Msjē Mersedesa vēsture.
Pievienots: 23. decembrī 2012 15:20 | Autors: Andris Vilks | Komentāri: (1)
Nesen savu jubileju svinēja, iespējams, pati slavenākā automobiļu kompānija pasaulē. Pirms 110 gadiem pa Daimler Motoren Gesellshaft rūpnīcas vārtiem izbrauca pirmais Mercedes automobilis. Pieminot šo nozīmīgo notikumu, atcerēsimies, kā tas sākās.
Formāli par pirmā Mercedes (Benz nosaukumam pievienosies 1926.gadā pēc vācu kompāniju Daimler un Benz apvienošanās) autoru uzskatāms Vilhelms Meibahs, ģeniālais vācu konstruktors, kas pēcāk nodibināja pats savu automobiļu kompāniju.
Taču būtu bijis augstākā mērā netaisni ignorēt Emīla Jelineka lomu. Ar šī, dzīves lielāko daļu Austrijā un Francijā pavadījušā vācu biznesmeņa gādību, skaistais vārds Mercedes kļuva par automobiļu marku, ko bez pārspīlējuma, itin drīz iepazina visa pasaule.
Foto. Emīls Jelineks, kādu to atceras laikabiedri
Katrā ģimenē ir savs baltais zvirbulis
1853.gadā Leipcigā dzimušais Jelineks bija bagāts, ekscentrisks dīvainis, kurš, šķiet, tā arī nekad nekļuva pieaudzis. Emīls, kurš bija vidējais no trim ietekmīgā rabīna dēliem, gluži kā visiem zināmajā pasakā, auga par muļķīti. Viņa brāļi, gluži pretēji – bija erudīti un ar prātu apveltīti ļaudis. Jaunākais – Makss Hermanis, kļuva par visā Eiropā pazīstamu lingvistu, bet vecākais brālis Georgs - par ne mazāk slavenu tiesu skolotāju, kas pazīstams kā viens no „Deklarācija par cilvēktiesībām” autoriem.
Emīlam nepatika mācīties, skolas viņš mainīja kā čigāns zirgus, turklāt arī savu vecāku nervus viņš nedomāja taupīt, tādēļ, jo lielāks bija tēva pārsteigums, kad savā septiņpadsmitajā dzīves gadā Emīls iekārtojās par klerku vietējā dzelzceļa kompānijā. Nu ne jau gan tādēļ, ka viņu vilināja perspektīva godīgi strādāt par nolikto algu (pasargi, Dievs!), bet gan tādēļ, ka amats jaunajam cilvēkam atklāja dažādas interesantas iespējas.
Naktīs, viņš kopā ar tādiem pašiem karstgalvjiem kā pats, sarīkoja skriešanās sacīkstes ar… tvaika lokomotīvēm, slēdzot derības un iekasējot naudu par likmēm. Kad ziņas par šo "nevainīgo" hobiju sasniedza priekšniecību, Emīls ar blīkšķi izlidoja uz ielas. Pēc principa „tālāk no grēka,” vecāki nosūtīja 19 gadīgo jaunekli uz Franciju, bet nedaudz vēlāk, tēvs, izmantojot savus sakarus, iekārtoja dēlu diplomātiskajā misijā Marokā. Par izsūtījumu „uz pasaules malu,” Emīls daudz neskuma, vēl vairāk – tieši Āfrikā viņš lika pamatus savai turpmākajai, šķietami bezrūpīgajai karjerai.
Apbūris spāņu ebrejieti Rahelu Hogmani, vietējā tabakas plantatora meitu, Jelineks drīz vien kļuva par kompānijas vadītāju, kas nodarbojās ar tabakas eksportu uz Eiropu. Izmantojot izdevību, viņš ieņēma brīvo vietu lielas franču bankas vietējā filiālē, bet veiksmīga darbošanās akciju tirgū ļāva palielināt iekrāto kapitālu. Ticis vaļā no iesaukuma militārajā dienestā veselības stāvokļa dēļ (šeit pasmaidām!), Jelineks atgriezās Eiropā jau kā bagāts cilvēks. Viņš nopirka māju Austrijas Bādenē, bet rudens un ziemas mēnešus pavadīja Francijas Rivjērā, kur „ziemoja” vesela plejāde Eiropas aristokrātu un turīgu dīkdieņu. Garlaicību, kas pavada ikvienu pārtikušu dzīvi, Emīls kliedēja, nododoties tālaika dārgākajai un modernākajai izpriecai - automobiļiem.
