Aufrehts+Melhers+Grosazpaha = AMG

Pievienots: 2. novembrī 2009 11:37 | Autors: Artis Eglītis | Komentāri: (2)

Uzņēmums AMG ir viens no vācu tūninga veterāniem, kas allaž bijis idejiski saistīts ar Mercedes Benz automašīnām un daudz darījis to sportiskošanā. Šogad AMG svin savu 42. dzimšanas dienu, tiesa, ne vairs kā neatkarīga firma, bet gan kā koncerna Daimler Benz (jā, vecais nosaukums atkal ir atpakaļ jocīgā Daimler Chrysler vietā) sastāvdaļa. Šie 42 gadi bijuši ne vien rozēm vai lefkojām kaisīti, bet arī gana trauksmaini un intrigām bagāti. Nu jau vairs AMG nav saucams par tūninga ateljē, turklāt attīstība turpinās aizvien jaunos virzienos.

Sākums – kā parasti

Nelielu tūninga kantorīti Grosazpahas mazpilsētiņā pie Štutgartes izveidoja divi jauni Daimler Benz testu inženieri Hanss Verners Aufrehts un Erhards Melhers 1967. gada 1. jūnijā, nosaucot par AMG (Aufrecht, Melcher, Grossaspach). Viņiem pievienojās arī otrs brālis Frīdrihs Aufrehts, taču uzņēmuma galvenais saimnieks un ideologs bija tieši Hanss Verners. Tolaik individuāla motora jaudas palielināšanas mānija Vācijas Federatīvajā republikā sāka uzņemt savus apgriezienus, bet ar Mercedes Benz neviens tā īsti nekrāmējās, uzskatot tos par taksometriem vai kanclera limuzīniem. Toties AMG meistaru rokās cēlais sedans Mercedes Benz 300 SE 6,3 pārtapa par dinamisku autobāņu kilometru rijēju ar 235 kW jaudas V8 dzinēju un 235 km/h maksimālo ātrumu. Pēc sporta mašīnas tas neizskatījās nemaz.

300SEL   1963

Lai pierādītu pretējo, brāļi Aufrehti un motoru meistars Melhers sagatavoja mašīnas dalībai Spā 24 stundu sacīkstēs. 1971. gadā garbāzes monstrs Mercedes Benz 300 SEL ar V8 motoru, izborētu līdz 6,8 litriem un forsētu līdz 315 kW, visu dienu lepni dudinādams, ieguva otro vietu. Ar visu automātisko ātrumkārbu šis sacīkšu limuzīns taisnē spēja sasniegt 265 km/h! Līdz ar to maisam gals bija vaļā, un pēc AMG uzlabotajiem “Meršiem” pieprasījums jūtami palielinājās. Nav brīnums, ka 1977. gadā līdzīgā veidā darbu sāka vēlākie konkurenti Brabus un Lorinser. Taču tolaik AMG kantorīti satricināja pirmās pārmaiņas.

Jauns sākums

Vispirms 1972. gada Eiropas autosacīkšu reglaments pasludināja ārpus likuma lielo sarkano 300 SEL 6,8 AMG, jo dzinēju darba tilpumu ierobežoja līdz pieciem litriem. Pēc tam1976. gadā abu kolēģu ceļi šķīrās: Erhards Melhers Burgštallas vecajā gaterī atvēra pats savu uzņēmumu sporta sadales vārpstu izgatavošanai, bet Hanss Verners Aufrehts pārcēlās turpat netālu uz Affalterbahu, atverot jaunu un pamatīgu tūninga firmu ar veco nosaukumu un 40 darbinieku štatu. Taču 80. gadu sākums padevās vairāk nekā smags: vispārējs tūninga tirgus panīkums Vācijā, permanentas naftas krīzes, nežēlīga konkurence un absolūts ieinteresētības trūkums no Daimler Benz. Viņi, starp citu, ilgu laiku oficiāli neatzina AMG tūnerus, uzvedoties tā, kā šobrīd Ferrari un cīnoties pret Mercedes Benz tūningu kā tādu.

