Atzīmējot automobiļa veiksmīgo dizainu, ar ko tas nopieni var apdraudēt mūžīgā konkurenta Golfa pozīcijas, toreiz secinājām, ka Astra paplašinājusi kompaktklases standartus un sāk līdzināties vecākajai māsai vektrai, vienlaikus arī zaudējot kaut ko no kompaktklases labākajiem paraugiem parasti piemītošā jauneklīgā sportiskuma un sākot izskatīties pēc tāda solīda vācu birģera.

 

Vecpuiša sapnis

Apmēram pirms gada bijām nobaudījuši Astra jauno piecdurvju hečbeku. Atzīmējot automobiļa veiksmīgo dizainu, ar ko tas nopieni var apdraudēt mūžīgā konkurenta Golfa pozīcijas, toreiz secinājām, ka Astra paplašinājusi kompaktklases standartus un sāk līdzināties vecākajai māsai vektrai, vienlaikus arī zaudējot kaut ko no kompaktklases labākajiem paraugiem parasti piemītošā jauneklīgā sportiskuma un sākot izskatīties pēc tāda solīda vācu birģera. Tagad mūsu priekšā ir GT versija, kam vienkārši ir jābūt sportiskai, jo citādi ar šo rotaļlietu spēlēties neviens negribēs.

“Iespējams, šī ir visu laiku aizraujošākā Astra”, tik ambiciozi savu Astra GTC piesaka Opel. Ar šo auto iezīmējas būtiskas pārmaiņas kompaktklasē – modeļiem, kas veidoti pēc formulas “piecas durvis mīnus divas”, vairs nav popularitātes, toties aug pieprasījums pēc īpaši veidotiem sportiskiem, stilīgiem trīsdurvju auto. To mērķauditorija ir jauni, izglītoti pircēji, kam svarīga individualitāte, ekspresīvs dizains, jaunas tehnoloģijas un braukšanas bauda. Pēc skata Astra GTC tiešām nav nekāds saīsinātais piecdurvju hečbeks. Tas ir par 15 mm zemāks, ar agresīvāku dizainu un sportiskām proporcijām, pieglaustu siluetu, un vienīgais, kas pārņemts no piecdurvju versijas, ir motora pārsegs un radiatora reste.Pirmais, kas nāk prātā, novērtējot jaunā trīsdurvju hečbeka ārējo izskatu, ir stilīgs. Auto priekšgals padarīts smailāks, jumta līnija izliekta un harmoniski pāriet aizmugurē. Platais, divdaļīgais radiatora režģis un izteiksmīgais dzidro lukturu skatiens veido tādu kā labdabīgi izbrīnītu grimasi.



Mašīnas zemie logi labi izskatās no ārpuses, bet no iekš-puses pie tiem jāpierod. Nu nav jau gluži kā tankā vai jaunajā Chrysler 300 limuzīnā. Ar šiem masīvajiem aizmugurējiem statņiem un šauro logu manevrēšana atpakaļgaitā liekas diezgan riskanta... Prieks, ka arī Opel beidzot ieviesis spalā ielokāmu atslēgu. Turpmāk atslēgas zobainais gals vairs neplēsīs caurumus īpašnieka džinsu kabatās. Atverot auto durvis, pārsteidz plašais, Vectru atgādinošais salons. To var saprast – jaunā Astra kļuvusi lielāka par savu priekšteci – paktautomašīnu saloni paplašinājušies līdz desmit gadu vecu vidējās klases automobiļu apjomiem. Aizveram durvis un izjūtam gandrīz neticamu limuzīna klusumu... Opel speciālisti ir piestrādājuši pie skaņas izolācijas.

Astras GTC interjers ir tāds pats kā parastajam hečbekam – kvalitatīvu materiālu izpildījumā. Iepriekšējās paaudzes Astra interjers bija funkcionāls, bet dizainiski garlaicīgs. Tagad tas kļuvis solīdāks, ergonomiski padarīts vēl pareizāks, turklāt mantojis lielākās māsas Vectra elementus – strikti pareizās līnijas un formu stūrainību, kā arī stāvo viduskonsoli atšķirīgā krāsā.

Vienkāršojot mērinstrumentu paneli, dizaineri atteikušies no dzesējamā šķidruma temperatūras rādītāja. Tagad centrā starp spidometra un tahometra lielajiem pulksteņiem nolikts degvielas līmeņa rādītājs, bet visi informatīvie un trauksmes vēstījumi tiek nodoti ar signāllampiņu palīdzību, tekstuālie ziņojumi parādās priekšējā paneļa centrā novietotajā ekrānā.

Astra no Vectra mantojusi arī dīvainās pagrieziena rādītāja un logu tīrītāja ieslēgšanas sviras. To dīvainība slēpjas apstāklī, ka svirām nav fiksēto stāvokļu ar ierasto klikšķi. Ja sviru viegli nospiež, pagrieziens ieslēdzas dažas reizes, ja nospiež dziļāk, tas ieslēdzas uz ilgāku laiku, kamēr stūre tiek pagriezta atpakaļ. Bet dažreiz arī paliek mirgojam, un tā, mulsinot apkārtējos, var nobraukt krietnu gabalu.

