Šoreiz iepazīstināsim jūs ar mūsdienās mazāk pazīstamajām Vācijas 20.gs. 30. gadu koncerna “Auto Union” dalībniecēm – autobūves firmām Wanderer un DKW.

WANDERER

(Chemnitz /Siegmar/; 1904., 1911. - 1941.)

Šodien maz dzirdētā firma Wanderer savu darbību sāka 19.gs beigās ar velosipēdu ražošanu, nedaudz vēlāk tika izgatavoti arī motocikli. Firmas dibinātāji bija Johann Baptist Winkhofer  un Richard Adolf Jaenicke.

Savu pirmo automobili Wanderer uzbūvēja 1904.g.(tas bija ar 2 cilindru motoru), taču automobiļu sērijveida ražošana sākās tikai 1911.g. ar kompakta 2-vietīga modeļa W1 “Puppchen” izgatavošanu. Kopš 1914.g.  ražoja modeli W2, kuram jau uzstādīja augšvārstu motoru. Lētie Wanderer automobiļi Vācijā ātri ieguva lielu popularitāti, tā nostiprinot firmas prestižu. I pasaules kara laikā ar tiem apgādāja vācu armiju. 20.  gadu beigās izstrādāja modeli W11, kurš bija aprīkots jau ar 6 cilindru (2,5 litrīgu) motoru, un tas tāpat kā iepriekšējie modeļi  savas zemās cenas dēļ  guva milzīgus panākumus pircēju aprindās. Bez tam, šo modeli pēc licences ražoja arī Šveices firma “Martini”.

Jaunu lappusi Wanderer vēsturē ierakstīja talantīgais inženieris Ferdinands Porše (Ferdinand Porsche), kurš 30.g. sākumā uzprojektēja jaunu 6 cilindru augšējo vārstu motoru ar alumīnija bloku. Uz šī motora bāzes tika radīta vesela modeļu gamma: W21; W22; W235; W240; W245; W250; W35; W40; W45; W50 ar dažādiem dzinēja darba tilpumiem (1690; 1950; un 2257 cm3). Šo dažādo motoru gamma kļuva par bāzi  auto ražošanai pēc firmas iekļaušanās koncerna “Auto – Union “ sastāvā 1932. gadā. .

Viens no elegantākajiem modeļiem firmas Wanderer pastāvēšanas laikā bija 1936.-38. g. sadarbībā ar F. Porše nelielā sērijā ražotais sporta auto W25K ar kompresormotoru.

30.g. beigās izstrādāja jaunu modeļu gammu, kuras flagmanis bija W52 ar 6 cil. sānu vārstu motoru (2632 cm3) un savdabīgi noapaļotu virsbūves priekšdaļu. Nedaudz vēlāk sekoja modernizēts variants W23., kuru virsbūves bija analogas Horch – 930V un Audi - 920 virsbūvēm. Paralēli ražoja modeli W24, kurš ārēji bija ļoti līdzīgs, bet gabarītos - mazāks (4 cil. motors ar d.t. 1767 cm3). Sākoties II pasaules karam, firma galvenokārt izpildīja Vermahta pasūtījumus.

WANDERER – W240 (1935. g.)

1933. gadā Wanderer uzsāka jaunu auto ražošanas programmu ar Ferdinanda Poršē konstruētajiem trīs dažādu darba tilpumu 6 cilindru augšējo vārstu dzinējiem. Neraugoties uz relatīvi nelielo izgatavoto automobiļu skaitu (no 1933. g. līdz  1938. g. -  29111 auto ar dažādām virsbūvēm), vidējā klasē Wanderer kļuva par favorītiem un veiksmīgi konkurēja ar Mercedes – Benz modeļiem.

Pēc II pasaules kara šis auto lietots Latvijā. Restaurēts : auto virsbūvju restaurācijas firmā: SIA “RODE” Mārupē. Kopš 2004.g. automobilis ir Motormuzeja īpašumā.

WANDERER W240 Tehniskie dati: 40 ZS, 6 cil. 1950 cm3  OHV  1275 kg   100 km/h

DKW 

(Zscopau, /Berlīne – Spandau 1928.-1939.;Diseldorfa, Ingolštadte, 1949. - 1966.)

Firmas DKW dibinātājs bija dānis Jorgen Skafte Rasmussen, kurš 20.gs. sākumā studēja Vācijā. 1903.g. viņš nodibināja nelielu armatūru fabriku, bet pēc 3 gadiem jau nopirka tekstilrūpnīcu Čopauā (Zscopau) un drīz pēc tam to pārprofilēja par mašīnbūves rūpnīcu. 1916.g. pēc konstruktora Matissena projekta tika izgatavots pirmais eksperimentālais tvaika mobīlis, kuru nosauc Dampf Kraft Wagen, saīsināti DKW.

