Ātrums un elegance jau kopš seniem laikiem visspilgtāk iemiesojas automobiļos ar „coupe” tipa virsbūvi. Kupejas nav tikai pārvietošanās līdzekļi, tās ir mašīnas skaistuma cienītājiem. Kupejas izvēlas cilvēki, kurus raksturo izkopta gaume un izsmalcināts stils. Vēlēšanās būt oriģinālam un atšķirties. Tieksme uz ekskluzivitāti, nevis tieksme uz statusa demonstrēšanu. Tagad autoražotāji šiem estētiem un inteliģentiem piedāvā jaunas iespējas – kupejas eleganci apvienojot ar sedana komfortu, esot it kā radīta jauna automobiļu klase – četru durvju kupejas.Izlasot vārdu salikumu „četru durvju kupeja”, mūsu lasītāji droši vien vispirms atcerēsies „Mercedes-Benz CLS” un pēc tam svešvārdu „oksimorons”.Autoeksperts Artis Eglītis jēdzienu „četrdurvju kupeja” nodēvēja par oksimoronu, kas nozīmē – neiespējams paradokss, kas rodas, apvienojot vienā jēdzienā divus savstarpēji izslēdzošus vārdus. Jo „coupe” ir slēgta sportiska divu durvju virsbūve ar divām vai četrām sēdvietām, kas parasti tiek veidota uz saīsinātas (franču vārds „couper” – nocirstas) sedana platformas. Līdz ar to jaunu jēgu iegūst CLS abreviatūra „coupe like sedan” jeb sedans, kas izskatās kā kupeja. Pie tā arī paliekam.

„Mercedes-Benz CLS”

„Mercedes-Benz” jau izsenis būvē arī dažādu izmēru divdurvju automobiļus – kupejas, kabrioletus un rodsterus, taču vairākums „Mercedes-Benz” klientu dod priekšroku dizaina ziņā krietni neizteiksmīgākajiem, taču prestižākajiem luksusa sedaniem, kas vienmēr bijuši „Mercedes” patiesā vizītkarte un kļuvuši par īpašu statusa apliecinājumu. Trīsstaru zvaigznes patieso varenību mūsdienās uztur trīs klasiskie segmenti C, E un S klase. Būdami avangardisti dažādu tehnoloģiju jomā, bet pamatā balstoties uz konservatīviem patērētājiem, „Mercedes” savas izcilās tehnoloģijas līdz šim parasti ietērpa atturīga dizaina virsbūvēs. Taču pēdējā laikā „Mercedes” pamazām sāk atbrīvoties no konservatīvā tēla un kļūst par līderi ne tikai tehnisko risinājumu, bet arī piecdurvju limuzīnu dizaina jomā. Jaunāko „Mercedes” modeļu ārējais veidols atspoguļo markas attīstības mērķi – radīt auto ar ne tikai izcilu braukšanas kvalitāti, komfortu un drošību, bet arī ar izcilu stilu. Vienkāršāk sakot – „Mercedes” automašīnas pēdējā laikā kļuvušas arī skaistas!



„Mercedes Benz” 2004. gada Ženēvas auto izstādē prezentēja jauno „Mercedes CLS”, kurš tirgū tika pozicionēts kā pirmā „četrdurvju kupeja”. Daži pie pagājušā gadsimta „meršu” masīvajām, barokālajām formām pieradušie konservatīvie lietotāji, pirmo reizi ieraudzījuši noapaļoto „CLS”, to nodēvēja par nelaimīgu E klases autiņu, kuram uz abiem motora pārsegiem uzsēdies zilonis... Citi stāstīja, ka zinot, kā iegūta četrdurvju kupeja – ņemam vienu E klases „Mercedes”, saspiežam plakanāku, nozāģējam visām durvīm logu rāmjus, un „coupe” gatava! Tomēr, ieraugot cēli peldošo „CLS” monolītu, katram ir skaidrs, ka tik vienkārši nebūs. „Mercedes CLS” izskatās tik majestātiski kā grezna okeāna jahta, tikai bez masta un ar riteņiem, un, vērojot tā rāmo, spēkpilno peldējumu, gluži vai rodas vēlme paskatīties, vai tur – aizmugurē – redzama šosejas asfalta raustītā strīpa, nevis spīguļo ķīļūdens līnija okeāna plašumos. „Mercedes CLS” ir auto, kurā apvienojas grūti savienojamas īpašības – proti, komforts un dinamika, spēks un elegance, estētika un funkcionalitāte. Citiem vārdiem sakot, šis auto apvieno spēcīgu emocionālo kupejas auru ar limuzīnam raksturīgo komfortu. Lai gan „CLS” bieži vien tiek dēvēts par pirmo „četru durvju kupeju”, tas patiesībā ir sedans, taču ar bezrāmju sānu logiem un ļoti slīpiem aizmugurējiem jumta balstiem, kas eleganti saplūst ar automašīnas aizmugurējo daļu. Četrus gadus pēc ienākšanas tirgū „Mercedes-Benz CLS” ir piedzīvojis atjauninājumu, kā arī ieguvis modifikāciju „280 CLS” ar jaunu V6 dzinēju. Jāatzīst, „CLS” bija satriecošs auto jau tad, kad nāca klajā 2004. gadā, un tas joprojām nav novecojis. Feisliftu veicot, dizaineriem nebija īpaši vērienīgu nodomu. Tomēr viņu pūles ir vainagojušās ar jaunu radiatora resti, lielākiem sānu spoguļiem ar integrētiem bultas formas pagrieziena rādītājiem, jaunu priekšējo bamperu, jauniem aizmugurējiem lukturiem, citādas formas izplūdes sistēmas izejām, kā arī pārmainītas formas aizmugurējo bamperu. Automašīnas salonā būtiskākās izmaiņas ir jauns, ārkārtīgi glīts trīsspieķu stūres rats, jauns mērinstrumentu bloks ar baltām ciparnīcām un pārmainīta centrālā audio un satelītnavigācijas vadības sistēma.