Mums degustācijai piešķirta Astra GTC Z 1,6 XEP ar 105 ZS benzīna dzinēju un manuālo transmisiju. Ātrumpārslēgs darbojas izcili, ar izteikti īsiem gājieniem starp pārnesumiem, paši pārnesumi ir pietiekami gari, nodrošinot pietiekamu dinamiku. Mašīna aprīkota Sport komplektācijā: sporta balstiekārta, sporta sēdekļi priekšā.



Par braucēju labsajūtu rūpējas jaudīga klimata kontroles sistēma, kas spēj viegli uzturēt salonā pastāvīgu temperatūras režīmu. No radio, CD, mp3 audioaprīkojuma kārtīgs melomāns gan varētu vēlēties vairāk, tiesa – tas gan nodrošina mūsdienu popmūzikai nepieciešamos spēcīgos basus, tomēr neizdodas iegūt pietiekami niansētu skanējumu, tādēļ klasiskās rokmūzikas gardēžiem šāda skaņa šķiet lēta...

Jau standarta komplektācijā ietilpst Safetec drošības sistēma ar Interactive Driving System šasiju ar ESP Plus, Traction Control Plus, ABS, kā arī priekšas un sānu drošības spilveni. Reklāmas prospektos norādīts, ka jaunajai Astra esot ērti sēdekļi. Opel uzsver, ka šis joprojām ir auto pieciem cilvēkiem un tā nosaukumā ir pretenciozais vārds Turismo, tomēr mūs neatstāj bažas, ka īstu braukšanas baudu ar šo auto varētu gūt tikai pie stūres sēdošais un viņa blakusbiedrs. To arī pārbaudīsim. Tad nu izvēlamies tādu Latvijas apstākļiem visai parastu Grand Turismo: 200 km braucienu uz vēju, liedagu, dabisko blondīņu un latvju roka galvaspilsētu – Liepāju. Braucam trijatā, diviem no mums augums pārsniedz 1,80. Visus 200 km vietas nemainām – citādi jau nebūs nekāds Grand Turismo maršruts.Priekšējie sēdekļi ir pietiekami dziļi ar apmierinošu sānu noturību. Tiem ir būtiskākās regulācijas iespējas – uz priekšu un atpakaļ, padibeņa un atzveltnes slīpuma regulācija – viss nepieciešamais, lai braucēji iekārtotos optimālā pozā. Šofera apmierinātību vairo stūres regulēšanas iespējas augstumā un dziļumā. Lai braukšana būtu komfortablāka, durvīs atrodas ērts rokas balsts. Jāteic, ka vadītāja sēdekļa regulēšanas diapazons ir gana plašs, lai tajā varētu ērti iekārtoties pat liela auguma cilvēks. Tomēr, pēc kādiem 150 kilometriem vadītājs, kura augums ir 1,88, sajūt akūtu vēlēšanos nedaudz vairāk izstiept labo kāju, un tad atklājas, ka sēdekļa sliedes ir pārāk īsas… Tiesa, tas ātri aizmirstas, aizraujoties ar braukšanas baudu. It īpaši Sport režīmā, kas pēc izjūtām atšķiras no parastā ar dažiem papildus zirgspēkiem un nedaudz cietāku stūri.

Pasažieriem citas problēmas: ja pie stūres iekārtojies garāka auguma vadītājs, nepaliek gandrīz nemaz vietas aiz viņa sēdošā pasažiera kājām. Tāpēc abus savus pasažierus novietojam labajā pusē, pie tam priekšā sēdošais ar ceļgaliem stutējas priekšējā panelī, lai dotu kaut nedaudz vairāk vietas aizmugurējam. Tomēr tas nepalīdz, un aizmugurējam 200 km pārbrauciens izvēršas visai mokošs – telpas apakšstilbiem tik un tā nepietiek, bez tam vēl galva atduras jumtā, un tie klaustrofobiski mazie lodziņi... Bet GTC bagāžnieks ir saglabājis tādu pašu tilpumu, kāds ir Astra piecdurvju versijai – 350 litri, tātad, nenolokot sēdekļus, vairāk par divām pilnām ceļojumu somām tajā neielikt.

Auto gaita ir pacieta, varētu teikt – sportiski cieta, mašīna uz ceļa turas stabili. Lai arī Astra izmantota šodien nu jau par vecmodīgu uzskatītā pusneatkarīgā aizmugures piekare, gan mašīnas noturība uz ceļa, gan vadāmība ir teicama. Savukārt, šādai vecmodīgai piekarei ir arī savi plusi – lētas remonta izmaksas. Stūres pastiprinātājs nodrošina sportiskajām gaitas īpašībām.