Tam jābūt sportiskam, vēl labāk, ja tajā ir apvienots sportiskums un elegance, kas ir visai grūti sasniedzams rezultāts tā saucamajiem sporta sedaniem, jo pat rallistu pielūgtās „imprezas” un „evolūcijas” vienkāršam cilvēkam tomēr izskatās pēc parastiem ģimenes auto. Neko vieglāk neklājas arī karstajiem hečbekiem. „Volkswagen Golf”, piemēram, lielākajai daļai cilvēku asociējas ar garlaicīgu ģimenes vāģi, un nekas nemainās no tā, ka tavs golfiņš patiesībā ir sportiskais „GTI”...

Izvēlēties savām ikdienas vajadzībām atbilstošu sportisku auto ir ļoti sarežģīti, jo atrast optimālo līdzsvaru starp cenu, veiktspēju, izskatu, praktiskumu un uzturēšanas izmaksām ir tikpat kā neiespējami. Taču ātrums un elegance jau kopš seniem laikiem visspilgtāk iemiesojas automobiļos ar „coupe” tipa virsbūvi. Kupejas nav tikai pārvietošanās līdzekļi, tās ir mašīnas cilvēkiem, kuri augstu vērtē ne tikai dinamiskos rādītājus, bet arī dizainā ietverto estētiku. Tām pat nav jābūt lielām, dārgām un greznām...

"Astra" pirmās paaudzes klasiski glīto kupeju ar atsevišķu bagāžnieku bija zīmējis slavenais Bertone dizaina ateljē, arī otrās paaudzes trīsdurvju versija Astra GTC savai piecdurvju māsai līdzinājās tikai no priekšpuses. Jaunākā GTC šo tradīciju turpina, taču pēdējās paaudzes Astra piecdurvju hečbeks jau pats par sevi ir nesalīdzināmi glītāks par priekšteci. Ja labi ieskatās, jaunās GTC priekšdaļā ir nelielas atšķirības no piecdurvju māsas. Mazliet agresīvāks bampers ar lielāku centrālo dzesēšanas resti un citādas formas miglas lampu ligzdām. GTC profils atklāj jūtami paplatinātus sānus aizmugures daļā, ko stilistiski akcentē dinamiska šķautne, kas sākas durvju roktura zonā, pārslīd riteņu arkai un aizsniedzas līdz elegantas formas aizmugures lukturiem. Slīpāk nekā priekšgājējai krītošais jumta aizmugures balsts siluetu padara graciozāku un dinamiskāku. Pat durvis nav līdzīgas ar jauno piecdurvju modifikāciju. "GTC" plato vērtni rotā parabolisks pusloka valcējums, kas sākas pie spārnā iebūvētā pagriezienu rādītāja un izdziest, tikai gandrīz sasniedzot aizmugures riteni. Kopumā Astra GTC veidota klasiskā itāliešu Grand Turismo sporta auto stilā, un patiešām šķiet, ka dizainu zīmējuši itāļi, jo pragmatiskie vācieši tik seksīgu dizainu jau nu nedabūtu gatavu. VW Scirocco elegancē tagad ir spiests piekāpties GTC, bet pirmās sērijas BMW kupeja salīdzinot ar šo valdzinošo skaistuli izskatās pēc parasta taksometra... Astra GTC ārējie izmēri: garums 4246 mm; platums 1810 mm; augstums 1404 mm, riteņu bāze 2578 mm. Tiešais konkurents „Scirocco” arī izmēros piekāpjas – garumā par 10 mm, platumā par 30 mm, augstumā – par 78 mm, riteņu bāze tam ir par 117 mm īsāka.

Spilgti sarkana vai dzeltena Astra GTC - valdzinoša, kaislīga, ugunīga mašīna, kas pat stāvot uz vietas spēj uzšķilt dzirksteles. Saulē vai lietū, dienā vai naktī – jebkurā brīdī, jebkurā vietā, no jebkuras puses tā izskatās fantastiski. Rada asociācijas ar slaveno itāļu dizaina skolu. Un, ja kāds uz radiatora restes Opel zibeni nomainītu ar Ferrari slaveno Cavallino Rampante, tas auto koptēlā iederētos tikpat labi.

