„Renault Latitude” „ biznesa klasē piedāvā „vairāk auto par lētāku cenu” — tas maksā 36 285 eiro. Tāpēc dižķibeles un blēdīgu baņķieru nomocītajā Latvijā „Latitude” droši var tēmēt uz dalību valsts eksprezidenta Valda Zatlera nu jau bēdīgi slavenajā dienesta auto iepirkuma konkursā, kur nepieciešams eleganta izskata limuzīns ar labu aprīkojumu. Kā naivam optimistam man nemaz negribas ticēt, ka vēsturiskā Rīkojuma nr. 2 izdevēja un galvenā oligarhu apkarotāja sirdsapziņa un politiskā pārliecība ļauj viņam iegādāties kādu no vācu biznesa klases limuzīniem ar lielu, jaudīgu un rijīgu benzīnmotoru un pilnpiedziņu, iztērējot šim mērķim 80 tūkstošus latu no jau tā plānā valsts budžeta! Latvijas sabiedrībā dienesta auto izvēle par nodokļu maksātāju naudu — tā ir ļoti sensitīva darbība, un šādos gadījumos nepārdomāts lēmums var nozīmēt arī politisku pašnāvību...

Ieraugot šo cēlo auto, kas rietošās saules staros gozējās visā savā pusnakts krāsas diženumā, prātā neviļus ienāca epizode no Rīgas kinostudijas mākslas filmas „Ezera sonāte”, kur viens no varoņiem, atskanot dziesmiņai franču valodā, jūsmīgi saka: „Dzirdot frančus, es ģībstu!” Un viņa sarunu biedrs ne bez sarkasma balsī piebilst: „Es arī!” Arī reālajā dzīvē noteikti netrūkst ļaužu, kas jūsmo par visu francisko — vai tā ir bagete, siers „Kamamber”, fondjū vai glāze neiztrūkstošā „Cabernet Sauvignon” vīna... Franču nesteidzīgā un šķietami bezrūpīgā attieksme pret dzīvi atbalsojas arī autopasaulē — kā gan citādi rastos īpašais jēdziens „franču auto”. Frančiem ir savs skatījums arī uz to, kādam ir jābūt „Premium” klases automobilim. Un viņi to redz pavisam citādu nekā tehnoloģiskie un vēsie vācieši. Paskatieties kaut vai uz „Peugeot 607” vai „Citroen C6”, nerunājot nemaz par avangardisko „Renault Vel Satis”!

Taču globalizācija kliedē robežas starp ražotājiem, un starptautisko alianšu ēnā bieži vien ir grūti saprast, kur sākas un kur beidzas franču, japāņu vai kādas citas nācijas ietekme. Tipisks piemērs ir „Renault Latitude”, kas faktiski ir korejiešu limuzīns „Samsung SM5”. Šeit vietā ir atgādināt, ka „Samsung” uzņēmums automašīnas sāka ražot jau 1994. gadā, bet kopš 2000. gada tas pieder „Renault”. Tāpēc arī „Latitude” tiek ražots Korejā, izmantojot „Renault—Nissan” alianses pieredzi un komponentus, bet izplatīts tas ir gandrīz visā pasaulē. Ar šo jauno modeli „Renault” cenšas nostiprināt savu klātbūtni luksusa auto tirgū. Būdams 4897 mm gara, „Latitude” izceļas ar klasiskām, līdzsvarotām proporcijām, četrām durvīm un dziļu atsevišķu bagāžnieku, kā arī atturīgi elegantu interjeru un plašu pasažieru telpu. Tā kā pagājušā gadsimta 90. gados savulaik populārā „Safrane” bija tāds pats hečbeks kā šodien „Škoda Superb”, bet tās pēctecis „Vel Satis” faktiski bija minivens (iespējams, greznākais minivens pasaulē), „Renault” tikai tagad beidzot piedāvā pirmo lielo sedanu kompānijas jaunāko laiku vēsturē!

Pirmo reizi plašākai publikai „Renault Latitude” tika prezentēts augustā Maskavas autoizstādē, bet pēc tam — Parīzes autoizstādē rudenī. Jaunais markas flagmanis aizvieto savdabīgā izskata „Vel Satis”. Gandrīz 5 metrus garais un 1,8 metrus platais „Latitude” ir „Renault” lielākais auto un veidots, izmantojot „Laguna” un „Espace” arhitektūru. Tie, kas no „Latitude” gaida franču dizaina šarmu, gan laikam jūtīsies vīlušies. Dizainā pietrūkst īpašā franču vieglprātības šarma, ar kādu žilbināja „Citroen C6” un „Peugeot 607” un ko tomēr nelielās devās saglabājis arī „Peugeot 508”.

