"Renault 4 CV" svin 65 gadu jubileju.
Pievienots: 15. augustā 2012 08:29 | Autors: Andris Vilks | Komentāri: (0)
Šā gada 12.augustā apritēja 65 gadi, kopš tika uzsākta Renault 4 CV modeļa ražošana. Tā bija pirmā "starptautiskā automašīna", ko izgatavoja Renault - tā tika ražota vairākās valstīs 14 gadu garumā.
Ideja par masveida ražošanai paredzētu "populāro automašīnu" Renault bija zināma jau kopš 1920.-to gadu vidus. Nākamajā dekādē Renault ieviesa jaunus modeļu - Celtaquatre un Juvaquatre -, kas bija nozīmīgs solis pretī masu motorizācijai Francijā. Neskatoties uz kara apstākļiem, Bilankortas rūpnīcā tika ieguldīts nopietns darbs, lai izstrādātu plašai cilvēku auditorijai piemērotu automašīnu. 1941.gada maijā inženieri Fernands Pikards (Fernand Picard), Čārlzs Edmonds Serre (Charles-Edmond Serre) un Žans Auguste Riolfo (Jean-Auguste Riolfo) definēja projekta pieņēmumus. Darbs tika uzsākts nākamā gada rudenī. Djuks Vilhelms von Urahs (Duke Wilhelm von Urach), Renault tehniskais pilnvarotais, ņemot vērā savas antipātijas pret Nazis, slepeni atbalstīja projektu 106. Pirms kara aristokrāts strādāja arī pie Bugatti, Alsac un vēlāk pie Daimler-Benz.
1943.gada 4.janvārī trīs prototipi veica savu pirmo ceļojumu, respektīvi, testu, kuru laikā tika sasniegts braukšanas ātrums 84 km/h. Dzinējs un transmisija atradās aerodinamiskā dizaina automašīnas aizmugurē. Automašīnas virsbūve tika veidota no alumīnija, jo tērauds tajā laikā bija ierobežotas pieejamības stratēģiskais materiāls. Četru cilindru ar šķidrumu dzesējamais 760cm3 dzinējs Nr. 662/1 tika apvienots ar trīs ātrumu transmisiju, un šim modelim bija aizmugures piedziņa. Laika posmā no 1944. - 1945.gadam tika izgatavoti divi prototipi. Tika uzsākta četrdurvju modeļa ražošana. Automašīnā varēja pārvietoties četri cilvēki, kā arī tajā bija vieta nelielai bagāžai. Testu laikā tika sasniegts braukšanas ātrums 90 km/h un vidējais degvielas patēriņš 7 l/100 km. Renault vadītājs Pjērs Lefošē (Pierre Lefaucheux) izvirzīja šo projektu par prioritāti. Automašīnas dizains tika maksimāli vienkāršots. Tās svars bija 600 kg. Sākotnējās versijās logi aizmugurējās durvīs nebija atverami, un bija tika viena atpakaļgaitas gaisma.
Pirmie pēckara gadi bija īpaši grūts periods Renault. Notika 1944.gadā iznīcināto rūpnīcu rekonstrukcija. Bija ievērojams materiālu trūkums, un alumīnijs, ko izmantoja automašīnas virsbūves izgatavošanai, tika aizvietots ar tēraudu. Krāsas trūkuma dēļ pirmie modeļi tika krāsoti smilšu krāsā Creme 314, ko bija atstājusi Vācijas armija. Automašīna ieguva neoficiālu, bet ļoti populāru iesauku motte de beurre (sviesta gabals). Agrīnākos modeļus atšķīra arī stīpas, kas tika nokrāsotas sarkanas. Lefošē piedāvāja jauno Renault nodēvēt par Régiquatre, kas attiektos uz pirmskara modeļiem. Tika piedāvāti arī citi varianti, piemēram, Régine vai Réginette. Pēc konsultēšanās ar personālu tika tomēr modeli nodēvēt par 4 CV, kas saistīts ar zirgspēku skaitu (1 CV - aptuveni 190 cm3).
Oficiālā Renault tipa 1060 debija notika 1946.gada 3.oktobrī 33. Salon de l'Automobile izdevuma ietvaros Parīzē. Pirmās pēckara auto izstādes apmeklējums bija milzīgs: vairāku dienu laikā izstādi apmeklēja 809 tūkstoši cilvēku. Renault 4 CV bija galvenais auto izstādes elements, kas izraisīja lielāku interesi kā ekskluzīvais Delage D6 vai sportiskais Bugatti 59/50DB. Francūži bija gaidījuši masveida automašīnu jau ilgu laiku. Vairāk kā pasažieru automašīnas Francijas valdība no Renault prasīja tūkstošiem komerctransportu, kravas automašīnas un autobusus, kas bija nepieciešami grūtajā pēckara periodā. Vairāki lēmuma pieņēmēji apšaubīja Francijas sabiedrības pirktspēju. Neskatoties uz brīvā tirgus ekonomiku, auto industrijas uzņēmumiem bija jātiek galā ar tērauda, stikla, plastmasas un citu jēlmateriālu deficītu.
Tā dēvētās nulles sērijas ietvaros laika posmā no 1946.gada janvāra līdz decembrim tika uzbūvētas vien 36 automašīnas. Masveida modeļa 4 CV ražošana tika uzsākta 1947.gada 12.augustā Bilankortas (Billancourt) rūpnīcā. Aptuveni 300 automašīnas tika izplatītas Renault dīleriem Francijā. Ražošana tika palielināta ļoti lēni - sākotnēji dienā tika saražotas tikai 15 automašīnas dienā. Lefošē (Lefaucheux) izvirzīja ambiciozu mērķi - 300 automašīnas dienā -, kas tika sasniegts pēc diviem gadiem.
Pirmie klienti jauno modeli novērtēja ļoti atzinīgi. Neskatoties uz automašīnas mazajiem izmēriem (garums 3,6m), tajā bija pietiekami daudz vietas visai ģimenei. Arī servisa apmeklējumi tika vienkāršoti: dzinēja eļļa bija jānomaina ik pēc 2,5 tūkstošiem kilometru, savukārt gaisa filtrs bija jātīra ar degvielu ik pēc 10 tūkstošiem kilometru. 1948.gada jaunums bija komercversija Commerciale (rūpnīcas kods R2070) ar aizsegtiem aizmugurējiem logiem un tikai divām sēdvietām. Papildus bēšajai krāsai tika izmantota arī pelēka, kas atgādināja birtu lidotāja uniformu. Divus gadus vēlāk automašīnas tika piedāvātas arī melnā, zaļā un divu toņu zilās krāsās.
Atkarībā no papildaprīkojuma modeļa cena tajā laikā svārstījās no 280 līdz 310 tūkstošiem franku. Līdz desmitgades beigām Renault 4 CV bija pieejams arī Luxe un Grande Luxe versijās. Sauklis, kas tika lietots automašīnas popularizēšanai bija - 4 vietas, 4 cilindri, 90 km/h un 6 litri uz 100 km. Vēlāk, kad inflācijas rezultātā cena palielinājās, sauklis tika mainīts uz 4 CV, 4 durvis un 444 tūkstoši franku. Luxe versiju raksturoja baltas plastmasas stūre un īpaši dekori uz bampera.
Kopš 1950.gada oktobra Renault 4 CV Grand Luxe tika aprīkots ar 21zs dzinēju. Maksimālais braukšanas ātrums tika palielināts līdz 100 km/h. Luksus klases versijai bija hromētas vītnes un baltas strīpas abās riepas pusēs. Renault piedāvāja arī īpašo Decapotable versiju - kabriolets ar nolaižamu jumtu vai tērauda ievelkamu jumtu. Tas tika komplektēts Parīzē esošajā S.A.P.R.A.R. 1950.gadā dzinēja kapacitāte tika samazināta no 760 līdz 748 cm3. Tika pārveidota arī virsbūves priekšpuse un pamperu forma.
