2008. gada pirmā puse mums atnesa jaunus inflācijas rekordus, un valdības septiņu trekno gadu solījumus vairs atceramies, tikai TV ekrānā ieraugot kādreizējo solītāju pašapmierinātās, joprojām pārticībā slīgstošās sejas. Protams, arī auto tirgus 2008.gada pirmo sešu mēnešu kopējais rezultāts salīdzinājumā ar 2007. gadu ir ar mīnuss zīmi – par veselu trešdaļu, 32% vai 5500 pārdotu jaunu automašīnu, mazāk. Pārdoto auto skaits kopumā būtiski samazinājies, bet tirgus proporcijas pagaidām vēl tik strauji nemainās. Lai gan 2008.gadā 2800 pārdoto SUV („Sport Utility Vehicle”) jeb džipu ir par 33% mazāk nekā pirms gada, tirgus daļa faktiski palikusi tā pati – 23,9 procenti. Ja inflācijas spiestie pircēji savos lēmumos kļūs racionālāki, perspektīvā gan šim segmentam vajadzētu samazināties, jo praktisku argumentu SUV izvēlei nav daudz, taču šobrīd (2008.gadā) gandrīz katrs ceturtais pārdotais jaunais auto ir džips – apvidnieks vai parketnieks.

Un tieši tādēļ „AutoInfo” degustatoru komanda atkal pievēršas kārtējiem jaunpienācējiem šajā tirgus segmentā: „Peugeot 4007”, „Citroën C-Crosser” un jaunās paaudzes „Jeep Cherokee”.

Neceļu vilinājums

Japāņi ar franču manierēm – „Peugeot 4007”/ „Citroën C-Crosser”

Pagājušajā gadsimtā bija grūti iedomāties, ka tādi auto ražotāji kā „Peugeot” un „Citroën” varētu savu modeļu gammu papildināt ar apvidus automobili. Taču mūsdienās pat leģendārajam sporta auto zīmolam „Porsche” ir savs apvidus modelis un par tā vardei līdzīgo fizionomiju vairs neviens pat nebrīnās. Ne velti laika periodā no 1997. līdz 2006. gadam SUV tirgus segments Rietumeiropā pieaudzis trīskārt – no 2,4 līdz 7,2 procentiem. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka arī apvidus automobiļa jēdziens pēdējo gadu laikā ir mainījies. Kompaktais SUV, parketnieks, pilsētas džips daudziem liek aizmirst par tradicionālo tipu ģimenes automašīnām un atrod arvien vairāk pircēju. Tā kā šis tirgus segments kļuvis nozīmīgs, savu produktu apvidus auto klasē vēlas ikviens autoražotājs, kas piedāvā plašu modeļu gammu. Franču autoražotājus „Peugeot” un „Citroën” joprojām nav pierasts asociēt ar apvidus tipa pilnpiedziņas automašīnām, lai gan četru velkošo riteņu shēma tomēr pilnīgi sveša lieta tiem nav. „Citroën” bagātajā vēsturē iespējams atrast modeļus ar šādu tehnisko risinājumu, bet „Peugeot” vieglo komercauto „Partner” nelielās partijās ar pilnpiedziņu ražoja vēl pavisam nesen. „PSA Peugeot Citroën” koncerns necer iekarot tik būtisku tirgus daļu, lai pilnīgi jauna apvidnieka modeļa radīšana „no nullītes” atmaksātos, tāpēc ērtākais un ātrākais veids bija sadarboties. „PSA Peugeot Citroën” atrada kopīgas intereses ar vienu no atzītākajiem japāņu apvidus auto ražotājiem „Mitsubishi Motors”. Proti, franči piedāvāja savus izslavētos dīzeļdzinējus, bet japāņi – apvidus auto tehnoloģijas.

 2005. gada 13. jūlijā tika noslēgta vienošanās ar „Mitsubishi Motors”, un jaunā auto izstrāde tikai pabeigta 22 mēnešu laikā, kas varētu būt jauns rekords, ja runa ir par pilnīgi jaunu automobili ražotājam līdz šim svešā segmentā. Kopprojekta mērķis bija radīt Eiropas tirgum paredzētu apvidus auto. Modeļa izstrādē abu ražotāju ieguldījums ir līdzvērtīgs: franči izmantojuši savas zināšanas par modernu, ekonomisku un videi draudzīgu dīzeļdzinēju un piekari, savukārt japāņi bijuši atbildīgi par pilnpiedziņas sistēmas un transmisijas izveidi jaunā auto vajadzībām. Turklāt japāņu krosovera „Mitsubishi Outlander” otrā paaudze tika konstruēta franču inženieru uzraudzībā. Līdz ar to „Outlander” kļuva par bāzi, kam franči klāt pielika „Citroën” un „Peugeot” atbilstošu korporatīvo dizainu un palaida tirgū brālīšus – attiecīgi „Citroën C-Crosser” un „Peugeot 4007”. Jauno SUV ražo japāņi Mizušimas rūpnīcā, kur plānots izlaist 20 000 modeļa „Peugeot 4007” vienību gadā un 15 000 „Citroën C-Crosser” modeļu gadā, savukārt „PSA Peugeot Citroën” izstrādātais HDi dīzeļdzinējs tiek ražots „Trémery” rūpnīcā Francijā un piegādāts „Mitsubishi” Eiropas ražotnei.