No priekšas „Latitude” izskatās pēc liela „VW Passat” vai pat pēc kā lepnāka — „VW Phaeton”. Pirmā randiņa laikā šī gandrīz piecmetrīgā nakts melnā limuzīna bagātīgi hromētā taisnleņķa reste maldina daudzus. Par saistību ar „Renault” liecina vien kompānijas logo. Priekšējās restes kontūras lieliski izceļ atšķirīgās „bi-Xenon” pielāgojamās gaismas, savukārt hromētie elementi sānos un aizmugurē pat liek izskatīties pēc īsta „jaguāra”. Aizmugurējās gaismas aprīkotas ar LED tehnoloģiju, kas lieliski harmonizē ar hromētajiem elementiem un raisa asociācijas ar „Lexus”. Ar dāsnajiem virsbūves izmēriem (garums — 4,89 m, platums — 1,83 m, augstums — 1,49 m), „Renault Latitude” pārspēj „VW Passat”, „Ford Mondeo”, „Peugeot 508” un „Škoda Superb”. Virsbūves garumā „Latitude” par 13 mm atpaliek tikai no „Citroen C6” un — par 3 mm — no „Peugeot 607”, taču par 22 mm tos abus pārspēj augstumā.

Ar vieglu satraukumu sirdī, jo ne jau katru dienu gadās braukt ar biznesa klases limuzīnu, dodos pie melnā elegantā auto. Sajutis kabatā paslēpto „Renault” brīvroku karti — bezkontakta atslēgu —, „Latitude” pakalpīgi atslēdz savas masīvās durvis. Aiz tām ir izšķērdīgi iekārtots melnas ādas salons ar glītu „Renault” stūri. Visapkārt viss ir tik elegants un smalks, pat nopriecājos, ka šovakar esmu uzģērbis izejamo uzvalku. Vadītāja sēdeklim ir vairāk regulēšanas iespēju un komforta funkciju, nekā atceros no pēdējā brauciena ar „Mercedes”. Arī aizmugurē sēdošajiem vietas kājām ir pietiekami, lai justos ērti garākos braucienos. Salons ir plašs, ļoti solīds un atturīgi elegants, pat nedaudz vecmodīgs. Plastmasas kvalitāte vēl arvien atstāj minimālu handikapu vāciešiem, toties „pulksteņi” panelī ir vienreizēji.

Tumsā „Latitude” sveic ar superbaltiem gaismas riņķiem ap spidometru un tahometru, kuram pa vidu iestrādāts augstvērtīgs ekrāns ar kvalitatīvu animāciju. Pārredzamība no vadītāja vietas nav slikta, taču augstā aizmugure apgrūtina garā auto manevrēšanu atpakaļgaitā. Par laimi, šo problēmu atrisina atpakaļskata kamera un distances sensori. Ieslēdzot atpakaļgaitu, atveras kameras visu redzošā acs, bildi redzam uz displeja ekrāna viduskonsolē. Uz tās ir atzīmētas galvenās gabarītu līnijas un potenciālās trajektorijas. „Initiale” aprīkojuma līmenī „Renault” nav skopojušies un piedāvā ļoti plašu komforta elementu klāstu — pilnīgi visu, kas mūsu dzīvi padara ērtāku —, sākot no lieliskas trīszonu klimatkontroles, gaisa jonizēšanas un smaržināšanas sistēmas „Samsung Super Plasma” līdz pat masāžas funkcijai vadītāja sēdeklī un „Bose Premium” audio sistēmai. Pasažieri gan priekšā, gan aizmugurē caur stikla jumtu var vērot zvaigznes, bet vasarā varētu jūsmot par plašo atveramo jumta lūku.

„Latitude” salons ir piemērota vieta, kurā justies īpašam, taču auto vēl ir arī jābrauc. Turklāt „Premium” automobilim jābrauc labi. Dzinēja iedarbināšana notiek, kā jau pieņemts augstākajās aprindās — ar podziņu „Start”. To nospiežot, iedarbojas ne tikai dzinējs, pakāpeniski izgaismojas mērinstrumentu panelis un arī sēdeklis piebrauc tuvāk stūrei. Droši izolēts no kapsulas, kas iztapsēta ar smalku ādu, priekšā darbojas motors. Pārslēdzu ātrumkārbu D pozīcijā, un auto viegli, cēli un klusi izkustas no vietas. Gaita ir līgana un diezgan mīksta, auto nešūpojas kā „amerikāņi”, bet nav arī ciets kā „vācieši”. Divu litru 175 zirgspēku turbodīzelis ar sešpakāpju „automātu” ir kā radīts „Latitude”, turklāt automašīna nepavisam nav lēna un dinamikā necik neatpaliek no vācu divlitru dīzeļiem — paātrinājums no 0 līdz 100 km/h aizņem 9,2 sekundes. Priekšpiedziņa un mākslīgā stūres sajūta gan neiedrošina vadītāju pilnībā izmantot piekares iespējas. Stūre ir pārāk viegla un pārāk „mīksta”, ar mazliet novēlotu reakciju.