Kas pasūta mūziku
Jelineks varēja atļauties iegādāties gandrīz katru jaunu autobūves produktu, kas parādījās tirgū, un viņš šo laimīgo iespēju nelaida garām. Viņa kolekcijā bija trīsriteņu De Dion un 1983.gada Benz Victoria, bet, kad 1896.gadā viņš laikrakstā ieraudzīja Daimler Motoren Gesellshaft reklāmu, viņš nekavējoties devās uz Štutgarti, lai uzmeklētu vācu kompānijas galveno mītni. Garais, dīvainā paskata kungs ar komiski sagrieztajām ūsām un neiztrūkstošo koloniālo ķiveri galvā (pēc paša skaidrojuma tā viņam atgādinot Marokā pavadītos jaunības gadus), atstāja dziļu iespaidu uz Gotlību Daimleru un Vilhelmu Meibahu. Par pārsteigumu Daimler Motoren Gesellshaft dibinātājiem un īpašniekiem, nedaudz klauniskā izskata džentlmenis visai labi pārzināja tehniku, turklāt izrādījās ļoti dāsns.
Emīls, kurš sekoja visu automobiļu zīmolu attīstībai, labi zināja, ka vairumu sacensību tolaik uzvarēja automašīnas, kas bija apgādāta ar Daimler dzinējiem. Tādēļ viņš nekavējoties pasūtīja divus automobiļus ar 4 un 9 zirgspēku jaudu. Pēdējais saskaņā ar uzņēmuma datiem, spēja uz laba seguma (un ne citādi, kā ar stipru ceļavēju), sasniegt iespaidīgu ātrumu - 40 km/h! Patiesībā, 9 ZS Daimler Phoenix nevarēja pabraukt ātrāk par 25 km/h. Pārliecinājies, ka spēkrati nav pietiekami ātri, Jelineks nosūtīja uz Štutgarti ziņu, ka nopirks vēl četrus automobiļus, ar nosacījumu, ka tie spēs sasniegt 50 km/h. Foto.Emīls pie Daimler Phoenix vadības svirām. Pievērsiet uzmanību neparastajam, apaļās formas radiatoram.
Ja pašgājēja-ekipāža nespēj kustēties ātrāk par zirgu, tad, kāda jēga pirkt automobili!? - viņš mēģināja vest pie prāta Daimleru un Meibahu. Vācu konstruktori turpretim, uzskatīja zirgspēku palielināšanu par bīstamu. Tomēr apmaksātais 4 automobiļu pasūtījums bija pārāk gards kumosiņš, lai to laistu garām. Ieguvis jaudīgāko Phoenix kvartetu, Emīls nopriecājās: "Tieši tas, kas man vajadzīgs" - viņš telegrafēja uz Štutgarti. Un atstājis vienu eksemplāru sev, atlikušos trīs viņš nolēma pārdot. Nicā, kur miljonāru bija vairāk nekā akmentiņu tās oļainajās pludmalēs, tas izrādījās vieglāk par vieglu.
Foto."Villa Mercedes - 1" Nicā, ir tikai viens no daudzajiem Jelineka māju īpašumiem.
Baronam Artūram Rotšildam, kas tāpat kā daudzi citi sabiedrības krējuma pārstāvji pavadīja ziemu Rivjērā, piemita paradums no rītiem doties auto izbraukumos pa Nicas apkārtni. "Tādējādi es izklaidēju vienkāršos ļautiņus," – viņš smejot mēdza stāstīt draugiem, priecājoties pats par savu asprātību. Varat iedomāties, kāds bija barona izbrīns, kad kādā no rītiem viņa Packard nekaunīgi, un tā sakot, absolūti bez izredzēm, apdzina svešinieks ar jaunu Daimler. Rotšilds noskaidroja, ka ātrgaitas automobilis pieder kādam kungam, kas slēpjas zem pseidonīma „Monsieur Mercedes". Protams, tas bija Jelineks visā savā godībā. Barons uzmeklēja "pāridarītāju" un nekavējoties ... nopirka viņa automobili. Kādēļ Jelineks slēpās aiz pseidonīma? Nosauksim to par bagātnieku kaprīzi jeb vienkārši, par vēlmi izvairīties no publicitātes. Tajos laikos šādu paņēmienu izmantoja ne viens vien turīgs pilsonis. Starp citu, kāds cits no multimiljonāru Rotšildu ģimenes – Henrijs, startēja autosacīkstēs ar segvārdu "Dr Pascal." Kas attiecas uz Jelineku, tad viņa izvēle nebija nejauša.