Kad „CLS” durvis ar klusu, dižciltīgu plakšķi aizveras, šķiet – kāds izslēdzis visus ārpasaules trokšņus. Atklājas retro stilā veidots izšķērdīgi grezns salons, apkārt viss ir tik elegants un smalks, ka pat sāku justies neērti, ka neesmu uzģērbis smokingu. Tādu uzmanību pret vissīkākajām detaļām kā mersedesā, neatrast nekur citur. Lai gan valda tāda pati greznības sajūta, kāda pazīstama no citiem auto ar trīsstaru zvaigzni uz motora pārsega, šis nav tipisks „Mercedes”. Te interjers vairs neizskatās vienkārši bezpersoniski moderns, bet drīzāk klasisks. Ārkārtīgi elegants noformējums retrostilā, pat lielais dekoratīvais tumšā koka panelis šeit neizskatās pēc pārspīlējuma. Respektablā salona raksturīgās iezīmes ir izsmalcinātība, elegance un tradīcijas. Katrā ziņā, tas raisa īpašas emocijas. Sajūtu, ko varētu saukt par mājīgumu. Vadītāja vieta ir kā veidota tieši tev, ārkārtīgi viegli ir atrast ideālu pozīciju. Priekšējo sēdekļu regulēšanas pogas nav jāmeklē kaut kur zem sēžamvietas – tās ērti izvietotas tieši durvīs, tā ka optimālu sēdekļa pozīciju var iegūt, vēl nemaz neiekāpjot auto. Un tas šai kupejai ar lēzeno jumtu ir visnotaļ noderīgi gara auguma braucējam. Tieši priekšā ir gaumīgi, viegli nolasāmi pulksteņi un lieliska ar ādu apvilkta stūre, kurā iestrādāti kruīzkontroles un audiosistēmas vadības taustiņi. Audio/video/ info/navigācijas centram šeit nav skārienjutīgā ekrāna, tādēļ šīs sistēmas apgūšana prasa zināmu laiku. Ne tikai apsildāmi, bet arī dzesējami un ventilējami sēdekļi. Sēdpozīcija ir zemāka nekā E klasē, auto viduslīnija ir augstāka, un „Mercedes” logo atrodas uz radiatora restes, nevis uz motora pārsega, par ko neapmierinātību izsaka konservatīvāki markas cienītāji. Sak’, agrāk, pat ar vecu mersi braucot, šī zvaigzne vienmēr rādīja pareizo ceļu... „CLS” ir mazāk ietilpīgs, taču dārgāks nekā tā konstrukcijas pamatā esošais E klases sedans. Kā jau minēts, šai „kupejai” ir četras durvis, līdz ar to par ērtībām nevar sūdzēties nedz priekšā, nedz aizmugurē sēdošie. Aizmugurē paredzētas sēdvietas tikai diviem, starp viņiem ir eleganta konsole ar diviem aizvelkamiem mantu nodalījumiem. Attālums starp atdalītajiem aizmugurējiem sēdekļiem un priekšējo sēdekļu rindu ir gandrīz 83 centimetri, un 1,8 metrus garam pasažierim sūdzēties nebūtu pamata. Arī bagāžas nodalījuma tilpums ir pieklājīgs – 505 litri. Tā automātiskai aizvēršanai paredzēta liela sarkana poga iekšpusē uz vāka kantes. Pat bāzes modeļiem standarta aprīkojumā ir klimata un kruīzkontrole, daļēja ādas apdare, CD atskaņotājs, elektriski regulējami logi un septiņpakāpju automātiskā pārnesumkārba.

„Mercedes-Benz CLS” ir viena no tām automašīnām, kur motora tilpumam un cilindru skaitam nav lielas nozīmes. Tāpat skaidrs, ka būs pietiekami, lai kāds dzinējs tam arī netiktu uzstādīts, „Mercedes CLS” ir pietiekami dinamisks. Mūsu degustējamais jaunais „280 CLS” ieguvis 3.0 litru V6 dzinēju, kura jauda ir 231 zirgspēks un griezes moments sasniedz 300 Nm. Automašīnas paātrinājumu līdz 100 km/h tas nodrošina 7,7 sekundēs, bet auto maksimālais ātrums ir 245 km/h. Vidējais degvielas patēriņš ir 9,8 litri uz 100 kilometriem. „Mercedes CLS” septiņu pakāpju automātiskā pārnesumkārba „7G-Tronic” pozitīvi atsaucas ne tikai uz dinamikas rādītājiem, bet arī uz degvielas patēriņu.



