„Opel Antara” un „Dodge Nitro” ir divas dizaina galējības populārajā kompakto apvidnieku klasē. Abi ir pilsētas dzīves stila auto, nevis bezceļnieki. Tikai tie ir divi dažādi dzīves stili — eiropiešu un amerikāņu.

Eirodisko un hiphops

„Opel Antara” un „Dodge Nitro” ir divas dizaina galējības populārajā kompakto apvidnieku klasē. Sievišķīgā dizaina softrouders „Antara” negrib pamest pilsētas robežas un vēlas izpatikt visiem, gluži kā jebkurā FM radiostacijā skanošs nekaitīgs eirodisko, turpretī amerikāņu brutālā dizaina spilgtākais paraugs „Nitro” uzbāzīgi deklarē savu iedomāto „krutumu”, kā jau tas hiphopa subkultūrā pieņemts.

Latvijai vairākus gadus pēc kārtas bija Eiropā lielākais jaunu vieglo automobiļu tirdzniecības apjoma pieaugums. Arī pērn tas sasniedzis gandrīz 27%, kas absolūtos skaitļos ir par 6871 jaunu auto vairāk nekā 2006. gadā. Par spīti tam, ka valsts autoparka atjaunošanās tempu neapšaubāmi ietekmēja valdības mēģinājumi inflācijas apkarošanā, kreditēšanas stingrāka uzraudzība un kopējā ekonomiskā situācija valstī, jeb ekonomikas pārkaršana. Vispārzināms, ka valdības pieņemtās izmaiņas likumdošanā nav izrādījušās efektīvas inflācijas ierobežošanā. Katastrofālie inflācijas rādītāji un stingrākas prasības līzinga ņēmējiem ir samazinājuši jaunu mašīnu pirkšanu kopumā, taču pretēji valdības centieniem visi šie pasākumi neko nav mainījuši „latvieša parastā” pirkšanas ieradumos! 2006. gadā mazās klases automobiļi veidoja 17,3% no pārdošanas apjoma, taču 2007. gadā vairs tikai 13,6%. Savukārt apvidus mašīnu pārdošana ir palielinājusies no 19,7% 2006. gadā līdz 24,5% pērn. Latvijas ceļa seguma stāvoklis un braukšanas kultūras neesamība veido tādu satiksmes drošības situāciju valstī, kas joprojām mudina pirkt apvidus mašīnas, nevis ekonomiskus mazauto. Un tādēļ pie mums apvidus automobiļi bauda daudzu autobraucēju mīlestību, par ko liecina šā tirgus segmenta straujā izaugsme. Kompaktie apvidnieki par pircēju trūkumu sūdzēties nu nekādi nevar. Šie braucamie, kurus mēdz dēvēt arī par parketa džipiem, sevī apvieno universāla ģimenes automobiļa un apvidnieka īpašības, lai gan pēdējā laikā to bezceļa spējas arvien vairāk tiek upurētas par labu braukšanas komfortam un vadāmībai. Šāds risinājums ir apliecinājis savu lietderību, jo ikdienā lielākā daļa apvidus automobiļu tikpat kā nekad nenobrauc no asfalta.

„Opel Antara” — sievišķīgs „fun and fashion”

Savulaik „Opel Frontera” bija viens no dizainiski pievilcīgākajiem apvidniekiem.Tagad pēc trīs gadu pārtraukuma „Opel” atgriežas pilnpiedziņas segmentā ar „Opel Antara”, kas sevī apvieno maigu dizainu, universāļa un džipa īpašības, savukārt interjers sniedz augstākās klases sedanam raksturīgo komfortu. „Opel Antara” tika prezentēta 2006. gada septembrī Parīzes autoizstādē, bet tirdzniecībā Eiropā nonāca 2007. gada pirmajā pusē. Rīgas autoizstādē 2007. gada pavasarī prezentētā „Opel Antara” pie Latvijas pircējiem nonāca vasaras sākumā. Taču jau gandrīz gadu pie mums tiek piedāvāts tās tuvākais „radinieks” „Chevrolet Captiva”. Abi modeļi, kurus projektējusi viena „General Motors” koncerna inženieru komanda, konstruktīvi ir ļoti līdzīgi, „Opel Antara” būvēta uz vienas platformas ar „Chevrolet Captiva”. „General Motors” subordinācijā: „Opel” pozicionēts kā augstākas prestiža kategorijas auto, tādēļ tam pienākas izsmalcinātāka apdare un bagātīgāks aprīkojums. Par spīti līdzīgajiem gabarītiem, vācu spēkrats aprīkots tikai ar piecām sēdvietām. Šim parketa džipam tirgū vajadzēs konkurēt ar tādiem jau atzītiem savas klases pārstāvjiem kā „Toyota Rav 4”, „Honda CR-V”, „Hyundai Santa Fe” un „Kia Sorento”.