Iespējams tādēļ, ka viņš stipri pieķērās savai sievai – pa pusei ebrejietei, pa pusei spānietei, Emīls juta izteiktas simpātijas pret visu spānisko. Viņš tekoši runāja spāniski, un, kā atceras dēls: "Viss, kas bija saistīts ar šo valsti, ieņēma viņa sirdī īpašu vietu." Jelineks bija cieši pārliecināts, ka meitenes vārds "Mercedes", kas tulkojumā nozīmē "žēlsirdīgs", nes laimi viņa ģimenei. Ģimenes lokā Emīls savu meitu sauca par Mersedesu, lai gan viņas īstais vārds bija Adriana Manuela Ramona Jelineka. Tieši tāpat mūsu stāsta varonis nodēvēja arī savas mājas Bādenē, bet Nicas villas pazīstamas kā "Villa Mercedes - 1" un "Villa Mercedes - 2"
Vēlāk šo pašu nosaukumu iegūs daudzi Emīlam piederošie kuteri un jahtas, bet apogeju šis nedaudz neveselīgais ieradums sasniedza brīdi, kad paša uzvārds tika nomainīts pret Jelineks-Mercedes.
Foto.Šajā foto – tikai 15 gadu vecā Adriana Manuela Ramona Jelineka, ko visa pasaule pazīst vienkārši kā "to pašu Mercedes." Tātad mēs palikām pie tā, ka savu pirmo Daimler, „Monsieur Mercedes" pārdeva Rotšildam. To paveicis, Jelineks devās uz Štutgarti, kur Daimler Motoren Gesellshaft mehāniķi nedaudz paķimerējās ar viņa Phoenix motoru un divas nedēļas vēlāk Emīls bez sirdsapziņas pārmetumiem atkārtoja nekaunīgo apdzīšanas triku, atstājot aiz muguras paša baronam Rotšildam pārdoto automobili.
Baronam bija visas tiesības apvainoties, taču tā vietā viņš atkal izvilka čeku grāmatiņu. „Pa draugam” uzzinājis no Jelineka, ka Daimler rūpnīca izstrādā vēl jaudīgākus modeļus, dāsnais Artūrs apsolīja nopirkt arī tos ... Neatlielot darījumu uz vēlāku laiku, Jelineks pasūtīja vāciešiem 6 jaunus automobiļus. Tolaik Jelineka biznesa tvēriens un reputācija bija sasniegusi tādu līmeni, kas ļāva praktiski diktēt ražotājam savus noteikumus, uzstājot uz konkrētiem tehniskajiem risinājumiem. Emīls pieprasīja, lai jauno automobiļu sēriju aprīko ar četrcilindru dzinējiem (iepriekšējiem modeļiem bija tikai divi cilindri), kas atrastos spēkrata priekšgalā. 19.gadsimta beigās, šāds risinājums nešķita tik pašsaprotams, kā šodien. Nu, padomājiet paši, tinot uz pirksta savas uzlocītās ūsas visgudri spriedelēja Jelineks, - zirgs, taču vienmēr atrodas vezuma priekšā, tātad, ja motors aizstāj zirgu, tad arī tam jāvelk automobilis aiz sevis!
Lai cik primitīvi un banāli arī neliktos Jelineka apsvērumi, šodien par to pareizību un tālredzības nav jāšaubās. Toreiz Štutgartē paraustīja plecus un izpildīja dīvainā, taču dāsnā klienta prasību.
Un patiesi – kas maksā, tas arī pasūta mūziku!
Tāpat kā līdz šim, pirmo automobili no jaunās partijas atstājis sev, Emīls nolēma pieteikties Auto Nica – šķiet, tolaik visprestižākajām autosacensībām. Aizraujošais pasākums, kas notika katru pavasari un savāca Rivjēras augstākās aprindas, sastāvēja no trim daļām: kalnā braukšanas ieskaite, vienas jūdzes sprinta un 200 km garas izturības distances. Sava veiksmīgā tirdzniecības aģenta atbalstam, Daimler atsūtīja pieredzējušo mehāniķi Vilhelmu Baueru. Taču "Monsieur Mercedes" ar 28 ZS jaudīgo Phoenix neizdevās izcelties nevienā no trim disciplīnām. Vēl ļaunāk – gadu pēc tam, 1900.gada martā, kārtējās Auto nedēļas laikā notika īsta traģēdija – jūdzes ātruma sacensībās, Jelineka auto pilotējošais Vilhelms Bauers zaudēja kontroli pār spēkratu jau pirmajā līkumā un ietriecās klints sienā. Nākamajā dienā viņš slimnīcā mira.