Pārslēdzu ātrumpārslēgu D pozīcijā, un auto viegli, maigi, klusi, bet pārliecinoši uzsāk savu vienmērīgo gaitu. Tas nešūpojas kā amerikāņi, bet nav arī tik ciets kā citi vācieši – gandrīz zelta vidusceļš. Lai radītu „CLS”, tika modificēta E klase, padarot braukšanu sportiskāku un aktīvāku pagriezienos. Tomēr tas nav pārāk sportisks auto. Lidojošā paklāja sajūta paliek pat uz tipiska Latvijas ceļa ielāpainā asfalta. Gaita ir komfortabla jebkurā ātrumā, vadāmība ir pārsteidzoši izveicīga, ņemot vērā automobiļa izmērus. Salona solīdais ādas un koka interjers iedarbojas relaksējoši. Motors un ārpasaules trokšņi tikpat kā nav dzirdami, valda izsmalcināta luksusa gaisotne, klusums un absolūts miers. Tāda pilnīgas laimes sajūta, kad cilvēks ir mierā ar sevi un visu apkārtējo pasauli. Tad, lūk, kur slēpjas „Mercedes” galvenais trumpis – braukšanas komfortā. Bauda un prieks par nu jau reti sastopamo pakaļējo riteņu piedziņu un klasiskām reakcijām sportiskos režīmos, par perfektu stūres sajūtu, par ik salona centimetrā sataustāmo kvalitāti! Auto nemaz neprovocē uz ātru braukšanu, taču nepieciešamības gadījumā atliek tikai automātisko transmisiju pārslēgt no komforta uz sporta režīmu un „iemīt grīdā” – paātrinājums iespiedīs tevi sēdeklī un visi pārējie satiksmes dalībnieki paliks tālu aizmugurē. Nav pat runas par „CLS” dinamikas vai maksimālā ātruma absolūtajiem skaitļiem, demonstratīvi izmantojot kaut pusi no šā potenciāla, vadītājs ātri iedzīvosies soda punktos vai pat zaudēs tiesības. Turklāt „Mercedes” tāda klaja izrādīšanās nemaz nepiestāv. „CLS” nekādā ziņā nav automašīna, ar ko rupji apbraukt sastrēgumus vai dedzināt riepas pie luksoforiem. Šajā salonā atrasties ir tik patīkami, ka gribas tur būt pēc iespējas ilgāk. Līdz ar to pat Rīgas sastrēgumus var izbaudīt, atliek tikai laikus saplānot savu dienu. Neatkarīgi no ātruma, braucot ar „CLS”, viss notiek plūstošā mierā – ar eleganci, ar zemapziņā un ķermeņa audos sajūtamu drošības rezervi. Krasa ātruma palielināšana ceļabiedriem salonā paslīdēs garām nepamanīta, un pasažieri nemetīs aizdomīgus skatienus uz spidometru pat tad, kad likumsargi jau būtu vadītāju arestējuši. Taču „CLS” baudu sniedz arī šaipus riska zonas. Ar apziņu, ka sēdi viselegantākajā mersedesā, ar komfortu, ar braukšanas vieglumu un ar iespēju potenciālu, kas ir braucēja rīcībā.

„Volkswagen Passat CC”

2008.gada, Detroitas autošovā  notika jaunā „Volkswagen Passat CC” pasaules pirmizrāde, bet Ženēvā auto tika parādīts eiropiešiem. Visbiežāk uzdotais jautājums par „Passat CC”: „Tā ir kupeja vai kabriolets?” Taču nē, divi „C” burti, ar kuriem citi ražotāji apzīmē savus kupejas tipa automobiļus ar cietu nolaižamu jumtu, „Volkswagen” izpratnē nozīmē komfortablu četru durvju kupeju – „Comfort Coupe”. Kas to lai zina, kāpēc „Volkswagen” tik neuzmanīgi rīkojies ar apzīmējumu, kas jau vairākus gadus cieši saistīts ar automobiļa tipu kabrioletu ar cietu nolaižamo jumtu...

Ar „Passat CC” Eiropas lielākais autobūves koncerns radījis jaunu izaicinājumu autopasaulei, tādēļ modelim šobrīd pat īsti nav konkurentu – tādi gaidāmi tikai tuvākajos gados. Jā, „Mercedes” jau pirms četriem gadiem izlaida savu „CLS”, taču tas pieder pie„premium” segmenta, bet demokrātiskajā vidējā klasē „četrdurvju kupeja” ir absolūts jaunums.