         Sadarbojoties tapis vidējās klases auto (gabarīti: garums 4646, platums 1806, augstums 1713 mm) ar 190 mm klīrensu, pilnpiedziņu un paaugstinātām caurgājības īpašībām, kam jānodrošina iespēja kādreiz arī nobraukt no šosejas asfalta un doties tuvāk dabai. Faktiski „PSA Peugeot Citroën” koncerna un „Mitsubishi” sadarbības auglis tikai vizuāli un tikai no priekšpuses atšķiras no otrās paaudzes „Outlander”. „Peugeot 4007” un „Citroën C-Crosser” līdzība ar „Mitsubishi Outlander” pat radniecības nezinātājam ir acīm redzama, it īpaši profilā, no aizmugures un interjerā. Būtiskākās vizuālās atšķirības skar virsbūves priekšdaļu, kur uzstādīts katrai franču markai raksturīgais motora pārsegs, lukturi, radiatora dekoratīvais režģis, gaisa tvērējs buferī un spārni. Savukārt aizmugurējā daļā – loga līnija ir nedaudz atšķirīga – ar vai bez alumīnija apmalītes –, kā arī lukturi ir nedaudz citādas formas. Jaunais apvidus auto izceļas ar dinamisku profilu un līdzsvarotām proporcijām – aizmugures virzienā plūstošu jumta līniju, augstu viduslīniju un izliektiem spārniem, savukārt sportisko izskatu akcentē priekšējo lukturu forma. Spēcīgās jumta līnijas ir aerodinamiskas un arī estētiski patīkamas, platie logi ar hroma rāmjiem ļauj gaismai brīvi ieplūst salonā.

Uzlūkojot „Peugeot 4007” no sejas, tas ir simtprocentīgs lauvēns, taču tikai līdz priekšējām durvīm. Tālāk sākas „Outlander”. Ja 4007. sejā nebūtu iezīmēta markas automobiļiem raksturīgā agresīvā gaisa ieplūdes rīkle, šauri izstieptie lukturi un uz liekta motora pārsega nebūtu milzīgs, hromēts lauvas logo, atšķirību dizainā starp japāņu un franču auto praktiski nebūtu; ja neskaita sīkas nianses aizmugurējās daļas noformējumā un atšķirīgus lukturus. Franču markas īstenajiem cienītājam gan gribētos pirmā „Peugeot” apvidnieka veidolā redzēt 407. universāļa elegantā dizaina turpinājumu. No visiem šiem SUV brālīšiem trīnīšiem pievilcīgākā seja šķiet „Citroën” “kroseram” – nepārprotami manāmi elegantie C5 un C6 sejas vaibsti, tādēļ šīs markas piekritējiem vajadzētu būt apmierinātiem. Turpretī lauvēna sportiski agresīvā un apaļīgā priekšpuse kontrastē ar stūraino pēcpusi. Par „Citroën C-Crosser” unikālo virsbūves dizainu, kas harmoniski saskan ar pārējiem „Citroën” modeļiem un nepārprotami liecina par piederību pie šīs markas, lieliski parūpējies „Citroën” dizaina centrs.

Kamēr „Mitubishi” turas pie vienkārša džudistu kimono, „Peugeot” šim pašam auto pielaiko uzkrītoši sportisku kostīmu, bet „Citroën” – eleganti dizainētu biznesa uzvalku.



Iekšpusē no interjera viedokļa abi franču auto izskatās sasodīti līdzīgi „Outlander”, īpaši, ja uzlūkojam priekšējo paneli ar askētisko, netradicionāli izliekto tahometra/spidometra bloku. Ansamblī pārsteidzoši labi iederas stūres rats, kuru rotā katra zīmola tradicionālais logotips. Franču auto interjerā salīdzinājumā ar „Mitsubishi Outlander” izmantoti mīkstāki un kvalitatīvāki apdares materiāli, piemēram, sīklietu novietnes nav vienkārši plastmasas, bet ar izklātu audumu pamatnē, durvju rokturi ar hroma apdari, bet cimdu nodalījums ir aizslēdzams un ar kondicionētāju atvēsināms. Stūres ratu iespējams regulēt tikai augstumā, tomēr lielākā daļa vadītāju ērti iekārtosies pie stūres, jo to sniedz plašais ērtā sēdekļa regulējumu diapazons. Augstā sēdpozīcija nodrošina labu ceļa pārskatāmību. Paneļa iekārtojums ir loģisks un parocīgs. Taču viss ir ļoti japānisks, un franču elegances cienītājiem tik un tā labāk patiks kaut vai „Peugeot 308” interjers, nemaz nerunājot par jauno „Citroën C5”...



Franču jaunais apvidus auto jau standartā ir ļoti labi aprīkots, vadītājam visas nepieciešamās ērtības ir nodrošinātas – klimata kontrole, kruīza kontrole, adaptīvais stūres pastiprinātājs (pieaugot braukšanas ātrumam, stūres iekārta kļūst smagāka), elektriski nolaižami logi, elektriski regulējami un pielokāmi spoguļi, multifunkciju stūre, 6 drošības gaisa spilveni, ABS, ESP, elektroniskā bremžu spēka sadale, ISOFIX bērnu sēdeklīšu stiprinājumi aizmugurējā sēdekļa malējās sēdvietās, trīs punktu drošības jostas ar spēka ierobežotājiem visām sēdvietām un spriegotājiem priekšējiem pasažieriem, automātiskā gaisa kondicionēšanas iekārta, radio ar CD un MP3 pleijeri, 6 skaļruņi ar 140 W jaudu. Tātad, jau bāzes versijā „Peugeot” apvidnieks iegūst to pašu, ko „Mitsubishi Outlander” tikai otrajā aprīkojuma līmenī. Ja vēlies, vari šo auto pasūtīt ar salona ādas apdari, ar 650 vatu „Rockford Fosgate” „Hi-Fi” stereo sistēmu ar 650 W jaudu, ar sabvūferu bagāžas nodalījumā, DVD sistēmas ekrāniņiem priekšējo sēdekļu galvas balstos, skārienjutīgu ekrānu, satelīta navigācijas sistēmu NAVTEQ ar Eiropas kartogrāfiju un 40 GB ietilpību, no kuriem 10 GB apmēram 2500 tavu mīļāko dziesmu ierakstam MP3 formātā, atpakaļskata kameru u. tml.



Jaunais franču apvidnieks var būt arī septiņvietīgs auto, taču trešās rindas sēdeklis, kad to izloka no pilnīgi gludās grīdas, ir tāds, ka brīvprātīgi neviens cilvēks tajā nemēģinās sēdēt ilgāk par dažām minūtēm. Tādēļ labāk tomēr būs atstāt sēdekli ielocītu grīdā, paturot prātā, ka sestā un septītā sēdvieta ir pieejama jebkurā brīdī, ja vien nav paredzēts vest bagāžu. Šā iemesla dēļ drīzāk gribētos šo auto uzskatīt par SUV ar piecām pilnizmēra sēdvietām. Sēdēšana arī aizmugurē ir ļoti ērta, jo atšķirībā no dažiem citiem šīs klases auto šeit atzveltne ir nedaudz slīpa, turklāt regulējama, ir arī patīkams plašums kājām, pat sēžot aiz gara auguma šoferīša. Bagāžas nodalījuma tilpums 5 sēdvietu versijā ir 441 līdz 510 litri – atkarībā no tā, cik tālu uz priekšu aizbīdīts otrās rindas sēdeklis. Tā ir tāda visnotaļ noderīga lieta – par veseliem 8 centimetriem bīdāms otrās rindas sēdeklis, jo dažreiz arī lielā auto otrajā rindā nav vietas kājām, ja priekšā sēdošais ļoti iecienījis plašumu, bet tad der atcerēties par slēdzīti pie sēdvirsmas pamatnes, nospiest, pabraukt atpakaļ un sēdēt kā kungam. Ja šo sēdekli saloka, kas patiešām ir vienkārši, jo atliek tikai nospiest podziņu uz kravas telpas sānu paneļa, bagāžnieka ietilpība palielinās līdz 1686 litriem. Ja trešais sēdeklis ir izvilkts no grīdas, tad somām atliek vairs tikai 184 litri telpas.

„Peugeot 4007” un „Citroën C-Crosser” ir ērts un viegli pielāgojams jebkurai dzīves situācijai, pateicoties praktiskajai 5+2 sēdvietu konfigurācijai, elektriski nolokāmiem otrās rindas sēdekļiem, daudzajām priekšmetu glabāšanas novietnēm un lielajai ietilpībai.



     Nonākot pārdošanā, „Peugeot 4007”, tāpat kā „C-Crosser”, startē ar vienu vienīgu 2,2 litru HDi (156 ZS) turbodzinēju. Patiesībā jau tas ir tas pats četru cilindru motors, kurš tiek piedāvāts „Peugeot” modeļos 407 un 607, kā arī „Citroën” modeļos C5 un C6, tikai tam ir kāda atšķirība – par vienu turbīnu un 14 ZS mazāk. Taču jaunākās paaudzes „common-rail” degvielas sistēma un citas moderno dīzeļdzinēju tehnoloģijas šo 2,2 litru četrcilindru dzinēju padara tieši tik elastīgu un klusu, lai tas būtu kā radīts divtonnīgam pilnpiedziņas automobilim. Franču dīzelis neapšaubāmi ir labs, tā spēks jūtams praktiski jebkurā apgriezienu diapazonā, un, nospiežot gāzes pedāli, mašīna ar entuziasmu raujas uz priekšu. Protams, uz galvu reibinošu dinamiku cerēt nevar, taču arī 9,9 līdz 100 km/h un 9,3 sekundes 5. pārnesumā no 80 līdz 120 km/h nav peļams rādītājs, turklāt, tā kā motors ir mierīgāks un standartā sajūgts ar mehānisko sešu pakāpju pārnesumkārbu, degvielas patēriņš ir draudzīgs gan videi, gan maciņam. Tas ar oficiāli uzrādīto vidējo degvielas patēriņu 7,2 l/100 km ir pārsteidzoši ekonomisks, un tas ir videi draudzīgs, pateicoties kvēpu daļiņu filtriem. Degustācijas laikā nobraucot jauktā režīmā 450 kilometrus, borta dators rādīja vidējo degvielas patēriņu 8,8 litri uz 100 km. Modernie franču dīzeļi, it īpaši ar divām turbīnām, līdz šim nekad nav likuši vilties praktiski jebkurā apgriezienu diapazonā un ātrumā, šeit visvairāk iepriecina motora elastība vidējā apgriezienu diapazonā. Kluss, efektīvs un ārkārtēji vienmērīgs tas darbojas ar iespaidīgu 380 Nm maksimālo griezi pie 2000 apgr. min. „Mitsubishi” motortelpā 2,2 litru motoru sauc par „DI-D”, jo patiesībā arī tas pieder pie „PSA Peugeot – Citroën” HDI dīzeļu saimes. Vienošanās ar PSA paredz, ka franču motoru drīkst uzstādīt tikai dārgākajam un labāk aprīkotajam „Outlander” modelim „Instyle Plus”. Galarezultātā „Outlander 2.2 DI-D” cena ir tāda pati kā dārgākajiem franču analogiem.



Degustācijas brauciens ļāva pārliecināties, ka abi jaunie franču parketnieki ir patīkami asfalta ceļu braucamrīki, kas nebaidās vagot arī grants ceļu grambas un nepieciešamības gadījumā spēs nekrist kaunā arī apvidus apstākļos. Ne „Peugeot 4007”, ne „Citroën C-Crosser” nav paredzēti kā īsti bezceļnieki. Tā vietā inženieri ir vairāk uzmanības pievērsuši mašīnas uzvedībai uz ceļa. Franču apvidniekiem ir citāds balstiekārtas regulējums nekā „Mitsubishi Outlander”, atšķirīgi arī stūres sistēmas regulējumi un spēcīgākas bremzes, tie komplektēti ar citāda izmēra riteņiem un riepām. Speciāli izstrādātās 18 collu (225/55 R18) riepas paredzētas, lai apvienotu labākās šosejas un bezceļu saķeres īpašības. Tas viss kopā arī šim Japānā dzimušajam auto piešķir smalkās franču manieres – braukšanas īpašības uz cieta seguma padara līdzīgākas citiem franču koncerna modeļiem. Dzinējs darbojas klusi un raiti, gan uzsākot gaitu, gan braucot vienmērīgā ātrumā. Vēja un ceļa trokšņi liek sevi manīt lielākā ātrumā, taču tie ir nenozīmīgi un netraucē pat garākos ceļojumos. Jāsecina, ka īstā vieta šim auto ir uz asfalta seguma ceļiem, kur tas jūtas komfortabli un sagādā prieku braucošajiem, pateicoties komfortablajai, bet ne pārāk mīkstajai piekarei. Gaita ir komfortabla, arī vadāmība laba. Asos līkumos šis auto sasveras mazāk, tomēr sportiskā braukšanas stila piekritējiem jārēķinās ar nepietiekamu stūres reaktīvo pretspēku, kādēļ straujākos līkumos, kāpinot ātrumu, auto cenšas paķert līkuma iekšmalu. Ja braucam 2WD režīmā, līkumā strauji uzdodot gāzi, priekšējie riteņi tiecas paraut līdzi stūri – kā tipiskam priekšpiedziņas auto. Piekare stāsta par Latvijas ceļa nelīdzenā asfalta grambām, taču tā ir tikai informācija – iebraucot bedrēs, nekādas aizdomīgas skaņas nerodas.



Tomēr nevarētu teikt, ka apvidū franču SUV būtu pilnīgi bezjēdzīgs. Apvidus pārgājības ziņā galvenais trūkums ir šosejas riepas, jo ražotājs to pozicionē kā ģimenes auto, ar kuru pa apvidu nebrauks biežāk kā ar jebkuru citu auto. Protams, ar visu riteņu piedziņu iespējams iebraukt arī pļavā un izbraukt pielijušu meža ceļu, kuru klāj prāva dubļu kārta. Auto pilnpiedziņas sistēmu izstrādājis „Mitsubishi”. Starp priekšējiem sēdekļiem centrālajā konsolē atrodas masīvs grozāms ripulis, ar kura palīdzību pārslēdz transmisiju, un tai ir trīs darbības režīmi: 2WD, 4WD un 4WD „Lock”. Pirmais nozīmē, ka dzinēja vilkme pilnībā tiek novadīta priekšējiem riteņiem – atšķirībā no vairākuma mūsdienu kompakto SUV „Peugeot 4007”, tāpat kā abiem pārējiem no trijotnes, ir atslēdzams pakaļējais tilts. 4WD režīmā vilkme uz visiem riteņiem tiek sadalīta ar elektroniski vadāmas pilnpiedziņas palīdzību. ECU („Electronic Control Unit”) sistēma ņem vērā tādus parametrus kā automobiļa ātrums, stūres rata pagrieziena leņķis, priekšējo un aizmugures riteņu griešanās ātrums un attiecīgi regulē sajūga darbību. Normālos apstākļos uz sausa asfalta 85% griezes momenta tiek priekšējiem, bet 15% aizmugurējiem riteņiem, savukārt, ja ceļa seguma īpašības mainās vai vadītājs strauji palielina ātrumu, sadalījuma attiecība tiek variēta līdz pat 45:55. Transmisijai ir arī 4WD „Lock” režīms sarežģītākiem braukšanas apstākļiem, kad griezes sadalījums starp asīm neatkarīgi no apstākļiem ir vienmērīgs – 50:50. Tādējādi 4007. un brāļi salīdzinājumā ar dažu labu parketnieku uzskatāmi par nopietniem apvidus braucamajiem.

Indiānis modernos džinsos – „Jeep Cherokee”

Ziemeļamerikas indiāņu cilts vārdā nosauktajam „Jeep” modelim „Cherokee” ir 35 gadus sena vēsture, jo pirmais auto ar šādu nosaukumu parādījās jau tālajā 1974. gadā. Eiropieši „Cherokee” iepazina ar otrās paaudzes modeli, kas iznāca desmit gadus vēlāk un kantainā dizaina dēļ tika iesaukts par ķieģeli. Atšķirībā no „Jeep” modeļu ciltstēva – askētiskā „Wrangler”, „Cherokee” jau sākumā ir bijis visurgājējs ar komforta piedevu.



Kad 2001. gadā Otrā pasaules kara leģendārā varoņa „Willys” mantinieki no „Chrysler” korporācijas sastāvā ietilpstošā uzņēmuma „Jeep” izlaida populārā apvidus auto „Jeep Cherokee” iepriekšējo paaudzi, daudziem zvērinātiem džiperiem izjūtas bija visai pretrunīgas. Iemesls bija „Cherokee” dizains, jo vecais labais ”ķieģelis” bija pārvērties par pieminekli jau pieminētajam „Willys” un no priekšpuses izskatījās kā „Wrangler” pielaizīta mūsdienu versija. Iespējams, tieši dizains bija šā noapaļotā „Cherokee” lielākā nelaime – īstu bezceļa braucēju aprindās robustas un spēcīgas formas tiek cienītas vienmēr. Taču šodien iepriekšējā „Cherokee” sejas izteiksmi mantojis mazākais brālis „Patriot”, bet jaunais „Cherokee” modelis atkal ir kantains kā ķieģelis un nepārprotami simbolizē „Jeep” paaudzēs kultivēto vīrišķīgo mačo stilu. Skaties, no kuras puses gribi, „Cherokee” visu nosaka vīrišķīgais izskats, aerodinamikai nav nozīmes. Spēcīgais veidols un precīzās līnijas izceļ šo automobili citu vidū. Salīdzinājumā ar konkurentiem tas ierindojams kaut kur pa vidu starp kompaktajiem apvidniekiem un pilnizmēra džipiem (gabarīti: garums 4493 mm, platums 1839 mm, augstums 1797 mm, ar 189 mm klīrensu). Stūrainā dizaina dēļ „Cherokee” no malas vizuāli izdodas izskatīties lielākam un prestižākam, nekā tas patiesībā ir. Ar tādu spēju pēdējā laikā apveltīti daudzi amerikāņu automobiļi. „Jeep” raksturīgākā dizaina iezīme ir tradicionālā septiņu vertikālo iedaļu radiatora reste. Pie markas korporatīvā stila noteikti var pieskaitīt arī izteiksmīgās trapecveida riteņu arkas. Kopumā priekšdaļas noformējums ar hromēto radiatora resti un piecstūrainajiem lukturiem ir ļoti līdzīgs lielākajam brālim, markas flagmanim „Commander”. Bet citādi jaunais „Cherokee” ļoti atgādina citu „Chrysler” koncerna apvidnieku – „Dodge Nitro”. Nav nekāds brīnums, jo konstruktīvi tie ir ļoti tuvi radinieki – abi auto ir būvēti uz vienas un tās pašas bāzes, izmantojot kopīgus agregātus, no tā arī līdzīgas virsbūves proporcijas, tādi paši nelieli logi un šaurs, gandrīz vertikāli novietots vējstikls. Pateicoties džipam raksturīgajai priekšdaļai, „Cherokee” izskats nav tik lecīgi agresīvs kā brutālajam „Nitro”.