Foto. Traģēdija Nicas 1900.gada Nicas nedēļā. Vilhelms Bauers avarē jau pirmajā pagriezienā. Nedaudz vēlāk, braucējs mirst slimnīcā.
Jauns sākums
Tikai dažas dienas pirms šīs traģēdijas pēkšņā nāvē bija miris Gotlībs Daimlers, un Štutgartes rūpnīcā noskaņojums nebija tas labākais. Tādēļ Meibaha lēmums atteikties no autosporta sacensībās bija tikai likumsakarīgs. Talantīgais dizainers saprata, ka tiekšanās pēc lielākas jaudas nesīs tikai vairāk upuru. Un, protams, visos grēkos vainoja Jelineku, kurš aizsāka šo bruņošanās sacensību. Komersantam bija cits viedoklis: „Atteikšanās no autosporta, ir līdzvērtīga pašnāvībai – uzņēmumu tas iznīcinās” - viņš teica Meibaham. Neviens nepirks tās markas automašīnas, kura neuzvar sacīkstēs un neparādās laikrakstu slejās. Turklāt, Jelineks cieši ticēja, starp citu, ne bez pamata, ka Bauera negadījuma galvenais iemesls bija ne tik daudz mašīnas motora jauda (jūs taču neaizmirsāt, ka zirgspēku skaits bija veseli 28!), cik konstrukcijas nepilnības. Daimler Phoenix ar augstu izvietoto smaguma centru ne vien izskatījās neveikls, bet tāds arī bija – spēkratam bija izteikta nosliece uz apgāšanos. Galu galā Jelineka pūles vainagojās panākumiem un Meibahs piekrita jauna automobiļa projektam. Tas gan notika vien tad, kad Jelineks apsolīja nopirkt visu 36 automašīnu sēriju 550,000 marku vērtībā. Apmaiņā pret to viņš ieguva vietu DMG uzraudzības padomē, kā arī uzstāja uz vēl kādu noteikumu – jaunajam auto jādod nosaukums, kas ir saprotams un skanīgs visās valodās – kādēļ, lai tas nebūtu „Mercedes?”
Foto. Mercedes 35HP sacīkšu versija. Pirmais modelis ar nosaukumu Mercedes, kas, turklāt, iezīmē jaunu attīstības virzienu autobūvē.
Meibahs neiebilda - pirmkārt, zināma loģika Jelineka teiktajā bija – piemēram, Francijā, tobrīd lielākajā Mercedes noieta tirgū, Daimler automašīnu tirdzniecības tiesības piederēja Panhard Levassor. Otrkārt, strīdiem gluži vienkārši nepietika laika - saskaņā ar līgumu mašīnai bija jābūt gatavai līdz 15.oktobrim. Ja tā būtu vienkārši modernizācija, problēmas nerastos, taču šajā gadījumā bija vajadzīgs absolūti jauns automobilis, sākot ar riteņiem un beidzot ar sēdekļiem.
Foto.Mercedes 35 HP četru cilindru dzinējam ar 6 litru darba tilpumu bija 35 zirgspēku jauda un pirmo reizi autobūves vēsturē - alumīnija karteris. Darbu apgrūtināja nemitīgās Jelineka telegrammas, kurās idejas un priekšlikumi bira kā no pārpilnības raga. Kā par brīnumu, Meibaham, kurš pie jaunā automobiļa strādāja kopā ar Gotlība Daimlera dēlu Paulu, projektu izdevās pabeigt gandrīz noliktajā laikā.
Pirmais Mercedes pa rūpnīcas vārtiem izbrauca 1900.gada 22.novembrī. Gadsimta sākumam tā bija avangardiska konstrukcija, sākot ar presētā metāla rāmi un beidzot ar inovatīvo radiatoru, kas motora efektīvu dzesēšanu nodrošināja ar krietni mazāku ūdens daudzumu.
