Šoreiz "Autoinfo" degustatori izvēlējušies "Alfa Romeo" Brera un "BMW" 335i Coupe. Divas kupejas, katra ar savu idividuālu raksturu – kaislīga itāliete un muskuļots bavārietis.Vai Brerai ir arī trūkumi? – Ir, bet tie braukšanu nekādi neietekmē, un momentā aizmirstas, tikko nospiesta starta poga. Vienīgais "BMW" Coupe vizuālais trūkums - kā jau visi jaunie bavārieši, tas nav fotogēnisks — dzīvē automobilis izskatās labāk nekā fotogrāfijās. 

Sapņi uz asfalta

“Ja jūsu sapnim ir četri riteņi, tad mēs to piepildīsim” – tāds ir kādas ekskluzīvu mašīnu nomas reklāmas sauklis saulainajā Kalifornijā. Un tas liek aizdomāties par tēmu – kādam ir jābūt auto, lai par to varētu sapņot. Vairāk kā 100 gadu laikā pasaulē radīti desmitiem tūkstošu automobiļu modeļu, bet tikai daži simti no tiem būtu uzskatāmi par sapņu auto. Mūsdienu globalizētajā pasaulē vienlīdz labi likuma atļautajās robežās brauc gandrīz jebkurš jauns auto, taču skaistums vienmēr ir bijusi vērtība. Tādēļ tieši izskats varētu būt galvenais arguments, lai kādu mašīnu ieceltu sapņu auto statusā. Elegance un ātrums, šķiet, jau kopš senseniem laikiem vislabāk iemiesojas tieši automobiļos ar kupejas tipa virsbūvi. Izvēloties kupeju, tu kļūsti nevis par vienu no bara, bet vienu no nedaudzajiem. Jo modernajā sabiedrībā auto ir arī komunikācijas līdzeklis, un bieži vien ar mašīnu var pateikt vairāk, nekā ar vārdiem.

Šoreiz Autoinfo degustatori izvēlējušies "Alfa Romeo" Brera un "BMW" 335i Coupe. Divas kupejas, katra ar savu idividuālu raksturu – kaislīga itāliete un muskuļots bavārietis. Šādas mašīnas nav iespējams uztvert bez emocijām. Tieši tādēļ uzskatu, ka nav jēgas itāļu mākslinieku šedevru salīdzināt ar vācu smalkmehāniķu perfekto darinājumu. Katram lai paliek savs: vienam – vijole, citam – pistole.

Brera, brerissimo!

"Alfa Romeo" Brera - valdzinoša, kaislīga, ugunīga mašīna, kas pat stāvot uz vietas spēj uzšķilt dzirksteles. Tas ir auto, par ko var jūsmot un pielūgt… pat nebraucot. 2002. gada Ženēvas autoizstādē prezentētais konceptauto Brera līdz konveijeram nonāca pārsteidzoši līdzīgā izskatā. Ja neskaita uz augšu veramo giljotīnas tipa durvju aizvietošanu ar praktiskākām, maestro Džordzeto Džudžaro meistardarbs no konveijera nobraucis tikpat skaists kā sākotnēji iecerēts. Bez tam, vairāki tieši šajā konceptā izmēģinātie dizainiskie risinājumi tiek izmantoti arī citos "Alfa Romeo" modeļos. Mūsu iepriekš degustētā "Alfa Romeo" 159 ir skaista un arī praktiska automašīna sedana vai universāļa izpildījumā, bet uz tās pašas platformas būvētā Brera ir vienkārši žilbinoša - asa kā žilete un romantiska kā pirmais skūpsts! Ugunīga un maiga, tā kārdina un provocē, vilina pie bezdibeņa malas un izglābj pēdējā brīdī… Ideāla maģijas un elegances kombinācija.

Tātad, manās rokās nonāca Brera topversijā ar stikla jumtu un 3.2 litru dzinēju, kurš nekautrējoties piedāvā savus 260 zirgspēkus, kas caur sešpakāpju manuālo pārnesumu kārbu griež visus četrus riteņus. Krāsa – "Alfa Romeo" sarkanā (nevis Ferrari sarkanā – toņi atšķiras niansēs). Saulē vai lietū, dienā vai naktī – jebkurā brīdī, jebkurā vietā, no jebkuras puses Brera izskatās fantastiski. Pārliecinošas līnijas, nemainīga elegance un tik tikko valdāms spēks – tā ir īsta sapņu automašīna ar neatkārtojamu dizainu!

Breras salons veidots tradicionālajā itāļu stilā, līdzīgs Alfa 159 - priekšējais panelis abiem modeļiem ir identisks. Salona apdare, protams, ir līmenī - ar biezu melnu ādu, alumīniju, un augstas kvalitātes, mīkstu plastmasu. Iekāpjot Brerā, negaidot viss izrādās mazāks, nekā sākumā cerēts. Lai gan daudz kas atgādina Alfa 159, šeit ir zemāks jumts, un sākumā pat rodas bažas - vai tāpat kā "Mazda" rodsterā nāksies secināt, ka vislabākās lietas domātas maziem cilvēkiem? Sēdekļi gan šķiet ļoti komfortabli un sportiski, bet sākumā liekas - tie ir novietoti pārāk augstu. Tomēr nē, sēdekļu regulācija sniedz ļoti plašas iespējas iekārtoties arī gara auguma cilvēkiem - atgāzties pusguļus, ar pēcpusi grīdas augstumā, bet stūre rokās un pēdas uz pedāļiem.



Šādā pozā jūtos gandrīz kā īsts sacīkšu pilots. Sajūtas vēl pastiprina graciozā trīsspieķu stūre, uz vadītāju orientēta centrālā konsole, kas dekorēta ar īstu alumīniju, uzmundrinoši sarkans instrumentu panelis ar trim papildrādītājiem viduskonsolē, kuru bultiņas miera stāvoklī vērstas tieši uz leju, kā jau sportiskām "Alfa Romeo" mašīnām pienākas. Klimatkontroles vadības pogas atrodas viduskonsolē, tieši pretī ātrumkloķim, bet audiosistēmas vadības pogas dublējas uz stūres, taču izbaudīt šo mašīnu patiesībā nozīmē vienkārši izslēgt audio sistēmu un baudīt motora dziesmu. Brerai nav aizdedzes atslēgas ierastajā formā. Ir tikai paliela pults, kas jāievieto speciālā ligzdā blakus stūrei. Dzinēju var iedarbināt ar Start pogu, un tās nospiešana ir gandrīz rituāls - dobjā, dusmīgā balsī ierūcas jaudīgais dzinējs. Šī dzinēja skaņa, kā jau Alfai pieklājas, pat brīvgaitā ir viegli uzbudinoša, un tu jau uzreiz saproti, ka esi īstā mašīnā. 260 zirgspēku motora liegā duna pārvēršas sešu virzuļu kreščendo, tik tikko pieskaroties gāzes pedālim.

Vai Brerai ir arī trūkumi? – Ir, bet tie braukšanu nekādi neietekmē, un momentā aizmirstas, tikko nospiesta starta poga. Tātad, trūkumi: pēc drošības jostas nākas sniegties tālu sev pāri plecam, bagāžnieku nav iespējams atvērt no ārpuses, atvēršanas poga noslēpta starp sēdekļiem esošajā šaurajā mantu kastē (tiesa, bagāžnieku var atvērt arī no pults), arī salona cimdu nodalījums un kabatiņas durvīs ir visai maza izmēra, benzīnbākas vāciņš atverams tikai vienā veidā - divreiz nospiežot pultī mašīnas durvju atvēršanas pogu, bet līdz tam katram ir jāaizdomājas pašam, nekādas norādes nav atrodamas.

Grūtības manevrējot atpakaļgaitā? Jā, aizmugures logs ir tik šaurs, ka redzēt tajā redzēt nevar gandrīz neko, taču parkojoties palīdz sensori un lielie spoguļi. Skats uz aizmuguri ir upuris, kas ziedots uz dailes altāra – taču šīs neērtības ir nieks, salīdzinot ar apziņu - tu brauc ar mašīnu, kurai ir visseksīgākā pēcpuse, kāda jebkad redzēta Rīgas ielās! Un, ja vēl kāds vēlas piezīmēt, ka Brerā nav atradusies vieta jēdzīgam glāžu turētājam, tad atliek vien tādam atgādināt – ja esi iesēdies Brerā, tu dzīvo, lai brauktu, nevis, lai ēstu! Aizmugures sēdekļos, kā jau šādu izmēru kupejā varēja gaidīt, ir ļoti maz vietas pat skolas vecuma bērnam, bet pieaugušam pasažierim tur vispār nav ko darīt. Arī bagāžnieks nav liels – tikai 300 litru ietilpība. Tiesa, nolokot aizmugures sēdekļus, tā tilpumu var dubultot, tomēr lielu mantu iekraušanai traucē augsta bagāžas nodalījuma mala. Taču kurš gan, iegādājoties sportisku kupeju, domā par bagāžas pārvadāšanu. Šādai automašīnai svarīgākais ir efektīgs izskats un jaudīgs dzinējs, un to Brera piedāvā pārpārēm!!

Jaunajam "Alfa Romeo" V6 ar tiešo degvielas iesmidzināšanu ir īsts itāļu temperaments - katrs pieskāriens gāzes pedālim tiek uztverts kā izaicinājums, dobjā motora skaņa ielaužas salonā, un Breras patiesā dzīve sākas pie 3000 apgriezieniem minūtē. Tad dzinējam burtiski atveras otrā elpa, un tas rauj auto uz priekšu ar ugunīgu kaisli, kāda nav vērojama pie maziem apgriezieniem. Braucot likuma rāmjos, nekad neuzzināsi Breras patieso raksturu. Bet, ja tomēr ļausies jaudas un baudas vilinājumam, esi gatavs maksāt arī par degvielu! Neizbēgams rezultāts būs 13 – 15 litru degvielas patēriņš pat uz šosejas. Sešpakāpju mehāniskās pārnesumkārbas svira tavās rokās, pedāli grīdā un spēj tik pārslēgt ātrumus… pirmais, otrais un esi jau aiz likuma robežas... Breras paātrinājums līdz 100 km/h ir 6.8 sekundes.



Breras gaita ir mēreni temperamentīga, bet nosvērta, reakcijas nav pārlieku asas kā kartingam. Turklāt dzinējam ir pastāvīgs pārliecinošs spēks, jau sākot no pirmajiem metriem. Pateicoties lieliski sabalansētam stūres reaktīvajam pretspēkam, vadītājs droši jūt riteņu stāvokli un var kontrolēt situāciju, gūstot baudu no saskaņas ar mašīnu. Alfa priecē gan ar rites komfortu, gan skaņas izolāciju. Lielais dzinējs, stikla jumts, pilnpiedziņas sistēma summējas kopā 1630 kilogramos pašmasas, taču auto ir gandrīz ideāli izsvarots, tāpēc uz provokācijām līkumos tas nereaģē un turpina kustību pa pareizo trajektoriju. Rodas īpatnējā sajūta, ka tikpat labi ceļš varētu būt arī nolikts uz sāniem — auto tik un tā turētos pie tā kā pielīmēts. Piekare ir diezgan pastingra, kas ļauj lielā ātrumā braukt ļoti stabili un līkumos nesvērties, bet arī ne pārāk cieta, kas ļauj nebaidīties no tipiska Latvijas ceļa seguma. Brera stabilitāti nezaudē ne uz apšaubāmas kvalitātes afalta, ne uz bruģa. Tā kā Brerai ir pilnpiedziņa, tad uz laba seguma izspolēt praktiski nav iespējams. Pat ar atslēgtu pretizslīdēšanas/stabilitātes sistēmu. Alfa Q4 pilnpiedziņas sistēma izmanto pasaules rallijos neuzvarētajās leģendārajās "Lancia" Delta Integrale mašīnās pārbaudīto Torsena starpasu diferenciāli, kas līdz pat 78% vilkmi pēc vajadzības pārnes uz priekšu vai aizmuguri, un rezultāts ir satriecošs.

Braucot ar Breru, mazsvarīgi šķiet arī citkārt visnotaļ būtiskā salona ietilpība, bagāžnieka tilpums un ērtums, jo ja esi braukšanas entuziasts, nemēģināsi piesieties sīkumiem mašīnā, kura savu galveno būtību – ātri un stabili braukt – pilda gandrīz perfekti. Karstajai itālietei var piedot visu, ja braucot tā atdara ar tādu kvēli!

Pēc tam kad esam izjutuši Breras sniegto braukšanas baudu, galvu reibinošos paātrinājumus, nereāli straujos pagriezienus, un tam visam pa vidu atpūtas mirkļos arī vienkārši tīksminājušies par tās izskatu, esam secinājuši:

-Brera ir absolūti nepraktiska, nedaudz pat hedoniska automašīna dzīves baudītājiem divatā;

-Iespējams, Brera ir skaistākā automašīna, kāda līdz šim radīta 21. gadsimtā;

-Brera vienmēr būs uzmanības centrā un piesaistīs apbrīnas pilnus skatienus, līdz pazudīs aiz horizonta;

-Labākais iemesls, lai brauktu ar Breru - dzīvojam tikai vienreiz!

100 % Freude am Fahren

Bavāriešu autobūvētāji pēdējos gados prot pārsteigt ar radikāliem pavērsieniem.

2001.gadā galvenais "BMW" dizaineris Kriss Bengls ar jauno 7.sērijas sedanu aizsāka dizaina revolūciju, un šodien vairs tikai vecie "BMW" modeļi atgādina par to, cik klasiski glīti daudzus gadus bija šīs markas automobiļi, kuru pamatlīnijas tolaik zīmējuši itāļi. Varbūt toreiz kāds pārmeta bavāriešiem sevis atražošanu, taču tagad autobūves dizainā ietekmes sfēras sadalītas: avangards – frančiem, kosmiskais futūrisms - japāņiem, bet angļiem un vāciešiem tomēr piestāv pārbaudītas, konservatīvas vērtības. To pierāda arī 7.sērijas flagmaņa liktenis — trīs gadus pēc prezentācijas tam jau veikts feislifts, jo pirmā versija izrādījusies pārlieku ekstravaganta.

Gatavojot jauno 3.sērijas modeli, „BMW” solīja radikāli nemainīt dizainu, taču jaunais 3.sērijas sedans, kas tirdzniecībā parādījās pērn, tiek kritizēts par pārlieku japāniskiem vaibstiem. Kupeja, kas izstrādāta uz analoga sedana bāzes, tika prezentēta pavasarī Ženēvas autoizstādē. Uz iepriekšējā sedana bāzes ražotās kupejas tik pamatīgi kopēja savus četrdurvju brāļus, kas jau paši par sevi bija gana sportiska paskata, ka drīzāk būtu dēvējamas par divdurvju sedaniem. Tādēļ "BMW" dīleriem nācās krietni papūlēties, lai klientiem izskaidrotu cenu atšķirības - kādēļ gan pirkt krietni dārgāku auto, kurš šķietami atšķiras tikai ar durvju skaitu? Par jauno Coupe neviens vairs šādus jautājumus neuzdos. Atšķirībā no iepriekšējās paaudzes, šoreiz kupeja no sedana atšķiras ne tikai ar durvju skaitu, bet arī nedaudz citādu dizainu, kas vairāk ieturēts vecākās māsas - 6.sērijas kupejas stilā, taču bagāžnieka vāks vairs neatgādina Bengla vecmāmiņas pūralādi, un aizmugurējie lukturi pat vairāk līdzinās 7.sērijai, nekā klasesbiedra austrumnieciskajiem ornamentiem. Šī kupeja dizaina ziņā padevusies gana harmoniska un eleganta, tās pieplacinātais, izstieptais siluets ar naidīgi samiegtām lukturu acīm vairs it nemaz neatgādina sedanu. Vienīgais "BMW" Coupe vizuālais trūkums - kā jau visi jaunie bavārieši, tas nav fotogēnisks — dzīvē automobilis izskatās labāk nekā fotogrāfijās. Taču, apkopojot visu iepriekšminēto, varu droši apgalvot, ka šis ir skaistākais "BMW" automobilis kopš leģendārās 850.kupejas laikiem.

Lai gan vairumā gadījumu, iesēžoties "BMW" kupejā, cilvēks domā tikai par gaidāmo braukšanas baudu, sākumā mierīgi aplūkosim automobiļa salonu. Pie "BMW" nemainīgām pamatvērtībām gribas pieskaitīt interjera noformējumu un ergonomiku. 3. sērijas priekšējais panelis ir askētisma un lepnas vienkāršības paraugs, taču šis uzsvērtais minimālisms ne katram lietotājam sildīs sirdi. Tomēr materiālu kvalitāte un ideālie sēdekļi, sevišķi sporta versijā, spēs apmierināt pat visizsmalcinātākās prasības. Salons kopumā ir identisks sedanam, ja neskaita dažus tikai Coupe paredzētus krāsu salikumus un dekoratīvas detaļas.



Klimata kontroles vadība vairs nav tik digitalizēta kā vecajā 3.sērijā, bet gan ar grozāmām svirām, kas vēlamā temperatūras režīma atrašanu padara ātrāku. Patīkama komforta funkcija ir priekšējo drošības jostu padevēji – tādas metāla rokas, kas pastiepj pretī drošības jostu, lai graucējam nav jātaustās sev pāri plecam. Lai gan šajā auto īstā vieta ir pie stūres, mēģinām ierausties arī aizmugurējās vietās. Tā kā coupe ir garāka par sedanu, "BMW" izdevies pastiept vietu kājām aizmugurējā sēdeklī, kur pasažierim augumā virs 1,80m agrāk nebija vietas, tagad var sēdēt, tikai galva nedaudz atduras griestos. Tagad aizmugurē iekārtotas atdalītas sēdvietas, sēdeklim pa vidu parādījusies konsole sīklietu novietošanai, līdz ar to vieta būs tikai diviem pasažieriem, kaut gan arī agrāk trijiem tur nebija ko darīt. „BMW” bija viens no pirmajiem autoražotājiem, kurš sērijveida ražošanā ieviesa automobili ar turbomotoru - 1973.gada „BMW 2002 Turbo”. Līdz šim pēdējais „BMW” ar benzīna turbomotoru („BMW 745iA”) no konveijera noripoja 1986.gadā. Pēc 20 gadu pauzes „BMW” šajā lauciņā atgriežas jau ar „BMW 335i” kupeju. Taču konkurenti šajā laikā nesnauda - "Audi" savus sportiskos modeļus apgādāja ar turbodzinējiem, "Mercedes-Benz" – ar kompresormotoriem. Tagad šie konkurenti savos sportiskajos modeļos atkal pievērsušies atmosfēriskajiem dzinējiem. Taču "BMW" ir nolēmis atgriezties pie turbīnām. Pirmais modelis, kurā mūsdienu „BMW” modeļu gammā debitē jaunizstrādātais turbopūtes benzīna motors, ir 3.sērijas kupeja, BMW 335i Coupe. Neskatoties uz to, ka parasti „BMW” savos modeļu nosaukumos pēdējie cipari liecina par dzinēja tilpumu, šajā gadījumā tā nav. 335i modeļa darba tilpums nebūt nav 3,5, bet gan tikai trīs litri. Jaunizstrādātais trīslitru benzīna turbodzinējs, neskaitot turbopūti, aprīkots arī ar tiešo degvielas iesmidzināšanu, vārstu vadības sistēmu „Valvetronic” un „double-Vanos”. Rezultātā trīslitru dzinēja jauda sasniedz 306 zirgspēkus (atmosfēriskajā versijā – 272 ZS), bet tā maksimālais griezes moments – 400 Nm, kas ir salīdzināms ar četrlitru V8 motora raksturlielumiem. Jāatzīmē, ka jaunajam spēka agregātam izmantotas speciālas turbīnas ar zemu inerci, pateicoties kam „BMW” speciālistiem izdevies mazināt turbomotoriem raksturīgo „turbo bedri” – aizturi pirms turbīnu pilnas darbaspējas. Rezultātā šis dzinējs no līdzīgajiem atšķiras ar unikālu griezes momenta līkni – maksimālie 400 Nm tiek sasniegti jau pie 1300 apgr./min, un šāds rādītājs saglabājas līdz pat 5800 apgr./min. Dzinēja maksimālie apgriezieni ierobežoti pie 7000 apgr./min atzīmes.

Seši cilindri ar divām turbīnām nodrošina jaudu kā V8, patēriņu kā parastam V6 un reāli izmantojamās jaudas diapazonu kā trīslitru dīzelim. Turklāt motors ir par 70 kg vieglāks, nekā svērtu tikpat spēcīgs V8! Un nevar nepieminēt arī momentāno atsaucību uz akseleratora pedāļa nospiešanu, kas panākta pateicoties tiešajai degvielas iesmidzināšanai.



Sportiskam auto pilnībā jāpakļaujas vadītāja vēlmēm – jābūt precīzi vadāmam, stabilam un dinamiskam. Šī kupeja to apliecina pilnā mērā! Turēšanās pie klasiskās piedziņas ir "BMW" lielākais trumpis. "BMW" lozungā solītā braukšanas prieka (Freude am Fahren) lauvas tiesu sniedz smagā, atpakaļreakcijas pildītā stūre - nevainojami precīza, tā stāsta par to, kas notiek ar riteņiem un auto kopumā. "BMW" iebrauc līkumā ar vienu vienīgu stūres pagriezienu kā kartings. Pat ļoti dinamiskā braukšanas režīmā „BMW 335i” nevar noraut sānslīdēs vai panākt aizmugurējo riteņu izbuksēšanu. Stabilitāti nespēj ietekmēt arī lietus un špūres uz asfalta. Ja gadās bremzēt uz nevienādas virsmas un auto tiecas sagriezties, Active Steering piekoriģēs kustību ar priekšējiem riteņiem ātrāk un īsāk, kā to spētu jebkurš autosportists. Ja ar to nepietiks, talkā nāks jaunās paaudzes DSC stabilitātes sistēma.

Braucot motors griežas pavisam viegli, bet sportiskā izplūdes sistēmas skaņa, kas nav apzināti noklusināta kā citos mūsdienīgi sportiskos modeļos, provocē un neliek mierā ne brīdi. Šis auto pārsteidz ar savu elastību praktiski jebkurā apgriezienu diapazonā - jau pie 1000 apgr./min tas nodrošina 320 Nm griezes momentu! Līdz ar to paātrinājuma kampiens jūtams jau bezmaz no brīvgaitas apgriezieniem. Sevišķi maiga un plūstoša braukšana ir ar sešpakāpju automātu, jo maksimālās vilkmes sasniegšanai motoram vajag tikai 1300 apgriezienu. Strauji nospiežot gāzes pedāli, jauda uzšaujas debesīs, taču tad pārnesumkārba atkal gādīgi pārslēdz ātrumus tālāk, nodrošinot vienmērīgu vilkmi. Nekādu turbobedru vai pārspīlētu apgriezienu uzplaiksnījumu. Pārnesumus var slēgt ar svirām uz stūres, kas noderētu līkumotos ceļos, taču savā vaļā automāts strādā ātrāk. Taču sportiskas braukšanas entuziasta sapnis būtu manuālā ātrumkārba. Kopā ar doto iespēju atslēgt elektroniku - paneļa konsolē nospiežot attiecīgu podziņu, atslēdzas stabilizācijas sistēma, bet paturot to ilgāk - arī vilkmes kontroles sistēma. Degvielas patēriņš mašīnai, kas 100 km/h sasniedz piecarpus sekundēs, pretēji gaidītajam izrādās vairāk nekā normāls, 11—14 litru robežās, droši vien dēļ tiešās degvielas iesmidzināšanas. Ņemot vērā Latvijas ceļa asfalta virsmas stāvokli, "BMW" pārsteidza ar ļoti savāktu un izolētu piekari. Nevar teikt, automobilis kopē ceļa virsmu, jo lieliskā noregulētā balstiekārta bedres apslāpē, taču garākā ceļa posmā nogurdinošā kratīšanās tomēr liek sevi manīt.

„BMW 335i Coupe” ir brīnišķīgs auto, kas pēc braukšanas īpašībām uz normāla asfalta seguma uzskatāms par teju vai ideālu, taču Latvijas apstākļiem es tādu sev ikdienai diez vai izvēlētos. Jau minēju par piekares un Latvijas ceļa attiecībām. Taču tas nav galvenais trūkums. Pirmais "BMW" trūkums ir markas tēls, jeb imidžs. Pasaki – “Bembis”, un uzreiz visiem viss ir skaidrs. Tāda nu ir tā bavāriešu slava. Ne jau auto veido cilvēka uzvedību, otrādi gan.

Sportiskais "BMW" ir bīstams ierocis tāda “latvieša parastā” - vidusmēra “lūzera” - rokās, kurš pie stūres atradis vienīgo iespēju pašapliecināties un pārvarēt savus mazvērtības kompleksus, agresīvi ignorējot jebkādus ceļu satiksmes un normālas uzvedības noteikumus. Viena lieta ir braukt ātri, bet neapdraudot un netraucējot citus – tās ir tikai tavas attiecības ar šo valsti un tās likumiem, bet pavisam cita lieta ir atklāti agresīva braukšana, izrādot klaju necieņu pret citiem satiksmes dalībniekiem – šādu rīcību ikviens uztvers personiski. Un nekādas atrunas par sportisku braukšanu nepalīdzēs – ja kādam citam tava manevra dēļ nākas bremzēt, tad tu esi pelnījis, ka tevi nosauc par lohu. Ja neesi galīgs cirvis, sapratīsi! Gribi tiešām braukt ātrāk? - dari to, bet tikai ne uz koplietošanas ceļiem. Gribi skrieties, un ir tam piemērots auto - noīrē “333” sacīkšu trasi un uz priekšu, tas nemaz nav tik dārgi! Dzirdēts, ka nopietni biznesa cilvēki šodien savas auto izvēles sarakstos "BMW" marku vairs neiekļaujot, jo tas taču esot "bandītu auto"… Un tā nav tikai dīlera, bet arī jebkura patiesa šīs markas cienītāja problēma! Varbūt pienācis laiks ko darīt iemīļotās automarkas prestiža celšanai, piemēram, veidot “bavāriešu džentlmeņu klubiņu” kā pretstatu visādām naidīgām mazgadīgu strītreiseru bandām? Ja tev ir šāda "BMW" kupeja, tu vari mierīgi braukt pa ielu kopējā satiksmes plūsmā, ar neslēptu pārākumu noraugoties uz visādiem pseidosportistiem, kas plēš riepas pie katra luksofora, jo tev ir spēcīga un nomierinoša apziņa, ka tavam spridzeklim visa šī jefiņu trakošana ir tikai tādi bērnu šļupsti…