Jaunā „Jeep” dizains tiešām izdevies harmonisks un pabeigts, un tas nemelo – tiešām šīs stūrainās formas iemieso sevī īstu apvidnieku. Tikai stūrainā aizmugurējā daļa līdzinās „Nitro”, abiem kopīgi arī stilizētie durvju rokturi retro stilā. „Nitro” atgādina zelta ķēdēm un spīguļiem apkārušos tumšādainu reperi, bet „Cherokee” – modernos džinsos un smalkos kovboju zābakos tērpušos civilizētu indiāni.

Taču principiāla atšķirība ir pilnpiedziņā. Lai cik draudīgs „Nitro” arī izskatītos, tas faktiski ir tikai pilsētas parketa džips bez pazeminātajiem pārnesumiem. Turpretim „Cherokee” ir piemērots bezceļam, jo tam ir par 7 cm īsāka riteņu bāze un gudrāka pilnpiedziņas sistēma ar pazemināto pārnesumu, kā arī elektroniska sistēma, kas palīdz nobraukt no stāva kalna. Turklāt šī HDC („Hill Descent Control”) sistēma atšķirībā no vairākuma citu līdzīgu ierīču vadītājam slīpumā ļauj izmantot arī gāzi un bremzi.

„Cherokee” interjera dizains ir smagnējs un askētisks, taču citāds ar ārieni laikam galīgi nesaderētos. Salonā atšķirību no „Nitro” ir gauži maz, galvenā ir mērinstrumentu panelis, kas „Cherokee” veidots kopējā blokā, bet „Nitro” sastāv no trim atsevišķām apaļām skalām. Interjerā abiem līdzīga ir paneļa stāvā arhitektūra, taču „Cherokee” ir solīdāki pulksteņi un kopējais noformējums ar metalizētiem akcentiem. Tāpat vējstikls ir ļoti stāvs, apdarei izmantota diezgan pacieta, taču kvalitatīva izskata plastmasa, šaurajā panelī viss ir savās vietās, izkārtojums ir vienkāršs un saprotams, taču trūkst vietas sīkumu novietošanai. Plaši, ērti regulējami, taču plakani ādas sēdekļi bez sānu atbalsta, augsta sēdpozīcija. Pie stūres vari sajusties kā īsts lielceļu karalis – sēdi augstu, skaties pa vertikāli novietoto šauro vējstiklu un priekšā redzi pamatīgu motora pārsegu. Ceļa pārskatāmība ir lieliska. Tiesa gan, transmisijas tunelis dažiem var traucēt ērti iekārtoties pie stūres, un kājām attiecīgi rūmes paliek mazāk, arī griesti šķiet diezgan zemi, un vēl starp priekšējiem sēdekļiem iespiesta paliela mantu kaste. Taču kopumā pārmest šaurību salonā, protams, nevar. Kā jau nopietnam bezceļniekam pienākas, pie priekšējā paneļa virs cimdu nodalījuma piestiprināts kārtīgs rokturis, kur pieķerties blakussēdētājam, lai, kratoties bezceļos, neapdauzītos pret salona paneļiem, kamēr pilots šturmē šķēršļus. Kā jau mūsdienīgam auto pieklājas, „Cherokee” ir apgādāts ar bagātīgu moderno tehnoloģiju aprīkojumu, proti, CD/DVD diskus nolasoša iekārta ar MP3 failu formātu ir jau bāzes modelī, bet standarta audio centra vietā var dabūt arī „MyGIG” multimediju izklaides sistēmu, kurai ir 6,5 collu skārienjutīgs LCD ekrāns, 20 gigabaitu atmiņa mūzikai un bildēm, kā arī navigācijas sistēma. Aizmugurē vietas ir gana, tomēr kārtējo reizi jāpiemin transmisijas tunelis – tas var sarežģīt ērtu sēdēšanu aizmugures sēdekļa vidējam pasažierim. Aizmugurē sēdošie var justies komfortabli, jo sēdeklim var regulēt atzveltnes slīpumu. Arī bagāžnieks ir gana liels – proporcijā 60/40 salokāmais aizmugures sēdeklis ļauj paplašināt bagāžnieka tilpumu, no standarta 419 litriem iegūstot 1404 litru ietilpības kravas telpu ar gludu grīdu. Kravas nodalījuma grīda atrodas diezgan augstu, taču tajā ir nodalījumi, kas ideāli piemēroti dubļainu zābaku glabāšanai. Atvērtas piektās durvis veido zemei paralēlu jumtiņu, bet to augstums atvērtā stāvoklī garākiem un neveiklākiem ļaudīm draud ar saskarsmi un iedzīvošanos punos. Taču vieglākas mantas bagāžniekā var ielikt, atverot tikai stikla daļu. Ar atslēgas pulti atveramais aizmugurējais logs veras diezgan strauji, tā ka neuzmanīgāks ”šopingotājs” negaidīti var norauties pa degunu. Kā papildu aprīkojums pieejama „Sky Slider” jumta lūka. Tā ir pilnībā atbīdāma mīksta seguma konstrukcija visā jumta platumā un garumā. Šāds jumts, kas veidots no stingra auduma kā kabrioletiem, ļauj izbaudīt bezjumta mašīnu sniegto vienotību ar dabu, saglabājot tikai džipam piemītošu drošības sajūtu.



Par „Cherokee” bāzes motoru Eiropā var uzskatīt 2,8 litru CRD (177 ZS) dīzeļdzinēju ar piecpakāpju automātisko pārnesumkārbu, kas šādam auto droši vien ir labākā izvēle. Vēl šim modelim pieejams arī 3,7 litru (205 ZS) benzīna dzinējs, kura dinamikas un vilktspējas rādītāji ir pat nedaudz sliktāki nekā dīzelim. Standarta aprīkojumā abiem ir automātiskā transmisija – dīzelim piecpakāpju, benzīna agregātam – četrpakāpju.  

Degustētais 2,8 litru dīzeļmotors komplektējas ar piecpakāpju automātisko transmisiju. It kā tie paši agregāti, kas iepriekš degustētajam „Nitro”, bet iespaids citāds.

Un tehniskie dati mūsu sajūtas apstiprina, jo „Cherokee” dīzeļmašīna ar piecpakāpju automātu līdz 100 km/h ieskrienas par veselu sekundi ātrāk nekā analogs „Nitro”. Turklāt salons šķiet klusāks un automāts ar motoru sadarbojas labākā unisonā, kārbas darbība ir smalkāka un patīkamāka. Manuālās ātrumkārbas ”indiānim” nemaz netiek piedāvātas, jo arī sešcilindru 3,7 l benzīna dzinējs tiek komplektēts ar automātu. Dīzeļdzinēja vidējais patēriņš, kā apgalvo, „Jeep”, ir 9 litri uz 100 km, bet benzīna – 11,7 litri uz 100 km.

Pie mazliet smagnējās tipiska apvidnieka gaitas ir pierast viegli, jo „Cherokee” vadāms gana labi, lai arī ne sportiski. Šoferim, braucot augstajā „Jeep” ar tā labi pārskatāmo motora pārsegu un spēcīgo veidolu, ir daudz priekšrocību haotiskajā Rīgas satiksmē. Braukšana pa gludu asfaltu un mīkstu grants ceļu ir komfortabla. Mazāki ceļa negludumi „Cherokee” nav problēma, lielākas bedres un izciļņi liek tam pamatīgi šūpoties, bet grants ceļos ”trepe” tam tomēr diez ko nepatīk – pakaļējais viengabala tilts dara savu. Uz vairāk nekā tipiski grubuļaina Latvijas ceļa asfalta, kā arī uz cieta grants ceļa trepes, ātri braucot aizmugures piedziņas režīmā, aizmugurējā piekare brīžiem izpilda tādas kā negaidītas sānkustības, taču, ieslēdzot pilnpiedziņu, šie fokusi beidzas un auto atkal pilnībā atgriežas vadītāja kontrolē. Interesanti, ka pretēji gaidītajam, pilnpiedziņas režīmā degvielas patēriņš dramatiski nepieaug. Pēc triju dienu un apmēram 1000 km nobraukuma vidējais patēriņš borta datorā rādīja 10,6 litri uz 100 km. Lielo riepu un kantainās virsbūves dēļ „Cherokee” rada lielāku ceļa un vēja troksni nekā vidējs ģimenes minivens vai universālis. Tomēr akustiskā komforta jomā tas nav sliktāks par lielāko vairumu konkurentu apvidus auto klasē. Vienīgi dzinējs nepārtraukti liek sevi manīt, jo īpaši pie lielākas slodzes. Labs klīrenss un pazeminātie pārnesumi padara „Cherokee” par lielisku braucamo bezceļu trasēs, taču lielā ātrumā uz šosejas tas, protams, zaudēs jaunāko parketnieku labākajiem paraugiem.