Noteikti jāpiemin, ka līdz 1940.-to gadu beigām Renault 4 CV guva lielus panākumus vairākos rallijos. 1949.gada 30.janvārī Luiss un Žans Luiss Roziers (Louis un Jean-Louis Rosier) uzvarēja Montekarlo rallijā savā klasē. Vēlāk Fransuā Landons (Francois Landon) izcīnīja uzvaru kalnu sacensībās Course de C?te du Mont-Ventoux. 4 nākamās vietas ieņēma Lecat, Delmotte, Fromentin und Dalligand. Slavenais Žans Redele (Jean Redele), vēlākais zīmola Alpine dibinātājs, arī triumfēja pie 4 CV stūres. 1951.gada janvārī 4CV bija ātrākā automašīna H klasē Montekarlo rallijā, un piecus mēnešus vēlāk Renault komanda izcīnīja uzvaru līdz 1100 cm3 dzinēju kategorijā. Landons un Briats veica 2668,75km garu distanci ar vidējo braukšanas ātrumu 111,197 km/h. 4 CV piedalījās arī leģendārajās Mille Miglia sacensībās Itālijā, kā arī Alpu kausā un Holandiešu tulpju sacensībās. Sporta (21zs) versija aizvietoja iepriekšējo Grand Luxe versiju.
Laika posmā no 1952. - 1953.gadam 4 CV sporta versija 1063 ar 30zs dzinēju. Rūpnīcas piedāvātā bija 3 ātrumu transmisija, savukārt sporta versijas tika aprīkotas ar 4-ātrumu vai pat 5-ātrumu transmisijām. Atkarībā no uzstādītās transmisijas maksimālais braukšanas ātrums svārstījās no 125 līdz 140 km/h. Ātrākajai 4 CV versijai bija papildus gaisa atveres motora priekšējā pārsegā un gaismas, kā arī īpašas sēdvietas. Iepriekšējā Luxe (17 zs) versija tika pārdēvēta par Affaires.
Panākumi sportā veiksmīgi veicināja Renault 4 CV popularitāti visā pasaulē. ASV bija ļoti nozīmīgs klients. Vairāku gadu laikā ASV tika pārdotas vairāk kā 170 tūkstoši automašīnas. Standarta versijas cena bija 1035 dolāri. Tomēr šis modelis bija ļoti populārs daudzās valstīs. Aptuveni 12,5 tūkstoši modeļu tika eksportēti uz Austrāliju. Neliels skaits nonāca arī Polijā un citās komunistiskā režīma valstīs. Pieprasījums bija lielāks nekā ražošanas kapacitāte vecajā rūpnīcā Seguinas salā netālu no Bilankortas. Kopš 1952.gada decembra automašīnas tika komplektētas arī jaunajā Flins rūpnīcā, kas atradās 50 kilometrus no Parīzes. 4 CV bija pirmais Renault modelis, kas guva starptautiskus panākumus. 1953.hada 26.februārī Tokijā Pjērs Lefošē (Pierre Lefaucheux) un Šoji Okubo (Shoji Okubo) no Hino Motors Ltd. Parakstīja licenzes līgumu, kas paredzēja 4 CV modeļa komplektēšanu Japānā. 9 gadu laikā tika saražotas vairāk kā 50 tūkstoši automašīnas, un tas nozīmēja būtisku ieguldījumu motorizācijas attīstībā Japānā. Dažas no automašīnā, Tokijā un citās pilsētās tika izmantotas kā taksometri. 1953.gada augustā pirmā 4 CV automašīna noripoja no ražošanas līnijas Fabricación de Automóviles Sociedad Anónima (FASA) Valladolidā. Šajā uzņēmumā Renault piederēja 15% akciju. 4/4 modelis bija biežāk pirktākā pasažieru automašīna Spānijā vairākus gadus.