1919.g. uzsāka motociklu ražošanu, bet tikai pēc gandrīz 10 gadiem – 1928. gadā – fabriku atstāja pirmais automobilis. Tā virsbūve bija nesošā (bez rāmja konstrukcijas), izgatavota no līmēta finiera. Motors  bija  2-taktu 2 cilindru ar 600 cm3 darba tilpumu. 1930.g. tiek izstrādāts 2 –taktu V-veida 4 cilindru motors, kurus uzstādīja modelim “V-800”, bet gadu vēlāk “V-1000”, Pēdējā modeļa tālākā attīstība atspoguļojās modeļos “Schwebeklasse” un 30.g. beigās – “Sonderklasse”.

Lielākos panākumus uzņēmumam ienesa 1931.g. izstrādātā priekšpiedziņas modeļu gamma “F”, kuru, nedaudz modernizējot, turpināja ražot līdz pat 1942.g. Šie automobiļi ar 2 cil. 2-taktu motoriem, kuru jauda sasniedza 18 – 20 ZS, konstruktīvo risinājumu ziņā bija ļoti vienkārši, ērti, izturīgi, līdz ar to arī - lēti. Sākot ar 1935./1936. gadu DKW – F5  modeļus piedāvāja divos izpildījumos: “Meisterklasse”  (Standart) un “Reichklasse”.  Pirmie salīdzinājumā ar otrajiem bija ar jaudīgāku un nedaudz lielāka darba tilpuma motoru (20 ZS, 18 ZS vietā), centrālo eļļošanas sistēmu, uzlabotu virsbūves un salona apdari, mazāka diametra riteņiem kā arī ar citiem uzlabojumiem.

Šai laika periodā no 1931. līdz 1942. gadam saražoja ap 218 000 DKW – Front vieglo automobiļu, un  tie kļuva par īstiem “tautas auto”.

Īsi pirms II pasaules kara jūtamais metāla trūkums noveda “Auto Union” konstruktorus pie nepieciešamības griezties pie  ķīmijas koncernu  “IG Farbengruppe” un “Dinamit AG” speciālistiem, lai kopīgi izstrādātu plastmasas materiālus auto virsbūvēm. Tos paredzēja pielietot tikko uzprojektētajam modelim DKW F9 ar 3 cilindru 2-taktu 900 cm3 motoru, kura prototipi parādījās pašā kara priekšvakarā. Šo modeli sērijā sāka ražot tikai pēc II pasaules kara gan VDR rūpnīcā IFA, gan arī Rietumvācijā, jaunizveidotajā DKW rūpnīcā Disseldorfā.

Muzejā apskatāmie auto DKW – Reichsklasse F8 – 600  (1939. g.)

Viens no izplatītākajiem 30. gadu vācu auto, konstrukcijā vienkāršs un lēts. DKW F8 sērijveidā uzsāka ražot 1938.g. septembrī. Konstruktīvi šim modelim uzstādīja 2-taktu  2 cilindru 600 cm3 ūdens dzeses motoru. Virsbūve izgatavota no koka un apšūta ar dermantīnu. Salīdzinot ar iepriekšējo “F7” modeli, šim auto ir pilnīgi citas konstrukcijas rāmis, kurš izgatavots no divām gareniskām kārbveida sijām, kas aizmugures daļā salaistas kopā. Tur atrodas balstveidīga neliela šķērsija. Līdz ar to, grīdu varēja ievērojami pazemināt un ērti ievietot sēdekļus. Izmainīts konstrukcijā salīdzinājumā ar iepriekšējo modeli “F7”, bija “F8” modeļa priekšējais tilts, kurš sastāvēja no vienas augšējās šķērsatsperes un locītavveidīgas sviras, kā arī, nedaudz uzlabots stūres mehānisms. Šis auto bija vislētakais DKW modelis, kurus Latvijā, 30-to gadu nogalē  izplatīja tirdzniecības un rūpniecības a/s “O.J. KELLER”, Rīgā, Kaļķu ielā 15, bet remontdarbnīca atradās Rūpniecības ielā 10/12. Eksponētais automobilis ir saglabājies pilnīgi oriģināls, samērā maz ekspluatēts, 30./ 40. gadu mijā  piederējis kādam ārstam Rīgā. Tagad, Motormuzeja īpašums.