Otrs epizodiskais AMG iznāciens Eiropas šosejas sacīkšu arēnā saistās ar Mercedes 450 SLC, ko Affalterbahā pamatīgi uzlaboja un atviegloja, bet V8 cilindru 4,5 litru dzinēju forsēja līdz 276 kW. Šis platais un zemais bolīds jau līdzinājās sacīkšu mašīnai un spēja atvest uzvaru 1980. gada Eiropas čempionāta Nirburgringas posmā atkal ar trīspakāpju automātisko ātrumkārbu un pilotiem Klemensu Šikentancu un Jergu Dencelu pie stūres.

450SLC  AMG.  1980

Kā pagrieziena punkts 80. gadu sākumā kalpoja Mercedes Benz 190E 2,3-16 virsbūvē W201 ar četrcilindru 16 vārstu motoru un aerodinamiski agresīviem elementiem. Tas bija bāzes modelis gan rallija mašīnai, gan šosejas sacīkšu spēkratiem. Pēc tam sekoja vairākas evolūcijas ar spēcīgāku 2,5 litru motoru, lielākiem 16 collu riteņiem un augstāku aizmugures antispārnu. Uz šī modeļa bāzes AMG varēja izvērsties un 1986. gadā sāka to gatavot Vācijas šosejas sacīkšu čempionātam DTM. Jau debijas gadā AMG pilots Folkers Veidlers ar to izcīnīja otro vietu kopvērtējumā. Starp citu, īslaicīgie eksperimenti pielāgot 24 stundu sacīkstēm lielo 500 SEC (V8 cilindri, 338 kW) nekādus nopietnus rezultātus neatnesa, tādēļ arī AMG palika pie nosacīti kompaktiem sedaniem DTM sacīkšu seriālam. Tad beidzot Aufrehtam izdevās piesaistīt Daimler Benz uzmanību un iegūt pasūtījumu sacīkšu dzinēju gatavošanai. Tas izdevās labi un kļuva par ienesīgu biznesu. Kopš 1988. gada AMG jau pārstāvēja lielās kompānijas intereses DTM sacīkstēs un būvēja ne vien dzinējus, bet visas sacīkšu mašīnas kopumā. 1990. gadā AMG kļuva par Mercedes Benz oficiālo rūpnīcas komandu.

Ielas auto pieredze

Pat grūti noteikt, kas tajā laikā vairāk pelnīja naudu – sacīkšu auto bizness vai ielas mašīnu tūnēšana. Pateicīgs objekts uzlabojumiem bija ne vien 190E, bet arī 300E virsbūvē W124. Piemēram, rindas sešcilindru motora vietā AMG meistari prata tajā implantēt lielo 250 kW jaudas V8 agregātu no S klases, tādējādi iegūstot vēlākā Mercedes un Porsche kopdarba E500 idejisko priekšteci. Kopš tā laika paņēmiens zemākas klases virsbūvē ielikt lielāku spēka agregātu kļuvis par vienu no AMG kroņa numuriem. 1987. gadā šai pašai mašīnai izveidoja oriģinālu cilindru galvu ar četriem vārstiem uz cilindru 5,6 litru darba tilpuma dzinējam, kas ļāva iegūt 265 kW jaudu un testos sasniegt ātrumu 303 km/h. Protams, ar automātisko četrpakāpju ātrumkārbu... Līdzīgā veidā radās Mercedes Benz 300E 6,0 AMG – drūms melns auto ar 283 kW jaudu, bez dekoriem uz zemprofila riepām. Amerikā to sauca par The Hammer un gandrīz vai pielūdza. Kā nu ne – it kā ikdienišķs četrdurvju sedans, kas brīvi brauc 300 km/h ātrumā! Šāda “hotrouda” pašiem amerikāņiem nebija. Tagad tas būtu kārtīgs reperu dienesta braucamais...

190E  25 16 Evo-II-DTM.   1990. 