Izskata ziņā „Antara” diezgan krietni atšķiras no „Captiva”, pirmajā brīdī pat uzreiz grūti atklāt šo mašīnu ciešo radniecību. Mūsu degustējamā auto kopējo tēlu traucē uztvert milzīgā uzlīme ar Rīgas skatu no putna lidojuma, kas neapšaubāmi piesaista uzmanību, taču auto skaistumu nevairo. „General Motors” apgalvo, ka vienīgā abiem modeļiem kopīgā virsbūves detaļa esot priekšējais vējstikls, bet būtiskākās dizaina atšķirības ir pamanāmas priekšdaļas noformējumā. „Antara” sejas izteiksme ir maiga un sievišķīga. Galvenie dizaina akcenti tai nav tik agresīvi kā „Captiva”, ar apvidnieciskiem elementiem apveltīti ir tikai bamperi un izteiktās riteņu arkas ar plastmasas uzlikām. Dinamiskās virsbūves būtība it kā apvieno minivena un apvidnieka stilus, kas savstarpēji viens otru papildina. Izteiksmīgas līnijas, plūstoši izliekumi un gandrīz vai minivena proporcijas — jaunajai „Opel Antara” piemīt stils, kas šķiet vairāk piemērots dzīvei pilsētā. „Antara” izstaro tādu mierīgu, solīdu pašcieņu un savas vērtības apziņu — vienalga, lai arī kurp ar to vēlētos doties.

Salonā atšķirības starp abiem „General Motors” modeļiem „Antara” un „Captiva” ir pamanāmākas. „Opel” var palepoties ar kvalitatīviem apdares materiāliem un interesantāku noformējumu. „Antara” interjers ieturēts „Vectra” stilā, pamanāmi arī „Zafira” elementi, kamēr stūresrats un priekšējā paneļa ventilācijas atveres ir oriģināla dizaina. „Antara” būs piemērotāka tiem, kas izceļas ar kaislību uz izsmalcinātām lietām un komfortu. Augstvērtīgi materiāli un kvalitatīva apdare ir ļāvusi radīt tiešām pievilcīgu salonu. Labākā vieta, kur atrasties, ir pie „Opel Antara” stūres. Īpašam braukšanas komfortam stūre ir sasverama un izvelkama, turklāt standarta aprīkojumā ietilpst arī ātrumjutīgs stūres pastiprinātājs. Parocīgās vadības ierīces stūrē ļauj ar pirkstu galiem kontrolēt informācijas sistēmu un mobilo telefonu. „Antara” elektriski regulējamais astoņu pozīciju vadītāja sēdeklis, kas pieejams kā papildu aprīkojums, braukšanas laikā ļauj viegli pielāgot visērtāko sēdēšanas pozīciju. Liela izmēra sildelementi priekšējo sēdekļu atzveltnē un pamatnē ļauj ļoti īsā laikā sasniegt vēlamo temperatūru. Ir trīs atsevišķi siltuma iestatījumi, elektroniskā vadība uztur nemainīgu klimatu visu brauciena laiku. Turklāt cimdu nodalījums ir atdzesējams. Vēl viena interesanta detaļa — stāvbremzes vadības svira, kas atgādina apgrieztu degvielas uzpildes pistoli. „Captiva”, pateicoties ietilpīgākam bagāžniekam, ir par sešiem centimetriem garāka, un tas sniedz iespēju to padarīt septiņvietīgu. „Antara” bagāžniekā papildvietas nav paredzētas, taču aizmugures sēdvietās valda plašums un ērtības, bet, sēdekļus salokot, mašīnu var pielāgot lielgabarīta bagāžas pārvadāšanai. Ar 800 litriem plaši izmantojamu kravas nodalījumu „Antara” īpašnieka rīcībā būs pietiekami daudz telpas aktīvam dzīvesveidam. „Antara” ir sagatavoti stiprinājuma punkti „FlexOrganizer” sistēmai. Šis atjautīgais risinājums kravas stiprināšanai ietver sliedes, pie kurām var pievienot daudz dažādu sadalītāju, tīklu un cita veida aprīkojumu bagāžas pārvadāšanai. „Antara” standarta aprīkojumā ir pieejama ar sudrabotām jumta sliedēm, kam var piestiprināt dažnedažādus praktiskus jumta bagāžniekus un aksesuārus. „Opel Antara” papildus aprīkojumā ir iespējama „Flex-Fix” sistēma — izvelkams velosipēdu turētājs, kas ir paslēpts zem aizmugures bufera.

