Kompaktie krosoveri ir labākais pārvietošanās līdzeklis Latvijas ziemā, kas mūsu degustāciju praksē jau daudzkārt ir pierādīts. Liekas — vēl pavisam nesen notika „AutoInfo” vēsturiskā ekspedīcija pa aizputinātajiem Kurzemes ceļiem uz Kolkas ragu un Ventspili, kad iepazinām jauno „Honda CRV”, salīdzinot to ar amerikāņu krosoveru „Jeep Compas”.

Toreiz „CRV” visus pārsteidza ar savu nepierasto eklektisko izskatu (nemaz neizskatās pēc parketnieka, drīzāk pēc apjomīga universāļa vai prestiža minivena) un vieglā auto manierēm, salīdzinot ar robusto jeņķi. Taču laiks ir pagājis, un „CR-V” jau iekarojis arī Rīgas ielas, kļūdams par vienu no pēdējo gadu vislabāk pārdotajiem krosoveriem Latvijā. Esam jau pieraduši pie auto, un tas vairs neliek atskatīties. „CR-V” jau sen apstiprinājis atziņu, ka apvidniekam nav jābūt apveltītam ar bezceļnieka spējām, lai kļūtu par tirgus līderi, bet „Jeep Compas” klusi un nemanāmi ir nogājis no skatuves. Pirms gada, 2011. gada marta numurā, aprakstījām atjaunotā „Honda CRV” degustācijas braucienu. Toreiz secinājām, ka nav jākaunas, ja nevarēsiet 2010. gada modeli atšķirt no vecāka. Jo atjaunotais „Honda CR-V” atšķiras tikai sīkās niansēs — modernizēts eksterjers un interjers, pilnveidots aprīkojuma klāsts un bagātīgāka kļuvusi papildaprīkojuma izvēle. Kad 2012. gada ziemā reklāmas kampaņa piedāvāja nobaudīt „jauno CRV” un drīz pēc tam sekoja „Honda” dīlera uzaicinājums uz testa braucienu, jutāmies ieintriģēti. „Honda CR-V” neapšaubāmi ir viens no veiksmīgākajiem japāņu ražotāja modeļiem. Bet kāds šis auto ir šodien, kad kopš pirmās tikšanās pagājuši jau gandrīz pieci gadi? Aizvadīto gadu laikā krosoveru dizains un modes tendences ir attīstījušās ļoti strauji. „CRV” no dizaina viedokļa joprojām ir visnotaļ spilgts auto, taču konkurenti uz lauriem nav gulējuši. Ar ko mūs pārsteigs „Honda” krosovers?

Tieši ap to laiku „KIA” dīleris piedāvāja degustēt jauno krosoveru „KIA Sportage”, kurš ir labākais pierādījums apgalvojumam, ka korejiešu auto ieguvis tādu dizainu, kas labi iekļaujas modernu Eiropas automobiļu kontekstā un ir pat vairāk nekā tīkams. Laiks skrien vēja spārniem, un šķiet, ka korejiešu parketnieks „KIA Sportage” pirmoreiz parādījās pirms veselas mūžības, taču patiesībā tas debitēja tikai 2004. gadā. Trešās paaudzes apvidus automobilis „KIA Sportage” debiju piedzīvoja pagājušā gada Ženēvas autoizstādē un visus pārsteidza ar savu izteiksmīgo dizainu un izstieptajiem parametriem visos virzienos. Salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes modeli, jaunais „KIA” ir par 90 mm garāks, 15 mm platāks un 60 mm augstāks.



Bet galvenais — no neglītā pīlēna tas izaudzis par skaistu gulbi! No pilnīgi blāva un neizteiksmīga pārvietošanās līdzekļa, kāds bija iepriekšējās paaudzes „Sportage”, jaunais modelis pārvērties par mūsdienīgu, simpātisku auto. Ja zinām, ka „KIA” galvenā dizainera amatā ir Peters Šreijers — bijušais „Audi” dizaina guru, kurš radījis tādus auto kā „Audi TT” un „VW Beatle” —, tad par „Sportage” brīnumainajām pārvērtībām vairs nav jābrīnās. Dinamisks, spēcīgi veidots hečbeka siluets nemaz vairs neatgādina „kūtiņu uz riteņiem”. Pārdomāti akcenti un stilistiski teicami nostrādātas detaļas. Radiatora restes lieliski saskan ar motora pārsegu, eleganto optiku un īpatnējo vējstikla formu. Arī aizmugurē valda tāda pati formu un detaļu saskaņa, bet slaidos sānus grezno izteiksmīgi valcējumi. „KIA Sportage” izmēri (milimetros): garums — 4440, platums — 1855, augstums — 1645, riteņu garenbāze — 2640, klīrenss — 172. Salīdzinot ar konkurentu „Honda CR-V”, „Sportage” ir par 130 mm īsāks, 35 mm platāks, 30 mm zemāks, bet riteņu bāze tam ir par 30 mm garāka, tātad virsbūves proporcijas „Sportage” ir muskuļotākas. „Honda CR-V” diemžēl vizuāli mūs ne ar ko vairs nespēj pārsteigt un šodien jau vairs nav starp izskatīgākajiem krosoveriem, skaistumā ar „Mazda CX-7” vai „Ford Kuga” tā nevar mēroties un šajā elementā atpaliek arī no „KIA Sportage”. Taču kā praktisks ģimenes transports „CR-V” Latvijas skarbajos ziemas apstākļos joprojām ir gandrīz perfekts.

„KIA Sportage” nav pārāk liels, taču salonā ir daudz vietas gan priekšā, gan aizmugurē, un arī bagāžnieks ir pietiekami liels. Pirmo reizi sēžoties pie „Sportage” stūres, uzreiz var novērtēt ērto sēdpozīciju, kas nav tik stāva kā „CRV” un citiem krosoveriem, taču lieliski ļauj pārredzēt ceļu. Interjerā dominējošais materiāls ir plastmasa, bet tā ir no labākā gala un liekus trokšņus nerada. Panelis ir dizainiski labi pārdomāts, un visas piedāvātas funkcijas ir intuitīvi atrodamas īsā laika sprīdī. Mērinstrumentu panelim ir pat pievilcīgāks noformējums nekā radniecīgajā „Hyundai” modelī „ix35”. Salona ietilpību varēs novērtēt ikviens, arī augumā garākiem pasažieriem jaunais „Sportage” liksies gana liels. „Sportage” stils tomēr dažviet ņēmis virsroku pār saturu. Smagnējais aizmugures jumta balsts nedaudz ierobežo pārredzamību, braucot atpakaļgaitā. To var atrisināt ar „parkošanās palīga” palīdzību. Neliels „Sportage” mīnuss ir automašīnas durvis — lai tās aizvērtu, ir jāpieliek nedaudz lielāks spēks nekā konkurentam „CRV”, kura durvis aizveras pavisam viegli un ar dižciltīgu „Premium” klasē pierastu plakšķi. Arī pie „CRV” stūres viss ir it kā kārtībā, taču jāsēž stāvāk, nevar tik ērti atgāzties kā kupejā, un garāka auguma cilvēkiem varētu rasties vēlēšanās nolaist sēdekli vēl zemāk, nekā tas ir iespējams. Ja neņem vērā šos iebildumus, viss pārējais apmierina. Taču „CRV” salons nav būtiski mainījies un, salīdzinot ar jaunākajiem konkurentiem, izskatās diezgan ikdienišķs. Paneļa apdares plastmasas lielākoties ir cietas, taču viss izskatās izturīgs un ilgmūžīgs, visi vadības rīki un slēdži ir parocīgi un viegli saprotami. „Sportage” braucēji priekšējos sēdekļos iekapsulēti un atdalīti cits no cita ar masīvu viduskonsoli, „CRV” turpretī zem priekšējā paneļa vidū redzama brīva grīda, kas teorētiski rada plašuma sajūtu, kam gan nav lielas praktiskas nozīmes. Lai gan atrodas metru virs zemes, „Sportage” sēdpozīcija ir sportiskāka un saglabā pārskatāmību īstā „komandiera stilā”. Salīdzinot salonu dizainu, tomēr uzvar KIA, jo salons kopumā var šķist mājīgāks, lai gan apdares materiāli „CRV” dažviet ir patīkamāki.

