Apdrošinātāji uztur narkomānus un zagļus!?

Pievienots: 1. martā 2010 17:02 | Autors: Kaspars Bergmanis, "AutoInfo" redaktors | Komentāri: (0)

Jau otro gadu Latviju ir pārņēmusi automobiļu apzagšanas epidēmija. Par upuriem šai sērgai ir kļuvuši „Mercedes”, „BMW”, „SAAB” un arī „Lexus” īpašnieki. Agrāk zagļi zaga riteņu diskus, kuri nebija aizsargāti ar īpašām skrūvēm, šobrīd zog spoguļus, moldingus, distances sensorus, bamperus, lukturus, ABS blokus, „airbag” moduļus un multimediju konsoles. Lai noskaidrotu šīs epidēmijas apmērus, griezāmies pie visām (izņemot zagļus) iesaistītajām pusēm — apdrošinātājiem, policijas, rezerves daļu tirgotājiem un apzagto automašīnu īpašniekiem...


Laikam jau grūti būtu šodien atrast Rīgā dzīvojošu autovadītāju, kura automobili nebūtu „aplaimojusi” zagļi. Automobiļus apzaga vienmēr — gan padomju okupācijas gados, kad žiguļiem zaga vējstiklus, riteņus, bet degvielas krīzes laikā — benzīnu, gan tagad. Tolaik zaga mūžīgā preču deficīta dēļ, jo auto stikli, riepas un akumulatori bija deficīts. Ne visiem draugos bija labs čoms, kurš strādāja „AvtoVaz” centrā, bet par pāris pudelēm armēņu konjaka kāroto deficītu par rūpnīcas cenu tomēr varēja dabūt.


Novietot auto apsargātā stāvvietā arī bija problēma — maksas stāvvietas mikrorajonos bija aizņemtas, un, pirms atstāt mašīnu zem daudzstāvenes loga, šoferis noņēma logu slotiņas, spoguļus, radio antenu, arī radio tika izņemts, lai nekļūtu pat guvumu zaglim. Rīgā, Imantas mikrorajonā, bija tikai divas apsargājamas stāvvietas, bet šodien ir vismaz divdesmit reižu vairāk. Tā nu padomju autovadītājs cīnījās ar deficītu, zagļiem un milicijas vienaldzību. Lai nezagtu logu stiklus, tajos gravēja mašīnas virsbūves numuru, bet riteņu diskus stiprināja ar īpašām skrūvēm, kuras dēvēja par sekretkām; tās ražoja virpotāji, kas, izmatojot valsts metālu un darbagaldus, pelnīja sev otru algu. Jāpiebilst, ka visa šī rūpnieciskā pašdarbība bija krimināli sodāma un par sociālistiskā īpašumu zagšanu draudēja reāls cietumsods. Turklāt viena no retajām lietām, kuru varēja nopirkt autoveikalos, bija slēdzamie degvielas tvertnes vāciņi. Dažkārt šie padomijas veidojumi iesala un šoferim vajadzēja visādi nomocīties, lai tos atskrūvētu un iepildītu degvielu.


Pirms desmit gadiem mūsu laikraksts rakstīja, ka Rīgā automašīnām „BMW” un „Audi 90” zog miglas lukturus, ieteicām autovadītājiem stiprināt šos gaismas ķermeņus ar nestandarta skrūvēm. Lēto lukturu ievešana no Ķīnas veicināja problēmas izskaušanu, bet, pieaugot jaunu automobiļu skaitam ar rūpnieciski integrētu audio sistēmu, garnadžiem zuda vēlme uzlauzt auto durvis un zagt magnetolas. Sākot ar 2004. gadu, spēkā stājās aizliegums ar tumšu plēvi tonēt priekšējos sānu logus. Šis likums patika ne tikai policistiem, kuri tagad varēja saskatīt, kas sēž automašīnā, bet arī zagļiem, jo kā uz delnas bija redzams, ir vai nav vērts izsist stiklu vai uzlauzt durvis.