„Opel Antara” standarta aprīkojumā ietilpst elektriski regulējami logi priekšā un aizmugurē, turklāt ar aizsardzību pret pirkstu iespiešanu, un elektriski regulējami un apsildāmi spoguļi. Atpakaļskata spoguļa korpusā iebūvētais lietus sensors reaģē uz mitrumu, kas nonāk uz vējstikla, un aktivizē vējstiklu tīrītāju. Vējstikla tīrītāja ātrums tiek regulēts automātiski. Bufera apakšdaļā īpašās nišās ir iebūvēti standarta miglas lukturi. Kā papildu aprīkojums pieejami ksenona priekšējie lukturi ar dinamisku augstuma regulēšanu un augstspiediena mazgāšanas sistēmu.

Kā jau minēts, konstruktīvi abi „General Motors” ražojumi ir praktiski identiski, vienīgi „Opel Antara” apveltīta ar nedaudz stingrāku piekari. Arī dzinēju gamma, pārnesumkārbas un pilnpiedziņas sistēma tiem ir vienāda. Uzsverot orientāciju uz Amerikas tirgu, sākotnēji „Opel” savu apvidnieku aprīkoja ar 3,2 litru (224 ZS) V6 spēka agregātu (vidējais degvielas patēriņš 11,6 l/100 km), taču vēlāk — speciāli Eiropai — dzinēju gamma papildināta ar 2,4 l (141 ZS) benzīna motoru (apetīte vidēji 9,6 l/100 km) un divlitrīgu (127 vai 150 ZS) turbodīzeli, kurš spēj savu apetīti ierobežot līdz 7,5 l/100 km. Visi „Antara” dzinēji sniedz līganu, vienmērīgu gaitu un atbilst „Euro 4” emisijas standartiem. Lielākajam benzīnniekam pienākas piecpakāpju automātiskā pārnesumkārba, bet mazākajam benzīna dzinējam — piecpakāpju mehānika. Savukārt dīzeļdzinējs var tikt komplektēts ar abu veidu pārnesumkārbām. Pašlaik pie mums pieprasītākā ir dīzeļa un automāta kombinācija, it īpaši parketnieku klasē. Sagaidāms, ka vairums „Opel Antara” pircēju izvēlēsies 150 zirgspēku 2.0 CDTI — vienu no jaudīgākajiem dīzeļdzinējiem šajā klasē. Līdzīga pieredze ir ar „Chevrolet Captiva” pircējiem. Šis dīzeļdzinējs, pateicoties savai jaudai un nelielajam degvielas patēriņam, kas kombinētā braukšanas ciklā ir tikai ap 7,5 litriem uz 100 kilometriem, ir ideāli piemērots apvidniekam. Pastāvīga ātruma uzturēšanas sistēma ir ērtākais un degvielas patēriņa ziņā racionālākais veids, kā saglabāt konstantu ātrumu garākos pārbraucienos. Tai ir ātruma palielināšanas un samazināšanas funkcija, lai pielāgotos satiksmes apstākļiem. Priekšā un aizmugurē uzstādītie sensori aktivē skaņas signālu, lai brīdinātu par iespējamo sadursmes risku, novietojot automašīnu stāvvietā. Sistēmu var izslēgt, nospiežot pogu centrālajā konsolē. Braukt ar „Antara” ir viegli un patīkami, stūre ir viegla, taču gana precīza, arī pedāļi viegli, piekare slāpē ceļa negludumus, skaņas izolācija ir atzīstamā līmenī, braukšana ļoti komfortabla, rodas pat tāda kā vidējas klases vieglā automobiļa sajūta. Jaunajā „Opel Antara” izmantota īpaši moderna elektroniskā vadītāja atbalstsistēma, kas palielina aktīvo drošību. Mums to izdevās pārbaudīt visai ekstremālos apstākļos — negaisa naktī, braucot no Liepājas uz Rīgu, spēcīgās lietusgāzes vietām pārvērta šoseju par ko līdzīgu upei, taču „Antara” brauca stabili kā pa sliedēm. „Antara” ir radīta dzīvei pilsētā, taču arī laukos tā jutīsies kā mājās. Mašīna ir aprīkota ar elektronisku AWD visu riteņu piedziņas sistēmu. Automašīnai braucot pa labu ceļa segumu, darbojas priekšējo riteņu piedziņa. Savukārt sarežģītos braukšanas apstākļos AWD ieslēdzas automātiski, sadalot piedziņu 50:50 starp priekšējiem un aizmugurējiem riteņiem. Vācu ražotāja „Opel” atgriešanās augošajā kompakto apvidnieku klasē ar jauno „Opel Antara” ir ievērības cienīga — auto var lepoties ar elegantu dizainu, augsti novietotiem sēdekļiem, lielisku dinamiku, ērtām bagāžas pārvadāšanas sistēmām un plašu salonu.„Opel Antara”— elegants apvidnieks, kas pēc priekšdaļas dizaina un salona noformējuma pat nedaudz atgādina minivenu „Zafira”, atšķirībā no nedaudz skarbākā radinieka „Captiva”, vairāk derēs autobraucējām sievietēm un pilsētas apstākļiem. „General Motors” pats uzsver tādas „Antara” īpašības kā „fun and fashion”. „Antara” reklāma aicina: „Iepazīstiet pilsētas robežas!” Pirmajā brīdī var likties visai dīvaini, jo normālā valstī taču pilsētas robežās nav nepieciešama pilnpiedziņa. Taču, sievišķīgajam izskatam par spīti, „Antara” nebaidās iepazīt jaunas teritorijas, un ar šo auto var doties jebkur — pārliecinoši un ar stilu. Komformistam, kam patīk būt revolucionāram brīvdienās, taču ieturot lietisko stilu ikdienā, „Antara” lieliski kalpos gan darba, gan personiskajām vajadzībām.