1954.gada aprīlī Flins rūpnīcā oficiāli tika svinēta piecsimt tūkstošā modeļa saražošana. Tika uzlabots iepriekšējais virsbūves dizains. Priekšējo resti rotāja vairs tikai 3 nerūsējošā tērauda dekoratīvās strīpas iepriekšējo 6 vietā. A tipa 662/2, 747 cm3 un 21zs kopš šī brīža tika uzstādīts visām versijām. Akumulators tika pārlikts uz aizmuguri. Decouvrable kabrioleta ražošana tika pārtraukta 1956.gada augustā. Papildus aprīkojuma iespējas sevī ietvēra elektromagnētiski vadāmu automātisko Ferlec sajūgu. Tomēr Ferodo izgudrojums neguva ievērojamu atsaucību klientu vidū, kas bija pieraduši pie tradicionālās transmisijas. Neskatoties uz to, ka tika ieviests jaunais Dauphine modelis, 4 CV vēl joprojām bija ļoti populārs Francijā, Beļģijā, Holandē, Rietumvācijā un Šveicē, kā arī citās pasaules valstīs.
Brissoneau et Lotz, Pichon et Parat, Chapron Labourdette un Autobleu izveidoja īpašus modeļus ar netipisku virsbūvi. Žans Redele (Jean Redele) uzbūvēja slaveno A106 uz Renault 4 CV bāzes - pirmā automašīna, ko izveidoja Alpine.
Modernās ražošanas iespējas Flins rūpnīcā bija viena no lielākajām automašīnu komplektēšanas rūpnīcām Eiropā. To bieži apmeklēja īpašie Francijas Republikas prezidenta viesi. 1957.gada 10.aprīlī rūpnīcu apmeklēja Lielbritānijas karaliene Elizabete II. RNUR prezidents Pjērs Dreifuss (Pierre Dreyfus) uzdāvināja viņai zilas krāsas Dauphine modeļa atslēgas. 3 gadus vēlāk Renault rūpnīcu apmeklēja viens no PSSR līderiem Ņikita Sergejevičs Krušcevs (Nikita Sergeyevich Khrushchev), kurš entuziastiski vēroja Floride modeļa ražošanu. Demitgades beigās 4 CV modelis tika piedāvāts Sport un Affaires versijās, arī ar ievelkamu tērauda jumtu. Sākot no 1958.gada kā izvēles aprīkojums tika piedāvāta Sofica apsildes un ventilācijas sistēma. Miljona modeļa saražošana tika atzīmēta Flins rūpnīcā. Renault kļuva par pirmo Francijas autoražotāju, kas sasniedzis šo maģisko skaitli. 1950.-to gadu beigās Renault dizaina nodaļa piedāvāja jaunās paaudzes modeļu prototipus: priekšējās piedziņas R4 un R8 ar aizmugurē iebūvētu dzinēju.
"Četrinieka" ēra tuvojās noslēgumam. 1961.gadā pēdējais no 1 105 547 4 CV modeļiem Affaires versijā noripoja no ražošanas līnijas. 14 gadu laikā šim modelim bija liela loma Francijas un citu valstu auto pasaulē.
Renault 4 CV kalendārs:
1943.g. Pirmā prototipa testa brauciens
1946.g. Renault 4 CV modeļa prezentācija Parīzes auto izstādes ietvaros
1947.g. Tiek uzsākta masveida ražošana
1950.g. Tiek ieviests 748 cm3 dzinējs
1951.g. Triumfs līdz 1100 cm3 dzinēju klasē Montekarlo un Le Mans rallijos
1953.g. Ražošanas uzsākšana Spānijā (FASA)
1954.g. Komplektēšanu uzsāk Japānas Hino Motors Ltd. Uzņēmums Tokijā
1961.g. Ražošana tiek pārtraukta
Komentāri:
Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