Pateicoties šiem panākumiem, AMG beidzot spēja nostabilizēties, atvērt jaunu rūpnīcu un palielināt darbinieku skaitu no 100 līdz 400 cilvēkiem. Sacīkšu panākumi ļāva AMG ielas mašīnas kopš 1990. gada tirgot, izmantojot Mercedes Benz dīleru tīklu un oficiālo rūpnīcas garantiju. 1993. gadā tapa pirmais Mercedes Benz un AMG kopīgais ielas auto C36 AMG, jaunajā C klases sedana virsbūvē iestūķējot rindas sešcilindru 3,6 litru 206 kW motoru, līdz ar to pārejot jauna kvalitātē kā autoražotājam. To apstiprināja arī Vācijas patentu birojs, kas reģistrēja AMG kā pilnvērtīgu auto tirdzniecības marku. Pēc trim gadiem sekoja E50 AMG virsbūvē W210 ar 260 kW jaudu, līdz pamazām visiem Mercedes modeļiem bija sava Affalterbahas rūpnīcā veidota sporta modifikācija.

Maģiskie burti DTM

AMG panākumi sportā cieši saistīti ar Vācijas autošosejas čempionātu DTM, kurā šai vienībai pieder pieci čempiontituli komandu vērtējumā un astoņi – individuāli. Turklāt no šiem astoņiem piecus izcīnījis neviens cits kā vācu “tūrenvāgenu” virtuozs Bernds Šneiders. Sākuma periodā visveiksmīgākais bija 1992. gads, kad AMG konstruētie Mercedes Benz 190E 2,5-16 Evolution II ar vismaz 276 kW jaudu dominēja lielākajā daļā braucienu. Toreiz simpātiskā Elena Lora izcīnīja pirmo un pagaidām vienīgo DTM uzvaru sievietēm, Klauss Ludvigs kļuva par čempionu kopvērtējumā, bet AMG un Mercedes Benz ieguva attiecīgi komandu un ražotāju titulus.

C-Class DTM.  1994.

90. gadu vidū bruņošanās mānija sasniedza savu virsotni. DTM bolīdam Mercedes Benz C-Klasse nebija vispār nekāda sakara ar sērijveida modeļiem. Karbona un kevlara virsbūve tika veidota pēc F-1 tehnoloģijām kā kokons ap pilotu, papildināta ar balastu, ko sacīkšu laikā varēja hidrauliski pārbīdīt, lai mainītu mašīnas smaguma centru. V6 cilindru 2,5 litru motors sasniedza 375 kW jaudu un griezās vismaz līdz 12 000 apgr./min, bet sešpakāpju pusautomātiskā ātrumkārba darbojās kopā ar elektronisko traction control. To visu vainagoja programmējama aktīvā piekare ar kompjūtervadību. Tā 1995. gadā Bernds Šneiders uzvarēja gan DTM, gan līdzīgā ITC sacīkšu seriālā Eiropā, taču tehnikas progress noveda tik tālu, ka šie monstri kļuva par vieniem no dārgākajiem pasaulē un neviens vairs īsti negribēja ar AMG sacensties – finansiāli neizdevīgi un sportiski bezcerīgi.

Kopš 2000. gada pamatīgi revidētajā DTM ar stingrākiem tehniskajiem noteikumiem toni atkal nosaka AMG. Vispirms sacīkšu auto tapa uz modeļa CLK bāzes ar coupe tipa virsbūvi, Šneiders izcīnīja titulu 2000., 2001. un 2003. gadā. Tad vietā stājās konstruktīvi līdzīgs bolīds, kura dizains veidots pēc C klases sedana motīviem. Ar to 2005. gada titulu atveda Gerijs Pafets, bet Bernds Šneiders triumfēja pagājušajā sezonā. Turklāt izskatās, ka vecā konstrukcija ir vairāk nekā konkurētspējīga arī šajā gadā, kad daži piloti jau saņēmuši modernāku 2007. gada modeli!