Degustācijas braucienā devāmies ar „KIA Sportage”, kam zem motora pārsega bija 2,0 litru 136 ZS dīzeļdzinējs, kas savienots ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Tā ir optimāla kombinācija, jo par jaudas trūkumu nevar sūdzēties; paātrinājums šim dzinēja tilpumam ir pārliecinošs 0—100 km/h — 10,8 sekundēs, bet vidējais degvielas patēriņš — tikai 5,5 l/100 km.

Līdzsvars starp gaitu un vadāmību „Sportage” ir labāks nekā citiem iepriekš degustētiem „KIA” modeļiem, un arī daudziem citiem krosoveriem, ar ko mums nācies braukt. Automašīnas piekare ir komfortabli mīksta, kas rada patīkamu drošības sajūtu, braucot pa nelīdzeno Latvijas vidusmēra ceļu. Gaita ir pamīksta, taču auto labi turas uz ceļa, stūres reakcija ātra un, lai gan sākotnēji dažiem var šķist par vieglu, pie tā var ātri pierast. Kaut arī izmēģinājuma braucienam piešķirtais „Sportage” bija tikai ar priekšpiedziņu, ziemas apstākļos tas nelika vilties un, pateicoties paaugstinātajam 172 mm klīrensam, spēja izbraukt vietas, kur ar vieglo sedanu vai hečbeku tas nebūtu izdarāms. Jācer, ka nākotnē izdosies izmēģināt arī pilnpiedziņas „Sportage”, kam ir jauna tipa „4WD” sistēma „Dynamax AWD”, kas it kā nav nekas tehniski sarežģīts, taču ātrdarbīgais daudzdisku hidrosajūgs palīdz „Sportage” kā slidenos ziemas apstākļos, tā arī mērena bezceļa apstākļos.

Degustētā „Honda CRV” bija aprīkota ar 2,2 litru „DOHC i-DTEC” 150 ZS dīzeļdzinēju, sešpakāpju manuālo ātrumkārbu un pilnpiedziņu. Uzreiz jāteic, ka pilnpiedziņas sistēma braukšanu daudz neietekmē — normālos ikdienas apstākļos darbojas tikai priekšpiedziņa, bet aizmugures riteņi automātiski pieslēdzas tikai tad, ja tiek konstatēta izslīdēšana. Jāpiebilst, ka „Honda” 2,2 litru „i-DTEC” mūs tiešām patīkami pārsteidza — tas ir klusākais četru cilindru dīzeļdzinējs, ar kādu līdz šim esam braukuši, tas spēj sniegt benzīnnieka cienīgu dinamiku un neliks vilties ne straujos paātrinājumos, ne degvielas patēriņa ziņā. Ar 150 ZS un 350 Nm pilnīgi pietiek paātrinājumam 0—100 km/h — 9,6 sekundēs, zemam vidējam patēriņam — 6,5 l/100 km, „Euro V” izmešu normām un izsmalcinātai gaitai. „CRV” stūre ir precīza, bet viegla un neinformatīva (kas parasti nav raksturīgi „Hondām”), gaita komfortabla — ne par cietu, ne par mīkstu. Salīdzinot braukšanas sajūtu ziņā, „Honda” krosovers šķita salonā klusāks, taču tā jaudas un dinamikas pārsvars reālajā satiksmē nav īpaši jūtams, jo jaudas pietiek arī 1458 kg vieglajam „Sportage”. „KIA” krosoveram ir smagāka stūre, kam būtu jāsniedz sportiskākas braukšanas izjūtas, taču uz balta, slidena ziemas ceļa ar „CRV” var droši braukt krietni dinamiskāk — tieši tad parādās automātiskās pilnpiedziņas priekšrocības — saķere ar visiem četriem. „KIA” vadītājam šādos apstākļos atraisīties neļauj priekšpiedziņas sajūta, uzgāzējot riteņi tiecas izspolēt, taču katram mašīnas pircējam būtu sev jāuzdod jautājums — cik bieži viņam tiešām būs nepieciešams ziemā braukt dinamiskāk par kopējo satiksmes plūsmu. Izvēloties priekšpiedziņas „Sportage”, var ieekonomēt ne tikai uz degvielas rēķina, bet arī kopējā bilancē — aptuveni 1600 eiro — un uz vēlākajām uzturēšanas un remonta izmaksām. Šoreiz pelnītā apjomā netika izmēģināta ne „CRV”, ne „Sportage” varēšana bezceļa apstākļos. Piekaru īsie gājieni liek domāt, ka nekādi lieli dubļu bridēji nav ne viens, ne otrs. Teorētiski „Sportage” šai komponentā varētu būt mazliet spējīgāks jaunās „Dynamax” pilnpiedziņas dēļ, taču pamatoti tā apgalvot varēs tikai pēc nākamās degustācijas.