Toties „Cherokee” var lepoties ar visnotaļ cienījamu bezceļa bruņojumu – „Select-Trac II” pilnpiedziņas sistēmu ar trim darbības režīmiem. Normālos apstākļos automobilim ir aizmugurējo riteņu piedziņa, bet, braucot pa sliktiem ceļiem, ar viduskonsolē novietota slēdža pavilkšanu var pieslēgt priekšējo tiltu. „Select-Track II” spēka sadalē starpasu bloķējošais diferenciālis tagad aizstāts ar daudzdisku sajūgu, kas priekšējos riteņus pieslēdz tikai tad, kad velkošā aizmugures ass sāk izbuksēt. Taču īsto bezceļa braucēju skarbā pieredze liecina, ka grūtākos apstākļos elektronika reizēm mēdz apjukt. Tāpēc īpaši smagiem apstākļiem bezceļos ir paredzēts „Low” režīms – apstājoties var ieslēgt pazemināto pārnesumu, kurā griezes moments ir ievērojami lielāks nekā parastajā 4WD režīmā.

Katram savs

Ikviens no mums savā dzīvē vēlas izjust piedzīvojumu garšu. Bet katram tas nozīmē ko citu. Vienam – sasniegt mežonīgas kalnu virsotnes, citam – vienkārši gleznainu braucienu pa grants ceļu nedēļas nogalē. „Peugeot 4007” un „Citroën C-Crosser” ir ērti un viegli pielāgojami auto jebkurai dzīves situācijai, tā ir jauna alternatīva cilvēkiem, kuri meklē komfortablu prieku braukt un daudzpusīgumu unikāla franču dizaina automašīnā, kura būtu piemērota arī nelieliem bezceļu un varbūt arī neceļu piedzīvojumiem brīvdienās. Nav tur ko liegties, „Peugeot 4007” un „Citroën C-Crosser” tomēr lielā mērā ir japāņu auto, kuri tiek ražoti uzlecošās saules zemē, izmantojot „Mitsubishi Outlander” agregātus. Taču ar šo gājienu „PSA” koncerns ir paplašinājis modeļu gammu, tagad ir iespējams gan „Peugeot” gan „Citroën” marku izvēlēties arī SUV segmentā, kurš ir viens no populārākajiem Latvijā. Franču komanda izmantojusi visu savu pieredzi un zināšanas, lai automašīnu radītu un adaptētu Eiropas tirgum. Apvienojot „Mitsubishi Outlander” platformu ar franču dizainu eksterjerā un dzinējiem, iegūts viens no elegantākajiem vidēja izmēra SUV, kuram, par spīti japāniskai izcelsmei, tomēr piemīt franču auto raksturīgā elegance un manieres. Franču auto ir stilīgāks un jauneklīgāks gan par radinieku „Outlander”, gan par cenā izdevīgāko „Nissan X-Trail”, un pēc būtības un koncepcijas ir viens no dinamiskākajiem šodien tirgū pieejamajiem krosoveriem, ja neskaita „Mazda CX-7”, kurai nav dīzeļa, bet ir sporta auto gēni un rijīgais benzīnnieks ar 260 zirgiem.



Jaunais „Jeep Cherokee” saglabā visurgājēja dabu un atgriežas pie vecajām, labajām dizaina vērtībām. „Cherokee” trīsdesmit piecu gadu ilgajā vēsturē šogad izlaisto jauno modeli var uzskatīt par atgriešanos pie saknēm – gan emocionāli, gan tehniski. „Cherokee” radīts, lai pieveiktu skarbas bezceļu trases. Šis nav automobilis snobiem, kas, iztērējuši par automobili 34 000 EUR, vēlas pretī saņemt zināmu luksusu. Salons ir askētisks, arī apdares materiāli nav īpaši eleganti. Šajā ziņā abi franči spēj piedāvāt krietni vairāk. Taču lietošanas komforta ziņā „Cherokee” ir augstā līmenī un piedāvā visu, kas vien apvidus braucējam var būt vajadzīgs. Uz cieta seguma automobilis nav sportisks, bet drošs gan. Motors ir paskaļš, taču gaita uz ceļa ir mierīga un pārliecinoša. Atbilstoši senajām „Jeep” tradīcijām, tas ir pietiekami spēcīgs bezceļos, lai ar pārākuma apziņu nolūkotos uz jebkuru parketnieku. Labi, ka mainīgajā mūsdienu pasaulē „Jeep Cherokee” pēc būtības nav mainījies arī jaunajā paaudzē – īsts bezceļu iekarotājs, taču šodien jūtas komfortabli arī uz šosejas un pat pilsētā. „Cherokee” ir automobilis ar raksturu. Tas spēj iepatikties, bet tikai tiem, kam šāda tipa automobiļi ir tuvi principā. Lai gan masu patērētājs varbūt uzskata, ka bezceļu talants urbanizētajā pasaules daļā pamazām zaudē savu nozīmi, īstenie džipisti paliks pie savām pamatvērtībām, par spīti visām valdībām un inflācijai!