Svarīgi, ka meklējot automobiļa dinamiskā potenciāla uzlabošanas iespējas, Meibahs devās pa tiem gadiem neierastu ceļu – tā vietā, lai palielinātu zirgspēkus, konstruktors izvēlējās spēkrata masas samazināšanu. Viņš necentās būtiski palielināt dzinēja jaudu, bet koncentrējās uz automobiļa pašmasas samazināšanu. Mercedes ar savu 35 ZS jaudīgo motoru bija tikai nedaudz spēcīgāks par 28 ZS Daimler Phoenix, toties svara atšķirības bija grandiozas – Mercedes svēra nedaudz vairāk par tonnu, bet viņa priekšgājējs - apaļas divas! Automašīnas maksimālais ātrums sasniedza gandrīz 100 km/h. Pie tam sešlitrīgais dzinējs, starp citu, ar alumīnija karteri, dubulto sadales vārpstu un karburatoru, tika novietots maksimāli zemu rāmī, ievērojami uzlabojot stabilitāti lielos ātrumos. Jauno Mercedes izmēģināja ceļa testos, nedaudz pieslīpēja un nosūtīja uz Jelineka villu Nicā.
Uz tradicionālo Auto nedēļu Rivjerā Daimler deleģēja rūpnīcas komandu – vadītāju Vilhelmu Verneru un mehāniķi Hermani Braunu. To, kas notika pēc tam, Jelineks un Meibahs nevarētu nosapņot pat vispārdrošākajos sapņos. Jaunais Mercedes 35HP burtiski sabradāja savus konkurentus, izcīnot pārliecinošu uzvaru gan sprinta braucienā, gan kalnā braukšanā, gan arī 244 jūdžu izturības distancē. Līdz nedēļas beigām Rivjerā nepalika neviena, avīzes un žurnālus ieskaitot, kurš nebūtu dzirdējis vārdu Mercedes.
Foto. Vernera-Brauna ekipāža 1901.gada Nicas Auto nedēļas izturības sacīkšu finišā.
392 km distanci Mercedes 35 HP pārvarēja 6 stundās 45 minūtēs. Pēc Jelineka pieprasījuma, Verneram un Braunam piešķīra prēmiju 1000 marku apmērā, bet Štutgartes rūpnīcā 35-tā šasijai steidzami pielāgoja plaša apjoma virsbūvi – lai sabiedrība redz, ka labākais sacīkšu auto, jau ir nopērkams. Un rezultāti nelika sevi gaidīt. Jauno automobili iekāroja teju visi tā laika „biezā maciņa turētāji” – pirmo pasūtītāju vidū atrodami gan Rokfellera un Astora, gan Morgana un Teilora uzvārdi. Pār Daimler Motoren Geselshaft nolija zelta lietus.
Foto. Mercedes 35HP civilo versiju viegli atpazīt pēc otrās sēdekļu rindas un salokamā tenta.
„Mans draugs” – Meibahs rakstīja Jelinekam - „Man jāatzīst, ka jūsu ieguldījums šī automobiļa radīšanā nav ne grama mazāks par manējo. Mēs ar jums vienādā mērā varam uzskatīt, ka esam stāvējuši pie Mercedes šūpuļa! Diemžēl, idille neturpinājās ilgi. Jo vairāk automašīnu izbrauca pa Daimler Motoren Gesellshaft vārtiem, jo domīgāka kļuva uzņēmuma vadība. Un tam bija viens iemesls - automobiļus, Jelineks, kā ekskluzīvs importieris, iepirka par rūpnīcas cenu, bet pārdeva tos ar pamatīgu uzcenojumu, kas nogūla tikai viņa personīgajā kabatā. Savulaik tabakas un banku bizness kopā ar biržas mahinācijām padarīja viņu par turīgu cilvēku, taču tagad Mercedes automašīnu tirdzniecība pārvērta Jelineku par biznesa haizivi ar tādu rocību, kas deva iespēju uzpirkt nekustamo īpašumu, kazino un jahtas teju vairumā. Turklāt pasakainā bagātība nemainīja viņa slikto raksturu. Ar laiku Jelineka prasības sāka līdzināties šantāžai. ("Neņemšu nevienu automašīnu, kamēr jūs nenovērsīsiet trokšņus pārnesumkārbā. Visi zina, ka Daimler ir visskaļākā transmisija!")
Foto. Interesants kadrs. Gadu pēc triumfālās uzvaras Nicas Auto nedēļā, Emīls Jelineks izgāja uz starta ar daudzsološā konstruktora Ferdinada Poršes izstrādāto Lohner-Porsche benzīna-elektrisko hibrīdu.
Savstarpējo pārmetumu un apvainojumu pilnās Jelineka un DMG attiecības turpinājās vēl pāris gadu. 1905.gadā kompāniju pameta Meibahs un Jelineks pavisam zaudēja mēra sajūtu, privātās sarunās dēvējot rūpnīcas inženierus nekā citādi kā par „ēzeļiem.” Pēc kārtējā skandāla rūpnīcas pacietības mērs bija pilns un kontraktu ar „monsieur Mercedes” lauza.