Astra GTC durvjis atdarās patiešām ar pamatīgu vērienu. Diemžēl durvīm nav bezrāmja konstrukcijas, kā pienāktos smalkām coupe, taču tās ir tik bezdievīgi smagas un garas. Toties salons ir vaļā ar vienu rāvienu un iekļūšana aizmugurējos sēdekļos ir bērnu spēle, sevišķi ja priekšējie sēdekļi bīdās. Salonā sagaida jau pierasta atmosfēra. Priekšējos sēdekļos ir tikpat ērti kā jebkurā citā "Astrā", aizmugurē vismaz diviem 180 cm gariem vīriem nebūs īpaši jāsūdzas, ja vien priekšā negribēs iesēsties vēl garāki subjekti. Bagāžas telpa ar 380 litriem ir viena no lielākajiem starp līdziniekiem un sasniedzama visnotaļ ērti. "GTC" tāpat kā vairumam "Coupe" piemīt ierobežota pārredzamība uz aizmuguri. Nav nekāds pārsteigums, ka priekšējais panelis ir ļoti līdzīgs Astra hečbekam. GTC bāzes komplektācija ir visnotaļ konkurētspējīga. Piemaksājot to var papildināt ar "FlexRide" amortizatoriem, kam ir elektroniski regulējama cietība, un līdz ar to - iespēja atkarībā no ceļa stāvokļa un braucēja noskaņojuma izvēlēties piekares darbību režīmos "Standart", "Tour" vai "Sport". Tāpat "GTC" var būt komplektēta ar brīdināšanas sistēmu "Opel Eye", "AFL" adaptīvajiem priekšējiem lukturiem, "Start/Stop" sistēmu un citām patīkamām, bet diemžēl auto cenu audzējošām iekārtām. Astra GTC" startē ar četriem benzīna motoriem un vienu dīzeli. Lētākā ar 1,4i l (100 Zs) atmosfērisko benzīna motoru, taču "GTC" būtībai krietni labāk piedien jebkurš no turbomotoriem – 1,4T ar 120 Zs, 1,4T ar 140 Zs vai vislabāk 1,6T ar 180 Zs. No dīzeļiem vietu "GTC" motortelpā izpelnījies vien jaudīgākais 2,0 l TDCI (165 Zs) agregāts. "GTC" aprīkoti ar manuālo sešpakāpju kārbu,  automātiskā pārnesumkārba nav paredzēta. Pa īstam karsto hečbeku cienītājiem tomēr vēl jāpaciešas, jo mazliet vēlāk gaidāma arī trakulīgā, ar 280 ZS jaudu un 400 Nm griezi apveltītā "Astra OPC".

Degustācijas braucienā mums kā pirmo bija iespēja izmēģināt spilgti sarkanu "Astra GTC" ar 165 Zs vērto 2.0 litru dīzeļmotoru un 6-pakāpju manuālo kārbu. Par degvielas ekonomiju īpaši nedomājot, kopējais vidējais patēriņš bija 6,2 litri uz 100 km. Uz šosejas tas nokritās tuvu pieciem litriem uz 100 km. Eco režīmā elektronika izslēdz dzinēju stāvot un atkal ieslēdz, tikko nospiests sajūgs. Neatkarīgi  no Eco darbojas Sport un Tour piekares regulējumu režīmi. Otra degustētā Astra bija spilgti dzeltena GTC ar 1.6 litru benzīna turbomotoru, kura jauda ir sporta auto cienīgi 180 zirgi. Uzreiz jāsaka, ka šis motors kopā ar manuālo sešpakāpju pārnesumkārbu elegantajai kupejai piestāv vēl labāk, nekā iepriekš degustētais 2.0 litru dīzelis. Benzīna turbomotors nodrošina klusāku un vienmērīgāku gaitu, pie tam pirmajos trijos pārnesumos tas demonstrē izcilu temperamentu, bet nākamajos divos – apskaužamu ekonomiskumu. Jā, dīzelis ar augstāku griezes monentu un attiecīgi labāku motora elastību varbūt mazliet vinnē pie zemiem apgriezieniem, taču 0-100 km/h dinamikā tomēr piekāpjas benzīnniekam. 1,6 turbo cēliens sākumā varbūt arī ir sķietami rāmāks, varbūt savu reizi prasa kādu pārslēgšanos vairāk, taču kopumā ir atsaucīgs, ātrs, kluss un ar patīkamu attālinātu skaņu.