„Volkswagen” modeli „Passat” ar trīsdesmit viena gada stāžu un vairāk nekā piecpadsmit miljoniem saražoto eksemplāru Eiropā visi pazīst kā tehniski augstvērtīgas, taču vizuāli garlaicīgas automašīnas. Taču tagad „Passat” ieguvis pavisam jaunu imidžu un elegantu stilu. Par visu to „Passat CC” var būt pateicīgs „VW” plānam iekarot Ameriku. Tur līdzšinējos „Volkswagen” modeļus uzskata par tādām kā lētām studentu automašīnām, tāpēc „Passat CC” izvēlēts par ieroci imidža celšanai. Nosaukums „Passat Coupe” ASV tirgū nebija pieņemams, jo amerikāņi gan zina, ka kupejām ir tikai divas durvis. Nav zināms, kā „misteram „CC”” klāsies Amerikā, bet Eiropa jauno „Passat” kupeju uzņem ar ovācijām. Un vairākums potenciālo klientu ir pārliecināti, ka jaunajam „Passat” jau pašā sākumā vajadzēja izskatīties tieši šādam. Dizaineri auto izskatu padarījuši sportiskāku un dinamiskāku ar izteiksmīgām un graciozām plūdlīnijām. Automobilis ir pastiepts garāks par 31 mm, vēl 50 mm ieguvis platuma ziņā un tapis par 36 mm zemāks. Faktiski tā ir pilnīgi jauna automašīna, kas uzbūvēta uz „Passat” šasijas. Tieši profilā auto visvairāk atšķiras no standarta „Passat”, jumta līnija ir zemāka un automobilim piešķir kupejas siluetu. Un šādi riteņu diski ar „turbīnas” zīmējumu ir pieejami tikai „Passat CC”! Par dizainu kopumā var teikt, ka tas saglabājis „Volkswagen” raksturīgās stila iezīmes, tomēr visā līdzšinējā modeļu saimē ir absolūti unikāls.Aizveram elegantās durvis un iekārtojamies salonā. Durvis bez rāmja ir dārgs un mūsdienās reti sastopams risinājums, taču tās ir visu „coupe” arhetips. „Passat CC” salonā atrodami visi komfortablas braukšanas priekšnosacījumi. Par vadītāja ērtībām komentāri lieki – sportiski profilēts, visos virzienos regulējams sēdeklis ar labu sānu atbalstu dinamiskas braukšanas cienītājiem, visos virzienos regulējama stūre un laba ergonomika – darba vieta vadītājam ir folksvāgeniski praktiska un loģiska, viss perfekti aprēķinātās vietās un absolūtā simetrijā. Vienkārši skaisti! Uz elegantās stūres atrodas podziņas radio un info displeja vadīšanai. Klimata kontroles bloks ir ļoti kompakts, taču lietošanā ērts. Lielā un smalkā multimediju-navigācijas ierīce ar skārienjutīgo ekrānu pārsteidz ar iespēju bagātību. Komplektā ar iebūvētu cieto disku un navigācijas sistēmu tā spēlēs gan mūziku, gan video no DVD diskiem un pat atmiņas kartēm. Jā, pirmajā lietošanas reizē tā var likties sarežģīta, taču patiesībā ir lietotājam draudzīga, atliek vien ļauties eksperimentiem, un ātri taps skaidrs, kā rīkoties ar navigācijas sistēmu, kā uzmeklēt interesējošo „MP3” failu un kā tīkamo skaņdarbu pārkopēt cietajā diskā. Smalkam mūsdienu auto pienākas bezkontaktu atslēga. Arī pasātam tāda ir – neliels breloks, kurš jāiebāž panelī. Tiklīdz tiek ieslēgta aizdedze, spidometra bultiņa aizskrien līdz 280 km/h atzīmei un atgriežas pie nullītes. Vēl viena smalka un mazliet neierasta lieta ir elektroniskā stāvbremze, kas darbināma ar mazu pogu uz paneļa. Savdabīgi bet efektīvi – uzsākot braukt, stāvbremze automātiski atlaižas pati.

„Passat CC” ir padarīts par četrvietīgu automobili – aizmugurē sēdošajiem ir divi savstarpēji nodalīti dziļi sēdekļi, kas sēdētājus stingri tur savās vietās. Neskatoties uz vizuāli zemo jumtu (kas tomēr ir par 14 mm augstāks nekā „CLS”), četriem arī ļoti gara auguma braucējiem komforts ir nodrošināts pilnā mērā, sēdekļu forma ir ērta un gariem pārbraucieniem piemērota. Piektajam jāpaliek mājās, jo vieta nav paredzēta. Vietas jau aizmugurē pietiktu, taču starp abām sēdvietām pa vidu ir paliela aizverama mantu kaste ar kapholderiem un cietu vāciņu, līdz ar to nekāda sēdēšana tur neiznāks pat izņēmuma gadījumos, un nav arī drošības jostas. Šāds upuris jānes, izvēloties „kupeju”. Latvietis praktiskais droši vien gribētu to visu aizstāt ar tradicionālā pasāta aizmugurējo dīvānu. Tomēr, zinot, ka vairumā gadījumu šādās automašīnās brauc divi cilvēki, kuri varbūt ir paņēmuši līdzi bērnus, jāsaka – šī ir viena no ērtākajām un komfortablākajām automašīnām, ar kuru doties tālākā ceļojumā. Salons ir plašs un pasažieriem nodrošina ekskluzīvi patīkamas sajūtas visa brauciena laikā. Arī tādēļ, ka „Volkswagen” ir krietni piestrādājis pie skaņas izolācijas, kas pasargā automašīnas salonu no dzinēja, riepu un vēja radītu trokšņu iekļūšanas. Virs galvas ir plašs stikla jumts, kuru var arī mazliet pacelt, ļaujot salonā ieplūst svaigam gaisam. Vēl viens negaidīts pārsteigums sagaida aizmugurē. Bagāžnieks ir droši nosaucams par ļoti lielu – veseli 535 litri, vietas tur ir atliku likām, un tas eleganti atverams, nospiežot „VW” emblēmu.



„Passat CC” ir konstruēts ar tieksmi uz dinamiku. To pierāda gan piecu dažādu dzinēju palete, kas sedz jaudas spektru no 140 līdz 300 zirgspēkiem, gan arī gaitas īpašības. Vislētākais „Passat CC” ir par 3000 eiro dārgāks nekā „Passat” sedana bāzes modelis ar vienādu motoru. Mūsu degustējamais auto ir „Passat CC 2.0 CR TDI 6 MAN” – tātad divu litru dīzelis ar sešpakāpju manuālo kārbu. Degustētais auto ir aprīkots ar it kā vājāko no pieejamajiem motoriem, taču šis 140 zirgspēku dīzelis ir arī ekonomiskākais – oficiāli vidējais patēriņš kombinētajā ciklā ir 5,8 litri uz 100 kilometriem. Pirms degustācijas brauciena likās – ja parastais „Passat”, šķiet, dzimis ar dīzeļmotoru, tad šādam lielceļu kreiserim vairāk piestāvētu jaudīgs benzīnnieks. Ne velti Amerikā pasāta „kupeju” reklamē ar 300 zirgspēju V6, pilnpiedziņu „4Motion” un sešu pakāpju „DSG” automātisko pārnesumkārbu, kas ātrumu 100 km/h spēj sasniegt 5,6 sekundēs. Taču šis automobilis ar lielo dzinēju un pilnpiedziņu ir vismaz par 200 kg smagāks par mūsu degustējamo. Degustācijas braucienā centāmies pārbaudīt, vai dīzeļmotors ir adekvāts dzinējspēks šādam garam un zemam kupejveida sedanam ar stilīgām bezrāmju durvīm. Pēc degustācijas brauciena jāteic, ka dīzeļdzinēja 140 zirgspēku jauda ir pilnībā pietiekama, atliek vien agregātu iegriezt līdz 1750 apgriezieniem minūtē, kad tas jau attīsta maksimālos 320 Nm un auto spēji rauj uz priekšu. Tikai jāatceras, ka dzinējam nepatīk zemi apgriezieni, bet, kad turbīna pamostas, paātrinājums ir visai iespaidīgs, ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu bez pūlēm var panākt lielisku dinamiku. Vienmērīgas braukšanas laikā motors paliek kluss, un uz šosejas tā dziesma tikpat kā izzūd, braucot ar ātrumu 100 km/h, salonā var sarunāties čukstus. Taču galveno patīkamo pārsteigumu dīzelītis sagādā, neliekot apmeklēt benzīntanku, jo šosejas režīmā CC tērē nieka 5 litrus uz 100 kilometriem. Braukšanai pa lielceļiem, šis ir ideāls dzinējs stilīgai „komforta kupejai”. „Volkswagen” savam „Passat CC” ir uzstādījis stingru, taču ne cietu piekari – braukšana normālos apstākļos ir gan sportiski stingra, gan komfortabla. Vadāmības ziņā šo auto drīzāk varētu raksturot ar vārdiem „precīzs” un „viegli kontrolējams”, turklāt, arī asos pagriezienos virsbūves sasvēršanās ir minimāla. Bāzes versijā „Passat CC” ir aprīkots ar 17 collu diskiem. Mūsu auto ir ticis pie smalkiem 18 collu riteņiem, kas vizuāli veidoti pēc turbīnas lāpstiņu līdzības. Šie 18 collu „Interlagos” diski izskatās satriecoši, bet Latvijas ceļa tradicionālajās asfalta bedrēs mašīna jūtami drebelējas, jo cietā piekare, kas radusi nodrošināt fantastisku saķeri, par šādām ceļa riebeklībām ir neizpratnē. Toties uz Eiropas līmeņa ceļa seguma auto burtiski lido, it kā neskarot ar riteņiem asfaltu, rodas nereāli viegla lidojuma sajūta kā pie milzu plazmas TV ekrāna. Motors elastīgs plašā apgriezienu diapazonā, manuālā 6 pakāpju kārba slēdzas perfekti, kruīzkontroles vadība ir bērnišķīgi vienkārša. Šķiet, ka pie šā auto stūres nogurt nemaz nav iespējams! „Comfort Coupe” ir ērts „kruīzers” tāliem braucieniem. Tas nenoliedzami ir labākais no visiem „Passat”, jo sniedz gan daudz precīzāku vadāmību, gan patīkamāku braukšanu pasažieriem. Kam jaunais „Passat CC” ir radīts? – komfortu mīlošam vācietim, kurš pa autobāni grib braukt ātri, ērti, stilīgi un taupīgi! Bet Latvijā 40 tūkstoši eiro par labi aprīkotu „Passat”, skatoties no praktiskā un skopā letiņa viedokļa, – nez vai tautas vāģa zīme šķitīs pietiekami prestiži? Var, protams, ilgi un dikti diskutēt par to, vai mūsdienu jaunlatvietis pazīst labu gaumi un smalko stilu... Un tomēr, esmu pārliecināts, ka, ieraudzījis uz ielas „Passat CC”, viņš pavisam nopietni sev pajautās: „Vai es joprojām gribu to „BMW”?" Jo ir radīts visu laiku labākais folksvāgens! Beidzot ar atturīgu dizainu tas vairs neslēpj savu patieso vērtību. Taču salīdzināt „Passat CC” ar „Mercedes-Benz CLS” nebūtu īsti korekti, jo mersedess pieder pie „premium” segmenta, ir vismaz divas reizes dārgāks un savā būtībā ir mazliet eksotiskāks. Faktiski pasātam šobrīd nav līdzinieku, jo pārējie „nonpremium” brendi šādas „četrdurvju „coupe”” pagaidām nepiedāvā, konkurenti tirgū parādīsies ne ātrāk kā pēc gada, un viens no tiem būs uz „Ford Mondeo” bāzes veidots „četrdurvju kupejas” modelis.