Foto. Jelineks (aizmugures plānā) pie Daimler Motoren Gesellshaft franču aģenta ēkas. Attēls uzņemts aptuveni 1903.-1904.gadā, kad Emīla attiecības ar kompānijas vadību sāka strauji pasliktināties.
Epiloga vietā
Foto. Kā pieņemts teikt tādos gadījumos, abas puses šķīrās bez naida. Tobrīd rūpnīca jau bija ieviesusi jaunu, vienkāršāku un pircējiem pieejamāku modeli Simplex, kas turpināja 35-tā panākumus, un nostiprināja pārliecību par Mercedes, kā par automarku, kas ražo augstākās raudzes spēkratus.
Daudzi uzskata, ka tieši Mercedes 35HP pielika punktu motorizēto pašgājējekipāžu ērai, uzbūvējot automobili tā mūsdienu izpratnē. Jelineks pēc šķiršanās ar DMG novērsās no automobiļu biznesa un atsāka diplomātisko karjeru. Viņš strādāja Austro-Ungārijas konsulātā Nicā, vēlāk Meksikā un visbeidzot Monako, kur pie viena iegādājās arī pāris kazino. Sākoties Pirmajam pasaules karam arī Jelinekam sākās grūti laiki. Austro-Ungārijas valdībai radās aizdomas, ka Jelineks spiego un Emīls kopā ar ģimeni pārcēlās uz Franciju, kur viņu nekavējoties apsūdzēja par spiegošanu Vācijas labā. Beigu beigās Jelineks paglābās neitrālajā Šveicē, kur 1918.gada janvārī mira 64 gadu vecumā. Visi viņa Francijas īpašumi tika konfiscēti.
Foto.„Laikam gan būšu vienīgais tēvs, kuru atcerēsies pēc meitas vārda!” Tā uzvārda maiņu uz Jelineks-Mercedes komentēja pats Jelineks. Un viņam izrādījās taisnība. Vēl skumjāks liktenis piemeklēja Adrianu Manuelu Ramonu Jelineku, ko visa pasaule pazina kā meiteni, kas devusi vārdu Mercedes. Jelineka meita avīžu slejās iekļuva tikai skandalozu iemeslu dēļ – viņa divreiz izgāja pie vīra un abas reizes ārkārtīgi neveiksmīgi. Nesasniegusi četrdesmit gadu vecumu, Jelineka Mersedesa 1929.gadā mira no vēža.Komentāri:
Laipni lūdzam MAGRET JAMES FINANŠU KLIENTU SERVISS .......... Vai esat biznesa vīrietis vai sieviete? Vai jums ir kādi finanšu traucējumi vai jums ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu savu biznesu? Vai jums ir nepieciešams aizdevums, lai sāktu jauku maza mēroga un vidēja biznesa? Vai jums ir zems kredītreitings, un jums ir grūti iegūt kapitāla aizdevumu no vietējām bankām un citiem finanšu institūtiem ?. Mūsu aizdevumi ir labi apdrošināti, lai nodrošinātu maksimālu drošību, ir mūsu prioritāte. Mūsu galvenais mērķis ir palīdzēt jums iegūt pakalpojumus, kurus esat pelnījis. Mūsu programma ir ātrākais veids, kā ātri iegūt vajadzīgo informāciju. Samaziniet savus maksājumus, lai atvieglotu jūsu ikmēneša izdevumu slogu. Iegūstiet elastību, ar kuru jūs varat izmantot jebkādiem mērķiem - sākot no brīvdienām, līdz izglītošanai, unikāliem pirkumiem. Mēs piedāvājam plašu finanšu pakalpojumu klāstu, kas ietver: biznesa plānošanu, komercdarbības un attīstības finansēšanu, īpašības un hipotēkas, parādsaistību konsolidācijas aizdevumus, biznesa aizdevumus, Privāti aizdevumi, mājas refinansēšana Aizdevumi ar zemu procentu likmi 2% apmērā par katru personu fiziskām personām, uzņēmumiem. Mēs piedāvājam visu veidu aizdevumus, PIETEIKTIES ŠODIENAM PIEŅEMAMIEM KREDĪTIEM. Lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu, lai iegūtu vairāk informācijas: (MAGRETJAMES321@GMAIL.COM)