„Dodge Nitro” — mačo no smilšu kastes

„Dodge” Eiropas tirgum no 2007. gada piedāvā apvidus automobili „Dodge Nitro”, kas krietni atšķiras no ierastajiem parketniekiem. Piesātinātajā apvidnieku tirgus segmentā amerikāņi mēģina izcelties ar dizainu. „Dodge” dizaineriem padevies visnotaļ uzkrītošs automobilis. „Nitro” nebaidās izskatīties biedējošs, pat atgādināt personāžu no šausmu filmas. Auto izskats izstaro bulterjera primitīvo brutalitāti. Ne viens vien estēts vai inteliģents, ieraugot „Nitro”, to nekavējoties nodēvēs par labas gaumes antipodu. Latvijā pirmo reizi „Dodge Nitro” varēja apskatīt 2007. gada pavasarī Rīgas autoizstādē, bet tagad šis iespaidīgais amerikāņu parketnieks jau braukā pa mūsu ceļiem, baudot apkārtējo uzmanību. PR speciālistu sagudrotie apgalvojumi par daudzu automobiļu spēju izcelties uz kopējā fona izklausās pēc bērna šļupstiem, kad parādās masīvais „Nitro”. Pirmoreiz uz ielas ieraugot šo taisnstūraino zemlogu mašīnu, kas izskatās, kā izkāpusi no amerikāņu komiksa, grūti noticēt, ka kaut kas tāds vispār tiek ražots sērijveidā un ir nopērkams. Jā, šķiet, ka tieši spēja pat piesaistīt pret autobūves jaunumiem allaž vienaldzīgo gājēju skatienus būtu galvenais šā auto iegādes iemesls.

Starp citu, „Nitro” nepavisam nav tik milzīgs, kā pirmajā brīdī varētu likties. Tas tiek pozicionēts kā vidējas klases parketa džips, bet pēc izmēriem un cenas dusmīgā amerikāņa tuvākie konkurenti varētu būt „Opel Antara”, „Chevrolet Captiva”, „Hyundai Santa Fe” un „Toyota Rav 4”. Noprotams, ka, veidojot „Nitro”, galvenie dizaineru spēki bijuši veltīti tieši priekšdaļas noformējumam. Milzīgās riteņu arkas, augstais un kantainais radiatora režģis, kā arī masīvais uz priekšu izvirzītais bamperis veido iespaidīgu kombināciju. Īsts agresors, kurš var citus vienkārši nostumt no ceļa. Taču citos rakursos, ja neņem vērā izteiksmīgās riteņu arkas, jaunais „Dodge” ne ar ko īpašu neizceļas. Aizmugure veidota vienkāršā stilā ar tradicionālas formas vertikāliem lukturiem. Un masīvie ārējie durvju rokturi ar pogu atgādina par seniem laikiem.

Arī interjerā auto spēj izcelties — dominē tādas pašas brutālas formas kā mašīnas priekšdaļā, tās pašas taisnās un vienkāršās līnijas, vējstikls ir ļoti stāvs, plaši, ērti regulējami sēdekļi, augsts un plāns priekšējais panelis ar trim elegantiem periskopiska paskata instrumentu pulksteņiem. Apdarei izmantota diezgan pacieta, taču kvalitatīva izskata plastmasa, kurā plastmasīguma garša nav tik uzbāzīga kā „Avenger” sedanā. Augstā sēdpozīcija, šaurais vējstikls, stāvais panelis, lielā stūre — tas viss rada kravas auto sajūtu. Pie stūres var sajusties kā īsts lielceļu karalis — sēdi augstu, skaties pa vertikāli novietoto samērā šauro vējstiklu un priekšā redzi milzīgu motora pārsegu. Lai arī auto ir liels, vietas tajā nav pārāk daudz. Vadītāja sēdeklis regulējams kā pieklājas, taču stūrei maināms tikai augstums. Starp durvīm un masīvo roku balstu tādam par centneru smagākam „latvietim parastajam” vietas varētu arī nepietikt. Tieši zem sēdekļa priekšā pa labi atrodas pārnesumu kārba, tādēļ kājas pievilkt pie sēdekļa nav iespējams. Šaurību salonā „Nitro” pārmest tomēr nevar. Aizmugurē sēdošie var justies ļoti komfortabli, turklāt sēdeklim var regulēt arī atzveltnes slīpumu. Tiem, kam patīk klimatkontrole, vajadzēs samierināties tikai ar parastu kondicionētāju...

Bagāžnieks ir gana liels — salokot aizmugures sēdekļus, var iegūt 1994 litru kravas telpu. Jāpiebilst, ka „Nitro” bagāžniekā iebūvēta „Load’N’Go” izbīdāmā grīda, kas atvieglo smagu priekšmetu iekraušanu un izkraušanu un spēj izturēt 180 kilogramu svaru, kā arī var kalpot par ērtu galdiņu piknikā.

Mūsu auto ir lepnākajā SXT aprīkojumā, tas ir aprīkots ar milzīgiem hromētiem diskiem, satelītnavigāciju un ādas sēdekļiem. Kā jau uz aktīvu publiku orientētam auto pieklājas, „Nitro” var palepoties ar bagātīgu moderno tehnoloģiju aprīkojumu — „MyGIG” multimediju izklaides centru ar 6,5 collu skārienjutīgu LCD ekrānu, 20 gigabaitu atmiņu mūzikai un bildēm, kā arī sešu DVD disku mainītājs. Šis izklaides centrs ir papildaprīkojums ap divtūkstoš eiro vērtībā; tā lietošanas apgūšana ir samērā komplicēta, toties rezultāts sniedz gandarījumu. Ieslēdzot navigācijas/audio/video multicentru, uzreiz parādās brīdinājums — „apņemos ievērot federālo likumdošanu…”. Bet te jau ir vesela mājas kinozāle! Attēls aizmugures pasažieriem griestos atvāžamajā ekrānā redzams visu laiku, bet priekšējā panelī — tikai stāvošā auto. Ar šādu mašīnu gribas tā ilgāk pastāvēt sastrēgumos, skatoties filmu „Hannibal Rising”. Lieliska skaņa, kas krietni pārsniedz mūsdienu jeņķu aktuālā hiphopa vajadzības, tādēļ ar prieku baudām audiocentra cietajā diskā atstātos iepriekšējā braucēja ierakstus no pasaules roka zelta fonda — „Pink Floyd”, „AC/DC”, „U2”, „Genesis”…

„Nitro” ir viens no pirmajiem auto modeļiem, kuram iebūvētajā navigācijas sistēmā ir arī Latvijas galvenie ceļi un Rīgas karte. Ērti ievadām vajadzīgo adresi, un auto ātri vien piedāvā pareizo maršrutu. Navigācijas sistēma atpazīst ielas Rīgas robežās, rāda 3d karti ar iezīmētu maršrutu un patīkamā sievietes balsī brīdina par nepieciešamību mainīt virzienu. Ja norādījums netiek izpildīts, navigatore neapvainojas, bet tikpat pieklājīgi piedāvā koriģēto maršrutu līdz ievadītajai adresei.

No iespējamiem konkurentiem, pie kuriem jāpieskaita arī „Captiva” un „Antara”, „Nitro” atšķiras ne tikai ar pakaļējo riteņu piedziņu 2WD režīmā, bet arī liela izmēra dīzeli — 2,8 litri, kas ir skaļš, taču spēcīgs. Iedarbinot 2,8 litru dīzeli, visa mašīna nodreb un atkal rodas kravinieka sajūta. Taču 177 ZS un 460 Nm ir pietiekami pat divtonnīgam pilnpiedziņas automobilim, un pat tūļīgais piecpakāpju automāts nespēj apslāpēt dīzeļa enerģiju. Auto ātrumu 100 km/h var sasniegt 11,3 sekundēs. Savukārt vidējais degvielas patēriņš, pēc ražotāja datiem, ir 9,4 l/100 km. „Nitro” paātrinās ar zvērīgu lēcienu un startējot no vietas ir gatavs plēst riepas. Par dzinēju sūdzēties nevar — tas velk visos apgriezienos, neminstinās un ir gatavs uzrāvienam jebkurā brīdī. Amerikas tirgū šim modelim pieejami arī 3,7 un 4,0 litru benzīna dzinēji ar automātisko vai mehānisko transmisiju.

Salīdzinot ar citiem jeņķu apvidus automobiļiem, „Nitro” stūrēt ir viegli, tomēr stāvais vējstikls, milzīgais motora pārsegs starp izdalītām riteņu arkām un taisnie sāni pastiprina sajūtu, ka vadi kravas mašīnu, arī viengabala pakaļējais tilts to padara diezgan lempīgu. Gaita līgana, pat Latvijas ceļa niknākās bedres amortizāciju nespēj caursist, taču asfalta viļņos apslēptie tramplīni, lielākā ātrumā braucot, var pamest gaisā mašīnas aizmuguri… Uz saulessarga brīdinājums — brauciet pēc noteikumiem, neizpildiet straujus manevrus — pastāv apgāšanās risks. „Nitro” ir neatkarīga priekšējā un atkarīga aizmugurējā piekare, kas rada tādu kā maldīgu nestabilitātes sajūtu lielākā ātrumā uz negluda Latvijas ceļa asfalta, tomēr gandrīz 1,8 metrus augstais auto ir daudz stabilāks, nekā varētu šķist. Dabiski, nekāds limuzīns šis auto nav. Pa tipisku Latvijas ceļu braucot, aizmugurējā sēdeklī malkot karstu kafiju nevar.

Šādam 100% izrādīšanās automobilim kā „Dodge Nitro” milzu riteņi un zemprofila riepas ir obligāti aksesuāri. Pat citkārt bezgaumīgie hromētie diski šeit tīri labi iederas. Bet ar 20 collu diskiem, kas ir 1148 eiro ekstra, zemesceļos „Nitro” labāk nelaist, arī uz šosejas ar standarta 17 collām ir komfortablāk. Ar vārdu „nitro” apzīmē slāpekļa oksīdu, kuru izmanto tūnēti dragreisa vāģi momentānai jaudas palielināšanai. Tāpēc ir diezgan dīvaini redzēt „Nitro” vārdu uz robusta bezceļnieka. Bet arī dragreiss taču ir viena liela „zīmuļu” padarīšana, kam ar īsto autosportu faktiski nav nekāda sakara…

Faktiski, šim automobilim arī ar bezceļu iekarošanu nav nekāda sakara. Lai gan „Dodge Nitro” veidots uz nedaudz pārveidotas „Jeep Cherokee” platformas, taču „Nitro” ir garāka riteņu bāze, tāpēc aizmugurējos sēdekļos ir vairāk vietas. Normālos apstākļos automobilim ir aizmugures riteņu piedziņa, bet sliktos ceļos ar viduskonsolē novietota slēdža pagriešanu var pieslēgt priekšējo tiltu. Vienkāršotā transmisija ierobežo „Dodge Nitro” pielietojumu ārpus asfaltētiem ceļiem. Par reālu bezceļu jāaizmirst, jo 4WD režīms ir bez starpasu diferenciāļa, arī pazemināto pārnesumu nav.

Amerikā „Nitro” tiek pozicionēts kā hiphopa subkultūras elements, un tas pēc dizaina ir precīzi atbilstošs šai tumšādaino jaunekļu vidē izplatītajai subkultūrai, kuras raksturīgākās iezīmes ir „krutuma” kults, bravūra un tolerances trūkums attiecībās gan savā starpā, gan pret apkārtējo pasauli — šajās aprindās respektē tikai tādu, kas izskatās pietiekami draudīgs. Taču, ja mūsu sarkanajam „Nitro” riteņus nokrāsotu koši dzeltenus, tas atgādinātu plastmasas spēļmašīnu, ar kuru tu bērnudārzā braukāji pa smilšu kasti!

Ņemot vērā, ka hiphopa ideāli pie mums pārsvarā apvieno ļautiņus ļoti jaunā vecumā, kas nu gluži smilšu kastē vairs nespēlējas, bet tālu prom no tās arī vēl nav tikuši — ietusē turpat pagalmā, tēlojot „krutos” gangsterus, šķiet, ka ar „Nitro” dizainu ir trāpīts desmitniekā. Taču pie mums, kur dažāda izmēra džipi aizņem tik ievērojamu auto tirgus daļu, jādomā, šis brutālā dizaina parketnieks varētu iepatikties ne tikai mazajiem reperīšiem, bet arī pašapmierinātajam „latvietim parastajam”, kurš septiņos treknajos gados nobarojies (nejaukt ar vidusmēra latvieti, kurš maksā nodokļus un jaunu parketnieku nevar atļauties), lai cik apvēlies un tusnīgs arī būtu sadzīvē, kļūst neganti agresīvs, tiklīdz piesēžas pie auto stūres, jo tādam veiksminiekam taču kopā ar vienkāršo tautu sastrēgumos stāvēt neklājas. „Nitro” lieliski piestāv katram rupjam tēviņam, kāds savā būtībā ir šis „latvietis parastais”, tādēļ neredzu nevienu pamatotu iemeslu, lai viņš savu ikdienišķo landkruizeru nenomainītu pret lecīgo „Nitro”.

„Nitro” ir nākamais mūsdienu auto pēc „Caliber” un „Avenger”, ar kuru amerikāņu „Dodge” grib iekarot tirgu Eiropā. Un, tāpat kā „Caliber”, tas gluži vienkārši nav eiropeisks. Kādēļ gan skriet līdzi citiem, ja ir iespējams izcelties? „Nitro” ir apveltīts ar drosmīgu un iespaidīgu dizainu. Raksturīgais krustveida priekšējais režģis, spēcīgais veidols un precīzās līnijas izceļ šo automobili starp citiem. Ar „Opel Antara” ir daudz vieglāk braukt, taču otru tādu auto kā „Nitro” neatradīsi nekur. „Dodge Nitro” brauc kā kravas mašīna, taču pievelk skatienus kā magnēts, un visi blenzīs kā traki, lai kur tā arī parādītos.

Lai cik tas dīvaini arī liktos, gan „Antara” gan „Nitro” nenoliedzami abi tomēr vairāk ir pilsētas urbānā dzīves stila auto, nevis bezceļnieki. Tikai tie ir divi dažādi dzīves stili — eiropiešu un amerikāņu. Tikpat atšķirīgi, cik atšķirīgi ir šie abi auto, tikpat atšķirīgi, cik divi popmūzikas novirzieni — eirodisko un hiphops.

„Opel Antara” sākuma cena ir Ls 18 060.

„Dodge Nitro” sākuma cena ir Ls 18 090.

AI. 02.08.(132)