Lemānas sapnis

1997. gadā Hansa Vernera Aufrehta komanda dažu mēnešu laikā radīja superkāru ar pusnesošo kevlara monokoku un V12 cilindru septiņu litru dzinēju Mercedes Benz CLK-GTR, kas savā debijas reizē pārspēja McLaren pasaules GT čempionātā sporta prototipiem. Bernds Šneiders gan kļuva par čempionu viltības dēļ, jo vairākos posmos brauca divu ekipāžu sastāvā – tolaik to atļāva gan paša sportiskā forma, gan noteikumi! Nākamajā gadā Mercedes Benz (lasi – AMG)vispār bija neuzvarami: pirmajos divos posmos vēl uzvarēja vecais modelis, nākamajos astoņos – jaunā evolūcija CLK-LM. Desmit uzvaras no desmit un GT čempionu tituls Klausam Ludvigam un Rikardo Zontam! Taču Lemānas 24 stundu brauciens palika neiekarots; kā par spīti, abām komandas mašīnām jau pēc pusotras stundas “izbeidzās” eļļas sūknis. Cerību bija daudz, jo visu šo laiku “Merši” atradās līderpozīcijās un uzrādīja slavējamu ātrumu (līdz 335 km/h), turklāt jaunais V8 cilindru piecu litru 444 kW motors bija jūtami ekonomiskāks par veco milzeni. 

http://content0-foto.inbox.lv/albums113350412/autonews/Mercedes-AMG/CLK-GTR-.jpg

1999. gadā vācieši visu lika uz vienas kārts. Pilnīgā slepenībā tapa absolūti inovatīvs prototips Mercedes Benz CLR, kura astoņcilindru dzinējs izborēts līdz 5,7 litriem, masa samazināta līdz 900 kg un totāli pārveidota revolucionāra virsbūves aerodinamika. CLR varēja droši saukt par skaistāko sacīkšu mašīnu, taču tieši šis skaistums izspēlēja ļaunu joku. HWA komandas vadība pēc ilgas spriešanas nolēma riskēt un braukt sacīkstēs arī pēc tam, kad Marka Vēbera auto gan ceturtdienas, gan sestdienas treniņos apmeta augstu kūleni un ielidoja Lemānas mežā. Pēc tam svētdien arī Pītera Dambreka sudrabainais CLR apdzīšanas laikā piepeši uzlidoja gaisā un, izpildījis tur neskaitāmas piruetes, iekrita tuvējos kokos! Komanda uzreiz noņēma no sacīkstēm arī Šneidera auto un izturības braucienos vairs neatgriezās.

Taču pēc šīm peripetijām pasaules bagātākie ļaudis ieguva vienus no pašiem izcilākajiem superkāriem vismaz 30 eksemplāru skaitā. Lai varētu homoloģēt sacīkšu bolīdu, AMG rūpnīcā jau iepriekš tika izgatavoti 25 ielas auto CLK-GTR eksemplāri, ko laida pārdošanā pēc Mercedes uzvaras 1998. gada GT čempionātā. 320 km/h ātrajam bolīdam ir 6,9 litru 450 kW jaudas motors. Divi no šiem 25 eksemplāriem izveidoti vēl labākā un dārgākā modifikācijā Supersport ar maksimāli forsētu motoru. Tā darba tilpums palielināts līdz 7,3 litriem, jauda – līdz 523 kW, maksimālais ātrums – līdz 330 km/h. Pamatā ir tas pats hrestomātiskais V12 cilindru agregāts no anekdotēm apvītā W140 sērijas Mercedes Benz S600, ko AMG meistari spēja pārvērst par sacīkšu motoru un piegādā arī Itālijas superkāru ražotājam Pagani. Pēc tam šo pašu milzeni iemontēja arī īstā ielas automobilī Mercedes Benz SL73 AMG, tikai deforsēja līdz 386 kW.

Visretākais ir Mercedes Benz CLK-GTR Roadster, ko 2002. gadā jau HWA cehos uzbūvēja piecu eksemplāru skaitā. Tas tapa kā aizvietotājs perspektīvajam Mercedes Benz CLR ielas versijas projektam, ko pēc nelāgās avārijas ātri noslēpa visslepenākajā arhīva plauktā. Rodstersbāzējas uz coupe 6,9 litru varianta agregātiem, taču tā dizains pilnībā pārstrādāts, lai vismaz nedaudz atbilstu 1999. gada ultrazemā CLR izskatam. Starp citu, Daimler Benz pat negribēja ļaut Aufrehtam vairs izmantot Mercedes brendu, jo baidījās, ka Vēbera un Dambreka avārijas Lemānā varētu atstāt nelāgu ēnu lielās kompānijas imidžam. Viss beidzās salīdzinoši laimīgi – zvaigzne no skaistā rodstera “deguna” netika norauta, taču kategoriskais Aufrehts atkal sastrīdējās ar koncerna vadību.

