem „Peugeot”, ar ko man jebkad gadījies braukt. Runājot par lauvēna gaitas īpašībām, degustācijas brauciens atklāja jau iepriekš paredzamo, ka šis auto veidots ar kompromisiem, kas, paturot prātā cenu, kļūst pašsaprotami. Šie kompromisi būtībā nemaz neietekmē automobiļa funkcionalitāti, tikai nedaudz pazemina komforta līmeni dinamiskā braucienā. Atšķirībā no man labi pazīstamā „Peugeot 206”, uz azartisku braukšanu trīssimt pirmais lauvēns nevedina, jo strauju manevru brīžos ir jūtams, ka lielāko daļu svara nes priekšējā ass un auto būtībā nav piemērots sportiskiem manevriem lielā ātrumā, bet gan ikdienas lietošanai likuma atļautajās ātrumu robežās, kur tas jūtas patiešām komfortabli. „Peugeot 310” rātnā uzvedība uz drausmīgākā Latvijas ceļa asfalta nekādi nav salīdzināma ar maniem nu jau pasenajiem piedzīvojumiem, divus gadus ikdienas gaitās cenšoties pasaudzēt „Peugeot 206” trauslo, „caurspīdīgo” piekari no brutālo Latvijas ceļu vardarbības. „Peugeot 301” demonstrē gandrīz vai „parketa džipiņiem” raksturīgu piekares energoietilpību, kas gādā par drošības sajūtu pat uz ekstrēmi nelīdzeniem ceļiem. Piekares komfortablais regulējums ir kā radīts Latvijas asfaltam raksturīgajiem ielāpiem. Jo mums visiem ir labi zināms: ja Rīgā uz kādas ielas parādās jauns asfalts, tad nākamajā dienā tur parādīsies „Rīgas ūdens” remontbrigāde un sāks mainīt kanalizācijas trubas! Un tādēļ Rīgas iedzīvotājiem parastas vieglās automašīnas neder ikdienas gaitām — ja nevarat atļauties džipveidīgo, ņemiet šo budžeta klases kompaktnieku! Turklāt ziemā „Peugeot 301” nopietnais klīrenss palīdzēs bez zaudējumiem izbraukt jebkuru Pārdaugavas mazo ieliņu ledaino špūri, kur parasts vieglais auto aplauztu visus spoilerus un vēl norautu izpūtēju piedevām…

Degustācijas secinājumi

„Peugeot 301” plusi ir: solīdais, zemo cenu maskējošais dizains, ekonomiskais „HDi” dīzeļdzinējs un komfortablā, Latvijas ceļa nejaucības piedodošā piekare; mīnusi: daži pārāk jau nu skopi risinājumi salonā.

„Peugeot 301” izstrādē franču inženieri ir ieguldījuši visas savas līdzšinējās zināšanas un aprēķinus, lai galaprodukts vienlīdz labi justos kā Sibīrijas aukstumā, tā Āfrikas tveicē, kā uz Vācijas gludā autobāņa, tā arī uz tipiski salāpīta Latvijas ceļa, bet tajā pašā laikā nemaksātu virs 20 tūkstošiem eiro. Rezultāts — praktiska automašīna, ar kuru ir ērti gan pilsētas šaurajās ielās, gan ārpus tās. Nelielais sedans nopērkams par salīdzinoši zemu cenu un ir gana ietilpīgs, lai kalpotu kā ģimenes auto cilvēkiem, kuri pieder pie nosacītās Latvijas vidusšķiras un sasnieguši to vecumu vai briedumu, kad tādām maznozīmīgām, it kā „statusu” apliecinošām pazīmēm kā auto zīmols un modelis vairs nepiešķirtu nekādu nozīmi. Jo šādiem cilvēkiem galvenais arguments par labu automašīnas izvēlei visbiežāk ir cena, lai gan svarīga ir arī taupība ikdienas ekspluatācijā un drošības sajūta Latvijas ceļu allaž skarbajos apstākļos. Automobilim ir garantija pieci gadi vai līdz 100 tūkstošu kilometru nobraukumam.

Bāzes komplektācijā ar 1,2 litru trīs cilindru benzīna motoru (72 ZS) „Peugeot 301” maksā 11 772 eiro, lētākais modelis ar 1,6 litru benzīnnieku (115 ZS) maksās nedaudz virs 14 129 eiro, bet lētākais auto ar 1,6 HDi (92 ZS) dīzeļdzinēju — 13 659 eiro. Dārgākās komplektācijas versiju cena nedaudz pārsniegs 15 tūkstošus eiro. „Dacia Logan” lētākā versija maksā tikai 8300 eiro, kas ir krietni mazāk par „Peugeot” prasīto summu. Un te nu secinām, ka „Peugeot 301” galvenais konkurents tirgū nav vis „Dacia Logan”, bet gan izmēros un cenā līdzīgais „Škoda Rapid”. Tātad, nebūdams autotirgus pašā lētākajā plauktā, „Peugeot 301” varētu būt arī lielisks dienesta auto dažādu valsts un pašvaldību uzņēmumu direktoriem, priekšniekiem un puspriekšniekiem. Tā kā neviens nevēlas tērēties uz darbinieku komforta rēķina, padotie lai brauc ar „Dacia Logan”, tādā veidā direktoriņu prestižam tik ļoti nepieciešamā subordinācija būs ievērota.