„Jaguar XF”

„XF” ir pirmais jaunais „Jaguar” markas sedans kopš 2002. gada. Jā, priekštecim „S-Type” šogad aprit desmit gadu, „X-Type” tomēr nebija simtprocentīgi īsts „Jaguar”, bet klasiskais „XJ” jau kļuvis pārāk klasisks. „XF” ir pilnīgi jauns „Jaguar” modelis, kurš, šķiet, pārlēcis pāri vismaz divām dizaina paaudzēm, apvieno sporta kupejas stilu un dinamiku ar luksusa klases sedana izsmalcinātību, liekot pamatus ne tikai jaunas „Jaguar” ēras sākumam, bet arī jaunai sportiska luksusa klases auto filozofijai. „XF” ir tik slaids, ka daudzi to jau pasteigušies nodēvēt par četrdurvju „coupe”, un tas tikai pierāda, ka četrdurvju „coupe” siluetam nav obligāti jābūt no abām pusēm nolaizītam kā karamelei. Bet taisnības labad gan jāpiebilst, ka pats „Jaguar” saglabā britu džentlmeņa stāju un, nepakļaujoties valdošās modes tendencēm, savu „XF” modeli nav pozicionējis kā „coupe”. Kamēr amerikāņu, franču, japāņu un bavāriešu automarku stilisti svaidās starp robusti asām šķautnēm un izliektiem apaļumiem, leģendārais britu dizainers Aiens Kallums nekļūdīgi atrod vienīgo, unikālo un neatkārtojamo „Jaguar” stilu! Vizuālās paralēles starp „Jaguar XF” un 60. gadu autotēlniecības paraugu „MkII” skaidri nojaušamas, taču „Jaguar XF” vējstikls un tam pretējais logs ir tikpat slīpi kā kupejai „XK”. Tas neapšaubāmi ir simtprocentīgs „Jaguar”, un, vērīgāk ieskatoties, samanāmas pat leģendārās „E-type” kupejas iezīmes. „Jaguar XF” ir gandrīz piecus metrus garš auto (ar saviem 4961 mm „XF” par 48 mm pārspēj „CLS”), taču, pateicoties sportiskam siluetam un virsbūves proporcijām, auto nemaz neizskatās masīvs (57 mm augstāks par „CLS”). Būtisks dizaina elements ir „XF” jumta līnija – tās liekuma leņķis ir identisks „XK” kupejai. Visas pasaules autožurnālisti apgalvo, ka „XF” jebkurā rakursā izskatās fantastiski, ja vien... neredz tā pašu priekšpusi. Ja ar„Aston Martin” līdzīgo pēcpusi nekas nespēj sacensties, tad priekšējo lukturu un radiatora restes forma pirmajā acu uzmetienā daudziem šķiet dīvaina. Tomēr, jo vairāk skatās uz „XF” priekšpusi, jo vairāk nostiprinās pārliecība, ka britu dizaina meistars izdarījis pareizo izvēli un radījis vēl vienu auto, kurš tāpat kā „Aston Martin DB9”, „Jaguar XK” un citi viņa darbi kļūs par autobūves mūsdienu klasiku.



Ar vieglu satraukumu sirdī, jo ne jau katru dienu iznāk braukt ar 420 zirgspēku jaudīgu vāģi, dodos pie melnā, elegantā auto. Sajutis manu klātbūtni – kabatā paslēpto tālvadības pulti –, jaguārs atslēdz savas masīvās durvis un ļauj ierausties bēšas ādas salonā. Pilota kokpits ir veidots ap vadītāju, kas to cieši apņem no visām pusēm kā īstā sporta auto, izteikti plata centrālā konsole ir vienkārši milzīga, elkoņu balsts ļoti augsts, griestu līnija virs durvīm  – zema… Ērtāko sēdēšanas pozīciju atrast nav grūti, elektromotoriņi sēdekļa un stūres regulēšanai darbojas lēni un ar tādu kā pašcieņu.