Jau otro gadu Latviju ir pārņēmusi automobiļu apzagšanas epidēmija. Par upuriem šai sērgai ir kļuvuši „Mercedes”, „BMW”, „SAAB” un arī „Lexus” īpašnieki. Agrāk zagļi zaga riteņu diskus, kuri nebija aizsargāti ar īpašām skrūvēm, šobrīd zog spoguļus, moldingus, distances sensorus, bamperus, lukturus, ABS blokus, „airbag” moduļus un multimediju konsoles. Lai noskaidrotu šīs epidēmijas apmērus, griezāmies pie visām (izņemot zagļus) iesaistītajām pusēm — apdrošinātājiem, policijas, rezerves daļu tirgotājiem un apzagto automašīnu īpašniekiem.


Oļegs Makarovs, SIA „Permalat plus” direktors:


„Mūsu autocentra specializācija ir „BMW” automobiļu remonts un rezerves daļu tirdzniecība. Ik dienu mums zvana un pie mums brauc klienti, kuri ir kļuvuši par zagļu upuriem. Daudzi no viņiem ir apzagti pat trīs reizes. Nelīdz arī spoguļu stiklos iegravētais auto VIN numurs. Ir bijuši gadījumi, kad apzagtajam „BMW X5” uzliktos pagaidu spoguļus no 1994. gada piektās sērijas „BMW” zagļi brutāli nolauza. Es uzskatu, ka auto apzagšanu veicina apdrošinātāji, jo, uzstādot lietotus spoguļus, moldingus ar „parking” sensoriem, rada pieprasījumu pēc šīm detaļām.”




Aptaujājot visus apdrošinātājus, „AutoInfo” nonāca pie secinājuma, ka apdrošinātāju KASKO izmaksas cietušajiem par zaudējumiem, kuri klasificējas kā trešo personu prettiesiskas darbības risks, t. i, trešo personu veikta apdrošināšanas objekta prettiesiska iznīcināšana, bojāšana, daļu vai papildu aprīkojuma zādzība, 2009. gadā ir radījusi aptuveni četrus miljonus latu lielus zaudējumus.


Šis skaitlis varētu būt arī lielāks, jo ne visi apdrošinātāji vēlējās publiskot datus par zaudējumiem. Ne mazāk iepriecinošu statistiku mums sniedz policija, jo pērn tika ierosināti 3872, bet 2008. gadā — 3655 kriminālprocesi, kas saistīti tieši ar auto apzagšanu. Zinot to, ka ne visi apzagtie auto īpašnieki savus spēkratus ir apdrošinājuši, apzagto automobiļu skaits ir ļoti ievērojams.


Andrejs Grišins, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks:


„Pirmie zagļu upuri bija „Mercedes” spēkrati, kuriem zagļi zaga spoguļus ar visu korpusu. Mēs „Mercedes” markas īpašniekiem rekomendējām izmantot skrūves, kuras zagļiem būtu grūti atskrūvēt, bet savukārt zagļi gluži pretēji, bojājot durvis, lauza spoguli nost ar varu, radot vēl lielākus tēriņus auto remontam.


Uz kādu brīdi šī zagšana pierima, bet 2008. gada nogalē zagļi sāka pievērsties spoguļu stikliņu zagšanai. Šajā ziņā līderis ir „BMW” markas automašīnas, kuras tiek dēvētas par „tautas mašīnām”, un tām zog pilnīgi visu — bamperus, lukturus, moldingus, bet krīzes iespaidā šī zagšana kļuva acīm redzama. Pirms krīzes no auto saloniem zaga somas, telefonus magnetolas, bet šobrīd noziegumi lielākoties ir saistīti ar zādzībām, kuras var izdarīt, neiekļūstot auto salonā. Zagļi pārsvarā ir cilvēki bez mehāniķa iemaņām — nepilngadīgas personas, narkomāni, kuri nozagto spoguli pārdod, lai iegūtu kāroto narkotiku devu. Diemžēl narkotikas devu viņiem vajag katru dienu, tāpēc šie cilvēki, nespēdami atrast darbu, zog.


Ir gadījumi, kad apzagtā auto īpašnieks pats ir iesaistīts sava auto nozagšanā vai iznīcināšanā, lai iegūtu apdrošināšanas atlīdzību. Ekonomiskā krīze ir veicinājusi arvien pieaugošo apdrošināšanas gadījumu krāpšanu. Mūsu darbinieki atklāja krāpšanas gadījumu, kad par nozagtu tika pieteikta 2007. gadā ražota „Dacia Logan”. Tieši fakts, ka nozagta nepopulāra auto marka, raisīja vislielākās aizdomas. Veicot izmeklēšanas darbu, atklājās, ka autoīpašnieks spēkratu bija nodevis šrotā un, inscenējot auto zagšanu, mēģinājis iegūt atlīdzību no sava apdrošinātāja.