CLK GTR street. 

Kapitāla dalīšana

Nav nekāds brīnums, ka pamazām Daimler Benz vēlējās pievākt sev šo burvju vistiņu, kas dēj zelta olas. 1999. gada 1. janvārī lielais koncerns okupēja tūninga un sacīkšu uzņēmumu, radot jaunu veidojumu Mercedes-AMG GmbH, par kura vadītāju kļuva Volfgangs Bernhards. Tieši tobrīd ideoloģisku motīvu dēļ Aufrehts pārdeva sev piederošo 51 % akciju, pameta paša bērnu AMG un izveidoja savu kantori HWA (Hans Werner Aufrecht), kas atradās turpat kaimiņos, Ludvigsburgā pie Štutgartes. Viņš pārņēma CLK-GTR sacīkšu un ielas superauto programmu, bet kopš 2000. gada kļuva par Mercedes Benz oficiālo partneri un rūpnīcas komandas bāzi arī DTM sacīkšu seriālā, saglabājot zināmu patstāvību. Visi CLK-GTR superkāru īpašnieki joprojām atrodas viņa aizgādībā un bauda HWA servisu. Amatu apvienošanas kārtībā Hanss Verners Aufrehts ir arī DTM sacīkšu galvenais organizators.

MB C DTM. 2007.

Kopš 2005. gada, kad Aufrehts pārdeva arī visas atlikušās akcijas, AMG uzņēmums pilnībā pieder Daimler Benz koncernam. Tajā strādā jau 750 darbinieki, kas galvenokārt nodarbojas ar motoru ražošanu. Pašas AMG automašīnas pārsvarā tiek saliktas uz Mercedes rūpnīcu konveijeriem un saņem visas kvalitātes garantijas. Toties AMG paspārnē nesen izveidojās jauna filiāle Performance Studio, kas individuāli izgatavo īpaši smalkus Black Series sporta auto, kā arī kolekcionāru versijas Signature Series un Edition. Pirmais no tiem bija SLK 55 AMG Black Series, kas no pižonīga rodstera pārtapa hobija līmeņa sacīkšu mašīnā ar V8 cilindru 5,5 litru 294 kW jaudu.

Tikmēr Aufrehta uzņēmums HWA arī būtībā ir Mercedes Benz sporta filiāle. Pat grūti nodalīt, ko paveikuši AMG, bet ko – HWA inženieri. Šajā 225 darbinieku fabrikā konstruē un būvē sacīkšu mašīnas DTM čempionātam, kas saucas Mercedes Benz C-Klasse DTM (V8 cilindru četru litru 346 kW motors, 280 km/h), kā arī gatavo dzinējus Eiropas 3. formulas vajadzībām. Taču viens no dižākajiem HWA un AMG kopdarba šedevriem ir nesenais divvietīgs ielas sporta auto ar komplicēto nosaukumu Mercedes CLK DTM AMG. Tas ir varbūt pat labākais “Mersis” vispār un ātrākais jau nu noteikti: V8 cilindru 5,4 litru kompresormotora jauda sasniedz 428 kW, bet maksimālais ātrums ierobežots līdz 320 km/h. Dizains veidots pēc 2002. gada DTM sērijas kaujas auto motīviem, bet tirāža ierobežota līdz 100 eksemplāriem.

CLK  GTR  Roadster.