Smalkais salons pirmajā brīdī sagādā pārsteigumu – šeit vairs nav nekā no vecās, labās Anglijas, kādu to atceramies no sera Artura Konana-Doila romāniem. Daži interjera risinājumi pat man šķiet pārlieku ekstravaganti, taču „Jaguar XF” iekšējā omulība ir pašpietiekama. Elegantajā, nedaudz futūristiskajā kabīnē pulsē sarkana starta poga. To nospiežot, tikko dzirdami ierūcas jaudīgais motors, pakāpeniski izgaismojas mērinstrumenti. Piepeši gludajā panelī sinhroni pagriežas diskrēti aizvari, un no ventilācijas lūciņām uzvējo kondicionēta brīze. No platās viduskonsoles, kura vēl tikko likās pilnīgi gluda, kā uz burvja mājienu izaug apaļi virpota poga, kas atgādina audioaparatūras skaļuma regulatoru, taču patiesībā ir ātrumu pārslēdzējs. Šis kibernētiskais teātris, kas „Jaguar” salonā pavada katru motora iedarbināšanu, ir daļa no britu dizaineru radītās jaunās „Jaguar” „sajūtas”, kas apliecina automobiļa tehnoloģiski progresīvo statusu. „Jaguar” „sajūta” ir arī simetriskais un elegantais priekšējā paneļa dizains, augstvērtīgas ādas salona apdare, īsti koka un alumīnija paneļi, gaiši zils noskaņojuma apgaismojums uz grīdas un durvju rokturos iekšpusē, duālā klimata sistēma un multimediju iekārta ar skārienjutīgu displeju, griestu apgaismojuma ieslēgšanas un cimdu nodalījuma atvēršanas sensori... Taču, lai tiktu pie cimdu nodalījuma satura, būs nepieciešams lietot delikāti maigu spēku, uzspiežot uz dažus milimetrus lielo punktiņu priekšējā paneļa koka apdarē, kuru vari arī netīšām nospiest ar ceļgalu. Par navigācijas sistēmas skārienjutīgo ekrānu jāteic, ka tas nav intuitīvi viegli lietojams jau pirmajā tikšanās reizē: lai ievadītu vēlamā galamērķa adresi vai arī saregulētu klimata sistēmas un sēdekļu apsildes/ventilēšanas sistēmas darbību, nāksies paeksperimentēt. Turpretim par pogām uz stūres jāsaka pretējais, un arī kruīza kontrole ir ērtāk lietojama nekā citos auto – nav nepieciešams to vispirms aktivizēt un ar atsevišķu slēdzi iestatīt vēlamo ātrumu; tikai ar ripiņas pagriešanu jāfiksē ātrums, un vadītājs var brīvi noņemt kāju no pedāļiem. Ar attāluma radaru palīdzību „XF” pastāvīgi kontrolē distanci līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim, info displejs parāda, kad automašīnas sensori jau sasnieguši priekšā braucošo, un „XF” pats automātiski piebremzē. Arī apdzenot spoguļa stūrī iedegas mazs sarkans punktiņš, kas nodziest, kad sānos esošais šķērslis ir garām, un varam atgriezties savā joslā. Patīkama un noderīga lieta ir atpakaļskata videokamera, kura ieslēdzas, braucot atpakaļgaitā, bildi redzam uz ekrāna viduskonsolē. Stāvēšanas laikā šajā ekrānā varam skatīt savu filmu no DVD vai pat kādu TV programmu! Jā, konkrētais auto ir aprīkots pat ar televizoru, kurš uztver visas esošās programmas. Aizmugurē pasažieriem vietas ir ļoti daudz, arī bagāžas nodalījums ir milzīgs – veseli 550 litri, bet, nolaižot aizmugurējā sēdekļa dalīto atzveltni, veseli 960 litri.

 

Izvēlos automātisko režīmu, pagriežot par „Jaguar Drive Control” dēvēto ātrumpārslēga pogu D režīmā, un braucu. Pārslēgšanās gan sākotnēji šķiet dīvaina un neparasta, taču pie ripas griešanas ātri pierod. Ja gadīsies izslēgt motoru pārnesumkārbas stāvoklī „Drive”, virpotais cilindrs tikpat rimti pagriezīsies pozīcijā P un bez skaņas iegrims konsolē. Jau pirmie metri pie „XF” stūres pierāda iepriekš lasīto, ka kopš pašiem „XF” tapšanas pirmsākumiem uzsvērta modeļa sportiskā daba, un ka šis auto brauc vēl labāk nekā izskatās. Izbraucot uz šosejas, uzstādu kruīza kontroli uz 100 km/h un ļaujos pilnīgai labsajūtai. Pateicoties fantastiski programmētai „ZF” pārnesumkārbai, „Jaguar XF” gaita ir plūstoša un klusa. Pēc brīža attopos Pērnavā un saprotu, ka „XF” man joprojām ir tikpat svešs kā pirms pusotras stundas... „Jaguar XF” 420 zirgspēku kompresormotors versijā SV8 ir neganti ātrs, tāpēc saķēdēts ar „CATS” adaptīvo piekari, milzu bremzēm un 20 collu riteņiem, fantastisku skaņu un atbilstošu vilkmi. Bet, ak vai, braucot ar likumā atļauto ātrumu, nekad neuzzināsi šā dzinēja patieso raksturu. Nujā, „Via Baltika” nav nekāds Vācijas bezlimitu autobānis, un šīs mašīnas patieso dabu man neatklās, jo legāli izmantot dzinēja potenciālu šeit nav iespējams. Jāmeklē mazie un tukšie otrās un trešās šķiras ceļi ar bezgalīgi savītiem līkumiem – tur „XF” būs savā elementā! Kad esmu atradis piemērotu ceļu un ieslēdzu transmisijas „Spor” režīmu, uzreiz sajūtu jaguāru kā īstu „performance car”. Brīžiem šķiet, ka automašīnai vispār nav svara, jo nav jūtama tikpat kā nekāda inerce, katrs pieskāriens gāzes pedālim momentā izraisa reālu paātrinājumu, katra bremzēšana šķiet tik nepiespiesta un viegla kā kartingam. Tieši brīvības un lidojuma sajūta un masīvais rāviens, pārsteidz visvairāk! Par spīti svaram, kas tuvojas 1900 kg, „Jaguar XF” ir kustīgs, veikls un atsaucīgs, stūres sajūta, pedāļu kustības diapazoni, bremžu spēka pieaugums un pat mašīnas inerce ap iedomāto vertikālo asi – tas viss sniedz vienkārši perfektu kontroles sajūtu. Pat mūsu tipiskajos Latvijas ceļa apstākļos ar vecu, sagandētu asfaltu iespējams izbaudīt tā šasijas leģendārās kvalitātes – komfortu apvienojumā ar nevainojamu precīzu vadāmību. „XF” sniegtā pārliecība, ka jebkurā brīdī un jebkurā ātrumā tikai ar pavisam vieglu savas labās pēdas uzspiedienu uz akseleratora pedāļa varu savu kustības ātrumu dubultot dažu sekunžu laikā, sagādā neaizmirstamu baudījumu. „Ieminot grīdā”, mašīna tikai zemā un pārliecinošā basā kā īsts jaguārs ierūcas: „vorrā!”, un tu, pat acis nepamirkšķinājis, no miera stāvokļa jau pēc 5,1 sekundes traucies ar 100 km/h, un velnišķīgais paātrinājums turpinās, kamēr veselais saprāts liek atlaist pedāli. Varbūt tāpēc „Jaguar” ir sevišķi piestrādājis pie „XF” aizmugurējās daļas dizaina, jo būtībā tas arī ir viss, ko parastam mirstīgam būs lemts ieraudzīt uz ceļa, braucot citā mašīnā. Un „XK” ir pat ātrumu taustiņi uz stūres, kas ļauj izmantot sekvenciālas pārslēgšanas iespēju – var jau patēlot Hamiltonu un imitēt pārnesumu pārslēgšanu, taču automātika vienalga to izdara vienkāršāk un ātrāk. Bet „DSC” stabilitātes sistēmas „Dynamic” režīms pieļauj pat limitētas vadāmās sānslīdes. Ļaujoties jaudas vilinājumam, ar „XF” es piedzīvoju sajūtas, kas atgādina kādu neaizmirstamu braucienu pirms kādiem sešiem gadiem pie jauna „Porsche 911 Carrera4” stūres – toreiz tā bija pavisam cita ātruma un jaudas dimensija, kas krietni pārspēja visu iepriekš pieredzēto. Taču 911. ir gandrīz tīrasiņu sacīkšu auto, kurā ērti var ceļot tikai divatā, tam praktiski nav bagāžnieka un salons nav sevišķi ērts, turpretī „XF” ir ērts četrdurvju sedans četrām personām, kurš tikai izskatās kā kupeja...