Pirms neilga laika mēs aizturējām četru cilvēku grupu. Policijas darbinieki pie viņiem veica kratīšanu, kurā izņēma lietas, kas bija pieteiktas kā nozagtas. Faktiski krāpnieki bija izveidojuši nelielu noliktavu, kurā bija šobrīd tik pieprasītās detaļas.


Saistībā ar personu aizturēšanu, pie kurām atrod lietotus spoguļus, policijai ir grūti pierādīt, tieši kuram automobilim pieder šis spogulis. Ja autoīpašnieks var pēc sev zināmām pazīmēm pierādīt, ka spogulis ir no viņa auto, tad mēs varam vērst apsūdzību pret negodīgu komersantu vai pārdevēju, kurš realizē zagtas mantas vai tās pie viņa atrodas.


Zagļi nevar realizēt marķētus spoguļus, bet galvenais trūkums šim pasākumam ir tas, ka nakts laikā zagļi nepamana, ka spoguļa stiklā ir iegravēts virsbūves numurs. Būtu vērts padomāt, kā informēt par to, ka minētajam spēkratam ir marķētas detaļas. Iespējams, ka uz spoguļa korpusa ir jāuzlīmē kāda uzmanību piesaistoša uzlīme, ka detaļas šim automobilim ir marķētas.”




Šobrīd nav būtiski, kur auto atrodas — pilsētas centra, mikrorajona vai lielveikala stāvvietā —, jo spoguļus zog pat apsargātās stāvvietās, bet to īpašnieki neatbild par tur novietoto automobiļu drošību.


Summas, kuras apdrošinātāji ik dienu maksā saviem klientiem autoīpašniekiem, kas cietuši no spoguļu zagļiem, ir iespaidīgas.


Ilva Priedniece, „BTA mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore:


„”BTA” saistībā ar trešo personu prettiesiskas darbību atlīdzībās ir izmaksājusi vairāk kā 1 miljonu latu, tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, pieteikumu apjoms 2009. gadā kopumā šajā ziņā ir krities par 22%, t. sk. periodā no septembra līdz decembrim — par 18% salīdzinājumā ar 2008. gada šo pašu periodu.”


Gints Ābeltiņš, AAS „Seesam Latvia transporta nodaļas eksperts:


„Mūsu kompānijā 2009. gadā vidēji dienā pieteikti 3—5 aprīkojuma zādzības gadījumi.


Zaudējumu apjoms vienai šādai lietai svārstās no 200 līdz 1000 LVL. Ir bijuši gadījumi, kad tiek pamatīgi apzagtas automašīnas ar labu aprīkojumu (ksenona lukturi, „parktronic”, restes, spoguļi, ESP bloki) un zaudējumi ir aptuveni 2500 LVL.”


Kaspars Duburs, „If apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs:


Auto vandalismā un detaļu zādzībās cietušajiem autoīpašniekiem izmaksājam vairākus simtus tūkstošu latu gadā. 2008. gadā zaudējumi bija LVL 178 079,00 jeb 4% no KASKO zaudējumu apmēra; 2009. gadā — LVL 229 255,00 jeb gandrīz 7% (6,6%). Zaudējumi par vandalisma riskiem 2009. gadā ir par gandrīz 30% vairāk nekā 2008. gadā (28,5%).”


Apdrošinātāji apzagtajiem autovadītājiem jau labu laiku neizmaksā par spēkratam nozagtajām detaļām naudu, jo krīze, kuras dēļ ir pieaudzis bezdarbnieku un finanšu grūtībās nonākušo cilvēku skaits, ir veicinājusi gadījumus, kad paši autoīpašnieki ir apzaguši savus spēkratus, lai gūtu kaut kādus ienākumus. Tādus gadījumus apstiprina policijas un apdrošināšanas pārstāvji.




Lilita Čudare, AAS „ERGO Latvija” transportlīdzekļu apdrošināšanas departamenta direktore:


„Dažādi apdrošināšanas krāpšanas gadījumi ir bijuši visos laikos, arī pirms ekonomiskās krīzes. Saskaņā ar „ERGO” datiem atlīdzībām pieteikto aizdomīgo gadījumu skaits tieši pēdējā gada laikā ir palielinājies par aptuveni 25%. Nereti aizdomīgie KASKO gadījumi ir saistīti tieši ar līzinga automašīnām. Turklāt tas nav atkarīgs ne no automobiļa modeļa, ne — izlaiduma gada.


Esam novērojuši, ka gan iepriekš, gan arī pēdējā laikā visvairāk zagtās automobiļu detaļas ir tās, kuras ātri un viegli var noņemt. Piemēram, miglas lukturi, pašaptumšojošies spoguļi, priekšējie un aizmugurējie auto atdures stieņi (bamperi), kā arī distances sensori. Šie gadījumi īpaši attiecināmi tieši uz „BMW” un „Mercedes-Benz” marku automašīnām, kuru detaļas nav lētas un ir pieprasītas tirgū. Piemēram, „ERGO” atlīdzība par nozagtu pašaptumšojošos spoguli „BMW” automašīnai ar garantiju ir vidēji 400 lati, bet „BMW” automašīnai bez garantijas — vidēji 140 lati.


„ERGO” speciālisti atgādina, ka apdrošinātāju krāpšana ir kriminālnoziegums un ar to izmeklēšanu nodarbojas tiesībsargājošās iestādes. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu apdrošinātājam ir pienākums gadījumā, ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, ziņot par to kompetentām iestādēm, kas savukārt izvērtē sniegto informāciju un pieņem krimināltiesiskas sankcijas. Lai pēc iespējas efektīvāk izskaustu krāpšanas mēģinājumus, „ERGO” sadarbojas ar Kriminālpolicijas nodaļu, kas specializējas tieši automašīnu zādzību un apdrošinātāju krāpšanas gadījumos.”




Spoguļu relatīvi vieglā demontāža un neadekvāti lielā cena, kā arī pieprasījums pēc lētāka analoga apdrošinātāju nostāda dilemmas priekšā — jaunu vai lietotu. Uzticot apzagtā klienta problēmas risināt autoservisam, kurš piedāvā zemāko cenu, apdrošinātājs paļaujas uz autoservisa godaprātu, bet vai tā ir? Vai apzagtajiem klientiem apdrošinātāji par nodarīto skādi samaksā naudā vai iegādājas vietā nozagtās detaļās? Diemžēl „AutoInfo” zina gadījumus, kad lietotu detaļu tirgotājs ir pieķerts, tirgojot zagtus „Mercedes” spoguļus. Spoguļi bija nozagti Rīgā, bet pārdevējs dievojās, ka atvedis tos no Lietuvas. Izjaucot spoguļa korpusu bija atrodams neuzkrītošs marķējums, kurš melīgo uzņēmēju atmaskoja. Apdrošinātāji uztic servisiem salabot apzagto klientu automobiļus, dažs pat izsludina konkursu, kurā uzvar serviss ar viszemāko cenu, īpaši neiedziļinoties detaļu izcelsmē.


Uģis Ieviņš, BAN apdrošināšanas departamenta direktors:


„Praksē mēs klientus nosūtām uz autoservisiem, kuri uzstāda nozagtās detaļas. Pēc tam mēs apmaksājam autoservisa piestādīto rēķinu.”


Gints Ābeltiņš, AAS „Seesam Latviatransporta nodaļas eksperts:


“Seesam Latvia” nostādne ir neatbalstīt automašīnu apzagšanas biznesu, tāpēc maksimāli cenšamies likt jaunas rezerves daļas, lai kompensētu šo rezerves daļu iztrūkumu tirgū. Ja tirgū nav attiecīgo rezerves daļu deficīta, nav arī nelegālā biznesa — auto apzagšanas.”


Aleksandrs Rjabovs AAS „Gjensidige Baltic valdes loceklis:


„Mēs uzstājam, lai tiktu uzliktas jaunas detaļas, taču pēc apmaksas summām dažreiz varam nojaust, ka tiek izmantotas lietotas.”




Pašlaik apdrošinātājiem nav vienotas politikas, lai cīnītos ar šo vīrusu, kurš grauž ievērojamu finanšu robu apdrošināšanas kompāniju makos. Atstājot skādes novēršanas problēmu servisu ziņā un nekā nezinot par detaļu izcelsmi, veidojas nepārtraukts aplis. Zagļi zog, pārpircēji uzpērk, servisi uzstāda, bet apdrošinātāji par to maksā. Bēdīgākais ir tas, ka par KASKO šādam riska grupas klientam būs jāmaksā arvien vairāk. Arī Valsts policija nav sajūsmā, ka šāda noziedzība aug, jo patruļpolicijai nepietiek resursu, lai sēdētu slēpņos un vaktētu spēkratus autostāvvietās. Policija jau vairākus gadus strādā ar apdrošinātājiem, apkarojot apdrošināšanas krāpniekus. Sadarbība ir, bet nepilnīgā likumdošana ļauj zagļiem izsprukt sveikā ar relatīvi mazu sodu. Kaut gan policijas rīcībā nav datu, ka šai sērgai ir organizētas noziedzības pazīmes, tas tomēr ir sava veida bizness. Vieni zog, otri tirgo, bet trešie uzstāda.


Lilita Čudare, „ERGO Latvija”:


Latvijā lielākā daļa apdrošināšanas kompāniju ir Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) biedri, kuru dienaskārtībā ir arī cīņa ar krāpšanas gadījumiem.


Piemēram, jau aizvadītā gada beigās apdrošinātāji izstrādāja un iesniedza savus priekšlikumus par grozījumiem esošajā likumdošanā saistībā ar sodu sistēmu tieši apdrošināšanas krāpšanas gadījumu sakarā. Apdrošinātāju ierosinātajā variantā tiek ierosināta daudz stingrāka sodu piemērošanas sistēma. Piemēram, par krāpšanu saistībā ar automašīnas zādzību iespējamais sods varētu būt brīvības atņemšana līdz 12 gadiem pašreizējo 6 gadu vietā.”


Vislielākie zaudētāji, protams, ir apzagtie. Atkarībā no apdrošināšanas līguma nosacījumiem cietušajam ir jāgriežas policijā un pie sava apdrošinātāja. Pats ātrākais, kad apzagtais klients tiek pie sava saremontētā auto, ir mēnesis vai pat divi. Veicot auto tehnisko apskati CSDD bez sānu spoguļiem, mēneša laikā jāveic atkārtota pārbaude ar uzstādītiem spoguļiem. Savukārt, ja nozagti distances sensori, tad tehnisko apskati atkārtoti nevajadzēs veikt.


Jānis, apzagta „BMW X5” īpašnieks:


Manam auto spoguļus nozaga gaišā dienas laikā Rīgas centrā. Savu automašīnu lietoju ikdienā un mēnesi braucu bez sānu skatu spoguļiem, līdz apdrošinātāji mani aizsūtīja uz servisu, kurš manam džipam uzstādīja lietotus spoguļus. Man vajadzēja skraidīt gan uz policiju, gan pie apdrošinātāja, tērēt daudz laika, lai tiktu pie citiem spoguļiem. Braukt pa Rīgu bez sānu spoguļiem nav tas labākais piedzīvojums!”




Epilogs


Tā šajā pasaulē ir iekārtots: zog, jo ir pieprasījums. Ja apdrošinātājus piespiestu uzstādīt tikai pilnīgi jaunus spoguļus, mazinātos pieprasījums pēc šīs dārgās detaļas lietoto detaļu tirgū. Bet ir taču arī autoīpašnieki, kuru auto nav apdrošināti, bet ir apzagti. Kur šie apzagtie pirks spoguļus savam auto? Naivi cerēt, ka viņi dosies pie dīlera, lai nopirktu dārgo spogulīti.


Skaidrs ir viens: ja apdrošinātāji tuvākajā laikā nesēdīsies pie viena galda, lai vienotos par kopēju politiku, auto apzagšana turpināsies.


AutoInfo” ierosina tiem apdrošināšanas klientiem, kuriem ir nozagti spoguļi, uzstādot vietā jaunu, jau marķētu, uz spoguļu korpusiem uzlīmēt uzlīmi, kura brīdina, ka detaļas šim auto ir marķētas.


Ja pieļaujam, ka zaglis narkomāns saņem astoto daļu no tās summas, kuru par spoguli maksā apdrošinātāji, tad 500 000 latu ir ieripojuši narkotiku tirgotāju kabatās.



 

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-