DKW Reichsklasse F8 600 Tehniskie dati: 18 ZS   2 cil.  589 cm3    2-taktu , 690 kg   80 km/h

DKW – Front Luxus Cabriolet  F8 – 700  (1939. g.)

Kopš 1935. g. DKW – Front ražoja divos variantos – “Normal” jeb “Reichsklasse” un “Meisterklasse”, no kuriem pēdējais atšķīrās ar spēcīgāku motoru, šasijas elementu centrālo eļļošanas sistēmu un slīduzmavu, kura automātiski atslēdz motoru no transmisijas, ja kloķvārpstas apgriezienu skaits nesakrīt ar sajūga. Tiem bija arī mazāka diametra riteņi un uzlabota virsbūves un salona apdare.Uz “Meisterklasse” bāzes tika būvēti eleganti 4 un 2-vietīgi kabrioleti. To cena tolaik bija gandrīz 2 reizes lielāka (RM 3350, -), salīdzinot ar “Normal” 2-durvju sedanu (RM 1795,-).

1939. - 1940.g. saražoja 527 šādus elegantus 2-vietīgus kabrioletus. Eksponētais automobilis, kā II pasaules kara trofeja, savulaik nonāca Krievijā, kur tika intensīvi ekspluatēts. Stipri nolietotu  to 80.gadu otrajā pusē atrada Latvijas Antīko Automobiļu kluba biedri vienā no seno spēkratu meklēšanas ekspedīcijām. Šobrīd automobilim veikta daļēja restaurācija, kuru plānots turpināt. Īpašnieks – ilggadējs Latvijas Antīko Automobiļu kluba biedrs Imants Bērziņš.

DKW - Front Luxus Cabriolet F8-700 Tehniskie dati: 20 ZS     2 cil.     692 cm3    2-taktu     790 kg       85 km/h

DKW – F93  (1958. g.)

Pēc II pasaules kara beigām, visi autobūves koncerna “AUTO – UNION A.G.” uzņēmumi atradās padomju okupācijas zonā, kur tos nacionalizēja. VDR laikā “DKW” fabrikās, zem “IFA” markas ražoja vieglos auto ar tiem pašiem pirmskara periodā izstrādātajiem 2-taktu motoriem. Rietumvācijā “AUTO – UNION” savu darbību atjaunoja 1949. g. Disseldorfā un pēc gada uzsāka v/a DKW “F89” (692 cm3 – 2cil., 2-taktu motors) sērijveida ražošanu. Tā konstrukcijas pamatā, bija pirmskara DKW izstrādes. 50.gadu vidū, uz 1940. g. izstrādātā prototipa DKW – F9 bāzes, tika radīts tiem laikiem atbilstoši daudz modernāks DKW “Sonderklasse” modelis : 3/6 F93, kurš bija aprīkots ar jaudīgāku motoru, nesošo virsbūvi, ļoti ērtu un gaumīgu salonu. Laika periodā no 1955. g. septembra līdz 1959. g. augustam, saražoja 114921 eksemplārus ar dažādām virsbūvēm, kas bija viens no ievērojamākajiem pēckara Vācijas sasniegumiem. Eksponētais auto atjaunots Motormuzeja restaurācijas darbnīcās. Tas ir  AUDI AG. muzeja “Mobile” Ingolštatē īpašums.

DKW F93 Tehniskie dati: 38 ZS     3 cil.     896 cm3    2-taktu     895 kg       125 km/h

AUTO – UNION 1000 Sp  (1960. g.)

DKW –3/6 modelis 1957. gadā kļuva par bāzi nākošajam modelim AUTO – UNION 1000 ar motora darba tilpumu – 981 cm3  un jaudu 44 ZS. 1958. g. uzsāka ražot  AUTO – UNION 1000 sporta versiju ar pilnīgi jaunas formas virsbūvēm un to motora jauda tika palielināta līdz 55 ZS. Eksponētā kompaktklases sportiskā kupeja (sport coupe) ar milzīgo panorāmas priekšējo stiklu ir veidota 50 - to/ 60 – to gadu mijas Amerikas auto dizaina stilā, tā ražota vācu karosēriju būves firmā “BAUR” Štutgartē. Laika periodā no 1958. g. aprīļa līdz 1965. g. martam pavisam izgatavoja 5004 šādas sporta kupejas.

Šo auto, kurš ir izcili labi saglabājies, sadarbības ietvaros eksponē AUDI AG. muzejs “Mobile” no Ingolštates.

Auto Union 1000 Sp Tehniskie dati: 55 ZS  3 cil.  981 cm3    2-taktu   925 kg  40 km/h