Taču līkumu zīmēšanai ir radīti citi auto, bet limuzīns ar elegantu sešpakāpju automātu paredzēts rāmākai publikai. Pie „Latitude” stūres nemaz nerodas vēlēšanās braukt ātri. Garās virsbūves pārkares un mīkstā amortizācija noslāpē jebkādas azartiskas braukšanas ieceres jau pašā sākumā. Vadītājs negribot pielāgojas „Latitude” palēninātajai dzīves uztverei. Brauc cēli un mierīgi, saglabājot apskaužamu komfortu. Ātrumu patiesībā nemaz nejūt. It kā spidometrs melotu. Braucot ar 100 km/h, sajūta saka priekšā, ka nav vairāk par 70, savukārt ar 50 burtiski nav iespējams pabraukt, jo šķiet, ka auto knapi kustas. Tas viss, protams, liecina par maksimāli komfortablu braukšanu. Paātrinājums gaitā nav tik spējš kā līdzīgi motorizētiem vācu auto, jo automāta elektroniskās domas brīžiem aizklīst neceļos, taču ar „Latitude” tik un tā ir sasodīti patīkami braukt. Kad sildošie sēdekļi jau pārsnieguši savu mērķi, lai atslābinātu ķermeni un garu, var ieslēgt sēdekļa masāžu kādā no trijiem režīmiem. Esmu apbruņojies ar „mp3” disku zibatmiņu, kuru ievietoju tam paredzētā ligzdā. Uz displeja parādās izvēle — man, lūdzu, šo te! Tomēr savu sakompilēto franču mūzikas izlasi tā arī nedzirdu — neskan. Par laimi, panelī atrodas 6 disku mainītājs — to pielādēju pilnu, un beidzot viss notiek! Pēc brīža vairs nešķiet, ka stūre par „mīkstu”, un pazūd arī visas citas nebūšanas. Izbraucot uz šosejas, uzstādu kruīza kontroli uz 100 km/h un ļaujos mieram un pilnīgai labsajūtai. Aiz loga slīd vēlā rudens ainavas, spīd saulīte, salonu vēdina kondicionētais, jonizēts un sasmaržināts gaiss, un audiosistēmā liegi skan „Lullabies from Paris”... O, jā! Tagad es saprotu „Latitude” būtību. Tas ir kruīzers — ceļojumu un garu pārbraucienu auto.

Viegli, klusi, mīksti, pat pārāk mierīgi, jo pēc divām ceļā pavadītām stundām sāku žāvāties. Tātad auto ir perfekti izpildījis savu uzdevumu — ļāvis maksimāli relaksēti un komfortabli pievārēt garu ceļa gabalu. Kad uzmetu acis info displejam, kurš rāda nobraukumu, atlikušos kilometrus ar pašreizējo degvielas patēriņu, tas mani patīkami šokē. Lielais limuzīns nav ēdis vairāk par 7 litriem uz 100 kilometriem — apbrīnojami maz! Ko vēl te piebilst? Absolūta miera sasniegšanai vajadzētu nomainīt stilīgos 18 collu riteņus ar zemajām riepām, to vietā uzmontējot oriģinālās 215/55 R16 profila riepas, kas mazāk kratītu uz izdangātā, salāpītā Latvijas ceļa asfalta. Jo citādi uz Salu tilta un Kalnciema ielas dzelzceļa pārvada uzreiz var just, kā balstiekārtu pārņem pavirši nostrādāto, nelīdzeno, aso tilta salaidumu radītās vibrācijas.

Šis ir luksusa klases sedans, kura galvenais uzdevums ir ērti, droši un ātri pārvietot elegantu kungu labākajos gados. Bet agresīvai braukšanai „Latitude” nemaz nav piemērots. Taču — vai gan tos, kuri nesas visiem garām ar septītās sērijas „bumeriem”, vispār varam uzskatīt par džentlmeņiem? „Premium” automašīnas pievienotā vērtība ir ļaut justies īpašam, un „Latitude” tā neapšaubāmi piemīt! Pēc degustācijas brauciena atgriežoties reālajā dzīvē, man pietrūka aristokrātiskās, līganās gaitas, klusuma salonā un ērto ādas sēdekļu ar apsildi un masāžu... Cik ātri gan mēs pierodam pie ērtībām!

Degustācijas secinājumi

Plusi: liels, ērts, komfortabls un ekonomisks luksusa klases auto ar bagātīgu aprīkojumu.

Mīnusi: pietrūkst vācu „Premium” sedaniem piemītošā prestiža, pietrūkst arī tipiska franču auto šarma.

„Latitude” ir izcili labi aprīkots biznesa klases automobilis, kas paredzēts džentlmenim labākajos gados. Jauneklīgam, sportiskas braukšanas entuziastam, iespējams, šis auto liksies kūtrs un garlaicīgs. Stūre viegla un atsvešināta, automātiskā kārba darbojas ar nelielu aizturi, piekare diezgan mīksta. Taču salona aprīkojums un skaņas izolācija ideāla, gaitas komforts — gandrīz ideāls. Tikai — kāpēc gan šajā auto nevarēja ielikt vairāk personības, vairāk franciskā šarma un vieglprātības? Jo pievārēt vāciešus ar viņu pašu ieročiem vēl nevienam nav izdevies, un paredzams, ka to nespēs arī „Latitude”...