„Jaguar XF”, šķiet, radīts ar mērķi paātrināt automobiļu evolūciju. Ar šo auto ražotājs atsaucas uz tādu 21. gadsimta pircēju interesei, kam ar „premium” limuzīnu vairs nepietiek, sniedzot viņiem arī tehnoloģiju piesātinājumu. Lielais „XF” labāk brauc,  ir labāk vadāms un arī apturams nekā jaguārs, tā vadīšana ir droša, skaņas izolācija ideāla un gaitas komforts arīdzan. „XF” stila un tehnoloģiju ziņā neatstāj vienaldzīgu nevienu. Taču man kā reāls sapnis tuvāks joprojām ir klasiskais „S-type” modelis, jo zinu, ka man nekad nebūs sava „XF”, kaut vai tāpēc vien, ka Ls 58000 ir mežonīgi daudz. Bet šie neaizmirstamie mirkļi pie XF stūres pieder man.

Ekskluzīvā „coupe” sajūta

Var jau, protams, augstprātīgi raukt degunu un dēvēt tā sauktās četrdurvju kupejas par oksimoroniem, taču tas atļauts tikai īstenajiem kupeju cienītājiem, un pat viņiem gribot negribot ir jāatzīst, ka autodizainā notikusi maza revolūcija. Apvienojot biznesa klases limuzīna ērtības ar „coupe” stilu, ir iegūta jauna alternatīva tradicionālajiem prestiža sedaniem. Neatvairāma alternatīva! Ir pilnīgi vienalga, vai šīs „kupejas” ir novietotas pils parkā vai stāvvietā pie lielveikala – jebkurā brīdī, jebkurā vietā, no jebkuras puses tās izskatās vienkārši fantastiski. Pat ja tās nav īstas „coupe”, uzlūkojot auto eksterjeru un – vēl jo vairāk – sēžoties pie stūres, rodas tā īpašā ekskluzīvā „coupe” sajūta! Un, lai cik respektabli arī būtu jaunie „BMW” vai „Audi” biznesa klases sedani, „coupe” stils un „coupe” elegance tiem tomēr nepiemīt.

„Mercedes CLS” pats par sevi ir dizaina šedevrs un klasiska vērtība, gluži kā klasiskā mūzika... Šķiet, ka šajā auto iemiesota visa gadu desmitos rūpīgi sargātā un attīstītā markas ekskluzivitāte, kas, parasti ietērpta solīdi atturīgā dizaina čaulā, tagad krāšņi uzplaukusi pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogales greznās vācu kupejas atgādinošās dizaina formās – ekskluzīvs auto tiem, kam ar vienkāršu luksusu nepietiek. „Jaguar XF” ir sportiskāks, pat mežonīgāks. Jaudas/masas attiecības ziņā pārspēj ikvienu luksusa klases sedanu. Turklāt tas maksimāli piebāzts ar jaunākajiem elektronikas sasniegumiem, kas vadītāja lomu spēj reducēt tikai uz stūresrata grozīšanu. Ārējās formās atpazīstam klasisko „Jaguar” dizainu, interjerā dominē 21. gadsimta tehno. Visu laiku labākais folksvāgens – „Passat CC” rāda, kādu fantastisku rezultātu var panākt ar perfektu dizainu un nelielu ekonomisku motoru. No dizaina viedokļa šis ir mans favorīts – visvairāk elegances par vienu cenas vienību. No braukšanas komforta un salona ekskluzivitātes viedokļa galvastiesu pārāks ir „CLS”, un te es nemaz nepieminu zīmola pievienoto vērtību. Bet no jaudas, dinamikas, tehnoloģiju un sportiskās auras skatpunkta „XF” ir ārpus konkurences. Taču mans auto ir „Passat CC”, jo līdz mersedesa un jaguāra līmenim vēl nejūtos nobriedis.