Piemērojot sodu pēc tam, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, var tikt pārkāpti tiesību pamatprincipi – tiesiskās paļāvības un vienlīdzības princips, kā arī nevainīguma prezumpcija.

Nav noliedzama fotoradaru ieviešanas  un izplatības pozitīvā loma satiksmes drošības veicināšanā.  Eiropas prakse ir pierādījusi, ka fotoradaru pielietošana disciplinē autovadītājus un mazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Viens no Latvijas Automoto biedrības svarīgākajiem uzdevumiem  vienmēr ir bijis un būs rūpēties par satiksmes dalībnieku drošību, tādēļ atbalstām visus jaunievedumus, kas drošību uz ceļiem veicinātu. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka konkrēta autovadītāja sodīšana, nefiksējot viņa atrašanos automobīlī pārkāpuma brīdī, var būt pretrunā ar šā cilvēka tiesībām saņemt sodu tikai par veikto pārkāpumu.

Vēlētos  piekrist tiesībsarga Romāna Apsīša secinājumam, ka,  „piemērojot sodu pēc tam, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, var tikt pārkāpti tiesību pamatprincipi – tiesiskās paļāvības un vienlīdzības princips, kā arī nevainīguma prezumpcija”. 

Ceļu policijai tomēr būtu jānoskaidro, kurš ir vainīgs. Tādēļ Lietuvas modelis, kurā automašīnas īpšniekam ir jāierodas Ceļu policijā, kur tiek noskaidrota viņa vaina vai arī nosaukts patiesais pārkāpējs, ir demokrātiskāka un pieņemamāka.  Ja automašīnas īpašnieks nevēlas nosaukt pārkāpēju, viņam pašam ir jāuzņemas atbildība un jāapmaksā sods. Tāpat netiek ievērota vienlīdzība starp autovadītājiem, kas vada kāda uzņēmuma vai personisko autotransportu. Ja pārkāpums tiek fiksēts juridiskas personas trasporta līdzeklim, tad sodu var apmaksāt uzņēmums vai iestāde un autovadītājs par to var pat neuzzināt, savukārt, ja noteikumus pārkāpj privātā autotransporta vadītājs, sods tiek uzlikts tikai īpašniekam. Ceļu policijas apmeklējums it kā procesu sarežģī, tomēr galvenais mērķis taču ir uzlabot satiksmes drošību, nevis tikai iekasēt maksimālu soda naudu.

Juris Zvirbulis,

Latvijas Automoto biedrības prezidents,

Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis