„Dzintara Volga” cauri gadiem
Pievienots: 14. septembrī 2012 18:18 | Autors: Agnis Krauja, laikraksts "AutoInfo" | Komentāri: (2)
„Dzintara Volga’” ir viena no spožākajām leģendām Latvijas autosportā. Šo sacensību pirmsākumi meklējami tālajā 1963. gadā, bet jau septiņdesmitajos gados tās kļuva par otrām prestižākajām autosacīkstēm Padomju Savienībā uzreiz aiz PSRS čempionāta.
„Dzintara Volga” sacensībās ir piedalījušies visi tā laika slavenākie PSRS autosportisti. Tradicionāli sacensības „Dzintara Volga” notika rudenī, kad lietus un lapkritis pārbaudīja braucēju nervus un meistarību. No 1966. gada volgu un formulu klasēm pievienojās arī moskviči, kurus no 1974. gada strauji izkonkurēja žiguļi. Taču pati galvenā šajās sacensībās allaž ir bijusi tieši karaliskā volgu klase, kurā brauca leģendārie brāļi Belmeri.
Aizraujošas volgu cīņas un brāļu Belmeru regulārie panākumi, sacenšoties ar materiāli un tehniski labāk apgādātajiem Maskavas, Ļeņingradas un Krievijas autobūves centru pārstāvjiem, savulaik Biķernieku trasē spēja piesaistīt 100 000 cilvēku lielu skatītāju pūli. Okupācijas apstākļos latvietim bija nepieciešami savi varoņi, kuri cīnās un uzvar, un, kaut arī tās bija tikai sporta uzvaras, tām neapšaubāmi bija politisks zemteksts, kuru saprata visi.
Pirmās „Dzintara Volgas” sacensības notika 1963. gadā, kad Rīgas taksometru parka fiziskās kultūras kolektīvs organizēja automobiļu ātrumsacīkstes. Tās norisinājās Mežaparkā pa šauro asfaltēto celiņu 3,5 km garo apli, kur pirms kara bija motociklu trase. 1964. gadā „Dzintara Volgas” sacensības jau pulcēja 19 dalībniekus no Baltijas, Ļeņingradas un Maskavas. Volga GAZ-21 klasē uzvaras laurus plūca rīdzinieks Aleksandrs Karamiševs, tas pats leģendārais rallists, kurš sešdesmitajos gados kā pirmais no padomju sportistiem piedalījās slavenajā Montekarlo rallijā. Viņa vadītā zaļā volga Mežaparkā pat sasniedza ātrumu 105 km/h. 1965. gadā Mažaparkā 17 apļus visātrāk noriņķoja lietuvietis Valērijs Vaišvila, bet trešais finišēja Arnolds Dambis, kurš vēlākajos gados sasniedza izcilus panākumus moskviču un pēc tam arī žiguļu klasēs.
1966. gadā sacensības risinājās tikko uzbūvētajā Biķernieku 3,580 km garajā meistarības aplī, un par uzvarētāju kļuva Boriss Ščetinskis no Ļeņingradas. 1967. gadā par sacensību norises vietu kļuva Rīgas hipodroms, kurā ātrākais bija rīdzinieks Juris Sniķeris. No 1968. gada Vissavienības automobiļu ātrumsacensību „Dzintara Volga” norises vieta ir nemainīga — mums visiem labi zināmais 3,662 km garais Biķernieku automobiļu trases ātruma aplis. Par pirmo „Dzintara Volgas” uzvarētāju šajā trasē kļuva lietuvietis Jons Valtens, sīvā cīņā apsteidzot rīdzinieku Viktoru Kalniņu. 1969. gadā triumfēja rīdzinieks Jānis Baltiņš. „Dzintara Volgas” sacensībās iesākumā startēja Baltijas, Ļeņingradas un Maskavas sportisti, taču jau septiņdesmitajos gados uz Latviju ceļoja sporta auto arī no tālās Krasnodaras, Toljati, Taškentas, Erevānas un citām pilsētām. 1970. gadā 24 dalībnieku konkurencē ātrākais bija Oļegs Lisenko no Ļeņingradas, bet otro vietu izcīnīja Rīgas taksometru parka braucējs Juris Belmers, kura GAZ-21 automašīnu jau toreiz rotāja vēlāk par leģendu kļuvušais 42. numurs. „Dzintara Volgas” popularitāte un prestižs strauji auga. „Dzintara Volgas” izcīņā vēlējās piedalīties visi tālaika slavenākie PSRS autosportisti. Sacensību dalībnieku skaits strauji auga. To bija tik daudz, ka nācās pat pārveidot Biķernieku starta— finiša taisni, iekārtojot starta vietas 30 automašīnām vienlaikus, kas šajā trasē no drošības viedokļa ir maksimāli pieļaujamais skaits.
1971. gadā Maskavas un Ļeņingradas sportisti Biķerniekos ieradās ar jaunajām volgām — GAZ-24 —, kurām blakus smagās, vecās GAZ-21 izskatījās kā tehnika no pagājušā gadsimta. Uzvarēja Jurijs Ivins no Ļeņingradas, taču mūsu Valdis Belmers ar savu veco GAZ-21, braucot uz absolūtās riska robežas, apsteidza ne vienu vien jauno volgu un finišēja ceturtais. 1972. gadā arī Rīgas eksperimentālās mehāniskās rūpnīcas braucējs Valdis Belmers bija ticis pie jaunās volgas GAZ-24 un 25 dalībnieku konkurencē izcīnīja savu pirmo uzvaru Vissavienības sacensībās. Trešais finišēja valmierietis Pauls Mežalis, ceturtais — Juris Belmers, piektais bija Viktors Kalniņš, kuri visi vēl brauca ar vecajām volgām. 1973. gadā arī pārējie Latvijas sportisti bija pārsēdušies jaunajās volgās, un togad, par spīti spēcīgai 29 dalībnieku konkurencei, viss goda pjedestāls piederēja mūsējiem. Pirmais — Viktors Kalniņš, otrais — Juris Belmers, trešais — Pauls Mežalis.
1974. gadā brāļi Belmeri izcīnīja savu pirmo vēsturisko dubultuzvaru, pieveicot visus spēcīgos Ļeņingradas un Maskavas braucējus. Pēc gada, skatītāju tūkstošiem Biķerniekos skaļi gavilējot, atkal Juris bija pirmais un Valdis otrais. Spēcīgākie Krievijas volgu piloti šiem latviešu brāļiem vairs neko nevarēja padarīt! Pateicoties brāļu Belmeru panākumiem, „Dzintara Volgas” popularitāte strauji auga — Biķernieku trases malā pulcējās līdz pat 100 tūkstošiem latviešu autosporta fanu. Latvijā bija sācies fenomens, ko mūsdienās droši vien nosauktu par „brāļu Belmeru kultu”.
1976. gadā atkal abi brāļi Belmeri stājās uz goda pjedestāla, tikai šoreiz uzvarēja Valdis, bet starp viņu un Juri iespraucās Sergejs Korennojs no Maskavas. 1977. gadā „Dzintara Volgas” pirmajā braucienā atkal viss bija kārtībā — pirmais Valdis, otrais — Juris. Taču padomju autosporta funkcionāri beidzot bija atraduši veidu, kā apturēt neuzvaramos latviešus brāļus Belmerus. Tika paziņots, ka Valdis diskvalificēts, jo viņa mašīna neatbilstot tehnisko noteikumu prasībām. Par spīti visam, Valdis otrajā braucienā atkal bija uz starta un, skatītāju tūkstošiem par prieku, izcīnīja tikpat pārliecinošu uzvaru, taču... atkal tika diskvalificēts. Tāpat arī trešajā vietā finišējušais viņa REMR komandas biedrs Argots Liepa saņēma diskvalifikāciju. Kopvērtējumā uzvarēja Vladimirs Aleksandrovs no Kijevas, bet no latviešiem augstāko vietu — ceturto — izcīnīja Zigmunds Burčiks. 1978. gadā pat vispiekasīgākie tiesneši volgai ar 40. numuru nespēja atrast nekādu neatbilstību, un Valdis Belmers atkal svinēja pārliecinošu uzvaru. Pēc gada Valdis triumfēja vēlreiz, pieveicot maskavieti Korennoju, bet cīņā par 3. vietu Juris Belmers apsteidza maskavieti Makejevu. Viss Biķernieku mežs skanēja fanu gavilēs kā viens liels stadions! Viktors Kalniņš otro gadu pēc kārtas finišēja piektais. 1980. gadā startam „Dzintara Volgas” sacensībās bija pieteikti 154 sportisti no 23 pilsētām. Volgu klasē uz starta finālbraucienā vietas pietika tikai 30 mašīnām. Diemžēl Valda Belmera mašīna tika diskvalificēta izpūtēja neatbilstības dēļ, un pirmo „Dzintara Volgas” uzvaru Igaunijai izcīnīja Viljārs Kiveriks, kura sudraboto volgu daudzi skatītāji atzinuši par skaistāko auto šajās sacensībās. Otrais bija Leons Šarkovskis, bet trešais — Zigmunds Burčiks. Toties 1981. gadā Latvija atkal svinēja dubultuzvaru — 3,662 km garo Biķernieku ātruma apli 30 reizes visātrāk apriņķoja Juris Belmers, aiz viņa otrais finišēja Viktors Kalniņš, apsteidzot divus igauņus — Viljāru Kiveriku un Helduru Kūsingu. Volgu klasē iezīmējās pilnīga Baltijas sportistu dominance, Krievijas braucēji vairs netika pat goda pjedestāla tuvumā. Taču 1982. gada „Dzintara Volgas” fantastiskos rezultātus laikam gan nespētu prognozēt neviens — viss pirmais piecnieks piederēja Latvijas braucējiem! Atkal visus 24 apļus neapturams bija Juris Belmers, Valdis gan izstājās pēc 12 apļiem, toties uz goda pjedestāla tika abi viņa komandas biedri — Argots Liepa un Leons Šarkovskis, arī nākamās vietas rīdziniekiem Vladimiram Rudenko un Aleksandram Sorokinam. 1983. gadā Juris Belmers sasniedza hettriku — trešo uzvaru pēc kārtas —, un Latvijai otro gadu pēc kārtas tika viss goda pjedestāls — Valdis Belmers otrais, Viktors Kalniņš trešais.
1984. gadā „volgu karalis” Juris Belmers „Dzintara Volgā” triumfēja jau ceturto gadu pēc kārtas, otrais finišēja Jurijs Paenurms no Tallinas, trešais atkal palika Viktors Kalniņš. 1985. gadā pie brāļu Belmeru uzvarām pieradušie līdzjutēju tūkstoši piedzīvoja sāpīgu vilšanos — par uzvarētāju kļuva igaunis Paenurms, bet labākais no mūsējiem — Aleksandrs Sorokins — tikai piektais. Taču 1986. gadā Biķernieku pārpildītās tribīnes atkal varēja uzgavilēt Valdim Belmeram, kurš izcīnīja savu ceturto „Dzintara Volgas” uzvarētāja titulu, otro vietu ieguva Aleksandrs Sorokins, bet ceturtais finišēja Leons Šarkovskis. 1987. gadā Juris Belmers kļuva par septiņkārtēju „Dzintara Volgas” čempionu, uz pjedestāla trešā pakāpiena kāpa Valdis Belmers, bet starp brāļiem iespraucās Vasilijs Haraims no Lietuvas. Piektais finišēja Viktors Kalniņš. 1988. gadā „volgu karalis” Juris Belmers 28 apļu distancē atkal bija nepārspējams, aiz viņa palika igaunis Peters Node un Nikolajs Hvostovs no Maskavas. Valdis Belmers finišēja ceturtais, Leons Šarkovskis — septītais. 
1989. gadā Juris Belmers otro reizi „Dzintara Volgas” vēsturē atkārtoja hettriku — trīs uzvaras pēc kārtas! Uz goda pjedestāla atkal kāpa Hvostovs un Node, tikai šoreiz apgrieztā secībā, bet veterāns Viktors Kalniņš izcīnīja 4. vietu. Valdis Belmers šoreiz diemžēl izstājās, kad līdz finišam bija palikuši tikai seši apļi. 1990. gadā negaidīti par uzvarētāju kļuva igaunis Peters Node, kuram izdevās pieveikt pašu Juri Belmeru. 1991. gadā „Dzintara Volgas” sacensības norisinājās pēdējo reizi pirms 19 gadu pārtraukuma, un savu desmito uzvaru guva Juris Belmers, pieveicot maskavieti Nikolaju Hvostovu un Otaru Ardževanidzi no Gruzijas. Aleksandrs Sorokins finišēja sestajā vietā. Veicot 3,662 km garo Biķernieku apli ar vidējo ātrumu 124,45 km/h, Juris Belmers uzstādīja līdz šim nepārspētu trases rekordu volgu klasē.1992. gadā Latvija jau bija atguvusi valstisko neatkarību un steidza atteikties no jebkāda padomju laiku mantojuma. Leģendārā „Rīgas Dinamo” hokeja komanda tika pārdēvēta par „Pārdaugavu”, bet leģendārās autosacīkstes „Dzintara Volga” — par „Dzintara apli”. Lietuvietis Vitauts Taraile, kurš bija slavens ar saviem panākumiem žiguļu klasē, šoreiz Biķerniekos ieradās ar „BMW M3” sporta automašīnu. Sacensību organizatori izdomāja, ka šis nepazīstamais sacīkšu monstrs pēc dažiem tehniskajiem parametriem (dzinēja darba tilpums un aizmugures piedziņa) itin labi iederētos tā sauktajā desmitajā jeb volgu klasē, tādā veidā šo monomarkas automobiļu klasi faktiski pārvēršot par „brīvo” klasi. Sacensībām pieteiktie Rīgas taksometru parka braucēji Juris Belmers, Viktors Kalniņš un Aleksandrs Sorokins ar šādu lēmumu nebija mierā un uz starta vispār neizgāja... Sacensības notika, bet tā jau vairs nebija „Dzintara Volga” ne pēc formas, ne satura.
No jauna vēsturiskās un leģendām apvītās sacensības „Dzintara Volga” pēc 19 gadu pārtraukuma tika atjaunotas 2010. gadā un baudīja necerēti lielu dalībnieku un skatītāju atsaucību. 2011. gada „Dzintara Volgas” sacensībās uz starta atkal stājās volga ar neaizmirstamo 40. numuru uz sāniem — Biķernieku trasē 67 gadu vecumā sacentās leģendārais autosportists Valdis Belmers! Pašlaik Latvijā ir uzbūvētas 25 un Igaunijā 3 šosejas sacīkšu automašīnas „Volga”, un tā šobrīd jau ir lielākā sporta monomarkas automobiļu klase Baltijā. 2012. gadā nodibinātā „Dzintara Volgas kausa” izcīņa jau risinās 5 posmos, taču īstā „Dzintara Volga” kā parasti Biķerniekos notiks rudenī — 15. septembrī.
Raksts tapa izmantojot „racinghistory.lv” materiālus.
Foto no Andra Auziņa personīgā arhīva
Komentāri:
Viesis: rrrr - 25. augustā 2016 23:44
Es varu ļoti daudz ko pastāstīt par visiem PSRS laika autobraucējiem. Es esmu Argoda Liepas meita. Kopš 4 gadu vecuma esmu atradusies šajā vidē. Pat Valdis Belmers man ir prasījis informāciju.
Ja kas interesē, esmu gatava palīdzēt. Mans e-pasts ir roziteruta@gmail.com
Liels paldies raksta autoram par tik aizrautīgu vēstures atspoguļojumu. Gribētos sagaidīt arī brāļu Belmeru biogrāfiju atspoguļojumu, jo neviļus rodas jautājums - kas viņi tādi bija, šie leģendārie brāļi Belmeri, kas pogāja USSR pacanus.