Taču, neatkarīgi no motora, "GTC" gardākais kumoss slēpjas vadāmībā. Nekad agrāk vēl nebija gadījies braukt ar "Opeli", kas tā patiktu no stūrēšanas viedokļa. Ļoti laba kursa stabilitāte taisnvirzienā, precizāte un adekvāts stūres pretspēks pagriezienos. Tātad, solītā atšķirība gaitā no vienkāršas Astras nav tikai specefektu ilūzija. Astra GTC ir krietni izsmalcinātāka priekšējā piekare nekā hečbekam, kas padara tā vadāmību daudz asāku. Atšķirībā no standarta Astra, GTC pagriežas ātrāk un ļauj mesties virāžās daudz lielākā tempā. Arī virsbūves svārstības ir labi apvaldītas, un, lai arī gaita ir cietāka. "Opel" būvējot šo "GTC" ir izmantojis pavisam citu priekšējo balstiekārtu nekā "Astra" piecdurvju hečbekam un universālim. Ierasto "McPherson" statņu vietā ir tā saucamā daudzsviru piekare "HiPerStrut", kas pagriezienos nodrošina mazāku riteņu sagāzumu un attiecīgi ļauj saglabāt lielāku riepas kontaktvirsmu ar ceļu nekā "McPherson". Ar tādu piekari var lepoties vēl tikai sportiskā "Insignia OPC". "GTC", salīdzinot ar parastu Astru, ir par kripatiņu zemāka (15 mm) un arī ar mazliet platāku šķērsbāzi (40 mm priekšā un 30 mm aizmugurē). Tas viss kopā nodrošina tādu brauktprieku, kāds "Opel" mašīnām agrāk nepiemita. Pat ikdienā uz ceļa kopējā satiksmes plūsmā likumsargu noteiktās ātruma robežas tuvumā ar GTC vadāmības un paātrinājuma iespējām ir ellīgi patīkami ir rotaļāties... Degustētajam "GTC" bija uzstādīti 20 collu riteņi, kas izskatās jau efektīgi, bet Latvijas ceļa apstākļos riepu izmērs 245/40 R20 nudien nav tā prātīgākā kombinācija. Braucot pa vecu un ļoti grubuļainu asfaltu līdzbraucēja, kura iepriekš bija sajūsmā par mašīnas dizainu un interjeru, rauca degunu un paziņoja, ka pasažierēm šajā auto esot nepieciešams „sporta krūšturis”. Taču, nekas mazāks par 17 collu riteņiem "GTC" vispār nemaz nav paredzēts. Tomēr, neskatoties uz lielajiem riteņiem un pacieto amortizāciju, "GTC" spēja saglabāt visnotaļ pieklājīgu rites komfortu, stabilitāti sportiskos režīmos un perfektu stūres sajūtu, radot cerību, ka ar standarta riteņiem tā būs pietiekoši komfortabla arī Latvijas ceļiem.

Degustācijas secinājumi

Ieraugot  spilgti sarkanu vai dzeltenu Astra GTC  uzreiz ir skaidrs, ko šis auto sola. Sarkanā krāsa apbur un hipnotizē, un ja vēl auto stāv uz stilīgiem 20 collu riteņiem...  Jābūt pilnīgam flegmātiķim un daltoniķim, lai uz ielas nepamanītu tik seksīgu auto kā GTC.  Jo GTC izskatās akurāt tā, kā būtu jāizskatās kompaktam Ferrari.  Mašīna, kura satriecoši izskatās un dāvā braukšanas prieku tīrā veidā. Jā, un GTC ir ne tikai seksīgs, bet arī gana praktisks auto – tam ir normāla izmēra aizmugurējais sēdeklis, ko var salocīt pa daļā, un bagāžnieka 380 litru ietilpība – pat lielāka, nekā Astra piecdurvju hečbekam. Varu pat droši apgalvot, ka Astra GTC, kuras sākumcena ir 17380 Ls, ir vispraktiskākais pirkums specifiskajā kompakto trīsdurvju kupeju tirgus segmentā. Taču, GTC īpašniekam noteikti ir jābūt tādam, kurš nekaunas no citu cilvēku acu skatieniem un pastiprinātas uzmanības. Pēc mana subjektīvā vērtējuma – tieši šādam jābūt sportiska ielas auto ideālam.

Plusi: Astra GTC izdodas izskatīties akurāt tā, kā būtu jāizskatās mazbudžeta „Ferrari”, tai ir lieliska vadāmība un tā ir lētāka nekā ekvivalents Volkswagen Scirocco;

Mīnusi: dažiem jaunās paaudzes kupeju pircējiem Astra stils var šķist pārāk konservatīvs, uz izdangātā Latvijas ceļa ar 20 collu riteņiem zūd komforta sajūta.