Degustācijas secinājumi

Latvija vispār ir pārsteidzoša vieta — ziemā pa greiderētajiem meža ceļiem Baldones apkārtnē var izbraukt bez problēmām pat ar parastu vieglo auto, bet galvaspilsētā, īpaši Pārdaugavā, daudzas mazās ieliņas sniega tīrīšanu tā arī nav piedzīvojušas un tur izbraukt var tikai džipveidīgie. „KIA” piedāvā tieši šādu auto — krosoveru „Sportage”. Tas gan neizskatās pēc dubļu bridēja, drīzāk  — pēc elegantā uzvalkā ģērbta pilsētnieka, taču gatavs aizvest ne tikai līdz mājām, bet arī līdz slēpošanas trasei, vientuļai pludmalei vai slepenajām makšķerēšanas un sēņošanas vietām. „Sportage” varbūt nav pats aizraujošākais auto braukšanas baudas ziņā, taču lieliski izskatās, tam ir septiņu gadu garantija, kā arī perfekta cenas un vērtības proporcija. Lētākajā kombinācijā ar mazo benzīna dzinēju, priekšpiedziņu un bāzes aprīkojumu to var iegādāties par 18 690 eiro, savukārt ar 2,0 litru dīzeļdzinēju, vidējo komplektāciju un pilnpiedziņu tas maksās 25 290 eiro. Viens no „Sportage” trumpjiem ir spilgts un dinamisks dizains. Atšķirībā no korejiešu krosoveru iepriekšējās paaudzes uz jauno „Sportage” ļaudis visā Eiropā atskatās ar lielu interesi.

„KIA Sportage” plusi: pievilcīgs izskats un stilīgs interjers, lieliska cenas un vērtības proporcija; mīnusi: braukšana ar „Sportage” nav tik sportiska, kā varētu padomāt pēc nosaukuma.



„Honda CR-V” plusi: komforts, plašums salonā, lielisks dīzeļdzinējs; mīnusi: jau pierasts dizains un interjera noformējums, ierobežotas bezceļu spējas.

Abi ir varen iekārojami auto. Atkarībā no gaumes vieniem glītāks šķitīs „CRV”, citiem — „Sportage”. „CRV” no skata ir robustāks, taču visumā glīts auto ar īstiem „SUV” raksturīgu siluetu. „KIA” laidenāka aizmugures jumta un hečbeka silueta dēļ izskatās dinamiskāks, sportiskāks un smalkāk veidots. Skaties, no kuras puses gribi — neliels, bet mēreni muskuļots auto, kas elegancē neatpaliek no „Audi” krosoveriem.

Par dizainu un komfortu nedaudz izcelsim „Sportage”, bet subjektīvi šķita, ka „CRV” ir labāka skaņas izolācija. „CRV” pilnpiedziņas priekšrocības praktiski pārbaudītas netika, bet tas ir pieejams ar klusāku un jaudīgāku dīzeli. „Honda CRV” ar „2.2 i-DTEC” dīzeļdzinēju un pilnpiedziņu nopērkama par cenu, sākot no Ls 20 330, „KIA Sportage” ar 2,0 litru dīzeļdzinēju un priekšpiedziņu — sākot no Ls 16 649.