21. gadsimta sākumā AMG cītīgi cenšas meklēt savu attīstības ceļu, jo daži mātes kompānijas vadītāji grasījās to pārvērst par Mercedes Benz augsta prestiža filiāli. Piemēram, 2000. gadā pārdotākais modelis bija pseidoapvidnieks Mercedes ML 55 AMG, kam ar Aufrehta propagandēto sportiskumu nebija nekāda sakara. Kādreizējā The Hammer recepte tika pārspīlēta, cik nu vien var: galvenais, lai mašīnai ir maksimāli liels dzinējs ar gigantisku griezes momentu, automātiskā ātrumkārba un iespējami komfortabls salons. Maksimālo ātrumu atkarībā no vajadzībām ierobežoja pie 250 vai 300 km/h. Šādā veidā speciālās modifikācijas tapa praktiski visiem Štutgartes modeļiem, kopskaitā patlaban tādu ir 18.

Pie lielākajiem pēdējo gadu AMG sasniegumiem jāmin absolūti oriģināla V8 cilindru 6,3 litru dzinēja izstrāde 2005. gadā, kas, iespējams, ir labākais no visiem motoriem ar trīsstaru zvaigzni un pierāda, ka AMG tiešām pārvērties no neliela tūninga uzņēmuma par pilnvērtīgu autoražotāju. Par godu firmas 40 gadu jubilejai ar šo dzinēju tika izstrādāts Mercedes CLK 63 AMG Black Series, kas vairs nav nekāds slinku miljonāru pārvietošanas līdzeklis, bet īsts divvietīgs sporta auto, tapis pēc F-1 sacīkšu drošības mašīnas motīviem (jā, jā, arī 1. formulas safety car un ātrās palīdzības mašīnas ir AMG veikums). Lai arī tā motora jauda nav kosmiska (“tikai” 373 kW), bet ātrums ierobežots pie 300 km/h, tas ir īsts AMG sportiskā gara iemiesojums ar Drexler pašbloķējošo diferenciāli un regulējamiem KW sacīkšu amortizatoriem. Ar tādu var droši stādīt rekordus Nirburgringas vecajā aplī.


Tiesa, par īstu jubilejas produktu tiek saukts ultradārgais un ultrakomfortablais kreiseris CL 65 AMG 40th Anniversary ar īpašu mirdzošu Alubeam krāsu un V12 cilindru sešlitrīgu 450 kW turbomotoru, kas izgatavots stingri limitētā skaitā. Tas vizuāli ne ar ko īpašu neizceļas (arī tradicionāla AMG politika – neaizrauties ar ekstravagantiem dekoriem, jo tehniskais tūnings vācu tradīcijā tiek uzskatīts svarīgāks par vizuālo), sver vairāk nekā 2,2 tonnas un diezin vai saucams par sporta auto. Tiesa, pirms 42 gadiem arī ļaudis smīkņāja par tolaik gandrīz neiespējamo superlimuzīnu Mercedes 300 SEL 6,3 AMG un neticēja, ka sporta tipa mašīna var būt tāda. Hansam Verneram Aufrehtam gan vienmēr bijušas citas domas nekā pārējiem...

Komentāri:

Ruu@uto - 2. novembrī 2009 15:53

Vispaar labs raksts, vien dazhas neprecizitaates, luudzu neapvainoties :-)
a) Koncerns tagad saucas vienkaarshi "Daimler AG", vaardinjsh Benz jau vairs tiek saglabaats vien
automobilju "brandnaamees" :-)
2) Mercedes un Porsche kopdarba augli sauca "500E", burtinjsh "E" paarvietojaas pirms cipariem tikai W124
sekojoshajam modelimm, kaa arii visiem paareejiem modeljiem. Vaacijaa shim 500E bija iesauka "Dampfhammer",
"tvaika aamurs" graujoshaa griezes momenta deelj. Ir gadiijies paaris reizhu ar taadu pabraukt, jaasaka griezes moments ar visu automaatu tieshaam graujoshs, acis kvadraataa :-)
3) Personiigi man zheel, ka AMG nenjeema daliibu rallija auto gatavoshanaa - 450 SLC 5.0 , ar kuru nevaaji gaaza Hannu Mikkola / Aarne Hertz ar koleegjiem ... Bet nu AMG allazh ir bijis speeciigi orienteets "uz asfaltu" :-)

Anry - 5. martā 2010 13:45

Daimlers ar Benzu nekad dzīvē nav satikušies. Arī fakts.

Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-