Pievienots: 12. oktobrī 2009 15:35 | Autors: Andris Vilks | Komentāri: (0)
Ja runa ir par automobiļiem, tad var droši teikt, ka lielākais brīvdabas muzejs zem klajas debess atrodas Kubā, turklāt tālu tas nav jāmeklē – tas redzams ik uz soļa – katrā ieliņā, katrā mājas pagalmā.Pa Brīvības salas ceļiem joprojām ripo spēkrati, kas dzimuši pagājušā gadsimta piecdesmitajos un pat četrdesmitajos gados. Te var sastapt gan amerikāņu, gan padomju ražojumus, nereti tik vecus, ka pasaule par tiem jau aizmirsusi. Savienotās Valstis pārstāv līdz 1960.gadam tapušie Buick, Cadillac, Chevrolet, Chrysler, Ford, Oldsmobile, Plymouth, Studebaker, bet mūsu lielo kaimiņzemi – viss septiņdesmito un astoņdesmito gadu PSRS autobūves zieds: „Žiguļi, ” „Moskviči,” „Volgas,” ”Pobedas” GAZ, ZIL, MAZ, Kpaz, LAZ u.c.
Tik unikāla situāciju attiecībā uz šīs Karību valsts autoparku izveidojusies vēsturiski – līdz 1959.gadam Kuba bija cieši saistīta ar ASV, bet pēc tam, kad tika gāzts diktators Batista, varu pārņēma kreisi orientētais Fidels Kastro ar domubiedriem, kuri draudzējās ar Padomju Savienību.
Pēc aptuveniem aprēķiniem, Kubā varētu būt aptuveni 48 000 – 60 000 amerikāņu automobiļu, bet, kas attiecas uz padomju tehniku, tad šādu ziņu nav. Vēl tikai jāpiebilst, ka lielākā daļa spēkratu ir visai bēdīgā stāvoklī – rezerves daļu trūkums to īpašnieku bieži vien spiež ķerties pie radikāliem līdzekļiem, un gadās, ka amerikāņu dinozauru uz priekšu dzen padomijā ražots Volga, GAZ vai Lada motors.
Komentāri:
